Datormācība (pamatkurss) (DIP101, 3 kp)

Mācību prieksmeta apjoms: lekcijas - 16 st., lab. - 32 st., kopā - 48 st.

Kontrole - eksāmens

Prieksmeta saturs.

Mācību prieksmeta mērķis un uzdevumi. Skaitļosanas tehnikas vēsture. Datoru klasifikācija. Mūsdienu datoru pārskats. Operētājsistēmas pamatjēdzieni. Microsoft Office 2000 lietojumpakotnes pārskats. Dazi darba paņēmieni programmu WORD un EXCEL vidē. Dokumenta veidosana, formatēsana un noformēsana. Tabulas un diagrammas WORD vidē. Elektroniskā tabula. Formulas un funkcijas. Grafiki un diagrammas EXCEL vidē. Programmēsanas vides DELPHI pamatjēdzieni. Programmēsanas valoda OBJECT PASCAL. Valodas alfabēts. Datu tipi. Datu tipu klasifikācija. Vienkārsie datu tipi. Veselie datu tipi. Loģiskais tips. Simboliskais tips. Pārskaitāmais tips. Diapazona tips. Reālie tipi. Izteiksmes. Mainīgie. Konstantes. Veselās konstantes. Reālās konstantes. Rindu un simboliskās konstantes. Konstansu izteiksmes. Tipizētās konstantes. Standartā funkcijas. Aritmētiskās funkcijas. Tipa pārveidosanas funkcijas. Sakārtojuma tipa lielumu funkcijas. Operāciju zīmes. Aritmētiskās operācijas. Loģiskās operācijas. Operācijas ar informācijas bitiem. Attiecības operācijas. Apaļās iekavas. Izteiksmju skaitļosanas kārtība. Valodas operatori. Vienkārsie operatori: piesķirsanas operators, beznosacījuma pārgājiena operators GOTO, tuksais operators. Strukturētie operatori: saliktais operators, nosacījuma operators IF, nosacījuma operators CASE, cikla operators REPEAT, cikla operators WHILE cikla operators FOR. Strukturētie datu tipi: masīvs, String tipa rinda, ieraksts, kopu mainīgie (tips SET), fails. Datu tipu savienojamība un pārveidosana. Tipu identitāte. Tipu savienojamība. Savienojamība piesķirsanai. Tipu pārveidosana. Procedūras un funkcijas. Procedūra. Funkcija. Formālie un faktiskie parametri. Parametri-nozīmes. Parametri-mainīgie. Parametri-konstantes. Parametri bez tipa. Masīvi un virknes atklāta tipa. Parametri-procedūras un parametri-funkcijas. Rekursīvās procedūras un funkcijas. Ievada-izvada organizēsa 14114n1313o na. Standarta procedūras un funkcijas prieks visiem failiem.

Literatūra.

Kuzmins J. Paskals. Rīga: Izglītības attīstītības institūts, 1994, 91 lpp.

Ivanovs J. Datoru mācība (lekciju konspekts). Daugavpils: RTU DMZC, 1998, - 83 lpp.

Jakubaitis E. Informātika. Rīga: Zinātne, 1990, - 198 lpp.

Satari K. Microsoft Word ikvienam. Rīga: ComputerLand/Rīga, 1996. - 156 lpp.

Spalis G. Turbo Pascal for Windows ikvienam. Rīga: Datorzinību Centrs, 1998. - 128 lpp.

Архангельский Ф.Я. Программирование в DELPHI 5. M.: ЗАО «Издательство БИНОМ», 2000. - 1072 с.

Стоцкий Ю. Самоучитель Office 2000. СПб: «Питер», 2000. - 608 с.

Laboratorijas darbi.

Sazaroto procesu programmēsana Delphi vidē un EXCEL vidē.

Darbs ar masīviem.

Atrisināt nelineāro vienādojumu dotajā skaitļu asa nogrieznī ar doto precizitātes pakāpi.

Uzdevumi

1. Sazaroto procesu programmēsana Delphi vidē un EXCEL vidē.

Uzdota funkcija F(x).

Izrēķināt F (x) vērtības , ja x₁ = -4.0; x₂ = -0.85; x₃ = 2.6.

Izveidot funkcijas F(x) vērtību tabulu ja arguments mainās no -5.0 līdz 5.0 ar soli

Konstruēt funkcijas F(x) grafiku ja arguments mainās no -5.0 līdz 5.0 ar soli

2. Darbs ar masīviem.

1. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Atrast vislielāko masīva elementu un norādīt sā elementa vietu masīvā. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

2. Ir veselu skaitļu divizmēru masīvs. Masīva dimensija ir 5 x 5. Atrast rindas numurus, kuriem visi elementi dalās ar 4 bez atlikuma. Masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

3. Uzrakstīt vienizmēru masīva sķirosanas programmu pēc pieaugsanas. Masīva dimensiju un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

4. Ir veselu skaitļu divizmēru masīvs. Masīva dimensija ir 6 x 6. Atrast stabiņu ar minimālu reizinājumu starp tiem stabiņiem, kuriem visu elementu absolūtu nozīmes ir mazākas kā 10. Masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

5. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Atrast vismazāko masīva pozitīvu elementu un norādīt sā elementa vietu masīvā. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

6. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Atrast vismazāko masīva elementu un norādīt sā elementa vietu masīvā. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

7. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Masīva dimensija ir 5 x 5. Atrast rindas numuru un stabiņa numuru, kur atrodas vismazākais masīva elements. Masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

8. Ir veselu skaitļu divizmēru masīvs. Masīva dimensija ir 5 x 5. Atrast rindas numurus, kuriem visi elementi dalās ar 3 bez atlikuma. Masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

9. Uzrakstīt divu masīvu A un B saskaitīsanas procedūru. Masīvu dimen­sija ir 4 x 4. Masīva A elementu nozīmes ievadīt no tastatūras. Masīva B elementu nozīmes arī ievadīt no tastatūras.

