Akreditīvi.
Dokumentārais akreditīvs (Letter of Credit) būtībā ir bankas solījums samaksāt akreditīva saņēmējam (beneficiāram) akreditīvā noteiktu summu, noteiktā valūtā, ja beneficiārs izpildīs akreditīva noteikumus, kas ieprieks noteikti akreditīvā.
No ieprieks minētā izriet, ka banka darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Caur banku tiek veikta samaksa. Pret attiecīgu akreditīva dokumentu uzrādīsanu, pārdevējs saņem no bankas summu, kas paredzēta akreditīvā.
3.1. Akreditīvu formas.
Dazādas akreditīva formas savā starpā atsķiras ar to, cik lielā apjomā tiek nodrosināts risks un kad tas pāriet no vienas līgumslēdzējas puses uz otru.
3.1.1. Atsaucamais akreditīvs.
Atsaucamais akreditīvs (Revocable Letter of Credit), ko izdod izdevējbanka saskaņā ar pieprasītāja instrukcijām, dod maksimālu izvēles brīvību pircējam, sī akreditīva nosacījumi var tikt izmainīti, akreditīvs var tikt atsaukts nesaskaņojot ar pārdevēju un to ieprieks nebrīdinot.
Tādā veidā atsaucamais akreditīvs neveido bankai nekādas maksāsanas saistības. Tikai tad, kad akreditīva izdevējbanka vai viņas korespondējosā banka ir veikusi dokumentu apmaksu, akreditīva atsaukumam nebūs juridiska spēka.
Atsaucamais akreditīvs nedod tā saņēmējam pietiekamu nodrosinājumu. Korespondējosā banka nekad neapstiprina atsaucamos akreditīvus. Slēgt darījumu par atsaucamo akreditīvu, varētu vienoties tikai tādi partneri, kas pazīst viens otru un savstarpēji uzticas viens otram.
Uz ðodienu atsaucamais akreditīvs tiek pielietots gauzām reti un daudzas bankas vispār neapkalpo atsaucamo akreditīvu. Tād&# 18218i824s 275;ļ ir jāpievērs uzmanība, lai rīkojumā par akreditīva atvērsanu būtu skaidri norādīta akreditīva forma. Ja trūkst attiecīgā apzīmējuma, tad tāds akreditīvs vienmēr skaitās neatsaucamais (UCP 5OO 10.p., vēl nesen pēc UCP 400 bija pieņemts akreditīvu bez noteikta apzīmējuma uzskatīt par atsaucamu),
3.1.2. Neatsaucamais akreditīvs.
Neatsaucamais akreditīvs satur negrozāmu izdevējbankas apņemðanos (saistību) maksāt akreditīva saņēmējam, ja viņs iesniegs izdevējbankā dokumentus, kas atbilst akreditīva prasībām.
Neatsaucamais akreditīvs dod saņēmējam augstu drosības līmeni un pārliecību, ka par viņa piegādātajām precēm vai pakalpojumiem tiks samaksāts līdzko viņs izpildīs akreditīva noteikumus.
Neatsaucamā akreditīva nosacījumi var tikt mainīti tikai tad, ja izmaiņām piekrīt visas darījumā iesaistītās puses: akreditīva atvērējs, saņēmējs un atbildīgās bankas.
Par neatsaucamā akreditīva atvērsanu beneficiāram gandrīz vienmēr tiek paziņots caur korespondējoso banku. Korespondējosai bankai akreditīva izdevējbanka var uzdot tikai nosūtīt avīzo saņēmējam vai apstiprināt akreditīvu. Tādejādi veidojas neatsaucamais neapstiprinātais akreditīvs (Irrevocable Unconfirmed Letter of Credit) t.i., korespodentbanka (sai gadījumā paziņotājbanka) tikai nosūta saņēmējam apstiprinājumu (avīzo) par akreditīva atvērsanu. Sai gadījumā paziņotājbanka pati neuzņemas nekādas maksāsanas sastības un viņai nav jāveic saņēmēja uzrādīto dokumentu apmaksa.
Tā kā akreditīva saņēmējs ir pilnībā atkarīgs no ārzemju bankas, kas izdevusi akreditīvu, tad neatsaucamais neapstiprinātais akreditīvs būtu jālieto tikai tai gadījumā, ja attiecīgajā valstī nav liels politiskais risks un līdzekļu pārskaitīsanas risks. Ja korespodentbanka var paļauties uz labām attiecībām ar akreditīva izdevējbanku, kā arī stabilu politisko un ekonomisko situāciju, tad viņa veic dokumentu apmaksu, lai klienta interesēs paātrinātu norēķinu operāciju.
