SIA „FN Serviss”

Macību centrs

„Drošība”

Profesionalas pilnveides izglītības programma

„DARBA AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBA”

Kods 20P 862 00

PRAKSES DARBS

(ATSKAITE)

„DARBA AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS ORGANIZACIJA 818f54i UN DARBA VIDES RISKA NOVĒRTĒŠANA”

1. Ievads

Darba aizsardzības un organizacijas sistēma uzņēmuma ir viens no obligatajiem pasakumiem darba procesa un kvalitates sekmīgai īstenošanai. Izvirzot mērķi maksimali labiekartot vidi un pasargat nodarbinatos, jasaskaras ar grūtībam, kas saistītas gan ar finansu līdzekļu piesaisti, gan ar personala audzinošo darbu un skaidrošanu. Darba aizsardzība un drošība, atkarība no veiktajiem pasakumiem, spēj pasargat darba devēju no nevēlamiem izdevumiem, kas saistīti nodarbinato veselības stavokli, kas vienmēr atsaucas uz atmosfēru un darba kvalitati. Darba devēju mērķis, ir konkrēti pieiet katram darbiniekam, pielagojot tieši viņa vajadzībam un darba specifikai.

Rīgas 2. vidusskola ir viena no lielakajam rajona skolam, kas nodarbina, aptuveni 80 darbiniekus, tai skaita skolotajus un tehnisko personalu. Skola macas ap 600 skolēnu klasēs no 6-12.

2. Darba aizsardzības sistēmas sakotnējais parskats

2.2. Darba aizsardzības organizatoriska struktūra

Darba aizsardzības organizatoriska struktūra Rīgas 2. vidusskola sastav no trīs galvenajiem posmiem:

Pats galvenais, kas dod rīkojumus, pavēles un uzrauga uzlikto pienakumu izpildi ir ar rīkojumu apstiprinats skolas direktors. Kuram ir tiesības pieņemt darba atbildīgo personu, kas sekos līdzi un informēs direktoru par stavokli darba aizsardzības joma, veicamajiem pasakumiem, ka arī izvērtēs nepieciešamo finansialo līdzekļu nepieciešamību un objektīvi pamatojot lietderību. Direktors ir tiesīgs vienpersoniski pēc viņa domam veikt pasakumus, darba drošības joma, sodīt darbiniekus un izteikt piezīmes par situaciju.

Norīkotais darba aizsardzības specialists veic profilaktiskos pasakumus, kas saistīti ar darbinieku apmacību, informēšanu, instruēšanu un seko līdzi situacijai kopuma. darba aizsardzības specialists, seko līdzi darba drošības prasību ievērošanai un izpildei, sagatavo visu nepieciešamo dokumentaciju, instruktažas un rīkojumus, iesniedzot apstiprinašanai direktoram.

Darbinieki tieši ir pakļauti, izpildei visiem mutiskajiem un rakstiskajiem noradījumiem no darba aizsardzības specialista puses.

2.2. Darba aizsardzības dokumentacijas novērtēšana

Darba aizsardzības dokumentacijas izstradi veic darba aizsardzības specialists, izstradajot darba drošības instrukcijas, nosakot nepieciešamos aizsardzības pasakumus, konkrēta darba veikšanai. Darbinieku informēšana par drošiem darba paņēmieniem, kas saistīti ar tiešo darbu veic vienu reizi gada. Par kursa noklausīšanos darbinieki parakstas „darbinieku darba aizsardzības instruktažas žurnala”. Šaja žurnala parakstas arī par ugunsdrošības kursa apguvi. Apmacības veic atbilstoši darba aizsardzības specialista ieskatiem, maksimali daudz sniegt informacijas par skolas iekšējas kartības noteikumiem, darba drošiem paņēmieniem un drošu instrumentu un palīglīdzekļu izmantošanu. Pastiprinatu uzmanību pievēršot ugunsdrošībai un elektrodrošībai. Darbinieki tiek iepazīstinati ar skola esošajiem ugunsdzēšamajiem aparatiem, to īpatnībam un izmantošanu. Skolas sargus informē un parbauda par rīcību avarijas gadījumos un trauksmes izziņošanas noteikumiem un secību. Darbinieki tiek informēti mutiski, izmantojot uzskates materialus un konkrētu aparatūru vai instrumentu.

