ANALĪTISKA ĢEOMETRIJA
1. Analītiskas ģeometrijas jēdziens
Analītiska ģeometrija ir matematikas nozare, kas ģeometrijas objektus pēta ar algebras metodēm.
Analītiska ģeometrija radas no nepieciešamības izveidot vienveidīgu metodi ģeometrijas uzdevumu risinašanai. Elementaraja ģeometrija veido zīmējumus un no tiem veic aprēķinus vai 414g65e pieradījumus. Analītiskaja ģeometrija raksta formulas un uzdevumu risina, veicot algebriskus parveidojumus un aprēķinus.
Šīs matematikas nozares pamatlicēji ir 17. gs. pirmas puses ievērojamakie franču matematiķi Pjērs Ferma (Pierre de Fermat, 1601‑1665) un Renē Dekarts (Rene Descartes, 1596‑1650). Jau 1637. g. darba „Ģeometrija” Dekarts parada algebras saistību ar ģeometriju, algebrai ieradot pirmo vietu. Ferma pierada, ka linears vienadojums ar 2 nezinamajiem izsaka taisni (darbs publicēts 1679. gada pēc Ferma naves).
Analītiskas ģeometrijas pamata ir koordinatu metode. Šī metode balstas uz faktu, ka katru punktu nosaka sakartots realu skaitļu paris (plaknē) vai sakartots realu skaitļu trijnieks (telpa). Savukart katram sakartotu realu skaitļu parim plaknē atbilst punkts, bet trijniekam punkts telpa. Tatad starp skaitļiem un punktiem pastav savstarpēji viennozīmīga atbilstība. Šada atbilstība pastav arī starp vienadojumiem un līnijam, virsmam.
2. Attaluma starp punktiem aprēķinašana
Pieņemsim, ka ir dotas punktu koordinatas un
. Uzrakstīsim vektora
koordinatas:
.
Aprēķinasim vektora garumu:
.
Ta ka vektora garums ir
nogriežņa AB garums, tad
ta garumu rēķina ar
formulu:
. (1)
Piemērs.
Aprēķinat attalumu starp punktiem un
.
No attaluma aprēķinašanas formulas (1) iegūstam, ka
3. Līnijas vienadojums un ta sastadīšanas shēma
Analītiskaja ģeometrija
aplūko tadas līnijas, kuru visiem punktiem piemīt kada
noteikta īpašība. To izmantojot, var atrast līnijas
vienadojumu, kura nezinamie ir līnijas brīvi
izraudzīta punkta koordinatas x un y, ja līnija atrodas
plaknē . Līnijas vienadojumu visparīga
veida pieraksta
.
Par kadas līnijas vienadojumu sauc vienadojumu , kuru apmierina dotas līnijas katra punkta
koordinatas, bet neapmierina neviena cita punkta koordinatas.
Piemērs.
Parbaudīt, vai punkti un
atrodas uz
līnijas
.
Ievietojot punkta A
koordinatas dotaja vienadojuma. iegūstam aplamu
vienadību . Tatad šī punkta koordinatas neapmierina
dotas līnijas vienadojumu un punkta A uz tas neatrodas.
Līdzīgi rīkojoties ar punkta B koordinatam, atrodam, ka
.
Ta ka esam ieguvuši patiesu vienadību, tad secinam, ka punkts B atrodas uz dotas līnijas.
Sastadot līnijas vienadojumu parasti rīkojas pēc šada plana:
brīvi
izvēlas kadu līnijas punktu ;
vienadības veida uzraksta šī punkta visparīgo īpašību, kas dota definīcija vai uzdevuma nosacījumos;
iegūtaja
vienadība ģeometriskos lielumus izsaka ar punkta
koordinatam
un vienkaršo iegūto vienadojumu.
Piemērs
Sastadīt vienadojumu līnijai, kuras katrs punkts
atrodas vienada attaluma no punktiem un
.
Uzskatīsim, ka ir patvaļīgi
izraudzīts meklējamas līnijas punkts. No uzdevuma
nosacījuma seko, ka attalumi
. Izteiksim šos attalumus ar formulu (1):
,
.
Ja , tad
. Tatad
.
Vienkaršojam iegūto vienadību:
.
Parnesam visus saskaitamos kreisaja pusē un savelkam līdzīgos locekļus:
.
Esam ieguvuši taisnes vienadojumu.
Ja nepieciešams, uzdevuma risinajuma aplūkotos punktus un nogriežņus var attēlot zīmējuma.
4. Taisnes vienadojums plaknē
4.1. Taisnes virziena leņķis un virziena koeficients
Taisne ir ģeometrijas pamatjēdziens, to nedefinē.