Ja korespondējosā (sai gadījumā apstiprinātājbanka) banka apstiprina akreditīvu, tad veidojas neatsaucamais apstiprinātais akreditīvs (Irrevocable Confirmed Letter of Credit). Sai gadījumā apstiprinātājbanka, apstiprinot akreditīvu, uzņemas saistības papildus izdevējbankas saistībām, maksāt akreditīva saņēmējam, ja tas iesniedz apstiprinātājbankā dokumentus, kas atbilst akreditīva nosacījumiem (kā tas notiek tīri tehniski ir attēlots shēmā 3.1.) Akreditīva saņēmējs sai gadījumā tiek nodrosināts ar izdevējbankas saistību un juridiski līdzvērtīgu, patstāvīgu apstiprinātājbankas saistību veikt maksājumu. Tā kā vairumā gadījumu sāds akreditīvs tiek apstiprināts pārdevēja valstī, tad politiskais un līdzekļu pārskaitīsanas riski praktiski neeksistē. Bez tam strīda gadījumā tiesas darbi notiek pēc tās valsts likumdosanas kur atrodas apstiprinātājbanka (t.i. akreditīva saņēmējam tā parasti būs vietējā likumdosana), bet neapstiprinātā akreditīva gadījumā noteicosais moments, izvēloties vietu tiesas darbiem, būs bankas, kas atvērusi akreditīvu, atrasanās vieta.
Korespondējosā banka var nosaukt visādus iemeslus, lai atliktu uzdevumu par akreditīva apstiprināsanu. Tāpēc pārdevējam var ieteikt pirms līguma noslēgsanas veikt pārrunas ar kādu vietējo banku, vai tā var apstiprināt akreditīvu no tās vai citas valsts, no tās vai citas bankas un uz kādiem noteikumiem (banka, pirms apstiprināt kādu akreditīvu, var prasīt no klienta noguldīt bankā depozītu. Tas protams ir atkarīgs no tā, kāda līmeņa bankas ir iesaistītas darījumā. Pirmās klases bankas pilnīgi paļaujas uz savstarpēju vienosanos).
3.2.Akreditīva apmaksas veidi.
Atkarībā no apmaksas veida izsķir sādus akreditīva veidus:
1. Pārvedamie akreditīvi (Transferable Letter of Credit).
2. Akreditīvi ar summas asignējumu (Assignment of Proceeds).
3. Pirksanas - pārdosanas akreditīvs (Back-to-back Letter of
Credit).
4. Akreditīvs ar sarkanu nosacījumu (Red Clase Letter of
Credit).
5. Atgriezeniskais akreditīvs (Revolving Letter of Credit).
6. Rezerves akreditīvs (Stand-by Letter of Credit).
Pārvedamie akreditīvi (4. 52. lpp) tiek izdoti beneficiāram, kurs pats preci nerazo, bet ir starpnieks starp preču razotāju un preču pircēju. Starpnieks, kas noslēdzis noslēdzis līgumu ar pircēju, būtībā ir atkarīgs no preču razotāja. Kad starpnieks jeb 1. beneficiārs saņem pārvedamu akreditīvu, viņs akreditiīva izmantosanas tiesības var nodot preču razotājam jeb otrajam beneficiāram, neatklājot patiesā pircēja vārdu preču razotājam un neuzrādot preču ieguves avotus pircējam.
Akreditīvu var pārvest tikai tādā gadījumā, ja akreditīva izdevējbanka skaidri ir norādījusi, ka akreditīvs ir pārvedams (transferable). Pārvedamu akreditīvu var pārvest tikai vienu reizi, t.i. pēc otrā beneficiāra lūguma akreditīvu vairs nedrīkst pārvest tresajam beneficiārām.
Ja akreditīva noteikumos ir pieļauta preču nosūtīsana pa daļām, tad pirmais akreditīva saņēmējs var sadalīt akreditīvā norādīto summu vairākiem otrajiem akreditīva saņēmējiem.
Pārvedot akreditīvu, strpnieks nodod akreditīva izmantosanas tiesības preču razotājam.
Pārvedot akreditīvu ir jāsaglabā visi orģinālā akreditīva noteikumi, izņemot:
1) akreditīva summu var samazināt;
2) var samazināt preces vienas vienības cenu;
3) var saīsināt akreditīva derīgumā termiņu, preces nosūtīsanas pēdējo termiņu, dokumentu iesniegsanas pēdējo termiņu;
4) var palielināt preces apdrosinājuma summu, nosaucot precīzu, orģinālajā akreditīvā pieprasīto preces apdrosinājuma summu;
5) pircēja vārdu var aizstāt ar 1. beneficiāra vārdu (ja vien orģinālā akreditīva noteikumos nav prasīts, lai pircēja vārds tiktu minēts ne tikai rēķinā, bet arī citos dokumentos).