10. Ir veselu skaitļu divizmēru masīvs. Masīva dimensija ir 6 x 6. Atrast stabiņu ar maksimālu reizinājumu starp tiem stabiņiem, kuriem visu elementu absolūtu nozīmes ir mazākas kā 10. Masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

11. Uzrakstīt vienizmēru masīva sķirosanas procedūru pēc samazināsanās. Masīva dimensiju un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

12. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Atrast vislielāko masīva negatīvu elementu un norādīt sā elementa vietu masīvā. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

13. Sastādīt minimālā elementa meklēsanas procedūru divizmēru masīva dotajā rindā. Masīva dimensija ir 4 x 4. Rindas numuru un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

14. Ir reālu skaitļu divizmēru masīvs. Atrast vismazāko masīva pozitīvu elementu un norādīt sā elementa vietu masīvā. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

15. Sastādīt minimālā elementa meklēsanas programmu divizmēru masīva dotajā rindā. Masīva dimensija ir 4 x 4. Rindas numuru ievadīt no tastatūras. Masīva elementu nozīmes ievadīt arī no tastatūras.

16. Sastādīt minimālā elementa meklēsanas programmu divizmēru masīva dotajā stabiņā. Masīva dimensija ir 4 x 4. Rindas numuru ievadīt no tastatūras. Masīva elementu nozīmes ievadīt arī no tastatūras.

17. Noapaļot kvadrātiskās matricas nediagonālu elementu vērtības uz tuvākiem veseliem skaitļiem. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

18. Noteikt minimālo elementu tajā matricas stabiņā, kurā elementu absolūto vērtību summa ir maksimālā (ja ir vairāki tādi stabiņi, ņem pirmo no tiem). Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

19. Noteikt kvadrātiskās matricas to elementu summu, kuri novietoti zemāk, augstāk un uz galvenās diagonāles, rindiņas, kas sākas ar negatīvo elementu. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

20. Noteikt masīva vislielāko un vismazāko elementus un to indeksus, kā arī so elementu starpību. Masīva dimensiju (stabiņu skaitlis un rindu skaitlis) un masīva elementu nozīmes ievadīt no tastatūras.

3. Atrisināt nelineāro vienādojumu dotajā skaitļu asa nogrieznī ar doto precizitātes pakāpi.

Uzdots nelineārais vienādojums. Atrisināt so vienādojumu dotajā skaitļu asa nogrieznī ar doto precizitātes pakāpi. Nogriezņa robezas un precizitātes pakāpi ievadīt no tastatūras.

1. x - sin (x) = 0.25

2. tg(0.58*x + 0.1) = x²

3. Abs(x) - cos (0.387*x) = 0

4. x * lg(x) - 1.2 = 0

5. ctg (x) - x/10 = 0

6. (x + 2) * log ₂ (-x) = -1

7. cos (x + 0.5) = x³

8. x * lg(x + 1) = 1

9. 3*x⁴+ 4*x³- 12*x² + 1 = 0

10. x² * cos (2*x) = -1

11. sin (x + pi/3) - 0.5 * x = 0

12. 2 * arctg (x) + 1/(2*x³) = 0

13. 5^x - 6*x + 3 = 0

14. (X - 1)² * lg(x + 11) = 1

15. ln (x) + (x + 1)³ = 0

16. 3*x + cos (x) + 1 = 0

17. (x - 1)² = e^x / 2

18. 2.2 * x - 2^x = 0

19. ctg (1.05 * x) - x² = 0

20. tg (0.36 * x + 0.4) = x²

Vispārīgā ķīmija ( ĶVĶ 104, 2 kp)

Mācību prieksmeta apjoms: lekcijas - 16 stundas, laboratorijas nodarbības - 16 stundas.

