BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA
Jēkabpils filiāle
Studiju disciplīna: Tiesību zinības
Kontroldarbs
Disciplīna: Saistību tiesības
Variants Nr. 4
Autors:
Jēkabpils, 2006
Uzdevumi.
Uzrakstīt saistību klasificējosos pamatus un raksturojiet katru saistību veidu.
Noteikt "Elektroniskā darījuma" noslēgsanas un izpildīsanas kārtību.
Atjaunosana kā pamats saistību izbeigsanai.
Atklāt nomas līguma sastāvu.
Norādīt atsķirību starp darbuzņēmuma līgumu no citiem līdzīgiem darba līgumiem.
Kravas līguma jēdziens un kopējais raksturojums. Vilksanas līguma jēdziens un kopējais raksturojums.
1.uzdevums.
Civiltiesības 434l1116e attēlo civiltiesisko normu pasnoteiksanos, ar civiltiesību metodi regulējoso ekonomiskā virziena attiecības, radusās sakarā ar lietu nodosanu īpasumā vai atmaksāsanu, vai bezatlīdzības lietosanā, darba izpildei, pakalpojumu sniegsanai vai naudas nomaksai, kaitējuma nodarīsanai vai prettiesiskai bagātināsanai starp civiltiesību subjektiem, nostiprinot tās un dodot tām tiesisku formu.
Saistību tiesību sistēma-saistību klasifikācija pēc prieksmetiskām pazīmēm vienveidīgās grupās (institūti un apaksinstitūti, subinstitūti), un apaksnozarēs un to dispozīcijā ieks civiltiesību struktūras apaksnozarēm.
Kopīgā saistību tiesību daļa apvieno kopīga rakstura normas, darbojosās attiecībā pret visām vai lielāko daļu saistību tiesību. Sis normas grupējas attiecīgi patstāvīgos kompleksos un rada:
darījuma institūtu
saistību kopīgo stāvokļu institūtu
līguma kopīgo stāvokļu institūtu
saistību tiesību apvienosanas paņēmienu institūtu
saistību izpildes un pārtrauksanas institūtu
saistību aizsardzības institūtu
Saistību tiesību speciālās daļas tiesība var iedalīt sādos institūtos:
īpasuma (lietu) nodosanas īpasumā saistības
lietu (īpasuma) nodosanas laicīgā lietosanā saistībās
bezatlīdzības lietu nodosanas īpasumā vai to laicīgā bezatlīdzības lietosanas saistībās
izpildītā darba saistībās
transportsaistībās
pakalpojumu sniegsanas saistībās
daudzpusēju darījumu saistībās
apdrosināsanas saistībās
naudas nodosanas un citu finansiālu pakalpojumu saistībās
ar intelektuālu darbu saistītu produktu radīsanas un izslēdzoso tiesību izmantosanas saistībās
sajauksanās saistībās
saistībās, kas radusās vienpusējos darījumos
saistībās, kas radusās riska darījumos
sargājosajās saistībās
Saistību veidi:
Līgumsaistību sastāvā, kā noteikums, tiek izdalītas sekojosas grupas:
lietu vienpusējas realizācijas saistības
vienpusējās riskantās realizācijas saistībās
darba izpildes saistības
sakalpojumu sniegsanas saistībās
norēķina un kreditēsanas saistībās
apdrosināsanas saistībās
kopīgas darbības saistībās
tā saucamajās sajauksanās (kompleksajās) saistībās
Praktiski katra no augstākminētajām līgumsaistību grupām dalās veidos. Var pat runāt par atsķirīgiem saistību paveidiem.
Nelīgumisko saistību skaitā tiek minētas:
vienpusīgu darījumu saistības
aizsargājosas saistības, izrietosas no zaudējuma rasanās vai morālā kaitējuma un nevienmērīgas bagātināsanas
saistības, kas radusās ar notikumu iestāsanos, ar kuriem likums saista civiltiesiskās sekas
no tiesas lēmumiem izrietosās saistības, noteicosas civiltiesības un pienākumus
saistības, kas izslēdz no aktiem, kurus pieņēmusi valsts institūti un vietējās paspārvaldes orgāni
Atkarībā no satura, saistības dalās dalāmajās un nedalāmajās.
