Latvijas Universitātes
Sociālo zinātņu fakultātes
Socioloģijas nodaļas
Sociālā darba profesionālā studiju programma
4.kursa studente
Stud.apliecības Nr.030031
Elīna Siliņa
1. Kontroldarbs filozofijā
2008
Vai Seneka atzīst tikumu?
Seneka savos darbos uzsver, ka cilvēkos mīt ļoti daudz netikumu, kas neļauj mums nodzīvot laimīgu dzīvi. "No visām pusēm mācas virsū un ielien netikumi, kas neļauj saslieties un pacelt acis patiesības saskatīsanai, bet nospiez cilvēkus un piesaista to iekārei." [1]
Daba cilvēkus ir radījusi lieliem darbiem, bet mēs so dabas doto uzdevumu neizpildām. Tiecoties pēc tuksām un nevajadzīgām baudām, mēs palaizam garām savu dzīvi, un biezi zēlojoties par to, ka mums ir atvēlēts tik īss laiks dzīvei. Seneka raksta, ka vaina ir cilvēkos pasos, kas so dzīvi izsķiez. "Mēs nevis saņemam īsu dzīvi, bet esam to tādu padarījusi; mums nevis pietrūkst dzīves, bet gan apejamies ar to izsķērdīgi" [1]
Daļu interesē alkohols, cits savu dzīvi velta naudai, varai un karjerai, bet cits sēz bezdarbībā. Lielākajai daļai cilvēku nav konkrētu dzīves mērķu, cits savos mērķu meklējumos palaiz dzīvi garām. Lielākā daļa cilvēku savu dzīvi nedzīvo prieks sevis, bet prieks citiem, tādejādi laupot cieņu pasiem pret sevi.
Seneka uzsver paradoksu, kad neviens mēs neesam ar mieru izdalīt savu naudu un īpasumus, bet pasu lielāko dzīves vērtību, laiku, mēs izsķērdējam. Viņs aicina izvērtēt savu aizvadīto dzīvi, pārcilājot atmiņā, cik ilgi mūsu dvēsele ir bijusi brīva no bailēm un cik daudz laika esam veltījusi prieks sevis. Neko nevajag darīt pūļa ietekmē, cilvēkiem viss ir jādara prieks savas sirdsapziņas.
Mēs savu dzīvi nodzīvojam ar domu, ka laiku sev veltīsim vecumdienās, bet dzīvi nevar sākt dzīvot, kad tai ir jābeidzas. Cilvēki aizmirst par savu mirstīgumu.
Cilvēks, kas atzīst tikumu Senekas darbos ir laipns pret draugiem, saudzīgs un iecietīgs pret ienaidniekiem, kā arī māk piekāpties un izsķirt godīgās vēlmes no negodīgajām. Tikumiskajam cilvēkam ir nesalauzama un tālredzīga dvēsele, tā ir cildena, harmonijas, brīvības un skaistuma pilna. Tikumiskajam cilvēkam dvēsele nav pakļauta ne pūlim, ne tiecas pēc bagātības un varas. Viņs māk pieņemt to, ko dzīve ir devusi. Nabadzībā arī var izpausties tikums, jo laime nav tikai bagātībā, kad cilvēks var piepildīt savas vēlmes. Seneka raksta: "Patiesa laime ir tikumā." [1]
Ņemot vērā Senekas rakstīto, mūsdienu cilvēka dzīve tiek nodzīvota aizmirstot tikumu. Mūsdienu cilvēks savu dzīvi palaiz garām, izsķiezot savu laiku tiecoties pēc bagātības un varas. Senekas darbos var vilkt ļoti daudz paralēles ar mūsdienām un mūsdienu cilvēku uzskatiem.
Vai mīts ir realitātes pretstats?
"Mīts" nāk no grieķu vārda mythos, kas nozīmē "vārds" vai "nostāsts".
Mīts ir senākais pasaules izpratnes modelis. Ar mītu palīdzību senajos laikos cilvēki centās izskaidrot pasaulē notiekoso- gan parādības dabā, gan notikumus sabiedrībā. Par to liecina mīti gan par dieviem, gan tā laika notikumiem un varoņiem. Piemēram, Agamemnons- Trojas kara vadonis, grieķu mitoloģijā ir Atreja un Aeropes dēls.