Kontrole: ieskaite

Prieksmeta saturs

Ievads. Ķīmijas pamatjēdzieni un pamatlikumi. Neorganisko savienojumu klases. Oksīdi, hidroksīdi, skābes, sāļi, īpasības. Dispersās sistēmas. Sķīdumi. Sķīdumu raksturojums, sķīsanas process. Sķīdumu koncentrācija. Sķīdumu sasalsana un virsana. Raula likumi. Ebulioskopiskā un krioskopiskā konstantes. Elektrolītiskās disociācijas teorija. Disociācijas process, pakāpe, konstante. Hidratācijas process. Elektrolītu stiprums.Ūdens disociācija. Sķīdības reizinājums. Ūdeņraza eksponents. Sāļu hidrolīze. Hidrolīzes tipi. Oksidēsanās reducēsanās reakcijas. Elementu oksidētība. Svarīgākie oksidētāji un reducētāji. Oksidēsanās-reducēsanās reakcijas tipi un EDS. Metāli. Metālu vispārīgās īpasības. Metālu iedarbība ar skābēm (HCL_konc., HCL_sķ., HNO_{3 konc.}, HNO_{3 sķ.}, H₂SO_{4 konc.}, H₂SO_{4 sķ.}), ar bāzēm, ar sāļiem, ar ūdeni. Nemetālu vispārīgās īpasības. Elektroķīmiskie procesi. Elektrodu potenciāli un to aprēķināsana. Nernsta vienādojums. Elektriskā dubultslāņa veidosana. Ūdeņraza elektrods. Galvaniskais elements, EDS aprēķināsana. Polarizācijas tipi. Volta elements. Sausā baterija. Svina akumulators. Elektrolīze. Katjonu un anjonu izlādēsanās secība. Elektrolīzes Faradeja likumi. Elektroķīmiskā polarizācija. Teorētiskais sadalīsanās spriegums. Virsspriegums. Elektrolīze ar inertiem elektrodiem un sķīstosiem elektrodiem. Kausējumu elektrolīze. Elektrolīze rūpniecībā. Metālu iegūsana, elektroekstrakcija, elektrolītisko rafinēsana, galvanostēģija, galvanoplastika. Anodēsana. Metālu korozija un metālu aizsardzība pret koroziju. Korozijas procesu klasifikācija. Mikrogalvanokorozija. Makrogalvanokorozija. Elektrokorozija. Aizsardzības metozu klasifikācija. Protektoraizsardzība. Katodaizsardzība. Metāliskie un nemetāliskie pārklājumi. Oksidēsana. Fosfatēsana. Augstmolekulārie organiskie savienojumi. Organiskie polimēri.

Literatūra

Ceplis F. Oksidēsanās-reducēsanās reakcijas.-R.:RPI,1974.

Ceplis F., Blūms A. Elektroķīmija un korozija.-R.:RPI,1976.

Gļinka N. Vispārīgā ķīmija. -R.: Zvaigzne,1981

Kreicberga J., Kampars V. Laboratorijas darbi ķīmijā. - Rīga: RTU, 2002. - 112 lpp.

Kuduma G. Organiskie polimēri.-R.:RPI,1977.

Ķīmija augstskolu inzeniertehniskajām specialitātēm/V.Brunere, L.Kamzole, A.Blūms, J.Kacens.-R.:Zvaigzne,1980.-390 lpp.

Laboratorijas darbi

Laboratorijas darbu tehnika. Seminārs "Neorganisko savienojumu klases".

Līdzsvara parādības elektrolītu ūdens sķīdumos. Sāļu hidrolīze.

Oksidēsanās reducēsanās reakcijas.

Metālu īpasības.

Galvaniskais elements.

Elektrolīze.

Metālu korozija un aizsardzība.

Organiskie savienojumi. Polimēri.

Kontroldarbu tēmas:

Neorganisko savienojumu klases;

Ķīmiskā termodinamika.

Ķīmiskā kinētika. Ķīmiskais līdzsvars.

Sķīdumu sastāvs un īpasības.

Apmaiņas reakcijas elektrolītu sķīdumos. Hidrolīze.

Oksidēsanās-reducēsanās reakcijas. EDS.

Metālu īpasības.

Elektrodu potenciāli. Galvaniskais elements.

Elektrolīze.

Metālu korozija. Aizsardzība pret koroziju.

Organiskie savienojumi un polimeri.

Prasības prieksmeta apguvei: individuālu darbu, kontroldarbu izpilde, atbilde uz teorētiskiem jautājumiem un praktisku uzdevumu atrisināsana, laboratorijas darbu izpilde.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: pirms jaunas teorētiskas tēmas - atkārtot konspektā ieprieksējo tēmu; pirms praktiskās nodarbības - atkārtot teoriju.

Sociālās attīstības modeļi (HFL118, 2 kp)

Mācību prieksmeta apjoms: lekcijas - 16 st., pr. nod. - 16 st., kopā - 32 st.

Kontrole - ieskaite.

Prieksmeta saturs

Sociālā izziņa. Sociālās, humanitārās, tehniskās un dabaszinātnes. Sociālās izziņas būtība un funkcijas. Socioloģija kā zinātne par sabiedrību. Socioloģijas metodes sociālajā izziņā. Vēstures zinātne par cilvēces attīstības problēmām. Vēsturiskā metode sociālajā izziņā. Sabiedrības būtība, ģenēze un modeļi. Sabiedrības izpratņu. daudzveidība. Sabiedrības sociālā struktūra. Sociālā stratifikācija un sociālie slāņi. Sociālā mobilitāte. Nevienlīdzība. Sociālais konflikts : tā cēloņi, funkcijas un nozīme sabiedrības dzīvē. Sociālā konflikta teorijas. Nacionālais (etniskais) konflikts. Konfliktu likvidēsana un sociālo attiecību noregulēsana. Sabiedrības attīstības teorijas. Pārskats par sabiedrības attīstības teorijām . Utopijas. Vēstures riņķosanas teorija: Dz. Viko. Kultūrvēsturisko etapu teorija: Osvalds Spenglers, Ļ.Vigotskis. Arnolda Toinbija vēsturiski socioloģiskā koncepcija. Kārļa Jaspera "aksiālā laika" koncepcija .Dieva ideja cilvēka vēsturē un sabiedrības attīstība. Modernizācijas teorija un tās kritika. Globalizācija. Sociālās attīstības mūsdienu tendences. Demokrātijas modeļi. Mūsdienu civilizācijas tēls. Demokrātija un brīvība. Mūsdienu demokrātija. Totalitārisms. Autoritārisms. Pāreja no totalitārisma (autoritārisma) uz demokrātiju: galvenās problēmas. Postsociālistiskā realitāte. Latvijas sabiedrības attīstības perspektīvas. Pāreja no totalitārisma uz demokrātiju Latvijā. Mūsdienu sociālās problēmas Latvijā. Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas. Nacionālās attiecības Latvijā. Valodas un pilsonības jautājums. Pilsoniskās sabiedrības izveidosanās iespējas Latvijā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:

Rokasgrāmatas, enciklopēdijas, vārdnīcas:

1. Ideju vārdnīca. - Rīga, 1999.

2. Latviesu konversācijas vārdnīca. - Rīga, 1927. - 1940.

3. Politiskā enciklopēdija. - Rīga, 1987.

4. Socioloģijas skaidrojosā vārdnīca. - Rīga, 1997.

Москва, 1990.

Рабочая книга социолога. - M

Mācību grāmatas:

1. Asmanis M. Politikas saturs. - Rīga, 1994.

2. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā.- Rīga, 1996.

3. Demokrātijas pamati: Grāmata vispārizglītojosām skolām.- Rīga, 1993.

4. Ievads politikā. - Rīga, 1999.

5. Kons J. Personības socioloģija. - Rīga, 1969.

6. Kupčs J. Saskarsmes būtība.- Rīga , 1997.

7. Laķis P. Socioloģija. Ievads socioloģijā.. - Rīga, Zvaigzne, 2002.

8. Mūrnieks E. Vispārējā socioloģija: lekciju konspekts. - Rīga, 1991.

9. Zvejnieks A. Sociālās attīstības modeļi. Lekciju konspekts.

10. Смелзер Н. Социология. - Москва, 1994 (vai jebkurs cits izdevums).

Pētījumi:

1. KulesaV.T. Vinčoreks P. Demokrātija 20.gs.nogalē. - Rīga, 1996.

2. Laķis P. Latvijas sabiedrības sociālā stratifikācija 1990.gadu sakumā. - "Latvijas 3. Zinātņu akadēmijas Vēstis." R., 1994.

4. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. - Rīga, 1996.

5. Meņsikovs V. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. Daugavpils:DPU, 1993.

6. Mūsdienu politiskā filosofija: Hrestomātija. - Rīga., 1998.

7. Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika. - Rīga, 1981.

8. Tauriņs G. Vēstures filozofija. - Rīga, 1996.

9. Vipers R. Vēstures lielās problēmas. - Rīga, 1990.

Civilā aizsardzība (ICA301, 1 kp)

Mācību prieksmeta apjoms: lekcijas - 8 st., lab. - 8 st., kopā - 16 st.

Kontrole: ieskaite

Prieksmeta saturs:

Civilā sistēma un sistēmas galvenie uzdevumi. Ugunsgrēki un ugunsdzēsana. Sprādzieni un parādības, kas tos pavada. Avāriju bīstamība ar indīgu ķīmisku vielu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu noplūdēm.

Literatūra

LR likums "Par Latvijas republikas civilo aizsardzību" 1992. g. 15. decembrī.

Latvijas republikas likumi par LR civilo aizsardzību, par ugunsdrosību, par izņēmuma stāvokli. 2003. gada 1. janvārī.

Latvijas būvnormatīvi. Ugunsdrosības normas LBN 201 - 96.

Bīstamības avotu noteiksana un novērtēsana vietējā sabiedrībā. Rīga, RTU - 1994.

A.Jemeļjanovs, V.Sķepasts. Glābsanas un citu neatliekamu darbu organizēsana un veiksana uzņēmumos ārkārtējo situāciju gadījumos. Rīga, RTU, 1996.

A.Jemeljanovs, V.Sķepasts. Civilās aizsardzības pamati. Rīga, RTU, 1996.

Civilā aizsardzība, kontroldarba uzdevumi un metodiskie norādījumi RTU studentiem. Rīga.

Laboratorijas (praktiskais) darbs "Civilās aizsardzības pasākumu plāns", Rīga, RTU, 2000, 34 lpp.

Laboratorijas (praktiskie) darbi:

Uzdevumu variantu numurus skatīties 116. lpp.

1. uzdevums

Objektā glabājas X tonnas hlora (par X pieņem uzdevumu varianta Nr.), amonjaka - 150 tonnas un akrilskābes nitrīds - 200 tonnu. Aprēķināt saindējuma zonas dziļumu objekta sagrāves gadījumā. Laiks, kas pagājis pēc objekta sabruksanas, sastāda 3 stundas, bet gaisa temperatūra ir .

Uzdevuma risināsanas metodika un saindējuma zonu apzīmēsanas kārtība uz topogrāfiskajām kartēm un shēmām sniegta mācību pielikumā (P1), [8].

2. uzdevums

Avārijas rezultātā, kas notikusi ķīmiski bīstamā uzņēmumā, izveidojusies saindējuma zona, kuras = X km. (X tiek pieņemts saskaņā ar uzdevuma varianta numura datiem); vēja ātrums 2 m/s; inversija. Aprēķināt zonas platību, ja no avārijas sākuma pagājusas 2 stundas.

Sī uzdevuma atrisinājuma kārtība sniegta augstāk minētā mācību pielikumā (P2), [8].

