ALTE DOCUMENTE
|
||||||
BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA
Jēkabpils filiāle
Studiju programma: "Tiesību zinātne"
Studiju disciplīna: Vides tiesības
Ieskaites darbs.
BŪTISKĀKĀS VIDES PROBLĒMAS LATVIJĀ.
Nepilna laika
Vakara nodaļas studentes
Elīnas Vilciņas
Sud.apl.Nr. BRI JK5A090
Jēkabpils, 2007
Mūsdienās pasaule ļoti strauji attīstās. Tas, protams, jāvērtē pozitīvi. Bet lai arī cik ļoti tiktu atvieglota mūsu ikdiena, ne vis ko mēs darām un razojam nāk par labu videi.
Galvenie elementi, kas ietekmē vidi mums apkārt ir:
Gaisa kvalitāte
Bioloģiskā daudzveidība
Dabas pamatne
Cilvēks un sociālā vide mājoklis
Kultūras un vēstures mantojums
Atkritumi
Ūdens
Gaisa kvalitāte.
Gaisa kvalitātes nodrosināsanas ir viena no mūsdienu problēmām, it īpasi lielajās pilsētas un indu 11311j923l striālajos centros. Izmesi no stacionārajiem izmesiem pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, pateicoties tehnoloģiju modernizācijai. Tomēr, diemzēl, sakarā ar vien pieaugoso satiksmi, gaisā arvien lielākos daudzumos nonāk izplūdes gāzes, tādas kā CO, NOX, benzola izmesi. Vēl nopietna problēma ir lieli siltuma zudumi tīklos uz dzīvojamajās mājās. Kā arī augsts summārais izmesu daudzums termocentrālēs un katlumājās.
Galvenie so problēmu cēloņi ir:
o Ielu infrastruktūra un satiksmes organizācija
o Sabiedriskais transports
o Pilsētas telpiskā attīstība
o Kravu transports un pārkrausana
o Sabiedrības informētība un vides izglītības līmenis
o Videi un iedzīvotājiem veselīgu transporta veidu attīstība
o Vides monitorings un informācija
o Daudzas individuālās iedzīvotāju sektora katlu mājas, kurās kā kurināmo izmanto ogles
o TEC 2 kā kurināmo gāzes vietā izmanto lētāku kurināmo - mazutu
o Neliela mēroga centralizētai apsildei nepieslēgtas lokālās katlu mājas, kurās tiek biezi izmantoti vides kvalitātes normatīviem neatbilstoss un videi nedraudzīgs kurināmais
o Slikta māju un tīklu siltumizolācija, fiziski novecojusi tīkli
Lai mazinātu sīs problēmas atbildīgās iestādes ir izveidojusas pasākumu virkni, kas būtu jādara lietas labā:
o vides politikas plāna izstrādāsana, lai panāktu, ka vides kvalitāte pilsētā būtu salīdzināma ar starptautiskajiem standartiem un normām
o transporta radītā atmosfēras piesārņojuma samazināsana, izmantojot teritorijas plānojumu, transporta kustības regulēsanu, stingru kontroli, ekonomiskos un sabiedrības informēsanas un izglītosanas līdzekļus
o prioritārās lomas noteiksana attiecīgās attīstībā sabiedriskajam transportam un transporta veidiem, kam ir vislielākā pārvadātspēja un kas visefektīvāk izmanto ielu platību un vismazāk piesārņo pilsētas vidi
o ilgtermiņa enerģētikas attīstības stratēģisko plānu izstrādāsana enerģijas razosanā, transportā un patēriņā, kas balstītos uz enerģijas un siltuma lietderīgas un racionālas izmantosanas principiem
o mājokļa attīstības programmas izstrādāsana, ietverot tajā siltumenerģijas taupības principus
o tādu kurināmo ieviesanas veicināsana, kas sadegsanas rezultātā veido mazāk kaitīgo izmesu, kā arī efektīvas attīrīsanas iekārtu izmantosana, izmantojot ekonomiskos līdzekļus
o efektīvas energotaupības programmas izstrāde, iesaistot tās izveidē privāto sektoru un atbalstot to iniciatīvu
o Veikt troksņa piesārņojuma kartēsanu un balstoties uz troksņa kartēsanas rezultātiem, izstrādāt prettroksņa pasākumus (speciālu stādījumu un aizsargbarjeru ierīkosanu u.c.) transportā, rūpniecībā un atpūtas industrijā
o Atbilstosi attiecīgās pilsētas siltumapgādes koncepcijai, izstrādāt rīcības, kas varētu uzlabot vides kvalitāti pilsētā
o Panākt, lai tiktu izveidota Eiropas Savienības prasībām atbilstosas emisijas kontroles sistēmas Rīgas termoelektrostacijās un lielākajās katlu mājās
o Izveidot darba grupu, kas risinātu jautājumus saistībā ar veco katlu māju pārbūvi uz kokzāģētavu skaidu un citas neizmantotās koksnes izmantosanu apkurei
o Veikt siltumtīkla pakāpenisku nomaiņu, pārbūvējot esosās četrcauruļu sadales sistēmas par divcauruļu sadales sistēmām
Bioloģiskā daudzveidība.
