ĀTRA ANGĻU VALODA
enerģiskiem sliņķiem
Grāmatā angļu vārdu izruna parādīta slīpajā rakstā,
atsevisķu skaņu un vārdu izcelsana - ar lielajiem burtiem.
Darbības vārdi - vārdi, kas apzīmē jebkuru darbību un atbild uz jautājumu "ko darīt?". Vārdnīcās vārdi stāv tā saucamajā nenoteiksmē un tā galotne ir "T"
Sinī nenoteiksmē darbības vārds arī atbild uz jautājumu "ko darīT?".
Gandrīz visiem angļu darbības vārdiem var būt tāds pats nenoteiksmes rādītājs, tiesi tāds pats elements
prievārda "TO"veidā, bet angļiem sis elements stāv darbības vārda prieksā:
airēT TO row te rou
ieT (kājām) TO walk tu uōk
līsT TO crawl te krōl
apmeklēT TO visit te vizit
kombinēT TO combine te kembain
komandēT TO kommand te kemānd
kolekcionēT TO collect te kelekt
tomēr visās vārdnīcās darbības vārdi tiek doti BEZ partikulas "to"
(go, send, take, sell utt.)
gou send teik sel
iet sūtīt ņemt pārdot
Sī forma", kas saucas par "1." vai "VĀRDNĪCAS" formu, mūs interesē daudz vairāk, jo tai ir ne mazāk plass pielietojums kā nenoteiksmei (ar partikulu"to") un vārdus vārdnīcas formā
var ņemt tiesi no vārdnīcas.
Lietvārdi ir vārdi, kas apzīmē būtnes, prieksmetus, darbības, sajūtas un jēdzienus (cilvēks, galds, drukāsana, cietība, sapnis, maigums, pievilcība)
Lietvārdi atbild uz jautājumu "KAS?"
Latviesu lietvārdiem
a) ir divas dzimtes vīriesu - zilonis
sieviesu - pele
b) bez tam izmainās pa skaitļiem zilonis - ziloņi
Angliski lietvārdi izmainās tikai pēc skaitļiem, pie tam pēc standarta shēmas.
Īpasības vārdi ir vārdi, kas apzīmē prieksmeta, jēdziena vai personas pazīmi, īpasību vai kvalitāti (karsts, labs, ātrs)
Seit tie biezi tiek nosaukti par apzīmētājiem, kas atbilst viņu funkcijām teikumā.
Īpasības vārds atbild uz jautājumu "KĀDS, KĀDA?"
Latviesu īpasības vārdi izmainās dazādi, bet angļu - tikai pie salīdzinājuma un arī tad pēc standarta..
Apstākļu vārdi ir vārdi, kas atbild uz jautājumu "KĀ?", piemēram karsti, ātri, veikli
Latviesu apstākļa vārdi ļoti biezi beidzas ar "I", angļu - ar "LY".
Vietniekvārdi tiek lietoti lietvārda vietā vai lai apzīmētu darbojosos personu.
Iemācieties subjektu vai personiskos vietniekvārdus:
Es tu,jūs viņs viņa viņs (n) mēs jūs viņi
I you he she it we you they
HE - lieto attiecībā uz vīriesu kārtas personām,
SHE - lieto attiecībā uz sieviesu kārtas personām,
IT - lieto attiecībā uz visu, kas nav ne vīrietis ne sieviete (arī dzīvām
būtnēm).
Vietniekvārdi atbild uz jautājumu "KAS?", kā arī uz tā atvasinājumiem - "kā?", "kam?", "ko?" utt.
ZELTA TABULA Nr.1
"10 galvenās angļu valodas atsķirības"
Ir garie un īsie patskaņi - ō, ā, ī, ē
buck bark
bak bāk
dolārs riet
Patskaņu garums izmaina vai iespaido vārda jēgu.
Dzimtes un locījumu lietvārdiem un īpasības vārdiem NAV, bet īpasības vārdiem nav arī skaitļa, tātad, tie nemainās.
Daudzskaitlī vārdam vienkārsi pievieno -S vai -ES (lasa iz), ja vārds pats beidzas ar -s
hand - hands bos - bosses
hend hends bos bosiz
roka rokas sefs sefi.
Par izņēmumiem vēlāk.
Pastāv "pareizie" un "nepareizie" darbības vārdi.
Pareizajiem darbības vārdiem pagātni veido, pievienojot galotni -d, vai -ed
spoil - spoilED spot - spottED
spoil spoilD spot spotID
sabojāt sabojāja notraipīt notraipīja
Nepareizajiem - savādāk. Par to vēlāk.
Ir priedekļi, kas norāda uz to, cik RUNĀJOSAJAM viens vai otrs prieksmets ir pazīstams. Tie jālieto noteikti. Sauc tos par artikuliem.
Nav dubultā vai trīskārsā nolieguma, vienkārsi nav 353n1318d vajadzības teikt: "es nevienu nekad nepazinu", toties ir vārdi kuri uzreiz nozīmē:
nekas ne. nekad ne. neko ne. es neko nepazīstu nobody never nothing I know nobody
noubodī neve nafing ai nou noubodī
Darbības vārdiem to have te hev būt - piederības nozīmē
to be te bī būt
ir specifiskas formas un tie obligāti jālieto. Tie piedalās formulu veidosanā, norādot, kad notiek darbība un pieskaņojas tam, kas darbojas.
Pastāv palīgelements "do"- "dū" - "darīt", kas izpilda dazādas funkcijas (izteiciena ekspresijas palielināsana, dalība jautājuma un nolieguma priedēkļu veidosanā) un pieņem dazādas formas. Sī elementa lietosana tāpat obligāta.
Latviesu un angļu prievārdi var nesaskanēt no to pielietosanas viedokļa, bet formulas - pēc to veidosanas principa.
Angļu valodā vienmēr darbojas subjekts, bet ne objekts. Atbilstosi angļu teikumā darbojosais subjekts vienmēr tiek apzīmēts ar personas vietniekvārdu - I, you, he, she, it, we, they vai lietvārdu.
TĀTAD, LŪK, OBLIGĀTAIS "SPĒLES NOTEIKUMU" MINIMUMS,
lai sagremotu Zelta tabulu Nr.1.
SPĒLES NOTEIKUMI Nr.1
Skaņas īpatnība angļu valodā, no kuras var atkarāties vārdu jēga un uz kuru tiesi tādēļ gribētos obligātā kārtā vērst jūsu uzmanību ir tā, ka
angļu valodā pastāv
GARIE un ĪSIE patskaņi
a-ā, u-ū,o-ō utt
un atkarībā no tā, kā - īsi vai gari - jūs tos izrunājat, var atkarāties, vai jūs pateiksiet to, ko gribējāt.
Lasot angļu tekstu, jums var būt grūti noteikt, kurs patskanis ir gars un kurs nē, tāpēc neesiet slinks paskatīties vārdnīcā un atcerieties, ka vārdnīcās transkripcijā, kas parasti stāv kvadrātiekavās pēc pasa vārda un kuru skanējumu tā izsaka
patskaņu garums tiek apzīmēts ar kolu - :
piem. bi:m - bīm - stars
bet tagad
FEEL THE DIFFERENS!
Fīl ze difrens
Izjūtiet starpību!
Seit tiek pievesti mīksti piemēri, kaut arī, lai pārliecinātu savus skolniekus par dzelzaino nepieciesamību vĪĪĪlkt garos patskaņus, citās grāmatās es pielietoju daudz kliedzosākus piemērus.
Bič bīč sot sōt sit sīt
bitch beach shot short shit sheet
kuce pludmale sāviens īss mēsls lapa, palags
Līdzskaņi angļu valodā nekad gari netiek izrunāti,
piemēram
tt = t, pp = p, ss = s utt,
tajā pasā laikā īsie un garie patskaņi ir absolūti dazādas skaņas, kas spēlē jēgas atsķirsanas lomu.
Angļu valodā ir pat viens patskanis, kuru mēs saviem sevisķi praktiskajiem mērķiem skaitīsim TIKAI PAR GARO, piem. visiem pazīstamajā vārdā GIRL - gērl - meitene. Mūsu mācību grāmatā sis patskanis reizām tiek apzīmēts ar ō, reizēm ar ē un patiesām, ja nepiekasās, tas reizēm attāli atgādina ō, reizēm ē, vispār ir kaut kas vidējs starp sīm skaņām. Taču tā pareizu izrunu var iemācīties tikai praksē.
Izruna sajā grāmatā tiek rakstīta slīprakstā. Vēlreiz atgādinām, ka LATVIESU TRANSKRIPCIJAS mērķis sajā grāmatā ir atbrīvot jūs no grūtībām, lasot angļu tekstus un tuvināt jūs dzīvajai angļu valodai.
SPĒLES NOTEIKUMI Nr 2
Angļu valodā nav ne locījumu, ne dzimsu,
viens un tas pats vārds var apzīmēt jebkuras dzimtes personu.
student
stjūdent
students, studente, studenti
teacher
tīče
skolotājs, skolotāja, skolotāju
Lai apzīmētu cilvēkus vai būtnes dazādās dzimtēs, var, tāpat kā latviesu valodā, vienkārsi izmantot dazādus vārdus:
ērzelis - ķēve, tēviņs - mātīte
STALLION- MARE, MALE - FEMALE
stelien - mea, meil - fimeil
Pie tam angliski HE - hi - viņs un SHE - si - viņa saka TIKAI PAR CILVĒKIEM. Par visām pārējām būtnēm, prieksmetiem un visāda veida parādībām saka
IT - it - viņs, viņa, tas - par lauvu, egli, sauli utt.
Pirms vārda, kura dzimti jums tā sevisķi gribas apzīmēt, lieciet
HI -HE, ja tas ir TĒVIŅS, piem. he-cat - hicet - runcis
un atbilstosi
sī - SHE, ja tā ir MĀTĪTE - she-cat - sīket - kaķene.
Lūgums atcerēties, ka es, tu, viņs, viņa, mēs, jūs, viņi tipa vārdi saucas par personas vietniekvārdiem, bet cilvēki, prieksmeti vai jēdzieni, kurus apzīmē ar vietniekvārdiem sauc par personām.
ATKĀRTOT UN IEKALT!
Personas vai subjektīvie vietniekvārdi:
ai - I - ES pie tam vienmēr raksta ar lielo burtu;
hī - he - VIŅS tikai par vīriesiem;
sī - she - VIŅA tikai par sievietēm ;
it - it - VIŅS, VIŅA par visu pārējo, dzīvo un nedzīvo;
ui - we - MĒS;
zei - they - VIŅI;
jū - you - TU, jūs, Jūs (pieklājības).
Ir skaisti un interesanti izņēmumi,
piemēram, par kuģiem var teikt she - viņa.
Tūlīt pat, neatejot no kases lūdzu
IEKALT
vēl divas vietniekvārdu grupas:
a) Tā saucamie objektu vai netiesie vietniekvārdi:
mī - me - manis, man, ar mani utt.
him - him - viņiem, viņa
hō - her - viņas, viņai
as - us - mūsu, mums
zem - them - viņu, viņiem utt
Bet
jū - you
kā arī
it - it
nemainās, tas nozīmē, ka to netiesās formas tādas pasas kā personiskās.
CENTIETIES SAPRAST UN IEGAUMĒT,
ka angļu valodā teikumā vienmēr darbojas subjekts, ko apzīmē ar atbilstosu personas vietniekvārdu vai lietvārdu un tādēļ netiesajiem vai subjektīvajiem vai tādām formulām kā "mani apvainoja" un taml. angļu teikumā vienmēr atbilst subjektu, personiskie vietniekvārdi, bet latviesu lietvārdiem kas ir akuzatīvā atbilst angļu lietvārdi savā vārdnīcas formā, tā razultātā tiess sīs formulas tulkojums skan pavisam savādāk, kaut arī saprotami
Latviski mani apvainoja;
Angļu ekvivalents es biju apvainots;
Angliski I was offended
ai uoz efendidI;
.
Meiteni atbrīvoja;
meitene bija atbrīvota;
the girl was released;
ze gērl uaz rilīzd.
b) norādāmo vietniekvārdu pārus
vienskaitlis daudzskaitlis
zis - this - sis zīz - these - sie
zet - that - tas zouz - those - tie
sač e - such a- tāds sač - such - tādi
un vēl vienu izteicienu, kas ir vienāds gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī:
ze seim - the same - tas pats, tie pasi.
SPĒLES NOTEIKUMI Nr. 3
Lietvārdi angļu valodā nekad neizmainās,
atskaitot dazus konkrētus gadījumus,
veidojot daudzskaitli.
Piemēram:
buk boy
book boy
Grāmata, grāmatas, grāmatai utt. Zēns, zēnam, zēna utt.
buks boiz
books boys
grāmatas, grāmatām utt. Zēni, zēnu, zēniem utt.