Skola ir divi atsevišķi žurnali, viens paredzēts tehniskajiem darbiniekiem, otrs skolotajiem. Skola nav izstradati un konstatēti riska faktori, kas saistīti ar specialitati un darba vidi, nav izstradats darba vides iekšējas uzraudzības plans, nav veikta apsekošana un apzinašana ķimikalijam un ķīmiskiem produktiem, ka arī nav veikta šo vielu reģistracija.

Skola ir izstradatas amatu instrukcijas, kas tiek izdalītas katram darbiniekam stajoties darba, ka arī pēc informēšanas par veicamajiem pienakumiem un iepazīstinašanas ar struktūru uzņēmuma darbinieks parakstas par ievadinstruktažu un tas izpildi.

Obligatas veselības parbaudes un to veikšanas kartību izstrada skolas medmasa, kura seko līdzi izstradatajam instrukcijam par darbinieku nosūtīšanu uz obligatajam veselības parbaudēm. Seko līdzi darbinieku pirmreizējas veselības parbaudes rezultatiem, ka arī veic kontroli par veselības stavokli nodarbinatajiem, laicīgi informējot darbiniekus par profilaktiskajiem pasakumiem. Nepieciešamības gadījuma nosūta pie ģimenes arsta uz parbaudēm, dodot nepieciešamo atbrīvojumu no darba pienakumiem.

2.3. Darba vides iekšējas uzraudzības veikšana

Darba vides iekšējas uzraudzības veikšana skola dotaja brīdī ir vaji attīstīta. Skola pēc darba aizsardzības specialista iniciatīvas notiek instruktažas par darba vides iekšējo uzraudzību, lemjot par darba aizsardzības jautajumu organizēšanu uzņēmuma, ka arī kopa ar darbiniekiem tik lemts par darba aizsardzībai nepieciešamajiem resursiem. Tiek uzklausīti pašu darbinieku novērojumi, ieteikumi un priekšlikumi, drošas darba vides izveidošanai. Apspriesti nepieciešamie pasakumi un līdzekļi, piemēroti katram individuali. Esoša situacija skola ir nepilnīgi noorganizēta, direktoram netiek iesniegti rakstiski priekšlikumi situacijas uzlabošanai. Visa informacija tiek nodota mutiski. Darbiniekiem netiek rakstiski nodota informacija par individualo aizsardzības līdzekļu izmantošanu un efektivitates pamatojums.

Darba aizsardzības joma skola ir iekartotas darba vietas maksimali pielagojot indivīda vajadzībam. Regulari tiek parbaudīti darba apstakļi biroja, instrumentu tehniskais stavoklis un atbilstība darba drošības prasībam. Tehniskais personals seko līdzi skolnieku drošībai arpus klasēm, veicot nepieciešamos pasakumus gan skolas gaiteņos, kapņu telpas, ka arī skolas teritorija arpus ēkas. Visi tehniskie darbinieki , kas atbild par skolas ēkas kartību strada stundu laika, kad kustība skolas gaiteņos ir minimala, lai ar savu darbību neradītu draudus bērnu un savai veselībai.