Izejot no tiesību struktūras un savstarpējām attiecībām un noteiktiem pienākumiem saistības dalās vienpusējas un divpusējas saistībās. Bez tam, mēdz būt arī daudzpusējas saistības.
No abpusējo saistību skaita der īpasi izdalīt pretējās saistības.
Izejot no tiesību iedalījuma un saistību pusēm, tās dalās vienkārsajās, saliktajās un jauktajās saistībās.
Atkarībā no saistību piespiedu izpildes iespējamības vai neiespējamības prasības kārtībā, izdala ar prasību aizsargājamās un neitrālajās (neaizsargājamajās ar prasību) saistībās.
Atkarībā no parādnieka tiesiskās uzvedības īpatnībām un rakstura, saistības dalās saistībās ar pozitīvu un negatīvu raksturu.
Pēc parādnieka pienākuma noteiktības pakāpes (izpildes prieksmeta) izsķir:
saistības, kurās no parādnieka tiek prasīta pavisam konkrētas darbības izpilde
alternatīvās saistības
fakultatīvās saistības
Atkarībā no saistību iestāsanās nosacījumiem, saistības dalās pamatsaistībās un represīvajās saistībās.
Atkarībā no tiesību subjektu dalībnieku īpatnībām līgumsaistībās, tās dala komerciālajās saistībās un ar fizisko personu-patērētāju līdztiesību saistībās.
Atkarībā no izpildes prieksmeta, saistības izdala saistībās, kas spēlē lomu civilās naudas apgrozībā.
2.uzdevums.
Slēdzot līgumu, puses noformē tā nosacījumus, kas nosaka to subjektīvās tiesības un pienākumus, tas ir, līguma sastāvu. Vienlaicīgi, līguma noslēgsanas spēkā, tās nosaka savu uzvedību, nosaka starp tām radusās attiecības, zem tiesību dispozitīvo un imperatīvo normu darbības radītā līguma moduļa.
Jebkura līguma būtība ir gribas izteikuma kaut kādā jautājumā vienotība, ar juridiski saistoso seku radīsanas mērķi. Lai radītu tiesiskas sekas, katras puses gribai jāiegūst ārēju izteikumu, nosaucot gribas izteikumu. Tikai vienas puses gribas izteikums-piedāvājuma jēga (būtība), skaitās afēra. Bet otras puses piekrisana sim piedāvājuma-akcepts. Abu pusu piekrisanas rezultātā parādās akceptās ofertas veidā. Bet piedāvātājs un akceptētājs kļūst par attiecīgā līguma pusēm. Piedāvājums (oferta) var būt noformēts ar atbildes termiņu vai bez norādīta termiņa.
Piedāvājumā parādās noteiktas prasības, kuru skaitā var minēt:
Pietiekama piedāvājuma noteiktība
Piedāvājuma virzība
Piedāvājuma saturs
Piedāvājuma adresējamība
Piedāvājuma paziņosanas veids
Piedāvājuma izklāsta valoda
Tiesiskās sekas, kuras spēj radīt piedāvājumu, iestājas sakarā ar tā nokļūsanu pie adresāta. Tālāk rodas jautājums par piedāvājuma saistību ar piedāvājumu vai piedāvājuma iespējamību atsaukt piedāvājumu jebkurā laikā līdz tā akcepta brīdim. Sajā sakarā der uzsvērt to, ka piedāvājums var konstruēties kā atsaucams, tā arī neatsaucams. Sakarā ar to, ka adresāts saņēmis piedāvājumu, piedāvātājs saistīts ar sevis izvirzīto piedāvājumu, vai laka gaitā, kas dots atbildei uz piedāvājumu, vai pasa piedāvājuma noraidīsanai iekļaujoties termiņā, lai sniegtu atbildi.
Pie līguma slēgsanas ar konkludentām darbībām tiek nodota tiesībradosa nozīme.
3.uzdevums.