BET
dazi vārdi daudzskaitlī, kuros tomēr notikusas izmaiņas
VIENKĀRSI JĀIEKAĻ,
lūk, praktiski tie visi:
men men - vīriesi no man man vīrietis
uImin women - sievietes no woman uoman sieviete
čilden children - bērni no child čaild bērns
fīt feet kājas no foot fut - kāja
mais mice - peles no mouse maus - pele
lAIs lice - utis no louse laus - uts
deite data dati, informācija
oksn oksen - vērsi no ox oks -vērsis
gĪs geese - zosis no goose gūs - zoss
tĪf teeth - zobi no tooth tūf - zobs
Lietvārdos, kas sastāv no diviem vārdiem daudzskaitļa rādītājs "-(e)s" tiek pievienots vārda beigās:
schoolboys housewifes
skūlboiz hauzvaivz
skolnieks mājsaimniece
Vai arī daudzskaitļa formu pieņem pēdējā vārda daļa
Frenchman - Frenchmen
frenčman - frenčmen
francūzis - francūzi
bet saliktos lietvārdos, sevisķi tajos, kas tiek rakstīti atsevisķi ar svītriņu, daudzskaitļa formu pieņem pirmais vārds
father-in-law - fathers-in-law, passer-by - passers-by
fāze in lō - fāzez in lō pāse bai - pāses bai
sievastēvs, svainis - sievastēvi, svaiņi, garāmgājējs - garāmgājēji
son of a bitch - sons of a bitsh
san ov ebič - sans ov ebič
kuces dēls - kuces dēli, bērni
Bez tam angļu valodā ir zināms daudzums latīņu un sengrieķu izcelsmes vārdu, kurus galvenokārt izmanto zinātnē. Siem vārdiem ir savi sevisķi daudzskaitļa veidosanas likumi, piemēram
latīņu algA - algAE
ālge - aldzī
aļģe - aļģes
grieķu phenomeNON - phenomeN
finominen - finomine
fenomens - fenomeni
Piezīme.
Lūdzu pievērst sevisķu uzmanību patskanim -e-, kas atrodas galotnē "-eS" lietvārdu daudzskaitlim un darbības vārdu formām prieks "viņs", "viņa" un "kas?", kā arī citās galotnēs, ar kurām drusku vēlāk nāksies saskarties, piem. 2.un 3.formas pareizo darbības vārdu galotnē -eD un salīdzinoso pakāpju galotnēs -eR un -eST. Sis -e- ievērojams ar to, ka kalpo par īpatnēju buferi, nostājoties starp tā vārda pēdējo skaņu, kuram jāpievieno tā vai cita galotne, un pasu so galotni, darot iespējamu sīs galotnes un visas jaunizveidotās formas izrunu.
Angļu lietvārdiem nav dzimtes, tomēr angļi nav varējusi iztikt bez sava iemīļotā principa "skaldi un valdi" un tomēr sadalīja savus lietvārdus divās grupās:
"skaitāmie" lietvārdi - tādi, kuri apzīmē prieksmetus, kurus var saskaitīt pa gaba-
liem,
piem., bļodiņas, masīnas, rokas un taml.
un
"neskaitāmie" lietvārdi - tādi, kas apzīmē nesaskaitāmus jēdzienus
- gaiss, piens, nauda un taml.
Tad, lūk
a) neskaitāmajiem lietvārdiem nav daudzskaitļa;
b) iegaumējiet bez domāsanas - neskaitāmo lietvārdu prieksā neliek nenoteikto artikulu, par kuru runa būs vēlāk.
Piezīme.
Interesanta detaļa Nr.1
Latviski saka - 51 grāmata, tas ir, ja skaitlis beidzas ar 1, lietvārds stāv vienskaitlī, bet angļu valodā - vienmēr daudzskaitlī
31 puisiS, 21 karotE
angliski
31 guyS 21 spoonS
31 gaiz 21 spūns
Interesanta detaļa Nr. 2
Angļu valodā vārdi "simts/ti", "tūkstotis/si", "miljons/ni", "miljards/di" stāv nevis daudzskaitlī, bet vienskaitlī:
- faiv handred - five hundred - bet ne faiv handreds
- faiv fauzēnd - five thousand - bet ne faiv fauzēnds
500000 - five miljen - five million - bet ne faiv miljens
un tas izplatās arī uz sarunvalodu:
5000 - five GRAND nevis five grandS
faiv grend - pieci "gabali" utt.
Pie tam
pēc "simtiem" - handred - hundred
un "tūkstosiem" - fauzend - thousend
pirms desmitniekiem un vieniniekiem noteikti tiek likts "un" - end - AND, vai savādāk izsakoties, starp simtiem un tūkstosiem no vienas puses un desmitniekiem un vieniniekiem no otras puses
vienmēr stāv saiklis AND - -end - un.
five hundred and five - faiv handred end faiv
5021 five thousend and twenty one - faiv fauzend end tventi uan.
Daudzskaitlī sie vārdi - hundred, thousend, million, billion utt. tiek lietoti,
ja tie neatrodas citu skaitļu sastāvā, bet tiek lietoti PASI par sevi, lai apzīmēt lietu grupas:
tenS of trees - desmiti koku;
hundredS of boys - simti zēnu;
thousandS of girls - tūkstosi meiteņu;
millionS of refuges - miljoni bēgļu;
billionS of insects - miljardi kukaiņu.
a thousand seven hundred
e fauzend sevn handred
vai seventīn handred
Sakarā ar pēdējo piemēru jāsaka, ka izrunājot skaitļus, angliski runājosie sevisķi mīl nosaukt SIMTNIEKU SKAITU tūkstosu un simtu apvienojuma vietā, tā ka anglim skaitlis 1816 skanētu sādi
EIGHTEEN HUNDRED AND SIXTEEN
eitīn handred ent sikstīn
t.i. astoņpadsmit simti un sespadsmit.
Te pat jāsteidzas piebilst, ka starp siem angliski runājosiem, sevisķi starp amerikāņiem, sevisķi izplatīta arī skaitļa izrunāsana pa vienam ciparam, pie kam nulli viņi nosauc pēc nullei pasa līdzīgākā burta "o", kurs angliski tiek izrunāts ou.
Lūk arī iznāk sekojosais:
505 - five o five faiv ou faiv
5721 - five seven two one faiv sevn tū uan
Sevisķi tas pieņemts, diktējot vai uzskaitot dazādus numurus, tajā skaitā telefonu numurus.
SPĒLES NOTEIKUMI Nr.4
Angļu valodas vismaināmākā vārdu sķira ir darbības vārdi, t.i. vārdi kas apzīmē jebkuru darbību - dziedāt, skraidīt, kauties un taml.
Jāatgādina, ka angļiem darbības vārdi var būt pareizie un nepareizie.
Angļu valodā - pavisam ir 6 jebkura dabības vārda formas un lūdzu iekalt visas sīs 6 formas kā reizrēķinu, pie tam, tas ir ievērojami vieglāk.
Ņemam jebkuru pareizo darbības vārdu, piemēram
MĪLĒT - LOVE. - lav:
IEKALT!
PAREIZĀ DARBĪBAS VĀRDA SESU FORMU TABULA
1. lav - love
2. lav + d - loved
3. lav + d - loved
4. lav + z - loves
5. te lav - to love
6. lav + ing - loving
Tās arī ir visas pareizā darbības vārda 6 formas. Pareizajiem darbības vārdiem otrā un tresā forma izskatās un tiek veidota vienādi, nepareizajiem darbības vārdiem tās var izskatīties un tikt veidotas dazādi. Jums visām sīm 6 formām pasām no mutes jāizlido!
Ko tās nozīmē un kā tiek lietotas drīz uzzināsim.
Kopējais nepareizo darbības vārdu skaits ir ap 175 un visi tie seno vāciesu - seno angļu izcelsmes.
To pasu nepareizo darbības vārdu, kas būs vajadzīgi ikdienā, pavisam ir ap 80 - bet tos iemācīties - pilnīgi reāli.
SESU DARBĪBAS VĀRDU FORMU LIETOSANA
1. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
LOVE - lav - tā sis vārds izskatās vārdnīcā, pie sīs formas pieliek visus nedaudzos "piekariņus" un so formu izlieto frāzē arī patstāvīgi. Nosaucam so formu par "vārdnīcas".
Galvenie gadījumi, kad pielieto darbības vārda vārdnīcas formu:
vārdnīcā;
kā pamatu citu formu veidosanai;
nolieguma teikumos;
jautājuma teikumos;
pēc darbības vārdiem, kas apzīmē iespēju un vajadzību, tas ir pēc mo
dālajiem darbības vārdiem;
nosacījuma vai vēlējuma konstrukcijās;
pēc darbības vārdiem "let" un "make" (let - ļaut un meik - taisīt);
pavēlēs, padomos un lūgumos;
formulu sastāvā;
ar vietniekvārdiem "I", "you", "we", "theu tagādnē;
nemaz nemainoties sī forma pilnīgi var būt identiska lietvārdiem un īpa
sības vārdiem:
Piemēram:
We have no FAX ui hev nou feks mums nav FAKSA
We FAX you every veek ui feks jū evri uīk mēs izsūtam jums faksu
(FAKSĒJAM) katru nedēļu
We have no fax paper ui hev nou feks peipe mums nav FAKSA papīra.
Piemēri:
ui lav aue čildren we love our children mēs mīlam mūsu bērnus;
ai nou him I know him es viņu pazīstu;
dū it fō mī do it for me izdari to prieks manis;
Atkārtoju, ka tiesi so darbības vārda formu izmanto pēc daziem "elementiem", tādiem kā DO, DON'T, DOES, DOESN'T, DID, DIDN'T, WILL, WON'T, CAN, COULD, MAY, MUST, SHOULD, WOULD, NEEDN'T un dazi citi.
Uzskatu, ka sī ir pamatforma.
2. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
Pareizajiem darbības vārdiem
LOVED - lavd - vienkārsi pagātne - mīlēja.
Piemēram:
I loveD him
ai lavd him
es mīlēju viņu
Tā sī forma arī tiek lietota - ja vajag ko pateikt pagātnē
vienkārsi pielieciet darbības vārdam + (e)d - (i)d !
Nepareizajiem darbības vārdiem 2.forma nozīmē to pasu, bet sīs formas veidosanas noteikumu praktiski nav, vai, savādāk sakot, nepareizie darbības vārdi sim noteikumam nepakļaujas, tāpēc jau arī tie ir nepareizie.
Tā ka 2.formu nepareizajiem darbības vārdiem IEKALIET!
Viņu nav daudz - pavisam tikai kādi 150!
3. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
Pareizajiem darbības vārdiem tā izskatās un tiek veidota tāpat, kā otrā - +ed, bet tai ir cita nozīme un pielietojums.
KILLED - kild - no kill - nosist, nogalināt - NOGALINĀTS
He IS killED - he WAS killED - he WILL be killED
Viņs ir nogalināts - viņs bija nogalināts viņs būs nogalināts
Sī forma ir pasīvais apzīmētājs un kā tāds arī jāpielieto
paint - paintED a killed soldier
peint - peintid e kild soldzer
krāsot - krāsots, krāsotais nogalināts karavīrs
Un otrādi - ja jums jāsaka, piemēram, "pārdoTS" vai "ievainoTS" , pielieciet darbības vārdam galotni (e)D - (i)d - selleD - seld vai hurtED - hōtid.
Piezīme.
Ja pats darbības vārds beidzas ar -t vai -d, tad galotne -ED tiek izrunāta kā -id
spot - spottED
ievērot - ievērots, ievērotais
Nepareizajiem darbības vārdiem sī forma veidojas praktiski bez noteikumiem tāpēc arī tā ir JĀIEKAĻ!
Pastāv nepareizie darbības vārdi, kuri, starp citu, tiek sevisķi plasi lietoti. Tie ir tāda tipa darbības vārdi kā dzert, ēst, rakstīt, lasīt un taml. Acīmredzot savaa paaugstinātā lietosanas biezuma dēļ tie angļu valodas pastāvēsanas laikā ir bijusi pakļauti vismazākajām izmaiņām unifikācijas virzienā un saglabājusi vecās angļu valodas īpatnības.
To atsķirība no sīsdienas normām izpauzas tā, ka ja pareizajiem darbības vārdiem otrā un tresā forma - killed - kild - nozīmē gan "nogalināJA", gan "nogalinĀTS" tiek veidots un izskatās vienādi - darbības vārds + "-(e)D", tad nepareizajiem tās ir savādākas un to otrā un tresā forma dazreiz ievērojami atsķiras no 1. - vārdnīcas formas, tas ir no tās, ko redzam vārdnīcā, kā arī viena no otras.
Visās vārdnīcās sīs 2.un 3.nepareizo darbības vārdu formas noteikti tiek dotas vai nu iekavās tūlīt aiz darbības vārda, piem.:
write (wrote, written)
vai arī speciālas tabulas veidā prieks iemācīsanās, pie kam sajā "Nepareizo darbības vārdu tabulā" 2.forma atrodas otrajā stabiņā, bet 3.forma atbilstosi tresajā.
Piemērs:
1.forma 2.forma 3.forma
vārdnīcas pagātne pasīvais apzīm.
write wrOte writtEN
rakstīt rakstīja uzrakstītais
Tātad rakstīja angliski būs wrote, bet ne vrited, bet uzrakstītais - written,
tas ir arī nepareizajiem darbības vārdiem pasīvā apzīmētāja lomā tiks izmantota tiesi 3.forma.
Piemēri:
broken - brokn - salauztais
bought - bōt - nopirktais
seen - sīn - redzamais
taken - teikn - paņemtais
sold - sould - pārdotais
Viss tas liekas briesmīgi sarezģīti un uznāk doma par esamības niecību un neizdibināmajiem tā Kunga ceļiem.
Patiesībā viss ir daudz vienkārsāk.
Tās kārtējo reiz nav angļu ļaunprātības - tādu numerāciju devām mēs pasi vienkārsi tāpēc, ka visās tabulās un vārdnīcās darbības vārdu formas stāv tiesi tādā kārtībā
1.forma - pats DARBĪBAS VĀRDS nenoteiksmē
2.forma - tā PAGĀTNES FORMA
3.forma - forma, kurā tas ir apzīmētājs vai ieiet citās formās vai kon-
strukcijās.
Bet tagad so 3.formas darbības vārdu angļu piemēri
|
I variants |
1.forma darb.vārds |
2.forma pagātne |
3.forma apīmētājs |
|
kill nogalināt |
killed nogalināja |
killed nogalinātais |
vai
|
II variants |
1.forma darb.vārds |
2.forma pagātne |
3.forma apzīmētājs |
|
write rakstīt |
wrote rakstīja |
written uzrakstītais |
Tagad uzmanīgi pievērsiet uzmanību sīm divām vārdu grupām.