Bioloģiskajai daudzveidībai ir ļoti liela nozīme vides ekoloģijā. Seit atkal jāpiemin lielās pilsētas un indu 11311j923l striālie centri, kur bioloģiskās daudzveidības īstenosana ir sarezģīts process, citviet pat neiespējams. Daudzi augi nav spējīgi izdzīvot jebkādos apstākļos. Kā arī jāpiemin pasu cilvēku tīsa apkārtējās vides postīsana-huligānisms.
Dominējot ekonomiskajām interesēm pār dabas aizsardzības interesēm, notiek vērtīgu dabas teritoriju (pļavas, mezi, parki, dārzi) lietosanas veida izmaiņas, kuras izsauc bioloģiskās daudzveidības samazināsanās.
Lai palīdzētu mūsu videi, noteikti mēri jāpieņem ne vien atbildīgajām instancēm, bet arī iedzīvotājiem pasiem:
o Piesārņojuma un antropogēnās slodzes samazināsana
o Pilnvērtīgas informācijas sniegsana par pilsētas ekosistēmu bioloģisko daudzveidību
o Dabas liegumu apsaimniekosanas pārvaldes mehānisma efektivitātes celsana
o Balstoties uz Latvijas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, izstrādāt katras pilsētas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju
o Sekmēt zemes īpasuma tiesību sakārtosanu dabas liegumu teritorijās
o Sadarbībā ar VARAM un Vides aizsardzības fondu izstrādāt dabas aizsardzības plānus
o Iesaistīt vietējos iedzīvotājus, zemes īpasniekus, skolu jaunatni atsevisķos aizsargājamo teritoriju apsaimniekosanas pasākumos (mācību taku izveidosana, talkas u.c. pasākumi)
o Veikt bioloģiskās daudzveidības inventarizāciju un vadlīniju izstrādāsanu to aizsardzības nodrosināsanai ārpus valsts nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām
Dabas pamatne.
Dabas mantojums ir unikāla vērtība ar aizvien pieaugosu nozīmi, kas pastiprina vajadzību pēc aizsardzības, uzmanīgas apsaimniekosanas un attīstības. Pilsētu un lauku teritoriju daba un tās apkārtējās teritorijas vides kvalitāte arvien vairāk kļūst par pozitīvu faktoru investīciju piesaistei dazādu attīstības projektu īstenosanai.
Dabas pamatne ir vienota teritoriāla struktūra, kas caurvij pilsētas pārējās funkcionālās struktūras un to veido sesi atsķirīgi, bet savstarpēji saistīti dabas elementi: mezi, apstādījumi, pļavas, ūdenstilpnes un noteces ar tām klāt esosajām krasta joslām, ģimenes dārziņi un atmatas.