2. beneficiāra - preču razotāja izrakstīto rēķinu akredītīva pārvedējā bankā aizstāj ar 1. beneficiāra - starpnieka iesniegto rēķinu. Ja starpnieks pēc akreditīva pārvedējas bankas pirmā pieprasījuma nav izrakstījis rēķinu vai tratu un nav iesniedzis to bankā, tad akreditīva pārvedējai bankai ir tiesības, preču razotāja iesniegtos dokumentus, kā arī izrakstīto rēķinu vai tratu, nosūtīt akreditīva izdevējbankai.
Starpnieks - 1. beneficiārs var prasīt akreditīva pārvedējai bankai pilnvarot preču razotāja - 2. beneficiāra banku apmaksāt dokumentus, akceptēt tratu līdz akreditīva termiņa beigām, ja vien akreditīvā nav norādīta vienīgā iespējamā apmaksas vieta. Apmaksas vietas maiņa nemazina starpnieka tiesības aizvietot preču razotāja rēķinu vai tratu un saņemt to starpību. Sis akreditīva veids ir izdevīgs starpniekam, jo viņam tas praktiski nesaistās ar lieliem izdevumiem (izdevumu lielāko daļu kompensē pircējs un arī pārdevējs)
Shematiski norēķini ar pārvedamo akreditīvu ir attēloti shēmā 3.2.
Akreditīvs ar summas asignējumu tiek lietots tādā gadījumā, ja nav iespējams preču razotāju nodrosināt ar pārvedamo akreditīvu (4. 54.lpp). Būtība ir tā, ka starpnieks lūdz akreditīva apstiprinātājai bankai daļu vai visu viņam izdotajā akreditīvā norādīto summu asignēt preču razotājam.
Akreditīva saņēmējs
iesniedz bankā rakstisku prasību noteiktu akreditīvā
norādītās summas daļu asignēt tresajai personai, t.i.
preču razotājam.
Saņemot asignētās summas paziņojumu, preču razotājs nevar patstāvīgi izmantot akreditīvu. Akreditīvs ar summas asignējumu garantē preču razotājam, ka starpnieks pēc dokumentu iesniegsanas bankā asignēto summas daļu nevarēs izmantot. (pats process ir attēlots shēmā 3.3.).
Pirksanas - pārdosanas akreditīvs tiek lietots, ja starpnieks vēlas pārvest akreditīva tiesības preču razotājam, bet saņemto akreditīvu nav atļauts pārvest vai to nav iespējams izdarīt, saglabājot orģinālā akreditīva noteikumus (UCP 500, 48.p.). Tādā gadījumā starpnieks lūdz akreditīva apstiprinātājai bankai uz sī akreditīva pamata izdot jaunu akreditīvu preču razotājam.
Starpnieks sajā situācijā vienlaicīgi ir gan beneficiārs un pārdevējs, gan pircējs (oriģinālo akreditīvu sauc par pārdosanas akreditīvu, bet otro uz tā pamata izdoto akreditīvu par pirksanas akreditīvu). Oriģinālais jeb pārdosanas akreditīvs ir pirksanas akreditīva izdosanas vienīgais pamats.
Kaut arī pārdosanas un pirksanas akreditīvi ir viena darījuma divas daļas, tie viens no otra neatkarīgi un juridiski nav saistīti savā starpā. Pirksanas akreditīva noteikumos var pieprasīt bankā iesniegt pavisam citus dokumentus nekā ir minēts pārdosanas akreditīvā. Tā kā pirksanas akreditīvs ir neatkarīgs no pārdosanas akreditīva, preču razotājs, iesniedzot bankā pirksanas akreditīva noteikumiem atbilstosus dokumentus, saņem pret tiem apmaksu. Starpniekam jāapmaina rēķini (atsķirībā no pārvedamā akreditīva, tas ir obligāti) un jāiesniedz bankā pārdosanas akreditīva noteikumiem atbilstosus dokumentus. Ja dokumenti ir kārtībā, tad banka ieskaita starpnieka kontā rēķinu starpību (shēma 3.4.)
Ja pirksanas akreditīva izdevējbanka ir arī pārdosanas akreditīva apstiprinātāja banka (kas nebūt nav obligāti), tai iespējams kontrolēt situāciju. Tā kā pirksanas akreditīva izdosanu uzskata par jauna, neatkarīga akreditīva izdosanu, tad pirksanas akreditīva izdevējbankai ir tiesības no starpnieka jeb pārdosanas akreditīva beneficiāra pirms pirksanas akreditīva izdosanas prasīt naudas vai preces ķīlu.