Pirmajā variantā 2.un 3.darbības vārda forma tiek veidota vienādi, standartveidā, pēc noteikumiem, tas ir darbības vārds + -(e)d - tas nozīmē tie ir pareizie. Tai pasā laikā otrā variantā 2.un3.formas tiek veidotas NE pēc standarta., ne pēc noteikumiem, tas ir nepareizi, tāpēc arī darbības vārdi ar nestandarta 2.un 3.formu tiek saukti par nepareiziem.
Nepareizie darbības vārdi un to formas ir vienkārsi jāiekaļ.
Piezīme.
Ir viens nepareizais darbības vārds, kas visās trīs formās tiek rakstīts vienādi, bet to lasa dazādi
Rakstam read - read - read
Lasām rīd - red - red
lasīt - lasīja - izlasīts
Bet ir neliela grupa vārdu, kas visās trīs formās vispār neizmainās, tas ir tiem ir vienāda forma
piemēram:
cut - cut - cut
kat - kat - kat
griezt - grieza - grieztais
Pie viena iekaliet sīs grupas darbības vārdus!
NEPAREIZO DARBĪBAS VĀRDU 1. SARAKSTS
visas trīs formas ir vienādas
|
bet |
bet |
saderēt |
rid |
rid |
atbrīvot |
|
burst |
bōst |
pārsprāgt |
rid of |
rid ov |
tikt vaļā no |
|
cast |
kāst |
sviest |
quit |
kvit |
pamest |
|
cost |
kost |
maksāt |
set |
set |
likt |
|
cut |
kat |
griezt |
shred |
sred |
drupināt |
|
hit |
hit |
sist |
shut |
sat |
aizvērt |
|
hurt |
hōt |
nobrāzt |
split |
split |
saskaldīt |
|
knit |
nit |
adīt |
spread |
spred |
izplatīt |
|
let |
let |
atļaut |
sweat |
svet |
svīst |
|
put |
put |
likt |
thrust |
frast |
grūst |
Protams, ja jūs nepareizajiem darbības vārdiem 2.un 3.formas veidosanai pieliksiet galotni -d, tad jūs ar grūtībām vai ar smaidu, tomēr sapratīs, bet ne jau tikai saprasana ir mūsu mērķis, bet arī apmierinājums par pareizi un skaisti noformulētu frāzi!
Tā ka jums vienalga nāksies pakāpeniski iekalt.
4. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
LOVES - lavz
tiek lietots tikai ar viņs, viņa, kas? un ar lietvārdiem vienskaitlī
tagadnē
hi lavz - he loveS - viņs mīl (tikai vīrietis)
sī lavz - it loveS - viņs, viņa (izņemot cilvēkus)
hū lavz? - who loveS? - kas mīl?
He readS a newspaper She learnS English
hi rīdz e ņūspeipe sī lōns inglis
viņs lasa avīzi viņa mācās angļu valodu
It cravlS very slowly It wagS its tail
it krōlz verī slouli it uogz its teil
viņs rāpo ļoti lēni (piem. kāpurs) viņa luncina savu asti
It growS quickly
it grouz kvikli
viņs aug ātri (par koku)
tas ir vienmēr, kad runājat , ka viņs, viņa vai kas? kaut ko dara, darbības vārdam jāpieliek -(e)S = -z, -s vai -iz.
Piezīme.
Ja darbības vārds beidzas ar -S, -SH, -H, -Z, -CH
piemēram:
to misS - te mis - skumt
to puSH - te pus - grūst
to fiX - te fiks - labot
to buzZ - te baz - skanēt, dūkt
to scratCH - te skreč - skrāpēt
tad tāpat, kā gadījumā ar lietvārdu daudzskaitli, galotne "-z/s " ("-S') prieks VIŅS, VIŅA KAS? tāpat pārvērsas par "-iz" ("-ES")
hi misiz ju - he missES you - viņs skumst pēc tevis,
tāpat arī
pushES, fixES, scratchES utt.
5. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
to LOVE - te lav - vienkārsi darbības vārda nenoteiksme.
Prievārds "TO" angļu darbības vārdos pilnībā atbilst galotnei "-T" latviesu darbības vārda beigās tikai angļu vārdos tas stāv nevis vārda beigās, bet pirms vārda.
Dazreiz sis prievārds - nenoteiksmes rādītājs - tiek izrunāts kā "tū", citreiz kā "te", bet par to drusku vēlāk.
Sī 5.forma ar prievārdu "to" tiek izmantota vairākos gadījumos:
a) kā otrs darbības vārds, piemēram:
es gribu lasīt
ai uont te rīd
I want to read
es nekad negribēju viņu mīlēt
i neve uontid te lav him
I never wanted to love him.
b) ja jūs tīsām gribat uzsvērt darbības nenoteiktību:
BŪT vai neBūt
TO be or not TO be
tu bī ō not tu bī
c) uzskaitot darbības:
mēs gribam skraidīt un lēkāt -
We want TO run and TO jump
ui uont te ran end te dzamp.
d) veidojot daudzas formulas
Es gribu, lai viņs aizbrauc
I want him TO leave
ai uont him te līv.
Redzēja, kā viņs nokrita
He was seen TO fail
hi uoz sīn te fōl.
Tomēr atgādinu, ka pēc vārdiem/darbības vārdiem
WILL, DO, DOES, DID,CAN, COULD,
WOULD, SHOULD, MAY, LET, MAKE
un daziem citiem, forma ar "to" NETIEK lietota!!!
Vai savādāk sakot, pēc siem vārdiem angļu darbības vārdi tiek lietoti BEZ prievārda "to" - savā vārdnīcas formā.
Pirms PATSKAŅIEM "TO" vienmēr izrunā kā "tu",
Piemēram:
to eat - ēst - tu īt.
Pirms LĪDZSKAŅIEM sarunvalodā "o" priedeklī "to" izrunā kaut kur vidū starp o un plato e,
Piemēram:
"To go" izrunā NE tiesi tā kā "tu gou", bet drīzāk kā "te gou".
Bet ja runa ir lēna un vārdi atdalīti, tad arī pirms līdzskaņiem, t.i. vienmēr
"TO" var izrunāt kā "tu".
6. DARBĪBAS VĀRDA FORMA
LOVING - laving - mīlOSais, mīlĒJUSais, mīlOT
-ING - -ING
-oss, -osais, -usais;
-ot;
-ams, -amais;
pieliekot -ING jebkuram darbības vārdam, iegūstam lietvārdu ar to pasu nozīmi
ran - bet ranING
run - runING
skriet - skriesana
smouk - bet smoukING
smoke - smoking
smēķēt - smēķēsana
Piemērs:
"NO SMOKING, NO SPITTING!"
nou smoking, nou spiting
"NESMĒĶĒT UN NESPĻAUT!"
Amerikā populārs paziņojums.
PIEZĪME.
Vēlams, atkārtoju, lai skaņu savienojumā "ng" - "-NG" pēdējais "-G" būtu gandrīz nedzirdams, tā kā NG ieteicams izrunāt saplūstosi, pasu G izrunāt klusi, it kā saēst, so G izdvest tomēr ļoti vēlams.
Atgādinu, ka angļu valodā darbības vārdam ir tikai 6 formas.
Piemēram
Smieties - laugh - lāf
1) laugh - vārdnīcas;
2) laughED - pagātne;
3) laughED - īpasības vārds - pasīvais apzīmētājs;
4) laughS - forma prieks viņs, viņa, kas un lietvārdam vienskaitlī;
5) TO laugh - darbības vārda nenoteiksme;
6) laughING - tā ir tā saucamā INGa forma,
kas ir tikai "smejosais, vai smejot", tā ka, atkārtoju, visi sie
laughING running readING walkING
lāfing raning rīding uōking nozīmē pirmām kārtām
smiekli skriesana lasīsana iesana, staigāsana
vai arī
smejoss skrienoss lasoss ejoss
smejosais skrejosais lasosais ejosais vai arī
smejoties skrienot lasot ejot, staigājot
Latviesu valodā ne vienmēr var izveidot divdabi, pievienojot divdabja galotni, angļu valodā to var izveidot, pievienojot -ING jebkuram darbības vārdam, atskaitot modālos.
Sinī INGa formā varēsiet tos izmantot gan kā lietvārdus, gan īpasības vārdus, pie tam kā vienus, tā otrus jūs varēsiet izveidot praktiski no jebkura darbības vārda, līdz ar to paplasinot savu vārdu krājumu, kuru tūlīt pat varat arī izmantot.
to fight - a fihting soldier
te fait - e faiting soldze
cīnīties - karavīrs, kas cīnās
to cry - a crying woman
te krai - e kraing vumen
raudāt - raudosa sieviete
to sleep - a sleeping child
te slīp - e slīping čaild
gulēt - guloss bērns
to tease - a teasing smile
te tīz - e tīzing smail
ķircināt - ķircinoss smaids
pie kam, tāpat kā citi angļu īpasības vārdi,
INGa formas nemainās
NE pēc dzimtes, NE skaitļa, NE personas.
Ar darbības vārda "to be" - "te bī" - "būt" un darbības vārdu INGa formas izmantosanu angļu valodā saistās vēl viens pseidosarezģījums - tā saucamie INGa laiki, konstrukcijas, kas izsauc nesamērīgus drebuļus un neizpratni nabaga skolniekiem.
Taču pieņemsim, ka lietas būtība ir tā, ka angļu valoda ne vienmēr ir "darbības valoda", bet biezi tā ir "stāvokļa valoda", kas apraksta nevis to, ko jūs DARĀT, DARĪJĀT vai DARĪSIET vienā vai otrā brīdī, bet kāds jūs sajā brīdī esiet.
Ja jūs to sapratīsiet, tātad jūs to arī apgūsiet un tad "INGAa laiki" jums vairs nebūs murgs.
Tātad, izmantojot so darbības vārda formu, angļi veido sos slavenos "ilgstosos", "turpinosos" - "INGa"laikus (Continuous grupas laikus).
Taču, ja apskatām tos vairs ne kā laikus, bet kā "stāvokļa formas", tad iznāk, ka angļi nekādas ļaundarības netaisa, bet vienkārsi
APRAKSTA SEVI VIENĀ VAI OTRĀ BRĪDĪ,
pie kam, atkārtoju,
apraksta NE (savas) darbības, bet (savu) STĀVOKLI
noteiktā brīdī, kādā noteiktā laika sprīdī vai kādā noteiktā laika periodā.
Ko nozīmē: I am reading
ai em rīding
Burtiski tas nozīmē es esmu lasoss
bet patiesībā es lasu
Un izmainas te tikai darbības vārds
to BE - te bī - būt
atbilstosi tam, KAS un, galvenais KAD kāds darA, darĪJA vai darĪS:
you are counting = tu esi skaitoss t.i. tu skaiti
jū ā kaunting
he/she is looking = viņs/viņa ir skatoss t.i. viņs/viņa skatās
hi/si is luking
we/they are fighting = mēs/viņi ir kaujosies t.i. mēs/viņi kaujamies
uī/zei ā faiting
I was runing es skrēju es esmu skrejoss
Ai uaz raning
You were drinking jūs dzērāt jūs bijāt dzerosi
Jū vē drinking
He was eating viņs ēda viņs bija ēdoss
Hi uaz īting
She was cryting viņa raudāja viņa bija raudosa
Sī uaz kraing (tiesi tajā brīdī)
We vere walking mēs gājām kājām (tiesi tad)
Ui vē uōking
Theu vere writing viņi rakstīja viņi bija rakstosi
zei vē raiting
I vill be waiting for you all my life
Ai uil uaiting fō jū ōl mai laif
Es gaidīsu tevi visu (savu) dzīvi.
Jautājumi, tāpat kā citās situācijās, sākas un tiek uzdoti, pielietojot darbības vārda "to be" formas, kas tiek pieprasītas teikumā, pie kura tiek uzdots jautājums
Ŗīt pulksten 5 es saiņosu savas mantas.
Tomorrow at 5 o'clock I'ļl be packing my things
temorou et faiv eklok ail bī pēking mai fings
What will I be packing at this time tomorrow?
uot uil ai bī peking et zis taim tomorou
Ko es saiņosu rīt sinī laikā?
She was crying when I came in. - Was she crying when you came in?
Si uaz kraiing uen ai keim in - uoz si kraiing uon ju keim in
Viņa raudāja, kad es ienācu. - Viņa raudāja, kad tu ienāci?
Am I standing? Are we reading?
em ai stending ā ju rīding
Es stāvēju? Mēs lasām?
Are you crying? Are you eating?
ā ju kraiing ā ju īting
Tu (jūs) raudāji? Jūs ēdāt?
Is he writing Are they sleeping?
iz hi raiting ā zei slīping
Viņa raksta? Viņi guļ?
Is she walking? Was she counting?
iz si uoking uaz si kaunting
Viņa staigā? Viņa skaita?
Is it growing? Were we going?
iz it grouing uē ui gouing
Viņs (kaķēns, koks) aug? Mēs iesim?
Will you be thinking?
uil ju bī finking
Jūs domāsiet?
KOPSAVILKUMS
Tātad, ja gribat pateikt, ko jūs vai kaut kas dara, darīja vai darīs tad un tad (noteiktā brīdī vai laika periodā) tad noteikti lietojiet konstrukciju
Vietniekvārds + forma "to be" + jēgas darbības vārda INGa forma
t.i. aprakstiet sevi sajā brīdī - tas būs kā pareizi, tā arī skaisti.
Tikai neaizmirstiet, atkarībā no tā, PAR KO un par KĀDU LAIKU iet runa, pielietojiet darbības vārda pareizo "to be" formu. - nerunājiet par sevi "iz" vai par viņiem "uoz" un tad jums viss būs teicami.