Saistības tiek pārtrauktas, iestājoties konkrētiem juridiskiem faktiem, nostiprinātiem pastāvosajā likumdosanā, un domātiem prieks tā, lai pārtrauktu parādnieka un kreditora tiesisko saikni, neradot pusēm jaunas piespiedu tiesības un saistības.
Visas tiesību izbeigsanas saistības, juridiskos faktus var klasificēt pēc sekojosiem pamatojumiem:
1) tiesības izbeidzosie juridiskie fakti, kas radusies pēc attiecīgo saistību dalībnieku vēlmes:
Izpilde
Abpusējo prasījumu ieskaite
Atsaucosais līgums (līguma lausana)
Parāda prasīsana ar pēdējas gribas rīkojumu
Atjaunināsana
Miera izlīgsana
2) tiesību izbeigsanas juridiskie fakti, radusies neatkarīgi no saistību dalībnieku gribas:
Kreditora un parādnieka sakritība vienā personā (prasības un parāda sakrisana)
Tiesas lēmums
Fiziskas personas nāve
Juridiskas personas likvidācija
Saistību izpildes neiespējamības iestāsanās
Atjaunosana kā pamats saistību izbeigsanai.
Atjaunināsana var būt veikta divējādi:
izmainot tikai tiesisko pamatojumu un būtiskos nosacījumus pie to pasu pusu, kas bija ieprieks līdz atjaunināsanai, saglabāsanas
izmainot saistību puses, kad ieprieksējā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jaunais kreditors vai parādnieks.
Atjaunināsana piedāvā divu savstarpēji saistītu darbību veiksanu:
esoso saistību un, atbilstosi, līguma atcelsanu
jauna līguma noslēgsanu
Lai atjaunināsanas līgums skaitītos īsts, nepieciesami vairāki nosacījumi:
pamata un tajā pasā laikā arī darbojosos saistību esība
jaunajām saistībām jābūt īstām
ieprieksējo saistību izbeigsana ar mērķi radīt jaunas saistības, pamatojoties uz ieprieksējā līguma dalībnieku piekrisanu
dotajam līgumam jāsatur nolūku izbeigt ieprieksējās saistības un radīt jaunas
Atjaunināsanas līgumam jābūt noslēgtam formā, kas nav atkarīga no ieprieks darobojsā līguma formas.
4.uzdevums.
Nomas un īres līgums ir vienosanās, kuras spēkā viena puse, dēvējama par iznomātāju vai izīrētāju, saistās sniegt lietu laicīgai lietosanai pret atlīdzību otrai pusei, dēvētai par nomnieku vai īrnieku, par kuru nomnieks vai īrnieks saistās atmaksāt atlīdzību noteiktajā termiņā vai termiņos.
Lai slēgtu nomas līgumu, vajag:
nomas līguma prieksmetu-jebkuras ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt, tā arī tiesības
nomas līguma subjektu-uznomātāju
Nomas līgums sastāv no iznomātāja tiesībām un pienākumiem un nomnieka tiesībām un pienākumiem.
Iznomātāja tiesības un pienākumi:
1. Lietas iznomātājam vai izīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam; viņam jādod iespēja to lietot un nomniekam ievākt no tās augļus. Nomnieks vai īrnieks ir lietas turētājs, bet nevis tās valdītājs.
Iznomātājs vai izīrētājs nedrīkst ne pats traucēt lietas un tās augļu lietosanu, ne atļaut citiem īrnieku vai nomnieku traucēt vai izstumt; abos gadījumos viņa pienākums ir īrniekam vai nomniekam atlīdzināt zaudējumus.
3. Ja kāda tresā persona ceļ prasību, kas atrodas pretrunā ar to tiesību, kuru iznomātājs vai izīrētājs uzskatījis par savu, un nomnieku vai īrnieku tamdēļ izstumj, tad pirmajam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam ar to nodarītais zaudējums, pat ja viņs būtu rīkojies labā ticībā. Bet ja pats nomnieks vai īrnieks bijis ļaunā ticībā, tad viņam nav tiesības uz atlīdzību.