Akreditīvs ar sarkanu nosacījumu ir akreditīva izdevējbankas pilnvara starpniekbankai (paziņotājai bankai) izmaksāt beneficiāram avansu pirms preces nosūtīsanas. Pēc preces nosūtīsanas akreditīva saņēmējs iesniedz bankā dokumentus un saņem akreditīvā noteikto summu, no kuras atskaitītas avansa summa un procentu likme. Ja akreditīva saņēmējs iesniedz bankā akreditīva noteikumiem neatbilstosus dokumentus, akreditīva paziņotājai bankai ir tiesības pieprasīt avansa summu atpakaļ no akreditīva izdevējbankas. Parasti avansu pret beneficiāra preces pieņemsanas aktu vai rēķinu un saistībrakstu (ja beneficiāram neveicas un viņs bankā dokumentus nevar iesniegt, avanss ir jāatmaksā) paziņotāja banka pieprasa no akreditīva izdevējbankas. Sajā gadījumā beneficiārs ir atbildīgs akreditīva izdevējas bankas prieksā, ja neiesniedz dokumentus.
Atgriezeniskais akreditīvs ir akreditīvs, kura summa paliek nemainīga noteiktu laika periodu (UCP, 48.p.) t.i., ka pēc dokumentu apmaksas akreditīva summa atkal pilnībā atjaunojas sākotnējā lielumā. Parasti maksājumu skaits nav ierobezots, bet dazreiz tiek noteikts, cik reizes mēnesī, dienā vai nedēļā maksājumu ir atļauts izdarīt.
Rezerves akreditīvs parasti tiek izdotas valstīs, kurās vietējie likumi bankām aizliedz izsniegt banku garantijas vēstules. Rezerves akreditīvs garantē akreditīva saņēmējam tiesības prasīt akreditīva izdevējbankai samaksu saskaņā ar akreditīva noteikumiem gadījumā, ja pircējs nav spējis izpildīt līguma saistības.
3.3. Akreditīva atvērsana.
Pircējs ir nolēmis pieņemt pārdevēja priekslikumu. Pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem, pēc tam, kad pircējs parakstījis pirksanas - pārdosanas līgumu, viņam nepieciesams dot rīkojumu par akreditīva atvērsanu pārdevēja labā.
Pilnvarojot
banku atvērt akreditīvu, pircējs prasa no bankas uzņemties
saistības, kas pārdevējam garantē samaksu.
Cits iemesls, kāpēc akreditīva noteikumiem ir jābūt rūpīgi noformulētiem, ir tas, ka principā akreditīvs ir neatkarīgs no pamatdarījuma. Juridiskās attiecībās strap akreditīva pusēm akreditīvi pēc savas dabas nozīmē darījumu, kas izriet no pirksanas - pārdosanas un citiem līgumiem, uz kuriem viņi attiecas. Bankai tas nozīmē, ka viņa pārbauda dokumentus, neatkarīgi no darījuma, kurs ir akreditīva pamatā. Bankas nodarbojas ar dokumentim, nevis ar precēm.
Ja banka ir atvērusi akreditīvu, tad vienīgais noteikums, lai tiktu uzsākta viņa apmaksa, ir laikā iesniegti, atbilstosi noteikumiem akreditīva dokumenti. Tad akreditīva atvērējs vairs nevar aizkavēt apmaksu, mēģinot atsaukties uz to, ka preces piegāde vai citas beneficiāra darbības, pildot kontraktu, neatbilda līguma noteikumiem.
3.3.1.Pieteikums akreditīva atvērsanai.
Lai izvairītos no pārpratumiem, pircējam jāsniedz precīza un pilnīga informācija akreditīva izdevējbankai. Īpasa vērība jāpiegriez, lai būtu norādīts:
1) pārdevēja un pircēja pilni vārdi un adreses;
2) akreditīva summa, valūta (ja preces daudzums nav precīzi zināms, tad akreditīva summai un atbilstosi preces daudzumam jānorāda procentuāli pieļaujamā atkāpe piem. + - 2% 100 000 USD. Maksimālā atkāpe pieļaujama 10% robezās, ja akreditīvā nav norādītas citas iespējamās atkāpju robezas) ;
3) maksātājbanka. Banka, kas pret iesniegtiem, pareizi noformētiem dokumentiem veiks apmaksu;
4) apmaksas veids;
* tūlītējs pēc dokumentu iesniegsanas norādītajā bankā
* atliktais maksājums (uz noteiktu dienu skaitu pēc dokumentu iesniegsanas norādītajā bankā)
* tratas akcepts (akceptants - banka)
* tratas un / vai dokumentu pirkðana
5) vai pārdevējs vēlas saņemt apstiprinātu vai neapstiprinātu akreditīvu;
6) dokumentu uzskaitījums (akreditīvā jābūt norādītam, kam jāizraksta dokumenti un kādam jābūt to vārdiskajam un skaitliskajam saturam, izņemot transporta un apdrosināsanas dokumentus, kā arī rēķinu. Ja akreditīva noteikumos nav speciālas norādes, banka pieņems iesniegtos dokumentus, ja to saturs atbildīs pārējo iesniegto dokumentu saturam un akreditīva noteikumiem.)