Taisnes virziena leņķis
ir mazakais leņķis , par kuru japagriež
ass pretēji
pulksteņa radītaja kustības virzienam, lai šī ass
sakristu ar taisni. Tas var būt šaurs, taisns, plats vai vienads ar
nulli:
.
Taisnes virziena leņķa tangensu sauc par taisnes virziena koeficientu. To apzīmē ar burtu k:
. (2)
Ja , tad
(taisne paralēla Ox asij vai ar to sakrīt).
Ja , tad
.
Ja , tad virziena koeficients neeksistē (taisne perpendikulara Ox asij).
Ja , tad
.
Ja zinamas taisnes divu punktu koordinatas un
, tad tas virziena koeficientu aprēķina ar
formulu
. (3)
Piemēri
Noteikt
virziena koeficientu taisnei, kuras virziena leņķis ir liels.
Šīs taisnes virziena koeficientu aprēķinasim ar formulu (2):
.
Aprēķinat
virziena koeficientu un virziena leņķa lielumu taisnei, ka iet caur
punktiem un
.
Virziena koeficientu aprēķinasim ar formulu (3):
.
Virziena leņķa lielums ir:
.
4.2. Taisnes vienadojums, ja dots tas punkts un virziena koeficients
Pieņemsim, ka taisne iet caur punktu un tas virziena
koeficients ir k. Brīvi
izraudzītu mainīgo šīs taisnes punktu apzīmēsim ar
. Tad saskaņa ar formulu (3) ir pareiza
vienadība
.
No tas iegūstam vienadojumu taisnei, kas iet caur doto punktu ar doto virziena koeficientu
. (4)
Ja , tad
. Ta ir tiešas proporcionalitates
sakarība.
Sakarība (4) atverot iekavas un izsakot y, iegūstam:
(
)
Tas nozīmē, ja no taisnes vienadojuma izsaka y, tad reizinatajs pie x ir taisnes virziena koeficients k.
Piemēri
Taisnes
virziena koeficients ir un ta iet caur
punktu
. Sastadīt šīs taisnes vienadojumu.
Pielietojot sakarību (4), varam rakstīt
Tatad taisnes vienadojums ir .
Uzrakstīt
vienadojumu taisnei, kas iet caur punktu un kuras virziena
leņķis ir
liels.
Vispirms ar formulu (2) noteiksim virziena koeficientu
.
Talak sastadīsim taisnes vienadojumu ar sakarību (4) un to vienkaršosim
.
4.3. Taisnes vienadojums, ja doti divi tas punkti
Pieņemsim, ka un
ir dotie taisnes punkti,
bet
‑ šīs
taisnes mainīgais punkts. Izmantojot (3) sakarību, taisnes virziena
koeficientu varam izteikt divējadi
un
.
Pielīdzinot abu vienadību labas puses, iegūstam taisnes vienadojumu caur diviem dotajiem punktiem
jeb
(5)
Ja , tad taisne paralēla Oy asij un tas vienadojums ir
.
Ja , tad taisne paralēla Ox asij, tas vienadojums ir
.
Jaievēro, ka, sastadot vienadojumu, nav svarīgi, kura dota punkta koordinates apzīmēsim ar indeksu 1 un kura ar 2.
Piemērs
Doti punkti ,
un
. Sastadīt taišņu AB un BC
vienadojumus.
Taisnes AB vienadojuma sastadīšana ar sakarību (5):
Taisne BC vienadojums:
ta ka , tad taisne paralēla Oy asij, tas vienadojums ir
.
4.4. Taisnes vienadojums koordinatu asu nogriežņos
Ja ir
zinami taisnes krustpunkti ar koordinatu asīm
un
, tad taisnes AB
vienadojumu varam sastadīt, izmantojot sakarību (5)
Vienadojumu
(6)
sauc par taisnes vienadojumu koordinatu asu nogriežņos.
Piemēri
Uzrakstīt zīmējuma redzamas taisnes vienadojumu
No grafika varam nolasīt, ka
un
.
Ar formulu (6) rakstam taisnes vienadojumu
.
Veicam šī vienadojuma algebriskus parveidojumus:
.
Zīmējuma redzamas taisnes vienadojums ir .
Dots taisnes
vienadojums . Parveidot to par vienadojumu koordinatu asu
nogriežņos un konstruēt šo taisni.
Doto vienadojumu parveidosim par vienadojumu koordinatu asu nogriežņos:
.
Tagad redzams,
ka taisne koordinatu asis krusto punktos
un
.
Pēc šiem punktiem viegli konstruēt taisni.
4.5. Taisnes vienadojums caur doto punktu perpendikulari dotajam vektoram
Pieņemsim, ka taisne iet caur punktu perpendikulari
vektoram
. Uz taisnes brīvi izraudzīsimies punktu
un uzrakstīsim
vektora
koordinatas:
.