Piemēram, pilsētas dabas pamatnei ir sādas funkcijas:
o Ekosistēmas funkcija - stabilizē mikroklimatisko un hidroloģisko rezīmu pilsētas struktūrās, samazina augsnes, gaisa, ūdenskrātuvju un gruntsūdens piesārņojumu, veicina sugu saglabāsanu un kalpo kā dabas indikators izmaiņām augsnē un atmosfēras gaisā
o Atpūtas un veselības saglabāsanas funkcijas
o Pilsētas reprezentācijas un izglītosanas funkcija
Dabas pamatnes problēmas galvenokārt pastāv pilsētu teritorijās, tādēļ uzsvērsu tiesi problēmas pilsētās. Viena no problēmām ir pilsētas vērtīgo dabas objektu-apstādījumu, dārzu, parku, mezaparku, mezu, pļavu u.c. transformācija citos izmantosanas veidos. Jāpiemin arī sabiedrisko apstādījumu teritorijas samazināsanās, pakāpeniska novecosana un degradācija. Nopietna problēma ir arī ekstensīvi izmantoto zaļo teritoriju, tajā skaitā arī piemājas dārziņu un atmatu, degradācija.
Lai risinātu sīs problēmas, vajadzētu:
o Atjaunot apstādījums publiskās vietās par valsts līdzekļiem ja pasvaldības to nevar atļauties no saviem līdzekļiem
o Saglabāt dabas teritorijas un ilgtspējīgi tās izmantot, lai tas spētu īstenot un nodrosināt tām noteiktās ekosistēmas, atpūtas un veselības saglabāsanas, pilsētas prezentācijas un izglītosanas funkcijas
o Apstādījumu nozīmes padziļināsanas pilsētas vides atveseļosanā, iedzīvotāju atpūtā un pilsētas tēla veidosanā
o Saglabāt pilsētas meza vai/ un meza parka visas ekoloģiskas, kulturālās un sociālās vērtības un funkcijas
o Saglabāt pilsētas dabas sistēmu vienotību, kā pilsētas antropogēno slodzu kompensējoso struktūru,
Cilvēks un sociālā vide.
Sabiedrības un katra indivīda attīstībā liela loma ir veselīgai sociālai videi, kas ietver plasu jautājumu spektru, ieskaitot cilvēka izvēles iespēju un vienlīdzības paplasināsanu, nodarbinātības, sociālās drosības, veselības, izglītības un mājokļa jautājumus. Sie jautājumi nav tikai sociālās politikas un atbilstoso dienestu kompetencē. Raugoties uz pilsētas un tās vides attīstību no pilsētas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības viedokļa, iespējas izvēlēties ilgu un veselīgu mūzu, iegūt labu nodarbosanos un izglītību, veselības aprūpi, iespējas dzīvot veselīgā pilsētvidē un iegūt mājokli, kā arī iespējas izvēlēties pieklājīgu dzīves līmeni, ir būtiski svarīgas lietas un atspoguļojas sabiedrībā un tās veselībā.
Galvenās problēmas sajā sektorā ir nepietiekami sakārtota sociālā vide un paaugstināts iedzīvotāju saslimsanas risks. Seit man atkal jāpiebilst, ka abas minētās problēmas ir īpasi aktuālas pilsētās.
Abu minēto problēmu galvenie cēloņi ir:
o Trūkst vispusīga un kompleksa sociālās vides izvērtējuma un uz to balstītas sociālās vides uzlabosanas politikas
o Nepietiekama saskaņota pilsētas dazādu institūciju un departamentu politika, kas skar vai ietekmē dazādas pilsētas attīstības jomas
o Nav izstrādāta sociālās un veselības aprūpes koncepcija, kā arī sociālās rehabilitācijas programma
o Nepietiekama sadarbība starp valsts, pasvaldības un nevalstiskajām organizācijām iedzīvotājiem pieejamu nepieciesamo sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu un palīdzības sniegsanā
o Trūkst datu par sabiedrības dazādu grupu sociālo un materiālo stāvokli, to nepieciesamību pēc jebkāda veida palīdzības
o Trūkst finansu līdzekļu sociālo rehabilitācijas pasākumu īstenosanai
o Iedzīvotājiem trūkst informācijas par viņu tiesībām saņemt sociālo palīdzību
o Iedzīvotāju zemais dzīves kvalitātes līmenis
o Iedzīvotāju nevērīga attieksme pret vidi un savu veselību
o Iedzīvotāju veselībai bīstams paaugstināts atmosfēras ķīmiskais un troksņa piesārņojums lokālās vietās pilsētā