Nomnieka vai īrnieka tiesība uz zaudējumu atlīdzību atkrīt, ja iznomātājs vai izīrētājs dod viņam agrākās lietas vietā tādu pasu un ne mazāk noderīgu lietu, pie kam tomēr jāpieņem, ka lietas iznomātājs vai izīrētājs līgumu noslēdzot bijis labā ticībā.
5. Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.
6. Ja lietai izrādās tādi trūkumi, kuri uzmanīgam iznomātājam vai izīrētājam nevarētu palikt apslēpti, tad viņam pilnīgi jāatlīdzina zaudējumi, kas no tam radusies nomniekam vai īrniekam.
7. Ja aprobezojums vai kavējums lietas lietosanā notiek tikai nejausi, bez iznomātāja vai izīrētāja vainas, tad viņam gan nav jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi, tomēr samērīgi jānolaiz nomas vai īres maksa. Bet ja traucējumi un kavējumi lietas lietosanā pastāv tikai īsu laiku un ir cēlusies izdarot lietai nepieciesamus izlabojumus, viņs ir atsvabināts pat no minētā īres vai nomas maksas nolaiduma.
8. Ja kāds noliktavā izīrē tikai dazas telpas, bet visu noliktavu atstāj aiz savas atslēgas, tad viņs atbild īrniekam par apsardzību.
9. Uz iznomāto vai izīrēto lietu gulosās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam; tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks.
10. Ja nomnieks vai īrnieks uzņēmies visas kārtējās nastas, tad ar to jāsaprot tikai tās, kas līdz līguma noslēgsanai kārtēji bijusas jānes nomas vai īres prieksmetam vai tā augļiem.
11. Nepieciesamie un derīgie izdevumi, ko nomnieks vai īrnieks taisījis lietai, iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina viņam pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu atlīdzību.
Nomnieka tiesības un pienākumi
Nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.
Ja līgumā nav noteikti maksas termiņi, tad nomniekam vai īrniekam jāmaksā nomas vai īres maksa tikai pēc lietosanas laika notecējuma. Bet ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa samaksājama par katru pusgadu uz prieksu.
Īrējot pilsētu nekustamus īpasumus pa mēnesiem, īres maksa, ja nav citādi norunāts, maksājama par visu mēnesi uz prieksu; bet īrējot uz nenoteiktu īsu laiku, dodama tikai rokas nauda.
Ja nomnieks vai īrnieks patvaļīgi atteicas no nomas vai īres pirms līgumā noteiktā laika, tad no viņa var tūliņ prasīt visas nomas vai īres naudas samaksu. Bet ja nomas vai īres priekslaicīgai izbeigsanai bijis likumīgs pamats, tad nomas vai īres maksa, kaut gan arī tūliņ jāsamaksā, bet tikai par patieso nomas vai īres laiku.
Nomniekam vai īrniekam nav jāmaksā vairāk par norunāto nomas vai īres maksu pat arī tad, ja viņs no nomas vai īres prieksmeta būtu ieguvis necerēti lielu peļņu.
Nomas vai īres maksa jāsamaksā pilnīgi, kaut arī nomnieks vai īrnieks aiz pasa vainas nebūtu izlietojis visus nomātā vai īrētā prieksmeta labumus, ja vien iznomātājs vai izīrētājs nav so prieksmetu no jauna iznomājis vai izīrējis citam; sādā gadījumā nomniekam vai īrniekam jāsedz tikai varbūtējais iztrūkums.
Ja lietu iznomājusi vai izīrējusi vairāki īpasnieki kopīgi, tad nomas vai īres maksas nolaidums, ko izdarījis kāds no viņiem pretēji līgumam un bez likumiska pamata, pārējos nesaista.
Nomas un īres prieksmets nomniekam un īrniekam jālieto kārtīgi un saimniecīgi. Ja viņi to ir ievērojusi, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietosanos.
Nomniekam un īrniekam nav tiesības lietot to, kas viņiem nav ar līgumu piesķirts, un vispār viņi drīkst prieksmetu lietot vai izmantot tikai atbilstosi tam mērķim, kāds bijis domāts to viņiem iznomājot vai izīrējot.