Ta ka vektori un
ir
perpendikulari, tad to skalarais reizinajums ir vienads ar
nulli, t. i.,
. Pielietojot skalara reizinajuma
koordinatu formu, varam rakstīt, ka
.
Atverot iekavas un savelkot līdzīgos locekļus, iegūstam
(7)
Piemērs
Uzrakstīt vienadojumu taisnei, kas iet
caur punktu L perpendikulari
vektoram , ja
un
.
Vispirms uzrakstīsim vektora koordinatas:
.
Izmantojot sakarību (7), rakstīsim taisnes vienadojumu:
jeb
.
4.6. Taisnes visparīgais vienadojums
Ja vienadojuma (7) izteiksmi aizstaj ar
, tad iegūst taisnes vienadojumu
, (8)
kura vismaz viens no koeficientiem A un B ir atšķirīgs no nulles.
Skaitļi A un B ir taisnei perpendikulara (normala) vektora koordinates.
Arī lineara vienadojuma ar diviem mainīgajiem visparīgais veids ir
.
Tapēc vienadojumu (8) sauc par taisnes visparīgo vienadojumu.
Katrai taisnei plaknē xOy atbilst noteikts linears vienadojums un katram linearam
vienadojumam atbilst noteikta
taisne.
Zinot taisnes visparīgo vienadojumu , var noteikt tas virziena koeficientu k:
. (9)
Piemērs
Dots taisnes vienadojums . Noteikt šīs taisnes virziena koeficientu.
Koeficientu k var noteikt,
izmantojot sakarību () vai (9).
No dota vienadojuma izsakam . Reizinatajs pie x ir vienads ar virziena koeficientu
. Tadu pašu rezultatu dabūjam arī ar
sakarību (9).
4.7. Taisnes vienadojums caur doto punktu paralēli dotajam vektoram
Uz taisnes doto punktu apzīmēsim ar , bet taisnei paralēlo vektoru ar
. Taisnes mainīgais punkts ir
. Tad vektora
koordinatas ir:
.
Ta ka vektori un
ir kolineari, tad
to koordinatas ir proporcionalas:
(10)
Šo vienadojumu parveidojot, iegūstam
.
Salīdzinot atrasto vienadojumu ar taisnes visparīgo vienadojumu (8), redzam, ka
un
.
4.8. Attalums no dota punkta līdz dotajai taisnei
Pieņemsim, ka ir dota taisne a
ar vienadojumu un punkts
. No šī punkta pret taisni a novilksim perpendikulu
. Iegūta no nogriežņa garums ir punkta
attalums
līdz taisnei, to apzīmēsim ar d:
.
Aplūkosim vektoru un kadu taisnes a vektoru
. Uz šiem vektoriem konstruēsim taisnstūri un
aprēķinasim ta laukumu
Ta ka
punkts
atrodas uz taisnes a, tad
.
Tapēc
.
Attalumu d atradīsim, izmantojot taisnstūra laukuma formulu
(11)
Piemēri
Aprēķinat
attalumu no punkta līdz taisnei
.
Attalumu aprēķinasim, izmantojot formulu (11):
.
Dotas
trijstūra virsotņu
koordinates ,
un
.
Aprēķinat no virsotne C novilkta augstuma garumu.
Vispirms uzrakstīsim taisnes AB vienadojumu, izmantojot formulu (5) (vienadojums taisnei caur diviem dotajiem punktiem):
Tagad aprēķinasim punkta C attalumu līdz taisnei AB ar sakarību (11):
.
Tas arī ir no virsotnes C novilkta augstuma garums.
5. Taišņu savstarpēja novietojuma plaknē pētīšana
5.1. Leņķis starp divam taisnēm
Pieņemsim,
ka ir zinami taišņu virziena koeficienti
un
. Ja
un
ir šo taišņu
atbilstošie virziena leņķi, tad
un
.
Izmantojot sakarības starp leņķiem trijstūrī, iegūstam
leņķi starp taisnēm
.
Ta ka vienadu leņķu tangensi ir vienadi, tad
.
Parveidojuma izmantota divu leņķu starpības tangensa formula.
Esam ieguvuši formulu divu taišņu veidota leņķa tangensa aprēķinašanai
.
Divam taisnēm krustojoties veidojas 4 leņķi. Pa pariem tie ir vienadi, divi leņķi šauri, divi plati vai visi 4 taisni. Zinot šaura leņķa lielumu, varam atrast plata leņķa lielumu (blakusleņķu īpašība). Ja gribam noteikt šaura leņķa lielumu starp taisnēm, tad jalieto sakarība
(12)
Šo sakarību nevar lietot, ja kada no taisnēm paralēla Oy asij.
