Debess un jūra.
Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus -
tā pieber pērlēm bez gala
vistumsos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz ...
Un jautāju vai tiesām -
vai tiesām
tā mana nabagā sirds?
Fricis Bārda
Dzejoļa analīze.
Dzejoļa tematika ir mīlestība, stāsta par to, cik ļoti liriskais "es" ir pieķēries kādai personai un cik sī persona viņam ir dārga. Pauz to, cik spilgtas jūtas sis cilvēks izraisa liriskajam "es". Dzejolis attiecas uz intīmo tematisko loku.
Dzejolī valoda ir diezgan vienkārsa, diezgan ikdienisķa. Autors nevēlās parādīt savu bagāto vārdu krājumu, bet censas paust dzejoļa pamatdomu pēc iespējas vienkārsāk.
Dzejolī ir sastopami vairāki mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, piemērām, salīdzinājums "Tu dusi manā sirdī, kā debess jūrā dus...", vēl tekstā sastopams epitets "nabagā sirds". Dzejolī nav sastopamas atskaņas, bet pēdējā rindkopā ir atkārtoti vārdi "vai tiesām", lai pastiprinātu liriskā "es" apjukumu, izbrīnu, pastiprina jautājuma nozīmi, uzsver jautājuma svarīgumu. Autors ir izvēlējies netiesas runas formu, viņs censas debesis un jūru salīdzināt ar mīlestību.
Liriskais "es" jūt mīlestību, viņam ir kāds cilvēks, kas viņu var iepriecināt pat pasos grūtākajos brīzos. Sis cilvēks ir liriskā "es" sapņu piepildītājs. Manuprāt, liriskais "es" pasauli varētu uzskatīt kā kaut ko ļoti neizprotamu, kurā cilvēkam ir daudz problēmas. Viņs nesaprot, kā kāds cilvēks var izraisīt tik stipras jūtas, emocijas.
Autors pret dzejoļa tematu mīlestība attiecas, manuprāt, kā pret kaut ko neizprotamu. Viņs nesaprot, kā cilvēki viens otram var izraisīt tik daudz jūtas un emocijas. Manuprāt, autors lasītāju uzrunā informējosi, liek apzināties cilvēkam to, ka mīlestība ir kaut kas īpass, nesaprotams, bet tomēr tā ir brīnisķīga.
Teksts mēģina radīt tādu noskaņu, kas cilvēkam liktu apdomāt, saprast cik jauki ir mīlēt un tikt mīlētam. Teksts varbūt lasītājam iesaka iemīlēties un sajust kaut ko neiespējamu, un redzēt skatu, kā debess jūrā dus.
|