7) dokumentu iesniegðanas dienu skaits (katrā akreditīvā, kurā ir prasība iesniegt bankā transporta dokumentus, jānorāda dienu skaits, kurā dokumenti jāiesniedz bankai (pēc transporta dokumentu izdosanas). Ja tas nav uzrādīts, dokumenti jāiesniedz 21 dienas laikā pēc preču nosūtīsanas, bet ne vēlāk par akreditīva derīguma termiņa beigām (UCP 47.p.).
8) akreditīva beigu termiņs (akreditīva termiņa beigu datums ir pēdējais pieļaujamais dokumentu iesniegsanas laiks bankā);
9) dokumentu iesniegðanas vieta;
10) preces nosaukums, daudzums un vienas vienības cena (aprakstam jābūt precīzam, bez liekām detaļām) ;
11) pēdējais preces nosūtīsanas datums (akreditīva derīguma beigu datums ir pēdējais iespējamais preces nosūtīsanas datums, kā arī pēdējais dokumentu iesniegsanas datums bankā, ja nav citas norādes) ;
12) preces izsūtīsanas un saņemsanas vieta;
13) preces nosūtīsanas pa daļām (ja daļēja piegāde ir nepieļaujama, tad tas precīzi jāuzrāda akreditīvā. Pie pārveduma akreditīviem aizliegums uz piegādi pa daļām izslēdz arī daļējus pārvedumus citiem beneficiāriem.);
14) preces pārkrausana no viena transporta otrā;
15) preces piegādes noteikumi (saskaņā ar Incoterm 1990) ;
16) pircējam jāapliecina ar savu parakstu pilnvara bankai debetēt akreditīva summu un bankas pakalpojumu izmaksas no viņa konta (pircējs un pārdevējs var vienoties par banku pakalpojumu apmaksas sadali).
Ja pircēja kontā ir nepiecieciesamais summas segums vai ar banku ir panākta vienosanās par kredītu un pieprasījumu par akreditīva atvērsanu vairs nav nekādu neskaidrību, tad banka var atvērt akreditīvu. Lielākoties banka, kura atver akreditīvu, paziņo korespondējosai bankai (ja iespējams, tad uzreiz pārdevēja bankai) par akreditīva atvērsanu. Tikai izņēmuma gadījumos paziņojums tiek nosūtīts tiesi beneficiāram. Pircējs saņem paziņojumu par izpildīto, kas kalpo kā akreditīva atvērsanas apliecinājums. Nosūtīt atveramo akreditīvu iespējams pa pastu, pa teleksu, kā arī caur S.W.I.F.T. (ilustratīvi tas parādīts pielikumos), klāt jāpievieno intrukcijas par akreditīva apmaksas procesu t.i. kā izdevējbanka nodrosinās akreditīva apmaksu.
3.3.2. Avizo jeb apstiprinājums saņēmējam.
Ja korespondējosai bankai (paziņotāja banka), kas atrodas beneficiāra valstī, ir uzdots tikai paziņot par akreditīva atvērsanu, tad viņa nodod prieksraksta tekstu beneficiāram bez kādām īpasām saistībām prieks sevis (3. 52.lpp). To veicot, bankai pēc ārējām pazīmēm ir jāpārbauda apstiprināmā akreditīva autentiskums.
Pēc bankas, kura atvērusi akreditīvu, lūguma vai pilnvaras korespondentētosā banka var pievienot neatsaucamajam akreditīvam pati savu īpasu apstiprinājumu. Tomēr viņa uzņemsies saistības veikt apmaksu tikai tādā gadījumā, ja akreditīva pārbaude devusi pozitīvus rezultātus, un bankai ir pilnīga uzticība akreditīva izdevējbankai. Jo līdz ar apstiprinājumu korespondējosā banka, tāpat kā akreditīva izdevējbanka uzņemas patstāvīgas saistības. Principā sī procedūra ir atkarīga no bankas statusa: augstākās klases bankas savā starpā veiks apstiprinājumu pat bez īpasas vienosanās, 1. un 2. klases bankas apstiprināsanu veiks uz savstarpējas vienosanās pamata, taču, ja darījumā ir iesaistīta kāda zemākas klases banka, tad apmaksa tiks veikta tikai reāliem naudas līdzekļiem ienākot no maksātājas bankas.
Korespondējosai bankai nav pienākums apstiprināt akreditīvu. Ja banka noraida apstiprinājumu, tad viņa par to informē izdevējbanku un paziņo beneficiāram par akredīvu bez apstiprinājuma.