Sī forma vienmēr piesaistīta konkrētam laikam, periodam vai brīdim.
Rīt pulksten 7 es lasīsu avīzi
Tomorrow at 7 o'clock I vill be reading a newspaper
temorou et sevn eklok ai uil bī rīding e ņūspeipe
Mēs spēlējām, kad tu ienāci.
We were playing when you came in.
ui uē pleing uen jū keim in
Tiesi sinī brīdī viņs rasksta vēstuli savai mātei
At this particular moment he's writing a letter to his mother
et zis pātikjule moument hīz raiting e lete tū hiz maze
Visu savu dzīvi viņi centās iemācīties angliski
All their life they were trying to learn English
ol zei laif zei uē traing te lōn inglis
No tīri praktikiem apsvērumiem, kas attiecas uz to, kad tad jālieto sie "laiki", rekomomendēju jums sādu 100% variantu:
pielietojiet tos tad. kad darbība notiek (notika, notiks) ļoti konkrētā laikā, tā varbūt atkārtojas un nav paredzēta būt nobeigtai, bet atcerieties, ka jūs aprakstāt sevi sinī momentā un savu stāvokli, bet ne objektu, ar kuru jūs sinī momentā nodarbojaties
She was stumbling
sī uaz stambling
Viņa klupa (nevis paklupa)
I'll sign this document tomorrow at 5 o'clock.
ail sain zis dokjument temorou et faiv eklok
Es parakstīsu so dokumentu rīt pulksten piecos.
Tomorrow at 5 o'clock I'll be signing this document.
temorou et faiv eclok ail bī saining zis dokjument
Rīt pulksten 5 es parakstīsu so dokumentu.
Par pamatojumu tam, ka angļu valoda biezi ir "stāvokļu valoda", bet ne "darbības valoda" ir tas fakts, ka viņā ir daudz īpasības vārdu - apzīmētāju kopā ar darbības vārdu "to be" un sie savienojumi atbilst arī mūsu darbības vārdiem.,
piemēram
gulēt - be asleep - bī eslīp = būt miegainam
nogurt - be tired - bī taied = būt nogurusam
spēt - be able (to) - bī eibl = būt spējīgam
baidīties - be afraid - bī efreid = būt nobījusamies
izsalkt - be hungry - bī hangri = būt izsalkusam
Izmasntojot sos "BE +" tipa darbības vārdu savienojumus, jāatceras, ka tajos, tāpat kā INGa savienojumos mainās tikai elements "be" - "būt", t. i. "es noguru" vai "es nogursu" vietā jūs teiksiet:
Es esmu noguris - es biju noguris vai - es būsu noguris
I am tired - I was tired or - I will be tired
ai em tairid - ai uōz tairid ō - ai uil bi tairid
Ja jums iegribēsies padarīt angļu darbības vārdu atgriezenisku, tas ir piedot tam atbilstību latviesu galotnei -ies, tad to izdarīt ir ļoti viegli - darbības vārdam jāpieliek atgriezeniskais vietniekvārds
uan self uanself
ONE + SELF = ONESELF (vienskaitlim)
vai .SELVES - selvz (daudzskaitlim),
vienīgās grūtības sagādās vajadzīgās formas izvēle.
Maināmais elements seit ir "ONE-", kas izmainās atkarībā no personas
un elements "-SELF" - self, kas atkarībā no skaitļa var iegūt formu "-selves"- selvz.
Manuprāt, tas ir viens no gadījumiem kad vienkārsi jāiekaļ dazi piemēri un jārīkojas analoģiski:
I wash myself - ai vos maiself = es mazgājos
You dress yourself - jū dres jūrself = tu apģērbies
He shaves himself - hi seivs himself = viņs noskujas
She dries herself - si drais herself = viņa noslaukās
It cut itself - it cat itself = viņs sagriezas
We defend ourselves - uī difend ourselvz = mēs aizsargājamies
You hurt yourselves - jū hūrt jūrselvz = jūs ievainojieties
They enjoy themselves - zei indzei femselvz = viņi tīksminas
+ vēl pāris atgriezenisko darbības vārdu:
to find oneself - te faind uanself = atrasties
to help oneself - te help uanself = cienāties
SPĒLES NOTEIKUMI Nr. 5
ARTIKULS - uzmācīgs un nepierasts prievārdiņs
Angļu valodā praktiski vienmēr pirms lietvārdiem, t.i. pirms vārdiem, kas apzīmē būtnes, prieksmetus un jēdzienus, tiek likti prievārdi
"en" ("an"), "e" ("a") vai "ze" ("the")
Tos raksta atsevisķi no vārdiem, tomēr izrunā kopā, tikai klusāk un slāpētāk un faktiski tie ir it kā vārda daļa,
tos sauc par
noteiktajiem un nenoteiktajiem artikuliem
un norāda mūsu prieksmeta, uz kuru tie attiecas, pazīsanas ( vai nepazīsanas) pakāpi vai arī tā unikalitāti.
So prievārdu - pavisam trīs veidi:
an (en) - liek pirms vārda tikai vienskaitlī un kurs sākas ar patskani:
en epl - an apple - (izrunā enepl) - KAUT KĀDS ābols
a (e) - tāpat liek pirms vārda vienskaitlī, bet sie vārdi sākas ar līdzskani vai ar Y-:
a boy - (izrunā eboi) - KAUT KĀDS zēns,
citādi runājot, pirms patskaņiem "N" prievārdā "AN" atkrīt un paliek tikai "A".
"en" un "e" ("an" un "a") ir NENOTEIKTIE artikuli.
Tulkojot uz latviesu valodu, nenoteiktajam artikulam var atbilst vārdi:
kaut kāds, vienalga kāds, viens .
Tulkojot uz angļu valodu jāatceras, ka artikulu lietosana angļu valodā ir obligāta un labāk ielikt vienu artikulu par daudz, nekā par maz.
Tāpēc drosi sakiet
a boy, an elephant , a tree
eboi, enelifent, etrī,
kad varat teikt - kaut kāds zēns, viens zilonis, kāds koks.
Pirms daudzskaitļa nenoteiktos artikulus an un a neliek.
We are not animals! - ui ā not enimels - Mēs neesam dzīvnieki!
Tas tāpēc, ka kādreiz vārds "AN" nozīmēja uan - viens
un sī nozīme daļēji ir saglabājusies un, protams nav loģiski teikt viens vīriesi vai viens galdi.Tāpat atgādinu, ka nenoteiktos artikulus neliek pirms neskaitāmiem lietvārdiem!
Tajā pasā laikā
the - (ze) liek jebkura lietvārda jebkurā skaitlī prieksā un tas nozīmē ka SIS cilvēks, prieksmets vai jēdziens (vai sie cilvēki, prieksmeti, jēdzieni) mums jau ir pazīstami un par tiem jau ir gājusi runa
"THE" taču cēlies no angļu norādāmā vietniekvārda
"THAT" = TAS
un sī nozīme daļēji saglabājusies angļu apziņā.
Gandrīz vienmēr artikula the vieta var teikt: sis, tas, tas pats, mūsu, jūsu vai vēl kaut ko noteiktu.
Tāpēc "THE"- "ze" - noteiktais artikuls.
Ja pirms lietvārda stāv kāds apzīmētājs, pat ne viens, bet vairāki,
piemēram
liels, balts zilonis
a big white elephant
e big uait elefent
tad vienalga kurs artikuls, kā, ceru, būsit ievērojusi, tiek likts pirms apzīmētāja vai apzīmētājiem.
PIEMĒRI:
e san - a sun
kaut kāda saule Galaktikā.
Bet ja mēs teiksim
ze san - THE Sun - tas nozīmē, ka runa iet tiesi par mūsu sauli.
Noteiktais artikuls tiek lietots arī ģeogrāfiskiem nosaukumiem:
pirms upju, jūru, kalnu grēdu, salu grupu nosaukumiem;
pirms valstu nosaukumiem daudzskaitlī, piemēram the Netherlands - ze nezelends - Nīderlande, kā arī, kas sastāv no vairākiem vārdiem - the Soviet Union - ze sovjet junien - Padomju Savienība,
atskaitot:
Soviet Russia - sovjet rasja - Padomju Krievija,
South Africa - sauf efrike - Dienvidāfrika,
Central Asia - sentrel eise - Centrālāzija.
pirms retiem izņēmumiem, piemēram: the Ukraine - ze jukrein;
vienmēr pirms debesspusēm, piemēram: the East - ze īst - austrumi.
ATCERĒTIES:
Ir trīs vārdu grupas, kas izspiez artikulus, vai, citādāk runājot, kurus lietojot, netiek lietoti NEKĀDI artikuli:
noliegums "NO" - tas ir, ja pirms lietvārda stāv "NO", tad nekādi artikuli vairs nav vajadzīgi:
This is NO paper - zis is no peipe - tas nav papīrs
jebkurs piederības vai norādāmais vietniekvārds, t.i
my your his her its our their
mai joā hiz hō its aue zei
mans tavs viņa viņas tā mūsu viņu
un
this that these those
zis zet zīz zouz
sis tas sie tie.
I gave it to MY brother
ai geiv it tu mei braze
Es devu to manam brālim.
She didn't know these people
si didn't nou zīz pīpl
Viņa nepazina sos ļaudis.
nenoteiktie vietniekvārdi, starp kuriem visizplatītākie ir
a) SOME, ANY - sam, eni - jebkurs, kādu vēlas
b) jebkuri atvasinājumi no siem some un any -
somebody - someone - anybody - anyone
sambodi - samuan - enībodī - enīuan
jebkurs, vienalga kurs, katrs
c) MANY, MUCH
menī mač
daudz (skaitāmiem un neskaitāmiem lietvārdiem)
d) FEW, LITTLE
fjū litl
maz (tām pasām lietvārdu grupām)
Tas ir, ja pirms lietvārda stāv viens no siem vārdiem
NEKĀDS artikuls vairs NAV vajadzīgs.
So vārdu lietosanas noteikumus skatieties tālāk; pagaidām lūdzu pievērst tiem sevisķu uzmanību, vai, kas vēl labāk, iegaumēt tos kā dzejoli.
SPĒLES NOTEIKUMI Nr. 6
Kā jau tika teikts, angliski nesaka: "es nevienu nepazīstu", "es nekad neko nedaru".
Pietiek teikumā VIENU reizi pielietot
vienu no .NE. = .NO. u.c.,
lai visus pārliecinātu ka jums tur NAV nekādas daļas.
NEKAS NE., nekā ne.
nobody
noubodi
Nekas neatnāca man palīdzēt.
Nobody came to help me
Noubody ceim te help mī
NEKAS NE., nekā ne. (viss, kas nav cilvēki)
nothing
nafing
Nekas negadās vienkārsi tā.
Nothing happens just like that.
nafing hēpens dzast laik zet
NEKAD NE.
never
neve
Es nekad viņu neredzēju.
I never saw him
ai neve sō him
(saw - nepareizā darbības vārda "to see" - te sī - pagātnes forma)
Sarunu valodā vairāk lietota formula
.NOT. + ENI .
.NOT. + ANY.
NE. + NE.
ES NEzinu NEko. Es NEredzu NEko. Es NEredzēju NEko.
I don't know anything. I don't see anybody. I didn't see anybody.
Ai dount nou enifing ai dount sī enibodi ai didnt sī enibodi
Es neieraudzīsu neko. Es nebiju nekur. Es nebūsu nekur.
I won't see anybody. I wasn't aniwhere. I won't be any where.
Ai vount sī enibodi ai uoznt sī enibodi ai vount bī eniuē
Es neko nedarīsu.
I won't do anything. = will not be
ai vount dū enifing = uil not bī
ENI (ANY) nozīmē JBKURS, KATRS, KĀ PATĪK,
"ANY" - "eni" var pievienot jebkuram, katram vārdam
("eni uēd"- any word - "jebkurs, katrs vārds")
anyHOW - enihau - KĀ patīk
anyONE = eniuan
= KAS patīk
anyBODY = enibodi
HOW can I do it? - ANYhow!
hau ken ai dū it - enihau
Kā es to varu izdarīt? - Kā patīk! Kā vēlies!
Es nekam neļausu izpostīt savu dzīvi!
I won't let ANYbody destroy my life!
ai uount let enibodi distroi mai laif
Kad tu atnāksi? - KATRĀ laikā!
When will you come? - ANYtime!
uen uil jū kam - enitaim
Es izdarīsu visu, ko tu vēlies!
I'll do anything you want!
ail dū enifing jū uont
Kādu masīnu es drīkstu ņemt ? - Jebkuru!
Which car can I take? - Any! (Anyone)
uič kā ken ai teik - eni (enyuan)
ATGĀDINĀM:
Atcerēsimies, ka angļu valodā pastāv skaņas, kādu nav latviesu alfabetā - tās ir skaņas, ko apzīmē rakstībā kā "w" un "th".
Un, kaut arī jūsu nemācēsana precīzi izrunāt sīs skaņas nav liktenīga prieks savstarpējas saprasanās ar angļu partneri, tomēr es palūgsu pievērst daudz rūpīgāku uzmanību siem burtiem, burtu savienojumiem tekstos un neaizmirst to izrunas īpatnības, orientējoties uz tepat doto transkripciju.
PAPILDUS NIANSES GARDĒZIEM:
Ja jūs gribat teikt "cits citu", jums ir divas iespējas:
a) par diviem cilvēkiem - each other - īč aze
They congratulated each other.
zei kengretjuleitid īč aze
Viņi apsveica viens otru.
b) par daudziem cilvēkiem - one another - uan enoze
The boys threw stones at one another.
ze boiz frou stouns et uan enaze
Zēni svieda akmeņus viens otram.