o Nekvalitatīvais dzeramais ūdens kopējās lietosanas akās, kā arī tehniski sliktais centralizētā ūdensvada stāvoklis
o Peldūdeņu mikrobioloģiskais piesārņojums
o Visaptverosas pārtikas kvalitātes kontroles trūkums
o Iedzīvotāju saslimsanas draudi ar ērču encefalītu un citām slimībām
o Informācijas trūkums par vides faktoru ietekmi uz iedzīvotāju veselību
o Ne vienmēr ir saskaņota pilsētas dazādu institūciju un departamentu politika, kas skar vai ietekmē iedzīvotāju veselību
Lai uzlabotu pilsētas sociālo vidi:
o Veikt vispusīgu un kompleksu sociālās vides izvērtējumu un uz tās bāzes izstrādāt vispārēju sociālās vides uzlabosanas politiku, dziļi integrējot tajā idejas par teritorijas un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību
o Paaugstināt iedzīvotāju vispārīgo izglītības līmeni kā līdzekli bezdarba, klaiņojoso jauniesu, narkomānijas un citu sabiedrībā negatīvu parādību novērsanai
o Izstrādāt iedzīvotāju pārkvalificēsanas programmu, īpasu vērību pievērsot vides speciālistu sagatavosanai
o Attīstīt sadarbību starp valsts, pasvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem pilsētas sociālās vides uzlabosanas jautājumos, veikt regulāru sadarbību ar sabiedriskajiem un masu saziņas līdzekļiem
o Veicināt iespējami augstu iedzīvotāju līdzdalību un ieinteresētību savas sociālās drosības un veselības veicināsanā un nodrosināsanā
Lai samazinātu iedzīvotāju saslimsanas risku, nepieciesams:
o Izstrādāt programmu epidemioloģiskās situācijas uzlabosanai
o Izveidot veselības monitoringu sadarbībā ar vides veselības centru
o Nodrosināt higiēnisko ekspertīzi/novērtēsanu:
o teritorijas plānojuma izstrādāsanas procesā
o jaunu produktu un tehnoloģiju ieviesanā
o objektu un uzņēmumu rekonstrukcijas un celtniecības projektu realizācijā
o Nodrosināt visaptverosu pārtikas kvalitātes kontroli.
o Nodrosināt maksimāla imunizēto personu īpatsvara sasniegsanu visās iedzīvotāju vecuma grupās.
o Izglītot iedzīvotājus vides un veselības saglabāsanas un uzlabosanas jautājumos
Kultūras un vēstures mantojums.
Kultūrvēsturiskā vide ir veidojusies pakāpeniski dazādu tautu un profesionālās būvniecības elementu integrācijas procesā. Tā ir mainījusies līdzi laikam, neatpaliekot no pasaules arhitektūras novitātēm un vienlaikus kopdama pilsētas tradīcijas. Tā ir nozīmīga arī lauku rajonos. Vides attīstības īpatnības ietekmējusi vietējie sociāli ekonomiskie apstākļi, iedzīvotāju etniskais sastāvs un vietējās tradīcijas.
Ļoti svarīga ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāsanas, aizsardzības un pilnveidosanas politika. Neskatoties uz notiekosajām pozitīvajām aktivitātēm, kultūrvēsturiskās vides saglabāsanā pastāv virkne problēmu, kā rezultātā pazeminās un tuvākajā nākotnē vēl vairāk varētu pazemināties kultūrvides kvalitāte.
Ir vairāki cēloņi, kāpēc pasliktinās kultūras un vēsturiskā vide:
o Nesakārtotība īpasuma tiesību jautājumos vai īpasnieku nespēja apsaimniekot savus īpasumus
o Lētas masu kultūras ienāksana un konkurence pilsētas vēsturiskajā centrā
o Mājokļa funkcijas izspiesana no pilsētas vēsturiskā centra ekonomisko aktivitāsu rezultātā
o Nodokļu atvieglojumu sistēmas trūkums arhitektoniski vērtīgāko celtņu sakārtosanai un rekonstrukcijai
Kultūra ir viena no ilgtspējīgas attīstības dimensijām. Estētiski patīkamai un pilnvērtīgai videi ir liela nozīme dzīves līmeņa veidosanā. Kultūru varam uzskatīt par instrumentu, kas sabiedrībai palīdz kontaktēties un atrast savu identitāti. Savukārt kultūras mantojums un identitāte motivē iedzīvotājus saudzīgāk attiekties pret to.