Tikko eksportētājs saņem avizo, viņs pārbauda, vai akreditīva noteikumi atbilst noslēgtajam līgumam un vai ievēroti visi nosacījumi (ja nav, tad tūlīt jāpieprasa veikt izmaiņas). Uzmanība būtu jāpievērs tam, vai pareizi norādītas adreses, vai akreditīvs pakļaujas UCP, vai akreditīvs atvērts norunātajā formā, kādā bankā akreditīvs tiks apmaksāts, vai atbilst līgumā paredzētajai preces cenai, summai, kā noregulēti transporta un apdrosināsanas izdevumi, vai atbilst preces nosaukums un izcelsanās, kā arī piegādes noteikumi, akreditīva darbības laiks un nosūtīsanas termiņi, vai apdrosināsana,atkarībā no situācijas, segs pieprasītos izdevumus (ir pieņemts apdrosināsanas summu aprēķināt pēc principa: kā minimums CIF cena (vērtība, apdrosināsana un frakts) + 10%), vai iespējama kravas nosūtīsana līgumā noteiktā ceļā un laikā ar noteiktu transporta veidu, vai pieļaujama daļēja piegāde un preces pārkrausana, vai darījumā ir garantijas par apmaksu tai gadījumā, piem. pircējs patvarīgi aizkavē dokumentu, kas atiecas uz darba gaitu, parakstīsanu.
Beneficiāram akreditīvs nav jāpieņem bez iebildumiem. Akreditīvs skaitās akceptēts no beneficiāra puses, ja viņs noteiktajā laikā iesniedz pieprasītos dokumentus korespondējosai bankai vai bankai, kura atvērusi akreditīvu.
Ja saņēmējs atklāj akreditīvā kaut ko neatbilstosu norunai, viņs nekavējoties izsaka pretenziju pircējam un pieprasa izdarīt attiecīgas izmaiņas (tās veic caur akreditīva izlaidēju banku). Ja pircējs un bankas, kuras piedalās darījumā, piekrīt izmaiņām akreditīvā, tad tās iegūst juridisku spēku.
3.4. Akreditīvu pielietosanas pamatprincipi.
Un tā, eksportētājs ir laikā nosūtījis preci vai izdarījis pakalpojumu. Ar akreditīvu sastītie dokumenti ir sagatavoti. Visiem dokumentiem jābūt pilnīgi noformētiem. Tie nedrīkst pārkāpt akreditīva noteikumus, kā arī būt viens otram pretrunā, jo banka, pieņemot lēmumu par dokumentu pieņemsanu vai nepieņemsanu, precīzi pieturas pie stingriem principiem dokumentu un termiņu ievērosanā.
1. Stingrs dokumentu ievērosanas princips.
Sis princips nosaka, ka bankai detalizēti jāpārbauda piestādīto dokumentu teksta atbilstība akreditīva noteikumu tekstam. Apmaksu izdara tad, ja visi dokumenti pilnībā atbilst akreditīvam. Pat, ja pamatdarījums ir noticis saskaņā ar līgumu, banka var pieņemt tikai tos dokumentus, kuri absolūti atbilst akreditīvam. Lēmums sai gadījumā tiks pieņemts balstoties tikai uz dokumentiem, kas būtībā atbilst akreditīva neatkarības principam attiecībā pret pamatdarījumu.
2. Termiņu ievērosanas princips.
Termiņu ievērosanas princips prasa, lai akreditīvā norādītais dokumentu iesniegsanas termiņs un galējais termiņs preču nosūtīsanai tiktu ievērots. Vēlāk piestādītos dokumentus bankai ir tiesības neapmaksāt. Ja akreditīvā nav norādīts pēdējais dokumentu iesniegsanas datums, tad tas sakrīt ar pasa akreditīva darbības beigu datumu. Laika posms starp preču nosūtīsanas datumu un dokumentu iesniegsanu bankai maksimāli var sastādīt 21 dienu (protams, ja akreditīvā nav paredzēts ilgāks laika posms).
Ja akreditīva termiņs beidzas svētdienā vai svētku dienā, tad dokumentu iesniegsana tiks pagarināta līdz nākosajai darba dienai.Taču banka nepieņems transporta dokumentus, kuros uzrādīts vēlāks to izsniegsanas datums nekā akreditīva beigu datums. Galējos akreditīvā fiksētos nosūtīsanas datumus tāds pagarinājums neskar, arī 21 dienas termiņs netiek pagarināts (UCP 48b).
3.5. Nepiecieðamie dokumenti.
Pārbaudot dokumentus no sākuma ir jānoskaidro, vai akreditīvs vispār vēl ir spēkā un vai ir ievērots pēdējais nosūtīsanas termiņs, vai ir visi nepieciesamie dokumenti nepieciesamajā daudzumā, vai visos dokumentos norādīts vienāds preces marķējums, daudzums u.t.t. Visus dokumentus var iedalīt kā finansu un komercdokumentus.
3.5.1. Finansu dokumenti.
Pie finansu dokumentiem ir pieskaitāmi vekseļi un rēķini.