3. uzdevums

Avārijas rezultātā objektā, kas atrodas X km attālumā no pilsētas, noticis hlora glabāsanas tilpnes bojājums un hlora noplūde. Meteoroloģiskie apstākļi: izotermija, vēja ātrums - 4 m/s. Aprēķināt, pēc cik ilga laika saindētā gaisa mākonis nonāks līdz pilsētas robezai.

Uzdevuma risināsanas metodika parādīta mācību pielikumā (P3), [8].

4. uzdevums

Noteikt iespējamās saindējuma zonas izplatīsanās ķīmiskā uzņēmuma tvertnes ar hlora avārijas gadījumā, kurā atradās X tonnu sasķīdināta hlora pie nosacījuma, ka pēc avārijas sākuma pagājusi 1 stunda. Nepieciesams noteikt arī saindējuma avota darbības ilgumu. Meteoroloģiskie apstākļi avārijas momentā: vēja ātrums - 5 m/s; gaisa temperatūra ; izometrija. Hlors izlijis brīvi uz apaksā esosās virsmas, izveidojot piesārņojuma avotu.

Uzdevuma risināsanas metodika parādīta mācību pielikumā (P4), [8].

5. uzdevums

Novērtēt iespējamā ķīmiskā saindējuma perēkļa bīstamību ja avarē zem spiediena piepildīta amonjaka tvertne, kuras apjoms (m) - pēc dotā uzdevumu varianta numura. Tvertne apkārt izveidojas 3,5 m augsts zemes valnis. Gaisa temperatūra . No avārijas sākuma pagājusas 0,5 stundas.

Uzdevuma risināsanas metodiku skat. mācību pielikumā (P5), [8].

6. uzdevums

Avārijas rezultātā notikusi hlora noplūde no tilpnes, kas apjozta ar zemes valni. Jānosaka SIIV - hlora bīstamības iedarbības laiks. Meteoapstākļi avārijas momentā: vēja ātrums - 4 m/s; gaisa temperatūra ; izotermija. Zemes vaļņa augstums - 1 m.

Uzdevuma risināsanas metodiku skat. mācību pielikumā (P6), [8].

7. uzdevums

Noteikt iespējamos radiācijas apstākļus objektā un tam tuvumā esosajās apdzīvotās vietās, ja AES, kura atrodas no objekta X km attālumā notiks ātomreaktora VVER-440 avārija ar radioaktīvo vielu izmesanu atmosfērā. Iespējamie meteoapstākļi: apmācies, izotermija; vējs pūs no AES objekta virzienā ar ātrumu 2 m/s; 8-10 m augstumā virs zemes; X km tiek ņemts no uzdevuma varianta numura datiem.

Uzdevuma risināsanas metodiku skat. [8], 14. Lpp.

Uzdevumu variantu numuri

Ievads studiju nozarē (DSP105, 1kp)

Mācību prieksmeta apjoms: lekcijas - 16 st., kopā - 16 st.

Kontrole: - ieskaite.

Prieksmeta saturs

Studijas RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē .Ievads datortehnikā. Ievads automātikā un datorvadības sistēmās. Ievads programminzenierijā. Informācijas, datu bāzu projektēsanas pamati. Ievads datorgrafikā, attēlu apstrādē un scēnu analīzē. Ievads datortīklos. Telekomunikāciju līdzekļi mūsdienu datorpasaulē. Intelektuālu sistēmu projektēsanas pamati.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:

1. Grundspeņķis J., Novickis L., Osis J., Viktorova E. Datu bāzes projektēsanas un modelēsanas metodika. - Rīga: RTU, 1997.

2. Grundspeņķis J., Novickis L., Osis J., SitikovsV. Intelektuālo sistēmu projektēsana. - Rīga: RTU, 1997.

3. Ermuiza A. Datoru tīkli. Lekciju konspekts - Rīga: RTU, 2002.

4. Čipa A. Datori automātikā un vadības sistēmās. - Rīga: RTU, 1999.

5. Знакомьтесь: компьютер. -пер. с англ. - М.: Мир, 1988.

Referātu nosaukumi

Ievads automātikā, datortehnikā un datorvadības sistēmās. Ievads programminzenierijā

Automatizētie tehnoloģiskie kompleksi

Automatizācija un robotizācija vadības procesos

CKI (cietkrātuves ierīce) tipi un viņas programmēsana

CD-ROM darbības princips

Loģiskie elementi

Loģiskās ciparu ierīces

PESM pielietosana poligrāfijas izdevumu sagatavosana

ESM pielietosana razosanas vadīsanā

Signalizācija (notifikācijā, gaismas, akustiskā)

Drukājosās ierīces, kuras izmanto arhitektūras būvju, mēbeļu vai apvidus karsu projektēsanā

Tehniskas sistēmas programmas vadības princips

ESM informācijas plūsma.. Procesora darbības princips

Mākslīgais intelekts

Datortehnoloģiju izmantosana uzņēmumu (organizāciju) darbībā

Lāzeru izmantosana informācijas tehnoloģijās

CAD un CAM sistēmas 

Dinamisko sistēmu analīze programmu metodisko vai pētniecisko kompleksu izstrādāsanā

Drukātas platu izgatavosanas process

Razosanas procesu automātika un automatizēsana

Dzelzceļa (automobiļu) transporta kustības vadības sistēmas darba analīze

Tehniskie mērījumi un regulēsanas sistēmas datorvadība

Objektu tālkontroles sistēmas

Informācijas, datu bāzu un intelektuālu sistēmu projektēsanas pamati

Datu bāzes pārvaldības sistēma (ORACLE, ACCESS, FOXPRO)

Klient- serveru tehnoloģijas

SQL - serveri (ORACLE, MS SQL, INTERBASE)

Datu bāzes darba koncepcijas (BDE, ODBC)

Datu bāzes matemātika

Uzņēmuma kompleksā automatizācija: grāmatvedība, alga un kadri, tirdzniecība un noliktava

Razosanos materiālu uzskaite, izmantosanas kontrole

Produkcijas uzskaite (noliktava)

Uzņēmuma ieguldījumu uzskaite

Transporta pakalpojumu pasizmaksas veidosanās uzskaite

Informācijas tehnoloģijas ekonomikā

Stratēģiskās biznesa- analīzes līdzekļu izstrāde

Sarezģītu sistēmu modelēsana un imitēsana.