Lai uzlabotu situāciju, varētui pieņemt sādus mērus:
o Atbalstīt vēsturisku vienu un pilsētu vēsturiskā centra saglabāsanas un attīstības programmas izstrādi, iesaistot tās sagatavosanā vietējos un ārvalstu speciālistus, iedzīvotājus un interesu grupas
o Veikt pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma inventarizāciju un izstrādāt programmu tā saglabāsanai, iesaistot augstskolu zinātniekus un studentus
o Sagatavot priekslikumus tiesību aktu sakārtosanai, kas nodrosinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāsanu, sadarbībā ar Tieslietu, Kultūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām
o Nodrosināt apbūves noteikumu ievērosanu kultūrvēsturiskajās teritorijās
o Izstrādāt speciālus noteikumus, reklāmas un citas informācijas izvietosanai kultūrvēsturiskajās teritorijās
o Iesaistīt dazādas sabiedriskās organizācijas, interesu grupas un privāto sektora rehabilitācijas un revitalizācijas procesā.
o Popularizēt vēsturiskos centrus un vietas ārvalstīs, sekmējot līdzekļu piesaistīsanu.
Atkritumi.
Lielāko daļu no atkritumiem veido sadzīves atkritumi, bet tanī pat laikā relatīvi daudz ir celtniecības atkritumu, bīstamo sadzīves atkritumu, veselības aprūpes atkritumu un bīstamo atkritumu. Atkritumu problēma ir īpasi aktuāla pilsētās. Finansiālie līdzekļi atkritumu saimniecības uzturēsanai tiek iegūti no iedzīvotāju un juridisko personu maksājumiem. Bet diemzēl ar to vien ir par maz.
Atkritumu problēmas galvenie cēloņi ir:
o Pieaugoss cieto sadzīves atkritumu daudzums
o Pieaug vides piesārņojums
o Pasliktās pilsētu sanitāri higiēniskais stāvoklis
o Bīstamo atkritumu ilgstosa uzglabāsana nepiemērotās vietās
o Vides piesārņojums no sadzīves atkritumiem
Atkritumu problēmu varētu risināt sādi:
o Pilsētās samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju
o Izveidot atkritumu apsaimniekosanas koncepcijas, noteikt to prioritātes un izstrādātās rīcības.
o Noteikt diferencētu tarifu sķirotiem atkritumiem.
o Noteikt nesķirotiem atkritumiem paaugstinātus tarifus.
o Veicināt uzņēmējdarbību sķirotu atkritumu savāksanā un pārstrādē.
o Atbalstīt un īstenot izglītības projektus atkritumu sķirotai savāksanai bērnudārza vecuma bērniem un skolās.
o Sagatavot un izplatīt informācijas bukletus par dazādām ar atkritumu saimniecību saistītām tēmām.
o noteikt atbildību par atkritumu apsaimniekosanu visos pasvaldības līmeņos
o ievērojami palielināt sodu likmi par atkritumu izmesanu nesankcionētās vietās
o Piedalīties un kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveidot rūpniecisko un sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēmu
o t sadzīves bīstamo atkritumu un plastmasas savienojumu savāksanu un pārstrādi, veicinot uzņēmējdarbību sajā jomā
o Veikt izpētes par vides piesārņojumu izgāztuvēs un to ietekmi uz vides stāvokli
o Izstrādāt un īstenot rekultivācijas vai sanācijas projektus par piesārņojuma novērsanu
Ūdens.
Virszemes ūdeņu piesārņojums uzskatāms par svarīgu problēmu, Virszemes ūdeņu piesārņojums Rīgā uzskatāms par svarīgu problēmu, Virszemes ūdeņi ir nozīmīgi rekreācijas resursi. No lielo ezeru un upju ūdens kvalitātes ir atkarīga zivsaimniecība.
Daugavas ūdeņi uzskatāmi par mēreni piesārņotiem, to kvalitāti būtiski ietekmē piesārņojums, kas veidojas Daugavas sateces baseinā. Arī organisko vielu saturs Daugavā pārsniedz ūdens kvalitātes standartus.