Pēc nomas vai īres izbeigsanās nomniekam vai īrniekam jāatdod atpakaļ iznomātā vai izīrētā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī. Tāds pats pienākums ir arī tam, kas līgumam pastāvot iegūst lietu par īpasumu no tresās personas. Bet ja viņs bijis sās lietas īpasnieks jau pirms līguma noslēgsanas vai iegūst to par īpasumu līguma pastāvēsanas laikā no iznomātāja vai izīrētāja, tad viņam tā nav jādod atpakaļ.
Ja iznomātā vai izīrētā lieta iet bojā vai bojājas bez nomnieka vai īrnieka vainas, tad viņa atbildība par tās atdosanu atkrīt, ja vien viņs nav ar sevisķu norunu uzņēmies risku.
Ja kāda lieta vai pie tās piederīga blakus lieta nodota īrniekam vai nomniekam, nosakot tās cenu, tad viņam, īrei vai nomai izbeidzoties, jāatlīdzina par bojā gājusiem prieksmetiem pēc minētās cenas, bet par bojātiem jāpiemaksā tik daudz, par cik to vērtība pamazinājusies.
Ja nomniekam vai īrniekam bijusi lietas labā kādi izdevumi, kuriem ir likumīgs pamats, viņi var līdz so izdevumu atlīdzināsanai lietu aizturēt.
Ja nomniekam vai īrniekam ar līgumu uzlikts par pienākumu izdarīt lietai kādus uzlabojumus, tad no viņa var prasīt sā pienākuma izpildīsanu jau pirms nomas vai īres izbeigsanās.
5. uzdevums.
Pie pazīmēm, kas ir pietiekamas un ļauj nosķirt darbuzņēmuma līgumu no citiem darba līgumiem, attiecas:
darbņēmēja darba izpilde sakarā ar pasūtītāja pasūtījumu
individuāli-noteicosais līguma prieksmeta raksturs
darbuzņēmēja pienākumi sakarā ar darba izpildi un tā nodosanu, kā arī tā korispondējosie pasūtītāja noteiktie pienākumi sakarā ar pieņemsanu un samakasu
Darbuzņēmums līgums ir divpusīgs, konsensuāls atalgojuma.
Darbuzņēmuma līgums tiek slēgts ne vien vai ne tik dēļ darba izpildes un darba rezultātu nodosanas pasūtītājam.
Darba iztrūkuma gadījumā nerodas darbuzņēmēja tiesības uz atalgojumu.
6.uzdevums.
Vilksanas līgums.
Viens no transportsaistību veidiem, kas rodas uz vienvārda līguma pamata. Pēdējais jāsaprot kā piekrisana, sakarā ar kuru viena puse, kam pieder vilcējs, par noteiktu atlīdzību piekrīt atvilkt kuģi, barzu, citu peldosu objektu no noteikta punkta noteikta laika gaitā, vai lai izpildītu noteiktu manevru, bet otra puse solas izmaksāt par to atalgojumu.
Vilksanas līgums ir divpusīgs. Tas var veidoties gan kā reāls, gan kā konsensuāls.
Vilksanas līguma prieksmets ir pakalpojums, ko vilcējs sniedz klientam pārvietojot jebkādu objektu velkot vai stumjot. Dazādība un so pakalpojumu specifika ļauj izskatīt vilksanu kā patstāvīgu transprtsaistību veidu.
Vilksanas līguma sastāvs nosakāms pēc velkamā objekta īpatnībām.
Vilcēja pienākumos ietilpst:
noteiktā laikā un vietā nogādāt attiecīgo aprīkojumu un ar ekipāzu nokomplektēto kuģi, kas paredzēts vilksanai vai stumsanai
veikt velkamā objekta apskati, aprīkojuma un dokumentu pārbaudi
Klienta pienākumos ietilpst:
nogādāt objektu vilcējam tādā stāvoklī, lai to varētu drosi un bez avārijām vilkt
nepieciesamības gadījumā nokomplektēt velkamo objektu ar ekipāzu
apmaksāt vilksanu
|
