Dzimta ENTEROBACTERIACEAE.

Dzimta ENTEROBACTERIACEAE.

ĢINTS  ESCHERICHIA COLI.

Pirmo reizi izolēja 1885g un to izol vācu pediators Feodors Esrihs. Coli atrodas siltasiņu dzīvn , putnu un cilvēku resnajās zarnas, kā normāla ķermeņa mikroflora. Daziem celmiem piemīt patogēnās īpasības un sie celmi var iz 212o1420c raisīt jaundzīvniekiem ascoli bakteriozi. E coli izraisa iekaisumus un mastītu. No org coli izdlās ar fekālijām, tāpēc coli ir atrodama arī ārpus organisma, mēslotās augsnēs, arī notekūdeņos dazreiz aku ūdenī. Coli ir arī dzeramā ūdens sanit kvalitātes indekss coli. Coli klātbūtne ūdeni vai pienā pati par sevi veselībai nav bīstama,bet coli liecina par kontaktu ar zarnu saturu, kurā var būt arī vēl citi patogēnie moo.

Morfoloģija-coli ir aerobas vai fakultatīvi anaerobas, gram(-) strupas nūjiņas, īsas un resnas. Kustīgas ar noapaļotiem galiem un ar viciņām. Izmēri ir no 0,6-0,8x1-3nm.

Izturība- 60⁰iet bojā 15min laikā. Parastie dezenfekcijas līdzekļiem ātri iet bojā. Optimālā temp aug +37⁰, bet var augt arī no 15-46⁰Ct.

Bioķīmiskās īpasības:

Kltūrīpasības- kultivēt var visās parastajās barotnēs, uz citām barotnēm 24h laikā veido 1-3 mm diam izliektas pelēcīgas kolonijas ar spīdīgu virsmu.

Levina bar-sarkanbrūna caurspīdīga- tumsi zilas vai maelnas kolinijas ar rozu apmali;

Briljantzaļais agars-sarkana bar- dzeltenas kolon zem tām ir arī dzeltens;

XLD-dzeltenā kr- dzeltenas kolon;

Maccocey agars- bāli rozā kr matēta- sarkanas kolon zem tām sarkans;

Endo agars- gaisi rozā kr- tumsi sarkanas ar metālisku spīdumu;