Mīts ir tas, kas pasauli padara izskaidrojamu, dzīvu un izprotamu. Cilvēkam ir svēta nākotne un vadoties pēc tās cilvēki spēj izsķirt, kas ir labs un ļauns, kas derīgs un nederīgs. Tie izskaidro tā laika cilvēku pasaules uztveres īpatnības
Tā laika cilvēkiem mīts bija absolūtā patiesība, tāpēc mīti tā laika cilvēku prieksstatos identificējas ar realitāti. Nevar apgalvot, ka mīts ir realitātes pretstats. Mīti vēsta par senajiem laiku notikumiem sava veida simboliskajā formā, nenosķirot realitāti no iztēles. Piemēram, Krona valdīsanas cikls saistīts ar prieksstatiem par kosmosa veidosanās procesu un tā laika plūdumu gan cilvēka dzīvē, gan dabā. Mītā par Atēnas Pallādas dzimsanu, kurā var saskatīt vīrisķā pārākumu pār sievisķo, kas raksturīgs patriarhātam. Saskatāms arī ģints iekārtas sabrukums un sķiru sabiedrības veidosanās sākums. Tajos ir saskatāmi cilvēku ētiskie un tikumiskie uzskati.
Skaistums mītos ir pielīdzināts, smalkai substancei, kurai piemīt liels spēks. Liela nozīme ir ieksējam skaistumam, kas ir piemīt mūziķiem un dziedoņiem. So ieksējo skaistumu piesķir dievi. Visā sengrieķu filozofijā ir jūtama cieņa pret ieksējo skaistumu, kurai piemīt burvju spēks.
Mītos saistībā ar pieredzi, tradīcijām un iztēli valda simboli, tēlainība un izjūtas.
Lai gan mītos ir sastopami elementi no reliģijas, mūsdienu cilvēki tos uztver kā pasaku, jo mīti sevī ietver prieksstatu par pārdabiskajiem spēkiem. Mītu ietekmē ir veidojusies Senās Grieķijas reliģija un attīstījusies arī baltu cilsu pagāniskā reliģija. Tie sevī ietver cilvēku līdzi dzīvosanu, līdzpārliecību, ko apliecina mitoloģisko rituālu izpilde. Tādejādi veidojot prieksstatus par garīgo kultūru un iespaidojot tās attīstību.
Ar ko atsķiras Platona un Plotīna uzskati?
Plotīns savos uzskatos runā par Dievu, ko viņs sauc par "Vienais". Pēc viņa domām visu radījumu pirmveidoli ir mūzīgās idejas, kas viss tuvāk atrodas Dievam.
Ne tikai cilvēka dvēselē ir kaut kas no dievisķās gaismas, bet tā atspīd arī dabā. Dievisķā mistērija pēc Plotīna domām ir sastopama it visā. Viņs uzskata arī, ka viss ir vienots, bet Platons pretstatā Plotīnam īstenību sadala divās daļās. Tās ir:
jutekliskā pasaule, kurā mēs iegūstam aptuvenas zināsanas, izmantojot savus jutekļus. Sī pasaule ir atkarīga no laika, telpas un ir relatīva.
ideju pasaule, ar prāta palīdzību iegūtās zināsanas ir mūzīgas un nemainīgas. Zināsanas par ideju pasauli cilvēks nevar iegūt ar jutekļu palīdzību. Sī pasaule neveidojas no jauna un neiznīkst, tā ir absolūta un nav atkarīga no laika un telpas.
Platons attīsta ideju par Erot, kas pēc Platona domām ir kā dievisķais spēks, kas izsaka sevis pilnveidosanās nepieciesamību. Erots pēc Platona domām virza cilvēka dvēseli uz absolūto patiesību, gudrību, un augstāko skaistuma un labestības ideju. Turpretī Platona mācībai pēc Plotīna uzskatiem, cilvēka mērķis dzīvē ir virzīties "augsup", pretim pirmvienīgajam. Savu mērķi cilvēks var sasniegt tikai, apslāpējot un apvaldot miesas iekāri, attīstot gara un izziņas spējas. Tad, kad dvēsele ir augstākajā pakāpē izvirzījusies "augsup" tā savienojas ar Dievu.
Izmantotā literatūra
"Dialogi", Lūcijas Annējs Seneka; "Zinātne", 2001;
"Ievads filozofijā", U.Sūna, G.Oļesevskis; "Pētergailis", Rīga, 2003
"Filozofijas vārdnīca"; Latvijas Valsts izdevniecība; Rīga, 1964
"Sofijas pasaule" J.Gorders; Zvaigzne ABC, 1996
"Mitoloģijas enciklopēdija" 1.sējums; Latvijas enciklopēdija,1993
"Mitoloģijas vārdnīca" I.Vjatere; Avots, 2004
|