Piemēri ar "daudz" un "maz":
Man ir daudz grāmatu. = I have many books.
ai hev menī buks
Man ir maz grāmatu. = I have fev books
ai hev fjū buks
Man ir daudz miltu . = I have much flour.
ai hev mač flō
Man ir maz miltu. = I have little fluor
ai hev litl flō
"many", "a great many", "few"
meni, e greit meni, fjū
daudz, ļoti daudz maz,
runā par to, ko var saskaitīt pa gabaliem.
"much", "a great deal of", little
mač, e greit dīl ov, litl
daudz, liels daudzums, maz,
runā par to, ko nevar saskaitīt.
Par vārdiem "viens., bet otrs.":
a) par diviem cilvēkiem = one., the other. :
There were two boys on the bench, = Uz sola sēdēja divi zēni,
zē uē tū boiz on ze benč
one was eating an apple, = viens ēda ābolu,
uan uaz īting en epl
and the other was watching him. = bet otrs vēroja viņu.
end ze oze uoz uotčing him
c) par daudziem cilvēkiem = one., another. :
There were many people in the train: = Vilcienā bija daudz cilvēku:
ze uē meni pipl in ze trein
one was reading a book, = viens lasīja grāmatu,
uan uaz rīding e buk
another was picking his nose, = otrs urbināja degunu,
enoze uaz piking hiz nouz
and the rest were soundly sleeping = pārējie ciesi gulēja.
end ze rest uē saundlī slīping
Izskaidrojumi par pārējām "pamatatsķirībām" pietiekosā apmērā atrodami tālākajā mācību grāmatas tekstā.
ĪSS KOPSAVILKUMS PAR PIRMO NODAĻU:
No visa ieprieks teiktā izdarīsim sādus secinājumus:
Ja angļu tekstā redzam:
"-(e)S vārda beigās tad tas simtprocentīgi nozīmē, ka tas ir vai nu
a) darbības vārds tagādnē prieks "viņs, viņa, kas?" (lasa), vai
b) lietvārds daudzskaitli (grāmatas), vai
c) īpasnieks kaut kam (skatīt tālāk formulu Nr.30).
"-(e)D vārda beigās, tad tikpat drosi tas ir
a) darbības vārds pagātnē (lasīja);
b) pasīvais apzīmētājs (lasītais).
-ING vārda beigās, tad tas nav nekas cits, kā
a) aktīvais apzīmētājs (lasosais), vai
b) divdabis (lasot), vai
c) lietvārds, atvasināts no sī darbības vārda (lasīsana), vai
d) laika formas daļa, pie kam, KAS darbojās, uzreiz redzams pēc vietniekvārda, KAD notika darbība - redzams pēc elementa (am, is, are, was, were, will be, have, has, had, will have) bet KAS tiesi notiek parāda pats darbības vārds, kas stāv INGa formā, vai
e) daļa no formulas, kas apzīmē:
noturīgus izteicienus -
"to be goING" = gatavoties", "iedomāt" (kaut ko izdarīt)
(mainās seit, protams, elements "be")
vai
".be beING + darbības vārda 3.forma." = ilgstoss pasīvs stāvoklis, pie kam, kā vienmēr
AR KO tas notiek - rāda vietniekvārds,
KAS notiek - rāda darbības vārds, bet
KAD notiek - rāda pa personām un laikiem mainosās visuresosā darbības vārda "TO BE" forma, pie kam INGa elements "being"- bīing - var uzreiz tulkot kā "tagad", "(tiesi) tad", "(tiesi) dotā brīdī" un taml.
She IS being folloved
sī is bīing foloud
Viņa ir izsekojama.
Viņu izseko.
elementu "WILL",
tad mēs uzreiz saprotam, ka runa iet par nākotni.
vārdiņus "AN" un "A" gandrīz vienmēr nozīmē "viens", "kāds", "kaut kāds",
bet
vārds "THE" = "tas", "tas pats", "tas, kurs."
DON'T, DOESN'T, DIDN'T, NOT, WON'T, -N'T un NO
visi latviski nozīmē .ne. un .nē. un galvenā starpība ir tā, ka NO tiek lie-
tots tikai pirms lietvārdiem.
II NODAĻA
KĀ PATEIKT ANGLISKI.?
Sinī nodaļā jums tiks dotas 32 angļu formulas, tas ir 32 konkrētas un pastāvīgas angļu atbilstības daziem latviesu teicieniem.
Jums jāzina, ka tādu atbilstību ir vairāk (manā jaunajā grāmatā "51 zelta angļu formula" to tiek dots tiesi tik, cik norādīts nosaukumā), taču seit tiek dota informācija, kas atbilst jūsu reālajām vajadzībām, sīs grāmatas mērķiem un manam "minimālās pietiekamības" principam,
t.i. "Mazāk nedrīkst, bet vairāk nav nepieciesami!"
Pirms darba uzsāksanas sinī mācību grāmatas nodaļā, iesaku jums:
izprast sādas lietas:
a) ka angļu valoda - tā ir veselā saprāta un loģikas valoda;
b) ka VISĀS angļu formulās DARBOJAS vai tiek PAKĻAUTS darbībai NE objets, kā tas dazkārt ir latviesu valod bet SUBJEKTS,
kuru vienmēr izsaka ar personas vietniekvārdu
I, you, he, she, we, they
vai lietvārdu;
c) ka angļu formulām ir STANDARTA UZBŪVE, bet konkrēti
SUBJEKTS + ELEMENTS + JĒGAS DARBĪBAS VĀRDS
Personas vietniekvārds ja tas vajadzīgs t.i. viena vai otra tā forma
vai lietvārds .
d) ka elementa loma ir ĻOTI KONKRĒTA un tās nozīme ir nevis parādīt, KAS darīja vai AR KO tika darīts, bet gan ietekmēt formulas/konstrukcijas jēgu,
NORĀDĪT UZ ATTIECĪBĀM TĀS IEKSIENĒ
un
parādīt,KAD viss tas notiek, notika vai notiks.
2) vēlreiz atkārtot visas tās darbības vārda formas un elementus, no kuriem tiek sastādītas praktiski visas angļu mikrofrāzes un izteicieni - formu un elementu izvietojums sinī gadījumā nav svarīgs:
|
Jēgas darbības vārdi |
Elementi |
Modalie darbības vārdi |
|||||
|
Darbības vārda 6 formas |
Izruna |
"to be" formas |
Izruna |
"to have" formas |
Izruna |
Modalie darbības vārdi |
Izruna |
|
1)paint |
peint |
am |
em |
have |
hev |
will |
uil |
|
2)paintED |
peintid |
is |
is |
has |
hez |
can |
ken |
|
3)paintED |
peintid |
are |
had |
hed |
be able to |
bī eibl tu |
|
|
4)paintS |
peints |
was |
uaz |
having |
heving |
could |
kud |
|
5) TO paint |
te peint |
were |
uē |
vill have |
vil hev |
would |
vud |
|
6) paintING |
peinting |
being |
bīing |
should |
sud |
||
|
vill be |
uil bī |
must |
mast |
||||
|
have to |
hev tu |
||||||
|
may |
mei |
||||||
|
be allowed to |
bī alouid tu |
||||||
(Modālie darbības vārdi ir darbības vārdi, kas izsaka iespēju vai vajadzību.
Pievērst uzmanību tam, ka angļu valodā ir vairāki dazādi noliegumi dazādām valodas situācijām:
a) "NO" pielieto pirms lietvārdiem parasti sādā veidā:
DARBĪBAS VĀRDS + NO + (apzīmētājs un) LIETVĀRDS
I have NO money = Man nav naudas.
ai hev nou mani
He has NO friends. = Viņam nav draugu.
hi hez nou frends
We had NO change = Mums nav sīknaudas.
ui hed nou čeindz
They vill have NO time = Viņiem nebūs laika
zei uil hev nou taim
I am NO fool = Es neesmu muļķis
ai em nou fūl
You are NO pilot/s = Tu/jūs/Jūs neesi/at lidotājs/i
jū ā nou pailet/s
He is NO soldier = Viņs nav karavīrs
hi is nou soldze
She was NO nurse = Viņa nebija medmāsa
si uaz nou nōs
We were NO strangers = Mēs nebijām svesinieki
ui uē nou strendzes
Theu will be NO lovers = Viņi nebūs mīļākie
zei uil bī nou lavez
I write no letters = Es nerakstu vēstules
ai rait nou letes
They will write no verses = Viņi nerakstīs dzejoļus
Zei uil rait nou vōsiz
c) "DON'T", "DOESN'T", "DIDN'T" un "" WON'T" =
".ne." - tikai ar darbības vārdiem:
Tagadne
I/you/we/they DON'T write letters = Es/tu/jūs/mēs/viņi neraksta vēstules
I/ jū/ui/zei dount rait letes
He/she/it DOESN'T write letters = viņs/ viņa/viņs neraksta vēstules
Hi/si/it daznt rait letes
Pagātne visām personām
I/you/he/she/it/we/they DIDN'T write letters
ai/jū/hi/si/it/ui/zei didn't rait letes
es/tu/jūs/viņs/viņa/mēs/viņi nerakstīja vēstules
Nākotne visām personām
I/you/he/she/it/we/they won't write letters
ai/jū/hi/si/it/ue/zei uount rait letes
es/tu/jūs/viņs/viņa/mēs/viņi rakstīs vēstules.
d) divu elementu "NOT" + "ANY" savienojums pēc jēgas atbilst "NO", bet ir ideāls no utilitarā redzes viedokļa, tā kā "NOT" caur "DON'T un kompānija" apkalpo darbības vārdu, bet "ANY tiek likts lietvārda prieksā, atmainot visus artikulus:
I don't have any money = Man nav (nekādas) naudas
He doesn't have any friends = Viņam nav (nekādu) draugu
We didn't have any problems = Mums nav (nekādu) problēmu.
Ceru ka sapratīsiet, ka pievestajos teikumos darbības vārda "to have"vietā var likt jebkuru citu darbības vārdu, kas atbilst pēc jēgas vai ir vajadzīgs (atskaitot darbības vārdu "tu be" un modālos darbības vārdus.
KĀ PATEIKT.?
ES - (ESMU).
TU - (ESI).
VIŅS - (IR). utt.
Iekaliet izcelto:
es esmu skolnieks = I'm a pupil - aim e pīpl
tu esi muļķis = you are a fool - ju ā e fūl
jūs esat inzenieris = you are an engineer - jū ā en endzinie
viņs ir bagāts = he is rich - hi is rič
he's rich - hiz rič
viņa ir atraitne = she is a widow - si iz uidou
she's a widow - siz uidou
viņa (tā) ir brīnumskaista = it is wonderful - it iz uandeful
it's wonderful - its uandeful
mēs esam skolnieki = we are pupils - ui ā pīpils
jūs, jūs esat inzanieri = you are egineers - jū ā endzinies
viņi ir strādnieki = theu are worker - zei ā vōkē
Visi tie bija vietniekvārdu savienojumi ar darbības vārda "to be" - "te bī" - "būt, atrasties" formām un pievērsiet uzmanību, ka tagadnē darbības vārdam ir tikai 3 formas -
AM, IS, ARE
em, iz, ā
pie kam forma "ARE" viena un tā pati vietniekvārdiem tu, jūs, mēs, viņi.
hū ā jū? - KAS JŪS ESAT? - WHO ARE YOU?
Angliski noteikti jāsaka:
"Es esmu." " Tu esi." "Viņs ir."
ai em ju ā hī iz
I am you are he is utt.
t.i. vienmēr jāizmanto vienu no darbības vārda "to be" formām. Taču latviesu valodā tās dazreiz nav vajadzīgas, bet angļu valodā obligāti jālieto visos laikos un gadījumos. Visas sīs formas atrodamas "Zelta tabulā Nr.2", bet sīkāk sagremotas III nodaļā.
Piezīmes:
Pievērsiet uzmanību ka daļa darbības vārda "to be"- te bī - būt formas ir (are) saīsinājumi, ļoti izplatīti mūslaiku angļu valodā,
bet tiesi:
aim.. = I'm. = I am - ai em. = es esmu.
hiz. = he's. = he is - hi iz = viņs ir.
siz. = she's = she is - si iz = viņa ir.
its. = it's = it is - it iz = viņs, viņa, ir (ne par cilvēkiem)
Bez tam atcerieties, lūdzu, ka mūslaiku angļu valodā nav uzrunas ar "tu", viņi pie visiem vērsas ar "Jūs".
Tāpēc mūsu familiarajam "tu" atbilst tikai "YOU" ar kuru tagadnē lieto tikai formu "ARE"- ā - esat:
Tu esi labs biznesmens = You are a good businessman.
jū ā e gūd biznismen
SIMPĀTISKS PADOMS:
Bez parastā veida stādīties prieksā:
"My name is Carol" - mei neim iz kerel - "Mani sauc Kerola"
ir vēl divi veidi izdarīt to pasu un sodien tie ir daudz izplatītāki:
jūs vienkārsi sakāt: "I'm Carol" - un tas pilnīgi atbilst mūsu "Mani sauc Kerola"";
otrs paņēmiens eksotiskāks un parasti tiek lietots tad, kad pāris frāzes jau pateiktas: "The name's Carol" - ze neimz kerel - "Bet sauc mani par Kerolu".
Lai uzdotu "Tu esi.?" vai "Viņs ir.?" tipa jautājumus tikai jāpmaina vārdi vietām:
"em ai.?" = "Am I.?"
"ā jū.?" = "Are you.?"
"iz hi.?" = "Is he."
"ā ui.?" = "Are we.?"
Piemēram:
Es esmu slims? = em ai + il = Am I + ill?
Tu esi dzīvs? = ā jū + elaiv = Are you + alive?
Viņs ir seit? = iz hī + hie = Is he + here?
Viņa ir laba? = iz sī + gud = Is she + good?
Viņa (par grāmatu)
ir interesanta? = iz it + intristing = Is it + interesting?