Ievads datorgrafikā, attēlu apstrādē un scēnu analīzē

Grafiskie redaktori

Trīsdimensiju grafiku veidosana

Rastru un vektoru grafika

Kontūra piepildīsanas algoritms

Vektoru attēlojuma rastrizācijas algoritms

Objektu animācija

Ievads datortīklos

Telekomunikāciju līdzekli mūsdienu datorpasaulē

Lokālā korporatīvā tīkla topoloģija, tehnisko raksturojums un izpildāmo uzdevumu apraksts

ESM tīklu informatīvā drosība

Internets: administratīvā iekārta un globālā tīkla struktūra

Interneta programmēsanas līdzekļi

Internets un masu komunikācijas līdzekļi

Interneta izplatītākie pakalpojumi

Izglītības iegūsanas iespējas izmantojot Interneta tīklu

Tīklu brouzeri

Videokonferences Internetā

Informatīvi - izklaidējosais Internets (Chat, IСQ)

Tīklu datortehnoloģiju realizācija starptautiskajā mārketinga sistēmā

Elektroniskais pasts un fakss. Struktūra un darbības princips

Informācijas aizsardzība Internetā

Lokālā tīkla projektēsanas ekspertsistēma

Internet-banka - jauna tehnoloģijas iespēja banku sektorā

Е-veikali

Datoru tīkla Internet iespējas speciālistu sagatavosanā

Datorspēles. Noteikumi. Struktūra un algoritmi. Metodes un realizācijas veidi

Grāvējdatorspēles

Loģiskas datorspēles

Lomu datorspēles

Imitatori (simulatori)

Vadības datorspēles

Stratēģiskās datorspēles (War games)

Piedzīvojumu datorspēles (quest, adventure)

Sporta datorspēles

Izglītojosās datorspēles

Lietojumprogrammatūra (DIP217, 2 kp)

Prieksmeta apjoms: lekcijas - 16 st., laboratorijas darbi - 16 st., kopā - 32 st.

Kontroles veids: ieskaite.

Prieksmeta saturs.

Mācību prieksmeta mērķis un uzdevumi. Microsoft Office lietojumpakotnes pārskats. Dazi darba paņēmieni programmu WORD un EXCEL vidē. Dokumentu veidosanas pamatprincipi. Pareizrakstības un gramatikas pārbaude. Tabulas un grafiskās iespējas WORD vidē. Darba automatizācija. Sabloni. Dokumenta izdrukāsana. Darbs Internētā. Elektroniskā tabula. Formulas un funkcijas. Grafiki un diagrammas EXCEL vidē. Iepazīsanas ar PowerPoint vidi. Slaidu sagatavosana. Teksta ievadīsana un organizēsana slaidā. Prezentācijas satura izstrādāsana. Prezentācijas kopējā izskata noformēsana. Teksta noformēsanas iespējas. Grafisko objektu veidosana slaidā. Darbs ar objektiem slaidā. Zīmējumu, fotoattēlu, audio un videoklipu iekļausana slaidos. Slaidu atlase un kārtosana. Izdrukas sagatavosana. Elektronisko slaidu demonstrācijas iespējas. Interaktīvas slaidu demonstrācijas sagatavosana.

Literatūra.

1. Augucēvičs J., Ozols J., Treiguts E. Praktiskie uzdevumi datorzinībās un to risinājumi. Rīga: "Biznesa augstskola Turība" SIA, 2001. - 120 lpp.

2. Ķinķere A. Mikrosoft powerpoint 97 ikvienam. Rīga: Datorzinību centrs, 1999. - 208 lpp.

3. Satari K. Microsoft Word ikvienam. Rīga: ComputerLand/Rīga, 1996. - 156 lpp.

4. Zemaitis V., Jurēnoks A. Microsoft Word 2000 no iesācēja līdz lietpratējam. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001, - 168 lpp.

5. Стоицкий Ю. Самоучитель Office 2000. СПб: «Питер», 2000. - 608 с.

Laboratorijas darbi.

Izgatavot dokumentu sabloni WORD vidē:

akts;

izziņa;

līgums;

nolikums;

instrukcija;

rīkojums;

pilnvara;

pretenzija;

protokols;

rekomendācija;

vēstule;

telefonogramma;

telegramma;

dzīves apraksts (curriculum vitae - CV);

paskaidrojums;

ziņojums.

Izveidot un formatēt tabulu pēc parauga EXCEL vidē.

Izveidot tabulu pēc parauga un veikt aprēķinus EXCEL vidē.

Izveidot un formatēt grafiku pēc parauga EXCEL vidē.

Izveidot elementāro datu bāzi EXCEL vidē.