Ja ir doti taišņu visparīgie vienadojumi un
, tad varam uzrakstīt to normalvektoru
koordinates
un
.
Leņķis starp taisnēm ir tikpat liels, ka starp to normalvektoriem. Šī leņķa kosinusu varam aprēķinat, izmantojot vektoru skalaro reizinajumu koordinatu forma:
(13)
Piemēri
1. Vienas taisnes virziena koeficients ir , bet otra iet caur punktiem
un
. Aprēķinat mazaka
pozitīva leņķa lielumu starp šīm taisnēm.
Pirmas taisnes virziena koeficients ir . Noteiksim otras taisnes virziena koeficientu ar
sakarību (3):
.
Ar formulu (12) aprēķinasim tangensa vērtību mazakajam leņķim starp taisnēm
.
Tad .
2. Aprēķinat mazaka
pozitīva leņķa lielumu starp taisnēm un
.
Leņķa lielumu varam noteikt
divējadi. Vispirms izmantosim sakarību (13):
;
.
Šaura leņķa lielums starp taisnēm ir .
Uzdevumu var atrisinat ar formulu (12), ja iepriekš nosaka taišņu virziena koeficientus. No taišņu visparīgajiem vienadojumiem izteiksim y. Tad reizinatajs pie x būs atbilstošas taisnes virziena koeficients:
;
.
Tagad noteiksim mazaka leņķa lielumu starp taisnēm
,
bet
.
5.2. Divu taišņu perpendikularitates nosacījums
Ja taisnes un
ir
perpendikularas, tad arī to normalvektori
un
veido taisnu
leņķi. Tapēc šo vektoru skalarais reizinajums ir
nulle, t. i.
jeb
. (14)
Šo sakarību algebriski parveidojot, iegūstam, ka
.
Talak pielietojam vienadību (9) un atrodam sakarību starp perpendikularu taišņu virziena koeficientiem
(15)
Iegūto formulu var pierakstīt arī ta: .
Vienadības (14) un (15) uzskata par divu taišņu perpendikularitates nosacījumu.
Divu taišņu paralelitates nosacījums
Ja divas taisnes ir paralēlas, tad to virziena leņķi un
ir vienadi.
Līdz ar to vienadi ir šo leņķu tangensi, tatad arī
virziena koeficienti:
(16)
Paralēlu taišņu normalvektori ir kolineari, t. i. to koordinates ir proporcionalas, tapēc
(17)
Vienadības (16) un (17) ir divu taišņu paralelitates nosacījumi.
5.4. Divu taišņu krustpunkta koordinatu noteikšana
Taišņu un
krustpunkta
koordinates nosaka, atrisinot vienadojumu sistēmu
Ja sistēmu risina ar Kramera formulam, tad
,
,
kur ir sistēmas
determinants,
un
‑ palīgdeterminanti.
Piemēri
1. Sastadīt vienadojumu taisnei,
kas iet caur punktu perpendikulari
taisnei
.
Vispirms noteiksim dotas taisnes virziena koeficientu . Pēc tam ar sakarību (15)
aprēķinasim perpendikularas taisnes virziena
koeficientu
.
Tagad sastadīsim taisnes vienadojumu, ja zinams tas virziena koeficients un punkta koordinates:
.
2. Noteikt punkta projekciju uz taisnes,
kas iet caur punktiem
un
.
Noteiksim taisnes virziena koeficientu
ar formulu (3)
un uzrakstīsim tas vienadojumu ar sakarību (4)
.
Pielietojot sakarību (15), atradīsim taisnei MN perpendikularas taisnes PK virziena koeficientu un uzrakstīsim
taisnes PK vienadojumu
.
Punkta P projekcija uz taisnes MN ir abu taišņu krustpunkts. Ta koordinates atradīsim, atrisinot sistēmu
ar Kramera formulam
;
Tatad punkta P projekcija
uz taisnes MN ir .
3. Romba divas
malas atrodas uz taisnēm
un
, bet diagonales vienadojums ir
. Atrast romba parējo divu malu vienadojumus.
1) Vispirms ievērosim, ka doti romba paralēlo malu vienadojumi. Pieņemsim, ka tas ir malas AB un CD. Ta ka zinams arī diagonales BC vienadojums, tad punkta B koordinates ir
,
bet C koordinates
.
2) Noteiksim romba diagonaļu viduspunkta O koordinates
.
3) Atradīsim taisnes BC virziena koeficientu un tai perpendikularas taisnes AD virziena koeficientu
.
4) Tagad varam uzrakstīt diagonales AD vienadojumu ar formulu (4)
un atrast punkta A koordinates
.
5) Malas AC vienadojumu uzrakstīsim, izmantojot formulu (5):
6) Ievērosim, ka
, un uzrakstīsim malas BD vienadojumu
|