Mēs esam bagāti? = ā uī + rič = Are we + rich?
Jūs esat precēti? = ā jū + merid = Are you + married?
Viņi ir tur? =
ā zei + zē =
Are they + there?
Angļu jautājums vienmēr sākas ar jautājuma vārdu:
Kur atrodas stadions? = uē iz + ze stediem
Vhere is + the stadium?
Kur guļ kaķis? = uē iz + ze ket
Where is + the cat?
Kāpēc viņs ir piedzēries? = uai iz + hi drank
Why is + he drunk
un
Stadions atrodas tur? = iz + ze stedium zē
Is + the stadium there?
Kaķis ir istabā? = iz + zeket in zerūm
Is + the cat in the room?
Viņs ir piedzēries? = iz + hi drank
Is + he drunk?
KĀ PATEIKT.?
BIJU/i/a/ ām/āt.
Ar to ir daudz vienkārsāk, bet kaut kā pat interesantāk.
BIJU/a = WAS - uoz - (atskaitot izņēmumus)
bet BIJI/ām/āt/a = WERE - uē
Iekalt
es biju. - ai uoz = I was.
viņs bija. - hi uoz = he was.
viņa bija. - si uoz = she was.
viņs, viņa bija. - it uoz = it was.
t.i. vienkārsāk sakot, biju/i/a = was, bet ne prieks "tu!"
Piemēri:
Es biju dienvidos. - I was + in the South. - .in ze sauf
Viņs bija bagāts. - He was + rich. - .rič
Viņs bija nogalināts. - He was + killed. - .kild
Viņa bija ļoti skaista. - She was + very beautiful. - .veri bjutiful
Viņs bija liels (par suni). - It was + big. - .big
Viņa bija gara (par čūsku). - It was + long. - .long
Viņs bija augsts (par koku). - It was + tall. - .tōl
Mēs bijām. - ui uē = we were.
jūs, Jūs bijāt. - jū uē = you were.
viņi bija. - zei uē = they were .
t.i. vienkārsāk sakot - bijām, bijāt, bija = were,
bet arī
tu biji. - ju uē = you were.
Mēs bijām nabadzīgi. - ui uē pue = We were poor.
Jūs bijāt istabā. - jū uē in ze rūm = You were in the room.
Jūs bijāt ļoti mīļs! - jū yē veri kaind = You were very kind!
Viņi bija nogādāti. - zei uē delived = They were delivered.
un
Tu biji ievainots. -
ju uē vundid = You were wounded.
JAUTĀJUMS, kā visos pārējos gadījumos, tiek uzdots
AR JAUTĀJUMA VĀRDU,
kurs vienmēr stāv jautājuma sākumā
bet tas arī seit - tas pats, kas tagadnes teikumā:
Kad tas bija? - uen uoz it - When was it?
bet
Viņs bija tur? - uoz hi zē - Was he there?
Vai viņa bija mājās? - uoz si et houm - Was shi at home?
Viņi bija priecīgi? - uē zei gled - Were they glad?
ATBILDES var būt ļoti īsas:
Jes, ai uoz. - Yes, I was.
Nou, ai uoznt - No, I wasn't.
Jes, ui uē - Yes, we vere.
Ļoti svarīgs paskaidrojums:
Angļu vārda "IF" - if nozīme "ja ."
Pēc "IF" - "if"
visām personām tiek izmantota tikai darbības vārda pagātne,
t.i. tā 2.forma,
bet gadījumā ar darbības vārdu "to be" = "būt"
tiek izmantota tikai tā
forma "WERE" - "uē" (bet ne "was")
Ja es būtu boss, . Ja viņa būtu seit, .
if ai uē ze bos . if si uē hie .
If I were the boss .. If she were here .
KĀ PATEIKT . ?
BŪSU ., BŪSI ., BŪSIM .
utt.
Jo tālāk, jo vienkārsāk!
Nākotnes rādītājs angļu valodā
ir elements
".uil ." - "WILL ."
tāpēc, nedomājot ne par ko, drosi sakiet:
es + darbības vārds nākotnē ai uil = I will = I'll = ail
tu + darbības vārds nākotnē ju uil = you will = you'll = jūl
viņs + darbības vārds nākotnē hi uil = he will = he'll = hīl
viņa + darbības vārds nākotnē she uil = she will = she'll = sīl
viņs + darbības vārds nākotnē it uil = it will = it'll = itl
mēs + darbības vārds nākotnē ui uil = we will = we'll = uīl
jūs + darbības vārds nākotnē you uil = you will = you'll = jūl
viņi + darbības vārds nākotnē zei uil = they will = theu'll = zeil
Pēdējie divi stabiņi - tās ir īsās formas, kuras lieto pat biezāk kā pilnās formulas no 2.un 3.stabiņa.
JAUTĀJUMS tāpat kā jau dotajās ieprieksējās tēmās tiek uzdots ar to pasu elementu, t.i. "uil.?" = "WILL.?", kas, dabīgi, tiek likts jautājuma teikuma pasā sākumā.
uil jū īt it? - Will you eat it? - Tu to ēdīsi?
uil sī kam bek? - Will she come back? - Viņa atgriezīsies?
uil hī bī eibl te dū zis? - Will he be able to do this? - Viņa varēs to izdarīt?
Ja jautājumā atrodas arī viens no jautājuma vārdiem vai tāda tipa izteicieni:
what.? - uot = Kas.? Kāds.?
where.? - uē = Kur.? Uz kurieni.?
which (of).? - uič = Kurs (no).?
when.? - uen = Kad.?
how .? - hau = Kā .?
who .? - hū = Kas .?
whom .? - hūm = Ko .? Kam .?
what kind of .? - uot kaind ov = Kāda tipa .? Kāds .?
what colour .? - uot kale = Kādā krāsā .?
how often .? - hau ōfn = Cik biezi .?
how long .? - hau long = Cik ilgi .?
how many .? - hau meni = Cik.? (par to, ko var saskaitīt)
how much .? - hau mač = Cik .? (par neskaitāmo),
tad sis jautājuma vārds tiek novietots pasā jautājuma sākumā, bet citus jautājuma elementus, tajā skaitā arī "WILL" liek pēc tā:
2.
Who will come here? = Kas surp atnāks?
Hū uil kam hī
Pie viena paskatīsimies, kā sie noteikumi darbojas arī ar citiem jautājuma vārdiem un elementiem:
Where are they going? = Uz kurieni viņi iet?
uē ā zei gouing
Which of the books is the best? = Kura no grāmatām ir labākā?
uič ov ze buks iz ze best
When was it? = Kad tas bija?
uen uoz it
Where were you yesterday? = Kur Jūs bijāt vakar?
uē uē jū estedei
How do you do? = Kā Jums klājas?
hau dū jū dū
When does she sing? = Kad viņa dzied?
uen daz si sing
What did he do? = Ko viņs darīja?
uat did hi dū
How much is that jacket? = Cik maksā tā jaka?
hau mač iz zet dzakit
How long will it last? = Cik ilgi tas vilksies?
hau long uil it lāst
How often do you plan to visit us = Cik biezi Jūs plānojat mūs apmeklēt?
hau ōfn dū jū plen te vizit as
Seit ir piecas nianses:
Ja jūs gribat teikt, ko jūs vai kāds cits nākotnē darīsiet, tad jums pietiek vienkārsi salikt
". WILL + vajadzīgais darbības vārds (tiesi no vārdnīcas) .".
Piemēram:
Mēs iesim rīt = we will (= we'll) + go tomorrow
ui uil (= uil) gou temorou
Mēs skriesim katru dienu = we'll run every day
uil ran evri dei
Bet ja jūs gribat teikt KĀDS, PAR KO jūs vai kāds cits būsat vai būs = KĻŪSIT vai KĻŪS nākotnē tad noteikti jāpieliek darbības vārds
"bī" - "BE" = "BŪT",
tā kā no vienas puses, darbības vārda "to be" = "būt" pielietosana ir obligāta,
bet no otras puses darbības vārds "to be" ir tiesi tāds pat, kā citi darbības vārdi un ja mēs sakām:
"Es ēdīsu",
"Es gulēsu",
"Es lēksu",
"Es lasīsu",
tad kāpēc pēksņi nevarētu teikt
"Es būsu"?
Tad, lūk, angliski tiesi tā saka, t.i. darbības vārda "to be" nākotne tiek veidota tāpat kā citu darbības vārdu nākotne.
Citādi runājot, angliski jāsaka :
"Es būsu būt karavīrs" = "I will be a soldier"
= I'll be a soldier
ail bī e soldze
Piemēram:
I'll be a pilot - Es būsu lidotājs.
ail bī e pailet
It'll be very beautiful - Viņs būs ļoti skaists (par koku)
itl bī veri bjutiful
this dog will be a good shepherd - Sis suns būs ļoti labs gans
zis dog uil bī e gud seped
Ir angļu valodā arī izteicieni kuros jau savā sastāvā ir
darbības vārds "to be" = "būt",
piemēram:
to be asleep - gulēt, būt gulosam
te bī eslīp
to be afraid - baidīties, būt nobijusamies
te bī efreid
to be able to . - spēt . (kaut ko izdarīt)
te bī eibl tu
Tāpat tas ir arī tā saucamajās INGa konstrukcijās:
IEKALT:
to be doing
te bī duing = "darīt" (kaut ko stingri noteiktā periodā, gan brīdī vai arī
pastāvīgi) sk b punktu 4.nodaļā.
to be going to .
te bī gouing tu = "gatavoties", "taisīties" (kaut ko izdarīt)
Arī sinīs konstrukcijās izmainās TIKAI elements "be"
I'm going to leave = Es gatavojos aizbraukt
aim gouing te līv
You are going to stay = Tu taisies palikt
ju ā gouing te stei
He is going to run away = Viņs taisās aizskriet
hi iz gouing te ran euei
She was going to buy it = Viņa gatavojās to pirkt
si uoz gouing te bai it
We vere going to sell it = Mēs taisījāmies to pārdot
ui vē gouing te sel it
3) "WILL" - "uil" Netiek lietots pēc "IF" - "if"= JA
kad jūs gribat teikt nākotnē
"Ja es iesu, .
tad jums pie "IF" - "if" vienkārsi jāpieliek darbības vārds no vārdnīcas
(vai DARBĪBAS VĀRDS + -(e)S:
JA ES + skriesu = IF + I run - if + ai ran
JA TU + aizbrauksi = if you leave - if jū līv
JA VIŅA + atnāks = if she comeS - if sī kamz
Vēl "WILL" - "uil" netiek lietots pēc saikļiem:
when - uen = kad .
as soon as - ez sūn ez = kā tikai .
till - til = līdz ., līdz tam laikam, kamēr .
untill - antil = līdz ., līdz tam laikam, kamēr .ne
before - bifō = pirms tam ., līdz tam .
after - āfte = pēc tam,kad .
provided - prevaidid = pie noteikuma, ka.
Darbības vārdi pēc siem saikļiem tiek lietoti:
a) savā vārdnīcas formā,
b) vai formā ar -(e)S, ja runa iet par viņa vai viņas darbībām
c) vai pagātnes (2.) formā.
PIEMĒRI:
As soon as I finish my work, I will help you
ez sūn ez ai finis mai vōk ai uil help ju
Tikko es pabeigsu savu darbu, es palīdzēsu tev.
Do it before he comes!
dū it bifō hī kamz
Izdari to pims viņs atnāks!
We won't be able to solve that problem until she HELPS us.
ui vount bī eibl te soulv zet problem antil si helps as
Mēs nevarēsim atrisināt so uzdevumu kamēr viņa mums nepalīdzēs.
I'll sleep when you RETURN
ail slīp uen ju ritōn
Es gulēsu, kad tu tgriezīsies.
I was sleeping when you returned
ai uoz slīping uen ju ritōnd
Es gulēju, kad tu atgriezies.
PIEZĪME:
Bet kad vārds "when" ir nevis saiklis, bet jautājuma vārds, pēc tā var lietot tam tik nepatīkamo elementu "will":
WHEN WILL you return?
uen uil jū ritōn
Kad tu atgriezīsies?
lai pateiktu: "Es spēsu (varēsu) .", "Tu spēsi .", "Viņs spēs ."utt.
jālieto tikai teiciens
" .will be able to ." = " uil bī eibl tu .":
Es nevarēsu atnākt rītdien.
I will not be able to come tomorrow
ai uil not bī eibl te kam temorou
vai
I won't be able to come tomorrou.
Viņi nespēs to nodziedāt.
They will not be able to sing this
zei uil not bī eibl te sing zis
vai
They won't be able to sing this.
Tas notiek tāpēc, ka angļu darbības vārds "can" - "ken" - "spēt, varēt"
NETIEK lietots ar "uil" - "WILL"
tātad, atbilstosi,
tas nevar piedalīties nākotnes veidosanā
un jālieto "I will be able to ."
5) Sk. "komentāru "ZELTA TABULAI Nr 2" (III nodaļa) 4.punktu
Piemēri:
Es pelnīsu naudu = I'll make money - ail meik mani
Tu būsi gars = You'll be tall - jul bī tōl
Viņs būs pazīstams = He'll be famos - hil bī famous
Viņa aizbrauks rītu = She'll leave tomorrow - sīl līv temorou
Viņs (ne cilv.) būs sausmīgs = It will be ugly - it uil bī agli
= It' ll be ugly - itl bī agli
Mēs būsim labi = We will be good - ui uil bī gud
= We'll be good - uil bī gud
Jūs atnāksiet tur = You'll come there - jūl kam zē
Viņi izbīsies = They'll be afraid - zeil bī efreid.
KĀ PATEIKT .?