Vekseļi ir bezierunu saistība maksāt noteiktu naudas summu. Vekseli kā saistību veikt maksājumu, var attiecināt uz pasu vekseļa izdevēju (vienkārsā vekseļa gadījumā), vai ari uz kādu vekseļa izdevēja parādnieku (pārvedamais vekselis vai trata). Darījumos ar akreditīviem tiek lietota trata. Tratā jābūt uzrādītai summai, kurai ir jāatbilst akreditīva noteikumiem un kura nedrīkst pārsniegt rēķinā norādīto summu. Tratā ir jābūt termiņam, kad tā tiks piestādīta apmaksai, jāuzrāda apmaksas izpildītājs, kā arī, ja nepieciesams otrā pusē vekselim jābūt indosētam.
Rēķins vai faktūra parāda pārdevēja naudas prasību pret pircēju. Ir gadījumi, kad pārdevējam ir jāiesniedz tā saucamais konsulāta rēķins. Tas ir rēķins, kuru apstiprina pircēja valsts konsulātā. Rēķinā ir apliecināts, ka rēķina summa atbilst faktiskajai preces canai. Sāda veida rēķins atvieglo nodevu apmaksu pircēja valstī.
3.5.2. Komercdokumenti.
Pie komercdokumentiem pieskaitāmi transporta dokumenti, apdrosināsanas dokumenti u.c,
Konosaments ir dokuments, ko izraksta kuģniecības sabiedrības pilnvarotais, kas apliecina, ka kuģniecības sabiedrība ir pieņēmusi preci no preču nosūtītāja un uzņēmusies saistības to nogādāt noteiktam preču saņēmjam ārzemēs. Tikai konosamenta īpasnieks ir tiesīgs rīkoties ar preci. Konosaments parasti tiek izdots vairākos eksemplāros. Visi oriģināli kopā tiek apzīmēti kā pilns komplekts. Tikko kā viens no viņiem tiek iesniegts apmaksai, pārējie zaudē spēku. Tāpēc pircējs ir ieinteresēts,lai akreditīva saņēmējs iesniegtu pilnu konosamentu komplektu. Pircējs ir ieinteresēts saņemt tīru konosamentu. Tas principā attiecas uz visiem transporta dokumentiem: tīrs transporta dokuments ir dokuments uz kura nav norādes, ka prece bojāta (UCP 500, 32.p.)
Gaisa transporta dokuments apliecina, ka minētā avio sabiedrība noteiktā datumā ir pieņēmusi preci no preču nosūtītāja lidostā, kur preci iekraus, lai to transportētu uz lidostu, kur preci izkraus (4. 30. lpp). Gaisa transporta dokumenti atsķirībā no jūras konosamenta, nav preču īpasuma tiesības apliecinosi dokumenti.
Dzelzceļa un autotransporta dokumenti apliecina, ka noteikta transporta sabiedrība vai tās pilnvarots aģents ir pieņēmis preci transportēsanai līdz noteiktai vietai kādā ārvalstī (4. 30. lpp).
Pie komercdokumentiem pieder arī apdrosināsanas polise un sertifikāts. Par preces apdrosināsanu savā starpā vienojas pircējs un pārdevējs nosakot kādus riskus būtu jāsedz apdrosināsanas polises summai un kādā apmērā. Apdrosināsanai vajadzētu kā minimums segt preces vērtību pie CIF piegādes noteikumiem + 10%.
Bez transporta un apdrosināsanas dokumentiem var būt nepieciesami izcelsmes, kvalitātes un svara sertifikāti u.t.t.
3.5.3. Neprecizitātes dokumentos.
Dokumentus, kuri satur kaut kādas neprecizitātes, bankai jāatdod atpakaļ beneficiāram pēc iespējas ātrāk. Sādā veidā beneficiāram ir iespēja atdoto dokumentu kļūdas izlabot un paspēt iesniegt līdz attiecīgā termiņa beigām vēlreiz. Akreditīva darbība netiek pārtraukta, ja bankai nākas atdot atpakaļ dokumentus. Lielākoties tiek meklēts kāds iespējamais risinājums, jo visu dokumentu atgriesana ir pret pārdevēja un arī pret pircēja ekonomiskajām interesēm. Praksē pamatā tiek pielietoti 3 varianti:
1. Korespondējosā banka pa teleksu paziņo akreditīva izdevējbankai par neprecizitātēm un lūdz, lai akreditīva izdevējbanka tomēr pilnvaro korespondējoso banku apmaksāt dokumentus.
2. Korespondējosā banka piedāvā beneficiāram nosūtīt dokumentus uz akreditīva izdevējbanku inkaso veiksanai. Tādā veidā pircējs, apmaksājot preces vērtību saņem savā rīcībā dokumentus.