Izgatavot prezentāciju PowerPoint vidē:

kaut kādas preces reklāma;

referāts;

attīstības plāns.

Latviesu valoda (VIL162, 2 kp)

Mācību prieksmeta apjoms: prakt. nod. - 32 st.

Kontrole: kombinēta - rakstveida un mutvārdu ieskaite.

Prieksmeta saturs

Nodarbības tēma "Ģimene un sabiedrība". Pārrunas - ģimene Latvijā un ārzemēs, laulību līgums - par un pret, maznodrosinātās ģimenes, laulības sķirsana un bērni u.c.. Norādāmie vietniekvārdi "sis", "tas", to lietosana. Vingrinājumi mutiski un rakstiski. Teksta "Vecāki nevar sadalīt bērnu" lasīsana un apspriesana, izmantojot vietniekvārdus "sis", "sī" dazādos locījumos. Mājas darbs - domraksts "Atminas par senčiem".

Nodarbības tēma "Pie Latvijas kartes" - vēsture, ģeogrāfija, kultūra, ekonomika (saruna par Latviju). Tests - konkurss. Teksta klausīsanās: jautājumi un atbildes, atstāstījums. Atkārtojums par prievārdiem., kas izmantojami atstāstījumā. Lietisķie raksti: izzina. Veidlapu aizpildīsana: dzīvokļa īres līgums, apsaimniekosanas līgums pēc dzīvokļa privatizācijas. Mājas darbs - domraksts "Ievērojamākās un skaistākās vietas manā ciemā, pilsētā u.t.t.".

Nodarbības tēma "Izglītība". Pārrunu tērna - izglītības sistēma Latvijā, maksas un bezmaksas izglītība, kredīti (intervija). Stāstījums "Izglītības nozīme cilvēka (manā) dzīvē". Mājas darbs - domraksts "Kā es gatavojos eksāmeniem". Īpasības vārdu noteiktās un nenoteiktās galotnes. Lietosana un locīsana. Uzdevumi - mutiski un rakstiski.

Nodarbības tēma "Valodas". Teksta par latviesu valodu klausīsanās (dzimtā valoda, valsts valoda - tās lietosana, vēsture, nozīme). Atbildes uz jautājumiem. "Valodu loma cilvēka dzīvē" - stāstījums par svesvalodu nozīmi, gadījumiem, kad bijusi nepieciesamība lietot svesvalodu. Mājas darbs - domraksts "Kā es mācījos latviesu valodu" vai "Mana dzimtā valoda". Atkārtojums par īpasības vārdu noteikto galotni. Atkārtojums par vietniekvārdiem. Diktāts ar uzdevumu.

Nodarbības tēma "Informācijas iegūsanas veidi". Diskusija : radio, TV, prese, grāmatas - kas labāks, kāpēc ? Pārrunu tēma "Jauna veida informācijas avots - internets". Teksta par internetu lasīsana un apspriesana, ar datoru saistītu terminu apguve. Mājas darbs - domraksts (pēc izvēles); "Es pie datora", "Es un TV", "Es -bibliotēkā", "Interesantākais preses izdevums". Pārbaudes darbs par īpasības vārdu noteiktajām un nenoteiktajām galotnēm.

Nodarbības tēma "RTU" (I). Teksta par RTU lasīsana - RTU dibināsana, galvenie vēstures dati, RTU mūsdienās. Teksta apspriesana: jautājumi un atbildes. Atkārtojums par lietvārda ģenitīva un datīva locījumiem un iesnieguma rakstīsanu. Kontroldarbs - domraksts: "Kā (kāpēc) es izvēlējos savu specialitāti?" Mājas darbs - reklāmraksts "RTU labākā universitāte pasaulē."

Nodarbības tēma "RTU" (II). Sarunu tēma "Studenta dzīve un skolēna dzīve" (darbs bibliotēkā, patstāvīgais darbs, eksāmeni, gatavosanās eksāmeniem, kas nepieciesams, lai sekmīgi mācītos RTU, kas patīk, kas nepatīk RTU, atminas par savu skolu). Vajadzības izteiksme. Vingrinājumi (rakstiski un mutiski). Dialogu veidosana, izmantojot vajadzības izteiksmi un ieprieks minētās tēmas. Atkārtojums par 1., 2. un 3. konj. darbības vārdiem tagadnē, uzsverot 3.personas formu, kas nepieciesama vajadzības izteiksmes veidosanā. Mājas darbs - domraksts (ar uzdevumu) "Plāns rītdienai (brīvdienām, nākosajai nedēļai)" vajadzības izteiksmē.

Nodarbības tēma "Rīga" (I). Teksta par Rīgu noklausīsanās (Rīgas dibināsana, interesantākie vēstures notikumi, Rīgas ielu vēsture). Teksta apspriesana - jautājumi un atbildes. Pavēles izteiksme. Vingrinājumi (mutiski un rakstiski). Dialogi par tēmu: kā nokļūt, kā atrast kādu vietu Rīgā vai tās apkārtnē. Mājas darbs - sagatavot stāstījumu (referātu) par kādu no ievērojamākajiem vēstures pieminekļiem Rīga (Brīvības piemineklis, Doma baznīca, Melngalvju nams u.t.t). Sagatavot jautājumus par Rīgu.