Kādreiz ar barības vielām nabadzīgie ezeri tagad cies no slāpekļa, fosfora un organisko vielu pārbagātības. Kopumā ūdens kvalitāte ūdenstilpēs ir nelabvēlīga un tai ir tendence pasliktināties.
Pazemes ūdeņi ir ievērojami tīrāki nekā virszemes ūdeņi, tomēr pastāv to kvalitātes problēmas. Galvenokārt tas attiecināms uz gruntsūdeņiem, kuri praktiski ir neaizsargāti no piesārņosanas. To nosaka nelielais aerācijas zonas biezums un so zonu veidojosie ūdenscaurlaidīgie iezi.
Lūk, dazi risinājumu varianti:
o veikt pazemes ūdeņu monitoringu
o izveidot ūdensvada tīkla kvalitātes kontroles modeli
o izbūvēt jaunas ūdensvada maģistrāles
o veikt sūkņa staciju un spiediena paaugstināsanas staciju tehnisko rekonstrukciju
o paaugstināt ūdensvada tīkla tehniskās ekspluatācijas līmeni
o paplasināt ūdensvada tīklu
o apzināt ūdeņus kā zivsaimniecības, rerkreācijas u.c. resursus
o izpētīt pazemes un virszemes ūdeņu hidroloģisko rezīmu
o izpētīt pazemes un un virszemes ūdeņu sastāvu un izveidot monitoringa sistēmu atkarībā no lietojuma veida
o apzināt lietusūdens kanalizācijas sistēmu un izpētīt lietusūdens ietekmi uz virszemes ūdeņu sastāvu, izveidot lietusūdens sistēmas monitoringu
o izveidot dzeramā ūdens tīkla sistēmas monitoringu
o Izstrādājot nepieciesamo dokumentāciju, sadalīt tiesības un pienākumus starp valsts un pasvaldības institūcijām par to veicamajām funkcijām ūdenssaimniecības jomā
o veikt virszemes ūdens baseinu un ūdensteču stāvokļa novērtējumu un izpēti
o novērtēt difūzo un punktveida piesārņojuma avotu ietekmi
o noteikt prioritātes un izstrādāt sanācijas plānus ūdenstilpēm un ūdenstecēm
o aktīvi piedalīties ūdens baseinu pārvaldes modeļa izstrādāsanā
o nodrosināt peldvietas ar ģērbtuvēm, tualetēm un atkritumu urnām un norobezot peldzonas
o izveidot funkcionālos sektorus - sauļosanas, apkalpes, zaļās zonas u.c.
o izveidot kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju monitoringu peldvietās un nodrosināt sabiedrību ar informāciju par ūdeņu kvalitāti
o Pārtraukt neattīrītu notekūdeņu ievadīsanu pilsētas ūdens baseinos un ūdenstecēs
o Kontrolēt pilsētas ūdenstilpēs un ūdenstecēs izvadāmo lietusūdens sastāvu, izvērtēt to attīrīsanas iespējas
o Informēt un iesaistīt sabiedrību pilsētas ūdens baseinu un ūdensteču sakārtosanā
o Izveidot pirmējās ūdens attīrīsanas iekārtas pirms to novadīsanas pilsētas attīrīsanas iekārtās
o Izmantojot ekonomiskos līdzekļus, veicināt attīrīto ūdeņu otrreizējo izmantosanu
o Pakāpeniski atjaunot pilsētas kanalizācijas sistēmu
o Nodrosināt prieksattīrīsanu visiem toksiski piesārņotiem notekūdeņiem
o Izveidot programmu iedzīvotāju informēsanai un izglītosanai par ūdens taupības un aizsardzības jautājumiem
o Pamesto un bezsaimnieka urbumu apzināsana, profesionālā novērtēsana un nepieciesamības gadījumā konservācija vai likvidācija
o Pazemes ūdeņu aizsardzībai nepieciesamo vietējo noteikumu izstrāde un ieviesana un administratīvās kontroles nodrosināsana
o Izveidot programmu iedzīvotāju informēsanai un izglītosanai ūdens taupības un aizsardzības jautājumos
o Izmantot ekonomiskos līdzekļus, veicinot ūdens tauposu tehnoloģiju ieviesanu
|