ES NEESMU zilonis
ES NEBIJU zilonis
ES NEBŪSU zilonis
Lai kaut kam pierādītu, ka "jūs neesat zilonis" pietiek to pateikt sādā veidā:
"Aim not en elifent" - "I'm not an elephant", vai
"Aim nou elifent" - "I'm no elephant"
t.i.
pie em, iz, ā, uoz, uē jāpieliek "not" vai "nou"
"AM, IS, ARE, WAS, WERE" + "NOT" or "NO"
bet nākotnē formula nedaudz mainās
I will NOT be an elephant = I WON'T be an elephant
I will be NO elephant = I'll be NO elephant
Piezīme:
Pēc "NO" netiek likti NEKĀDI artikuli.
Rezultātā mums ir:
IEKALT!
Es neesmu
muļķis = aim =
I'm not a .
Tu neesi muļķis = jū ā, jūr not e fūl = You're no .
Viņs nav muļķis = hī iz, hīz = He's no .
Viņa nav muļķe = si iz, siz nou fūl = She's not a .
Jūs neesat
muļķis = jū ā, jūr = You're no .
Jūs neesat muļķi =
jū ā, jūr/jōr not
fulz You'r not fools
Mēs neesam muļķi = ui ā We are no fools
Viņi nav muļķi = zei ā nou fūlz They are no fools
Viņs nebija muļķis = hi uoz not e fūl - He wasn't a fool
Tu nebiji muļķis = ju uē nou fūl - You were no fool
Jūs nebijāt muļķi = jū uē not fūlz - You were not fools
Viņi nebija muļķi = zei uē no fūlz - They were no fools.
Es nebūsu muļķis = ai uil not efūl - I will not be a fool
ai vount bī efūl - I won't be a fool
ai bī nou fūl - I'll be no fool
Mēs nebūsim muļķi = ui uil not bī fūlz - We will not be fools
ui vount bī fūlz - We won't be fools
uil bī nou fūlz - We'll be no fools
Es nebūsu lidotājs = ai uil not bī epailet - I will not be a pilot
ai vount bī epailet - I won't be a pilot
ai uil bī nou pailet - I will be no pilot
ail bī nou pailet - I'll be no pilpt
. ne . (nākotne) = .uil not . = .vount .
.will not . = .won't .
Es neraudāsu = ai uil not krai = ai vount krai
I will not cry = I won't cry
Es nebaidīsos = ai uil not efreid = ai vount efreid
I will not afraid = I won't afraid
Es nevarēsu (skriet) = ai uil not bī eibl tu . (ran)
I will not be able to . (run)
ai vount bī eibl tu .(ran)
I won't be able to .(run)
PASKAIDROJUMS:
vēlreiz atkārtoju, ka pēc "NOU" = "NO" nekāds artikuls nav vajadzīgs.
You are no beggar! = ju ā no bege - Tu neesi ubags!
Atgādinu, ka pirms daudzskaitļa nenoteiktais artikuls "an" vai "a"netiek likts!
We are not animals! -ui ā not enimels - Mēs neesam dzīvnieki!
Tas notiek, atkārtoju, tāpēc, ka vārds "AN" kādreiz nozīnēja "viens" un si nozīme daļēji saglabājusies, bet nevaar taču teikt "Viens vīriesi" vai "Viens galdi".
KĀ PATEIKT . ?
MAN IR . - MAN NAV .
VIŅAM IR . - VIŅAM NAV .
TEV BIJA . - TEV NEBIJA .
MUMS BŪS.- MUMS NEBŪS .
"Man ir ." vietā angliski lieto piederības vārdu "te hev" - "TO HAVE"
un pa
sam darbības vārdam "to have" bez nenoteiksmes -
"te hev" ir pavisam 5 formas:
HAVE - tagadne = saīsināti -'VE
HAS - tagadne = saīsināti -'S
HAD - pagātne = saīsināti -'D
WILL HAVE - nākotne = saīsināti -'ll HAVE vai pat -'LL 'VE
HAVING - INGa forma
Mūslaiku valodā teorētiski pie jebkuras no sīm 5 formām ( to saīsinātajā variantā) - tas ir, izņemot "having", bet, pamatā tagadnē
tas ir pie "have"un pie "has"
var - un pat ir ļoti vēlami - pievienot
elementu "GOT" = "gat"
kā rezultātā iegūstam:
I've got . = aiv gat . = Man ir .
She's got . = siz gat . = viņa i ir .
We've got . = uiv gat . = mums ir .
You've got . = juv gat . = tev/jums ir .
They've got . = zeiv gat = viņiem ir .
un pat
He'd got . = hid gat = viņam bija utt.
.'ll've gat . = .lv gat = . būs .
Piezīme.
Formāli runājot "GOT" - tā ir 3.forma no darbības vārda "GET" - "get" = saņemt,
"Man ir saņemts ." = "Es saņēmu .",
bet ja jau reiz "esmu saņēmis", tātad MAN IR - dzelzs loģika.
Pats par sevi "GOT" seit vairs nenes jēgas slodzi, bet ir tikai konstrukcijas sastāvdaļa.
Bet lai pateiktu, ka jums (vai kaut kam citam) kaut kā NAV, vienkārsi jāpieliek
pie "GOT" + "NO" = "nou"
jebkurā no siem variantiem.
(Atcerieties, ka pēc "NO" = "nou" nav vajadzīgi nekādi artikuli)
Man ir māsa - I have a sister = ai hev siste
I've got sister = aiv gat siste
Man nav māsas - I have NO sister = ai hev nou siste
I've got NO sister = aiv gat nou siste
Tā arī sakiet (neaizmirstiet pēc vēlēsanās un vajadzības pielikt arī "got" un "no"):
Man ir . ai I I'VE .
Tev ir . ju YOU YOU'VE .
Mums ir . = ui + hev . = WE HAVE . WE'VE .
Jums ir . jū YOU YOU'VE .
Viņiem ir . zei THEY THEY'VE . tikai pie " VIŅA" un " VIŅAS" kāa vienmēr jāpieliek " -(e)S" :
VIŅAM IR . = hī + hez
HE + HAS = HE'S . hiz .
VIŅAI IR . = sī + hez
SHE + HAS = SHE'S . siz .
VIŅAM (nedz) = it hez
IT HAS = IT'S . its .
.VISIEM . BIJA . .hed . = . HAD . saīsināti " -"-D"
. VISIEM . BŪS . . uil hev .
. VILL HAVE . .'ll HAVE l hev
Man ir draugs - ai hev efrend = aiv gat efrend
I have a friend = I've got a friend
Man nav drauga - ai hev nou frend = aiv gat nou frend
I have no friend = I've got no friend
Viņam ir pulkstenis - hi hez euoč = hiz gat euoč
- He has a watsh = Hes got a watch
Viņai nav pulksteņa - si hez e uoč = siz gat nou uoč
- She has no watch = she's no watch
Mums bija bērni - ui hed čildren
We had children
Mums nebija bērnu - ui hed nou čildren
We had no children
Viņiem rīt būs izejamā diena - zei uil hev e dei of temorou
- They will have a day off tomorrow
- zeil hev e dei of temorou
- They'll have a day off tomorrow
Viņiem nebūs problēmu = zei uil hev nou problemz
They have no problems
zeil hev nou problemz
They have no problems
VAI ARĪ
VARIANTS II (no grāmatas "51 angļu zelta formula")
Laiks iepazīties ar citu darbības vārdu, pēc svarīguma līdzīgam " to be" - " būt", ar kura palīdzību un kuram piedaloties tāpat tiek veidotas ļoti daudz dazādu gramatisku kombināciju un, atkārtoju, kura svarīgums angļu valodā ir ļoti liels.
Tas ir darbības vārds "to have" - "būt" piederības, esamības nozīmē.
Līdzīgu darbības vārdu lieto lielākajā daļā Eiropas valodu, atskaitot dazas, piemēram somu-ugru un arī latviesu. Latviesu valodā to aizstāj " būt" kopā ar piederības vietniekvārdiem.
Bet angliski saka tikai:
MAN IR. I HAVE .,
Lietojot darbības vārdu " to have" un mainās tas tāpat kā parasts pareizais angļu darbības vārds, t.i.:
tagādnē pēc "viņs, viņa kas?" = "he, she, it, who?" un lietvārdiem vienskaitlī
darbības vārdam pievieno galotni "-(e)S = HAS;
pagātnē visām personām darbības vārdam pievieno gaklotni "-(e)D = HAD;
nākotni veido, kā vienmēr ar nākotnes rādītāju
" uil" - "WILL" = WILL HAVE.
Tikai jāņem vērā, ka biezas lietosanas dēļ dazās tā formās sāka izkrist zilbe "-ve" un mums ir sādas "to have" formas:
I, you, we, they HAVE .
he, she, it HAS .
I, you, he, she, it, we, they HAD .
I, you, he, she, it, we, they WILL HAVE .
un HAVING - tāds, kam ir, esot tādam, kam ir.
Dabīgi, ir arī angļiem tik iemīļotās saīsinātās formas:
I've, you've, they've = . have
he's, she's, it's = . has
I'd, you'd, he'd, she'd, we'd, they'd = . had
Bet pie siem saīsinājumu variantiem (sevisķi pie saīsinājumiem "VE" un"S") ļoti biezi tiek pielikts vārdiņs-parazīts "GOT (izrunā "gat"), kurs seit neko nenozīmē (nekādas nozīmes tam NAV), bet ļoti izgrezno jūsu valodu un tūdaļ liek sarunu biedram saprast, ka jūs vispār ar angļu valodu vienā gultā guļat!
Un iznāk:
I've got a good friend = Man ir labs draugs
aiv gat e gud frend
You've got the best girl in the world = Tev ir pati labākā meitene pasaulē
jūv gat ze best giōl in ze vōld
We've got an old house = Mums ir veca māja
uīv gat en ould haus
They've got a lot problems = Viņiem ir liels daudzums problēmu
zeiv gat e lot ov prōblemz
He's got very much money = Viņam ir ļoti daudz naudas
hīz gat verī mač monī
She's got a big nose = Viņai ir liels deguns
sīz gat e big nouz
It's got a very long tail = Viņam it ļoti gara aste
its gat e verī long teil
Bet lai pateiktu,
ka jums ( vai kaut kam) kaut kā NAV
pastāv TRĪS lietojuma varianti:
Pirmajā variantā - visvienkārsākajā - vajag vienkārsi
PIRMS jebkura jums vajadzīgā lietvārda/iem
likt "NO" = "nou
I have (had, will have) NO friends = Man nav draugu
You have(had, will have) NO money = Tev/jums nav naudas
He has (had, will have) NO girlfriend = Viņam nav draudzenes
She has (had, will have) NO daughter = Viņai nav meitas
It has (had, will have) NO leaves = Viņam nav lapu
We have(had, will have) NO flat = Mums nav dzīvokļa
They have(had, will have) NO stamps = Viņiem nav marku
Visiem . had NO future = Visiem . nebija nākotnes
Visiem . will have NO chance = Visiem . nebūs iespēju
I've got NO .
You've got NO .
He's got NO .
She's got NO . friend, bet tas ir tīrais sarunu zanrs!
It's got NO .
We've got NO .
They've got NO .
Vārdiņi:
girlfriend - giōlfrend = meitene, draudzene
daughter - dōte = meita
stamp - stemp = marka (pasta)
leaf (leaves) - līf = lapa (-as) (augam)
future - fjuče = nākotne
flat - flet = dzīvoklis
chance - čāns = iespējas, gadījums
otrā variantā angļi saka:
MAN NAV + NEKĀDA/as/u + vārds
a) "man nav ." = "I HAVEN'T (GOT) ."
t.i. pie "HAVE", "HAS", "HAD" vai "WILL HAVE" pieliek noliegumu "NOT" tā saīsinātajā veidā - "- N'T" un iznāk
HAVEN'T (GOT) .
HASN'T (GOT) .
HADN'T (GOT) .
WON'T HAVE ("won't" = "will +not") .
b) "nekāda", "nekādas", "nekādu" noliegumā angliski būs "eni" ="ANY", tas ir
"HAVEN'T/HASN'T/HADN'T/WON'T HAVE + ANY ."
Piemēri:
Man nav (nekādu) draugu - I haven't (got) any friends
Viņam nav (nekādas) naudas - He hasn't (got) any money
Viņai nav (nekādu) radinieku - She hasn't (got) any relatives
Mums nebija (nekādu) iespēju - We won't (got) any opportunity
Jums nebūs laika - You wont have any time
Vārdiņi:
relative - reletiv = radinieks
opportunity - apatjūniti = izdevība
time - taim = laiks
Tresajā variantā darbības vārds "HAVE" vispār neizmainās, bet tagadnē un pagātnē teikumā tiek ievests cits nolieguma "NE" veids, kas izpauzas jums jau pazīstamajā sausmīgajā elementa "DO" + "dū" vai kādas no tā formām savienojums ar to pasu saīsināto "NOT" = "N'T".
Un iznāk pati labākā formula:
I,you we, they + DON'T + HAVE ANY +
vārds
He, she, it + DOESN'T + HAVE ANY + vārds
Visi (pagātnē) + DIDN'T + HAVE ANY + vārds
Piemēri:
Man nav (nekādu) draugu - I don't have (any) friends
Viņam nav (nekādas) naudas - He doesn't have (any) money
Viņai nav (nekādu) radinieku - She doesn't have (any) relatives
Mums nebija (nekādas) izdevības - We didn't have (any) opportinity
Nākotnē, kā jūs jau esat sapratusi, nolieguma forma tiek veidota, izmantojot ceturto darbības vārda nolieguma partikula - WON'T:
Man NEBŪS (nekādu) draugu -
I won't have (any) friends
Un vēlreiz atgādinu,ka
Ne pēc "NO", ne pēc "ANY" nav vajadzīgi
nekādi artikuli
"Vai jums ir .?" tipa jautājumus var uzdot vienkārsi "samainot saskaitāmos", tas ir, tie sākas ar jums vajadzīgo darbības vārda "to have" formu (vienkārsi izsakoties "Ir tev .?" vai "Nav tev .?"