Skola pēdējos 5 gados ir reģistrēts viens nelaimes gadījums, kas notika ar apkopēju arpus viņa darba laika, veicot darbus, kas nav viņa kompetencē un nesaistas ar viņa tiešajiem darba pienakumiem. Atsaucoties uz šo netika ierosinata nelaimes gadījuma izmeklēšana. Tomēr tika uzlikts par pienakumu darba drošības specialistam novērst iespējamo nelaimes gadījuma atkartošanos. Nelaimes gadījums notika nokrītot no kapnēm mainot apgaismojuma lampiņu. Kapnes nebija pareizi nostiprinatas un darbs tika veikts pēc grīdu mitras uzkopšanas, kad grīdas segums bija vēl slapjš un slidens. Izanalizējot kļūdas darbinieks piekrita, ka rīkojies neapdomīgi un nepamatoti. Ka macība citiem kalpoja audzinošais darbs par situaciju un atgadinajums par darbinieku veicamajiem pienakumiem, ka arī veidu, ja nepieciešams veikt kadu papildus darbu, kas neatbilst viņa specialitatei, nepieciešamajiem pasakumiem un veidu ka lietot popularakos palīglīdzekļus darba veikšanai.

2.4. Konsultēšanas ar nodarbinatajiem

Darba devējs ar darba aizsardzības specialista palīdzību nodod visu nepieciešamo aktualo informaciju par situaciju darba drošības joma. Nodarbinatie, kas saskata kadus trūkumus darba drošības uzraudzības situacija griežas pie direktora rakstot oficialu iesniegumu par situaciju un novērojumiem. Reaģējot uz iesniegumu darba devējs liek par pienakumu norīkotajam darba aizsardzības specialistam veikt situacijas analīzi un izstradat nepieciešamos pasakumus situacijas optimizacijai un atskaitīties par paveikto.

3. Praktiska riska novērtēšana

3.1. Rīgas 2. vidusskolas darba vides riska faktori

Darba vides risku novērtējums

Direktora vietnieks saimniecības jautajumos

Lietvedis

3.2. piemērotas riska novērtēšanas metodes raksturojums

Riska novērtējumu izstradaju pēc vienkaršakas matricas. Jo sarežģītaka matrica, jo precīzaks ir riska novērtējums, tomēr tam ir nepieciešams arī zinat un izpētīt ļoti daudz blakus faktoru, nereti ir nepieciešama stingra un precīza statistika, kas parasti, uzņēmumos nav ieviesta. Liela daļa mazo un sīko nelaimes gadījumu esamība tiek slēpta un nepietiekami novērtēta. Galvenokart, darbinieki uzskata, ka atgadījums nav bijis vēra ņemams. Optimali var novērtēt arī riskus pēc vienkaršam un visiem saprotamam matricam, kuras neprasa smalkus paskaidrojumus un apguves laiku. Lai atvieglotu riska novērtēšanas procesus un skaidri un saprotami sniegtu analīzi par situaciju izvēlējos šo matricu, 1. att.

1. att

Riska novērtēšanas matrica

Tabula sastav no diviem nosacījumiem, kuri vienmēr izpildas, vertikali novietota riska iespējamība (neiespējams, maz iespējams un iespējams). Riska sekas – horizontala novietojuma apskatītas ar trīs kritērijiem, maz bīstamas, bīstamas un ļoti bīstamas. Savukart, risku sadala piecas kategorijas: I - Nenozīmīgs risks

II - Pieņemams risks

III – Ciešams risks

IV – Nozīmīgs risks

V – Nepieļaujams risks

Ņemot vēra sadalījumu pēc pakapēm jasecina, ka niecīgs un maz bīstams risks ir apzīmēts ar „I” un ļoti bīstams, nepieļaujams risks ir „V”

3.3. Riska novērtēšanas gaitas apraksts

Uzsakot novērtēt riskus pirmais ir javeic izpēte konkrētam amatam, par darba vidi, veicamajiem pienakumiem un darba specifiku. Pēc prakses darba nosacījumiem bija jaizvēlas divi amati, kuriem veikt riska novērtējumu. Viens bija pašam sava darba riska novērtēšana un viens pēc izvēles. Visprecīzak parzinu darbu ofisa un tur sastopamos riskus, tapēc izvēlējos tieši šos. Visus riskus un to cēloņus saskatīju esošaja darba vieta, sev apkart un darba vieta arpus telpam, kur bieži nakas atrasties pildot darba pienakumus. Stradajot biroja, galvenie un bīstamakie riski ir saistīti ar piespiedu pozam un nemitīgo sasprindzinajumu gan redzei, gan moralo slodzi, ko uzliek, apkartēja vide.