3. Korespondējosā banka var, bet tas nekādā gadījumā nav viņas pienākums, apmaksāt dokumentus nosacīti. Ja pircējs vai akreditīva izdevēja banka nepaziņos, ka piekrīt apmaksāt dokumentus ar neprecizitātēm, tad beneficiāram nāksies attiecīgo summu atmaksāt bankai (komisijas un procentus ieskaitot). Samaksa tiek veikta tai gadījumā, ja akreditīva izdevēja banka ir ar mieru pilnīgi pieņemt dokumentus vai vismaz pagaidām tos neprotestē.
Ja tomēr banka nolemj nosūtīt dokumentus atpakaļ beneficiāram, tad tas viņam jāpaziņo nekavējoties. Atdodot dokumentus, jāizmanto visātrākais komunikāciju līdzeklis un paziņojumā ir jānorāda visas neprecizitātes.
3.6. Akreditīvu prieksrocības un trūkumi.
Izmantojot akreditīvu kā norēķinu veidu gan pārdevējam, gan pircējam ir jārēķinās gan ar sī norēķinu veida prieksrocībām, gan arī ar trūkumiem.
Pēc manām domām, viena no akreditīva prieksrocībām, kas attiecas gan uz pārdevēju, gan pircēju ir tas, ka akreditīvs tiek izmantots starptautiskā tirgus operācijās praktiski visās pasaules valstīs (ap 4% no visiem norēķiniem) un akreditīvam piemīt neparasti liela starptautiska tiesiskā drosība. Daudz būtiskāk ir tas, ka akreditīvs ir vienīgais norēķinu veids, kur banka ir kā garants gan pircējam, gan pārdevējam.
Cik daudz norēķini ar akreditīviem liks just savas prieksrocības vai trūkumus pircējam vai pārdevējam, tas ļoti atkarīgs no viņu abu pozīcijām tirgū. Ja piem. pārdevēja prece tirgū ir ārkārtīgi pieprasīta, tad viņa pozīciju var raksturot kā spēcīgu, un tāda pati tad tā arī būs pārrunu laikā. Tādejādi iespējams, ka pārdevējs var panākt sev maksimāli izdevīgus noteikumus, tai skaitā arī attiecībā uz norēķinu veidu.
Iespējams, ka norēķinos ar akreditīviem pircējs būs mazāk ieinteresēts kā pārdevējs, jo parasti pircējam nākas apmaksāt visai augstos izdevumus, kas saistīti ar akreditīvu, lai gan arī pārdevējam nākas maksāt ne mazās summas. Un tas nebūt nav vienīgais trūkums pircēja acīs.
Akreditīva trūkumi pircējam:
* Tā kā samaksa notiek pret precīzi noformētiem dokumentiem, bet nevis pārbaudītām precēm, pircējs nav dross vai ir piegādātas pasūtītās preces.
* Saskaņā ar UCP akreditīva nosacījumi nedrīkst tikt mainīti bez visu akreditīva darījumā iesaistīto pusu piekrisanas.
* Akreditīva pakalpojums ir ļoti dārgs un samērā lēns norēķinu veids;
Taču norēķini ar akreditīviem pircējam neasocējas tikai ar trūkumiem vien, tiem ir arī savas prieksrocības prieks pircēja:
* Maksājums tiek veikts pret dokumentiem, kas pilnībā atbilst akreditīva nosacījumiem (tā rezultātā pārdevējam nav iespējams saņemt samaksu pret dokumentiem, kas apliecina, ka nosūtītas skrūvītes, lai gan līgumā un akreditīvā ir noruna par televizoriem)
* Iespējams saņemt no bankas aizdevumu, lietojot akreditīvu kā nodrosinājumu.
* Pircējs var izmantot banku lielo pieredzi akreditīvu jautājumos, lai nodrosinātu sevi pret iespējamām problēmām.
Prieksrocības, kādas akredītīvs dod pārdevējam:
* Akreditīvs ir samaksas garantija pārdevējam, ja viņs iesniedz bankā saskaņā ar akreditīva nosacījumiem noformētus dokumentus.
* Pārdevēja kredītrisks tiek nomainīts ar bankas kredīta risku.
* Samaksa par precēm notiek tūlīt pēc to nosūtīsanas.
* Pārdevējam ir iespēja lietot vietējās bankas pakalpojumus.
* Iespēja iegūt finanses, lietojot akreditīvu kā nodrosinājumu.
Ar akreditīvu norēķiniem saistītie trūkumi pārdevējam:
* Samaksa notiek tikai pret dokumentiem, kas pilnībā apmierina akreditīva nosacījumus. Sarezģītu akreditīvu gadījumā noformēt dokumentus precīzi pēc prasībām var būt diezgan sarezģīti.
* Augstas izmaksas bankās, kas ir saistītas ar akreditīva pakalpojumu.
* Preces tiek nosūtītas pirms samaksas saņemsanas.
* Norēķini ar akreditīviem ir dārgs prieks un norēķini notiek samērā lēni, kā rezultātā var rasties problēmas ar likviditāti.
|