Nodarbības tēma "Rīga" (II). Referātu par Rīgas vēstures pieminekļiem noklausīsanās. Intervija ārzemju zurnālam par Rīgu. Diskusija: Rīga - rūpniecības, kultūras, izglītības, tūrisma, tirdzniecības centrs - kas vairāk? Rakstiski dialoga veidosana: iepazīstināt ārzemnieku ar Rīgu. .:  Atkārtojums par pavēles izteiksmi (vingrinājumi mutiski un rakstiski). Mājas darbs: Domraksts (pēc izvēles) "Rīga dienā un naktī", "Rīga agrāk un tagad", "Kas man patīk un kas man nepatīk Rīgā". Teksta par Rīgas ievērojamākajām vietām un cilvēkiem lasīsana un sagatavosana pārrunām (jautājumi).

Nodarbības tēma "Veselīgs dzīvesveids". Pārrunas - darbs un atpūta, uzturzinātne, fiziskā kultūra un sports (kustīgs dzīvesveids), alkoholisms, smēķēsana, narkotikas, optimistisks skatiens uz dzīvi. Izmantojot vajadzības un pavēles izteiksmes. Pārbaudes darbs: a) atbildes uz jautājumiem par mājās lasīto tekstu; b) vajadzības un pavēles izteiksmes. Darbs ar tekstu specialitātē (nodarbībā un mājās).

Nodarbības tēma "Zinātne". Teksta par zinātni RTU lasīsana, atbildes uz jautājumiem. Pārrunas - zinātne Latvijā un ārzemēs, galvenās problēmas, dizākie zinātnes sasniegumi, pazīstamākie Latvijas zinātnieki un to atklājumi. Domraksts "Zinātne - "plusi" un "mīnusi"", vai "Es - zinātnei, zinātne -man". Mājas darbs: sagatavot stāstījumu par kādu slavenu zinātnieku un viņa lielāko atklājumu.

Nodarbības tēma "Cilvēku savstarpējās attiecības". Stāstījumu par slavenākajiem zinātniekiem noklausīsanās. Pārrunas: kā iegūt draugus, kā būt par labu kolēģi, uzvedības kultūras pamati, teikt vai neteikt nepatīkamo, patiesību. Tests par so tēmu (l - nodarbībā, l - mājās). Īstenības izteiksmes saliktā tagadne. Darbs ar tekstu specialitātē. Mājas darbs - domraksts "Es konflikta situācijā".

Nodarbības tēma "Augstskolu sabiedriska dzīve". Teksta par studentu korporācijām noklausīsanās. .Atbildes uz jautājumiem rakstiski. Pārrunas: studentu parlaments, pasdarbība, kursi. Stāstījums par to,kur pasi piedalījusies skolas laikā un universitātē. Lomu spēles . Dialogu veidosana (mutiski un rakstiski) par brīvā laika

īstenības izteiksmes saliktā pagātne un nākotne. Lietisķie raksti: protokols (piem.. studentu sanāksmes protokols). Mājas darbs - vingrinājumi - īstenības izteiksmes salikto laiku veidosana.

Nodarbības tēma "Personība, tās veidosana". Slavenu cilvēku izteikumi, to skaidrojums. Tests rakstura un temperamenta noteiksanai. Karnēgi mācības plusi un mīnusi v (diskusija). Stāstījums "Ko nozīmē būt mūsdienīgam cilvēkam", "Vai es esmu mūsdienīgs cilvēks", "Kurā gadsimtā es dzīvotu vislabprātāk". Diskusijas. Vēlējuma izteiksme. Vingrinājumi mutiski un rakstiski. -*-1 Lietisķie raksti: raksturojums (atsauksme, ieteikuma vēstule). Mājas darbs - domraksts (pēc izvēles) "Vai es esmu labs draugs", "Kā veidot raksturu".

Nodarbības tēma - atkārtosana. Atkārtojums par īstenības izteiksmes saliktajiem laikiem kontroluzdevums. Atkārtojums par apgūtajiem lietisķajiem rakstiem - kontroluzdevums. Pārrunu tēma "Mani iespaidi par pirmo pusgadu RTU". Darbs ar tekstu specialitātē.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:

Behmane Dz. Lietvedības dokumenti. - R. : Pētergailis, 1997.

Ceplītis. Ceplīte. Latviesu valodas praktiskā gramatika.

Darbības vārdu tabulas. - Riga:LVAVP, 1998.

Dokumentu izstrādāsanas un noformēsanas noteikumi.- Rīga, 1996.

Jundze I., Liepiņa I. Latviesu valoda lietisķam cilvēkam. - Rīga, 1997.

Koluza R. Darījumraksti - R.; Pētergailis, 1996.

Krievu - latviesu politehniskā vārdnīca. - R.: 2001.

Krievu - latviesu sarunvārdnīca.

Laua A. Latviesu leksikoloģija - R.: 1981.

Latviesu valodas kultūras jautājumi _ R.: 1980 - .

Latviesu - krievu vārdnīca 2.sējumos.

Latviesu literārās valodas vārdnīca. - Rīga, 1991.

Latviesu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīca.- Rīga, 1995.

LAT 2 Metodikas rokasgrāmata skolotājiem - R.; LVAVP, UNDP, 1999.

LAT 2 Prese valodas apguve - R.: LVAVP , 1999.

Norādījumi studiju noslēguma darbu noformēsanai. - R.; 2001.

Skujiņa V. Lietisķo rakstu paraugi. - R.; 1998.

Skujiņa V. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos - R.: Biznesa komplekss, 1993.

Valsts valoda, vēsture, kultūra. - RTU., 1997.