3.4. Konstatēto risku īss apraksts

Jebkura darba vieta ir iespējams atrast varbūtējos draudus. Nav profesijas, kurai nebūtu pakartoti dažadi riski. Tomēr riskus var mazinat, novērst, vai ierobežot, jazin ka to izdarīt. Nereti, tas prasa finansialos līdzekļus, tomēr ne vienmēr tas ir noteicošais faktors, lai varētu izveidot drošus darba apstakļus. Darbam ofisa galvenie riska faktori ir saistīti ar piespiedu darba pozam pie datora, redzes sasprindzinajumu un iespējamas problēmas ar nepiemērotu apgaismojumu. Šie riska faktori ir ļoti grūti novēršami un ierobežojami, jo cieši saistīti ar darba procesu un ir gandrīz neiespējami no tiem izvairīties. Lietojot pareizu apgaismojumu nevar izvairīties no datora ekrana kaitīgas ietekmes uz acīm. Vadošajiem darbiniekiem ir pieejami aizsargekrani, kas paredzēti, lai mazinatu kaitīgo ietekmi uz acīm, tomēr tie pilnība nepilda savas funkcijas, tik un ta risks ir liels. Otrs ir piespiedu darba pozas un mazkustīgs darbs. Šis faktors ir visbīstamakais, jo darbinieki arī zinot cik kaitīgi tas var būt viņu veselībai, tomēr nespēj ievērot noradījumus situacijas uzlabošanai saspringto darba grafiku dēļ.

Ļoti bīstami ir elektrostravas triecieni, kas nav izplatīti un neatkartojas bieži, tomēr ir un atkartojas. Parasti, nepareizi rīkojoties ar elektroietaisēm. Traumas nav nozīmīgas tomēr vienmēr tiek izskatītas un laicīgi novērstas. Parasti elektro triecienus gūst darbinieki, kuri mēģina mainīt kvēlspuldze, vai dienasgaismas lampas vietējam apgaismojumam, iepriekš tas neatslēdzot no tīkla.

Psiho emocionalie riski ir visapkart un ļoti saistīti ar katru indivīdu atsevišķi. Katrs cilvēks ir personība ar atšķirīgu uztveri pret apkartējo vidi, kolēģiem un problēmam, kas ieskar ik uz soļa. Šī grupa ir daudz pētīta un analizēta, pat ieviests skola īpašs darbinieks, kurš rūpējas par darbinieku labsajūtu un palīdzētu mazinat stresu un uztraukumu, kas sakrajies darba gaita, jebkurš darbinieks var pie viņa griezties un risinat problēmas. Šada veida tiek novērsti dažadi parpratumi, sasprindzinajumi un nelabvēlīga atmosfēra darba vieta.

4. Secinajumi

Izmantojot iegūtas zinašanas, teorētiskajas nodarbības macību auditorija, ļoti interesanti bija izstradat prakses darbu un pievērst vairak uzmanības lietam, kas ir ikdienas sastavdaļa. Nacas paskatīties uz vidi no cita skatu punkta, kurš ietver sevī dzīves bīstamakos faktorus.

Diemžēl neizdevas atrast jau iepriekš izstradatos riska novērtēšanas protokolus, darba aizsardzības instrukcijas mūsu skolai. Noteikti tadi ir bijuši izstradati, tomēr parvacoties no vienas skolas ēkas uz divam atsevišķam ēkam, daudzi dokumenti, joprojam ir sapakoti pa kastēm un sakramēti noliktavas, šis faktors bija noteicošais informacijas ierobežotībai, un līdz šim jau paveikta darba apzinašanai.