HAVE you any friends? = Vai tev ir (kaut kādi) draugi?
HAS she any money = Vai viņai ir (kaut kāda) nauda?
HAD I any choice? = Vai man ir (kaut kāda) izvēle?
WILL we HAVE any food? = Vai mums ir (kaut kāds) ēdiens?
vai ar "NOT" = "-N'T" kombinācijas sastāvā:
HAVEN'T you seen her? = Vai tu viņu neredzēji?
HASN'T he found him? = Vai viņs viņu neatrada?
HADN'T I told you? = Vai tad es jums neteicu?
WON'T theu HAVE any problems = Vai viņiem nebūs kaut kādas problēmas?
Kaut arī, protams,tagad praktiski vienmēr tāda tipa jautājumus uzdod ar jautājuma prievārda "do?", "does", vai "did" palīdzību, vai, citādi sakot, ar jautājuma elementa "dū" = "DO" un tā paveidiem.
Piemēram:
Do/does/did he have anything to offer? = . ir/bija ko piedāvāt?
dū/daz/did hi hev enifing tu ofe,
taču so variantu mēs apskatīsim attiecīgā nodaļā.
Vārdiņi:
choice - čoiz = izvēle
offer - ofe = piedāvāt, piedāvājums
see, seen - sī sīn = redzēt, redzēja
food - fūd = ēdiens, uzturs, barība
find,found - faind, feund = atrast, atrada
tell, told - tel, told = teikt, sacīt, teica, sacīja
PIEZĪME:
Darbības vārdam "to have" ir vēl viena ārkārtīgi svarīga nozīme -
"HAVE TO ." = MUST = JĀ . - vajadzības izteiksme
un, tātad ir pilnīgs darbības vārda "MUST" aizstājējs.
Pats galvenais ir tas, ka variants "HAVE TO" mainās pa laikiem, tajā pasā laikā, vārdam "must", kā atceraties, pagātnes un nākotnes laiku formu nav.
Man (nav) jāiet uz turieni = I must(n't) go there
I (don't) have to go there
Viņam (nav) jāiet uz turieni = He must(n't) go there
= He has to go there
= He doesn't have to go there
Man (ne)bija jāiet turp = I had to go there
= I didn't have to go there
Man (ne)būs jāiet uz turieni = I will have to go there
= I'll have to go there
= I won't have to go there.
6) KĀ PATEIKT .?
ES MĪLU .
VIŅS MĪL .
TU RAKSTI .
VIŅS ĒD .
a) lai pateiktu, kas ko dara, jāņem vienkārsi vārdnīca, jāatrod vajadzīgais darbības vārds un jāsaliek
VIETNIEKVĀRDS vai LIETVĀRDS daudzsk. + sis DARBĪBAS VĀRDS
t.i
ES, TU, MĒS, JŪS, VIŅI + DARBĪBAS VĀRDS
I, you, we, you, they + eat - īt = ēst
Lūdzu tikai atcerēties ka pie VIŅS, VIŅA, KAS? Un lietvārdiem vienskaitlī darbības vārdam jāpievieno galotne -(e)S
VIŅS, VIŅA, KAS? + DARBĪBAS VĀRDS + S
he, she, it, who? + eat + s = ēst
Piemēri:
Es mīlu skriet - I like to run
ai laik te ran
Tu gribi lasīt - You want to read
jū uont te rīd
Viņs domā par tevi - He thinks about you
hi finks ebaut jū
Viņa dievina ziedus - She adores flowers
sī edōz flaues
Tas (viņs) smird! - It stinks!
it stinks
Mēs plānojam drīz atgriezties - We plan to get back soon
ui plen te get bek sūn
Jūs ļoti labi to izdarāt - You make it very well
jū meik it veri uel
Viņi mazgājas katru dienu - They wash every day
zis uos evri dei
Bērni spēlējas pagalmā - Children play in the yard
čildren plei in ze jard
(Kaut kāds) vīrietis strādā laukā - A man works in the field
emen vuōks in ze fīld
Lai visu to pateiktu nolieguma formā, izmantojiet vienu no četriem nolieguma elementiem:
Es/tu/jūs/mēs/viņi NEmīl -u/ -i/-at/-am/ = . DON'T love
Viņs/viņa/ kas/ NEmīl = . DOESN'T love
Es/tu/jūs/viņs/viņa/mēs/viņi nemīlēju/utt = . DIDN'T love
Es/tu/jūs/viņs/viņa/mēs/viņi nemīlēsu/utt = . WON'T love
b) Ja runa iet par to ko jūs darāt TIESI tagad, tas ir SINĪ BRĪDĪ vai SINĪ LAIKA PERIODĀ, tad APRAKSTIET sevi, izmantojot INGa konstrukciju, pie kam sīs konstrukcijas izveidosanas shēma atļauj arī to parādīt kā formulu:
SUBJEKTS + AM/IS/ARE + DARBĪBAS VĀRDA INGa forma,
vai to nolieguma forma
tas ir:
I'm (not) writing - aim (not) raiting = Es (ne) rakstu
(tiesi sinī brīdī)
He's (not) reading - his (not) rīding = Viņs (ne) lasa
(tiesi patreiz)
We are (not) waiting - ui ā (not) ueiting = Mēs (ne) gaidām
(paslaik)
tas ir "neatrodos rakstīsanas/lasīsanas/gaidīsanas stāvoklī"
Bet tagad uzreiz obligāti paskatieties punkta Nr.8 KĀ PATEIKT .? "Es izdarīju" nobeigumu!
KĀ PATEIKT .?
ES MĪLĒJU .
TU RAKSTĪJI .
VIŅS ĒDA .
Lai pateiktu, ko katrs darīJA, vienkārsi jebkuram vietniekvārdam vai lietvārdam jebkurā skaitlī pievienot darbības vārda 2.formu:
VIETNIEKVĀRDS vai LIETVĀRDS + DARBĪBAS VĀRDA 2.forma
t.i.
darbības vārds + -(e)D pareizajiem darbības vārdiem
I receiveD many letters - ai rusivd menī leters = Es saņēmu daudz vēstuļu
I studied art - ai studīd ōt = Es mācījos mākslu
vai:
konkrēto nepareizā darbības vārda 2.formu, kuru ņem tiesi no vārdnīcas vai arī no "Nepareizo darbības vārdu tabulas" 2.stabiņa:
I ran away - ai ren ouei = Es skrēju projām
Ieteicams sīs laika formas lietosanu apgūt bez pārtrauksanas kopā ar nākoso formulu, tā kā tiesi sīs darbības vārda 2.formas lietosanā ir kāda nianse: izmantojiet to, JA jūs varat norādīt pagātnē to IESĀKUSOS UN NOBEIGUSOS brīdi, kad jūs to izdarījāt -
Piemēram,
vakar = yesterday - estedei
aizvakar = the day before yesterday - ze dei bifō estedei
pagājsnedēļ = last week - lāst uīk
mēnesi atpakaļ = one month ago - uan manf egou
pagājsad = last year - lāst jie
milisekundi atpakaļ = a millisecond ago - e milisekend egou
Piemēri:
I bought this car two weeks ago = Es nopirku so masīnu divas nedēļas atpakaļ
ai bōt zis kā tū uīks egou
He found this cat yesterday = Viņs atrada so kaķi vakar
hī faund zis ket jestedei
I visited London in the year 1998 = Es apmeklēju Londonu 1998.gadā
ai vizitid landen in ze ijē 1998 - naintin nainti eit
Lai pateiktu ka jūs vai kāds cits kaut ko NEDARĪJĀT, izmantojiet universālo visām personām noliedzoso elementu "DIDN'T", kas ir izmantojams ar jebkuru vietniekvārdu un jebkuru lietvārdu darbības vārda prieksā:
I/you/he/she/it/we/they DIDN'T plan to rob the bank
ai/jū/ hī/sī/it/uī/zei didn't plan te rōb ze beink
. plānoja aplaupīt banku.
Piezīme.
Atcerieties, ka darbība, kas apzīmēta ar so pagātnes
formu, kā sākusies tā arī beigusies pagātnē!
KĀ PATEIKT . ?
ES IZDARĪJU .
ES UZRAKSTĪJU .
VIŅS APĒDA .
To izdarīt ir elemetāri!
Pietiek salikt piemērotu darbības vārda "to HAVE" formu tagadnē
ar vajadzīgā darbības vārda 3.formu
t.i.
"hev" (vai hez) + vajadzīgā DARBĪBAS VĀRDA 3,forma
vai tā nolieguma forma
tas ir
"HAVE/HAS + DARBĪBAS VĀRDS + -(e)D (pareizajiem d.v.)
Atgādinu, ka 3.forma ir:
darbības vārds + -(e)D pareizajiem darbības vārdiem;
iekaltais darbības vārds vai vārds, kas ņemts no vārdnīcas vai "Nepareizo darbības vārdu tabulas" 3.stabiņa.
We HAVE + LEARNED this yesterday = Mes to uzzinājām vakar
uī hev lēnd zis jestedei
He HAS + BOUGHT it already = Viņs to jau nopirka
hī hēz bōt it olredi
Sai laika formai tiesi ir viens no tiem briesmīgajiem nosaukumiem - "Present Perfect" vai pabeigtā pagātne.
TĀS BŪTĪBA IR TĀ, KA JŪS KAUT KAD KAUT KO IZDARĪJĀT
UN TĀ EFEKTS TURPINĀS LĪDZ SIM LAIKAM .
Arī latviesu valodā pastāv sī forma. Varu piebilst, ka so formu ieteicu izmantot arī tad, kad varat ielikt tajā vārdiņus
jau = already - ōlredi
kaut kad = ever - eve
nekad = never - neve
vēl = yet - jet
vēl ne = not yet - not jet
Piemēri:
Have we already completed the mission? = Vai mēs jau nobeidzām misiju?
hev uī ōlredi kemplited ze misen
Have you ever been to London = Vai tu kaut kad esi bijis Londonā?
hev jū eve bīn tu landen
He has never been to Russia = Viņs nekad nav bijis Krievijā
hi hez neve bīn tu rase
She hasn't finished yet = Viņa vēl nav beigusi
sī heznt finisd jet
They haven't yet arrived = viņi vēl nav ieradusies
zei hevent jet oriveid
been - bīn = "to be" 3 forma
Ievērojiet - ja jau visi viņi "jau beigusi" vai "vēl nav beigusi", tad visos sajos gadījumos runa iet par darbībām, kas kaut kad ir sākusās un turpinājās vai turpinās līdz
sim laikam.
Taču, pat ja kaut kas "vēl nav bijis Londonā", tad taču NAV BIJIS viņs tur arī līdz sim laikam - vai ne tā?
Arī tādi teikumi, kā
"Pēdējā laikā viņs man ļoti palīdz"
pareizā angļu valodā tiek tulkoti ar sīs formulas palīdzību:
"He has been very helpful these days"
hī hez bīn veri helpful zīs deis,
tā kā, saprotiet, ka viņs sācis palīdzēt zināmu laiku atpakaļ un PALĪDZ līdz sim laikam!
Darbības vārds sinī gadījumā ir pats teiciens "to be (very) helpful" un sajā teicienā izmainās tikai elements "to be".
Ja jūs lietojat parastu darbības vārdu, tad tam jābūt (un to lūdzu atcerēties pamatīgi) INGa formā, bet viss teiciens - tā ir laika formula, kas pēdējā laikā tiek lietota ārkārtīgi biezi, izskatās tā:
Vietniekvārds 've been darbības vārds
vai lietvārds + 's been + INGa formā
I've been thinking about you - Es (visu laiku) domāju par tevi
aiv bīn finking ebaot jū
He's been trying to get it - Viņs censas to dabūt
hīs bīn treiing tu get it
9) KĀ
UZDOT JAUTĀJUMUS?
Angļu valodā ir vairāki paņēmieni, kā uzdot jautājumus. Jums jāzin mīnimums trīs.
Pirmais paņēmiens - pats vienkārsākais:
JAUTĀJUMU uzdot ar pasu vārdu (= darbības vārda formu),
kurs, iespējams, piedalās atbildē uz so pasu jautājumu.
Jūs jau zināt visus sos vārdus, bet iekaliet tos vēlreiz tiesi sādā lomā:
Am I.? - em ai Vai es .?
Is (he) .? - is hī Vai viņs .?
Isn't he .? - isnt hī Vai viņs ne.?
Are (you, we, they) .? - ā Vai tu (jūs, mēs, viņi) .?
Aren't you .? - ārent jū Vai tu (jūs) ne.?
Was (I, he, she) .? - uoz Vai es (viņs, viņa) biju .?
Wasn't (I, he, she).? - uoznt Vai es (viņs, viņa) nebiju .?
Were (you, we, they) .? - uē Vai jūs (mēs, viņi) bijāt .?
Weren't (you, we, they).?- uēnt Vai jūs (mēs, viņi) nebijāt.?
Will .? - uil Vai es (visas pers.) būsu.?
Will . be .? - uil bī Vai būsu (visas pers) .? (kaut kas,
kaut kur)
Won't .? - uont Vai nebūsu (visas pers) .?
Have you (we, they) .? - hev jū Vai tev (mums, viņiem) ir .?
Haven't you (we, they) .? - hevent jū Vai tev (mums, viņiem) nav .?
Has he .? - hez hī Vai viņam ir .?
Hasn't he .? - heznt hī Vai viņam nav .?
Had . ? - hed Vai man (visām pers.) bija .?
Hadn't .? - hednt Vai man (visām pers.) nebija .?
Will . have .? - uil hev Vai
man (visāmpers.) būs .?
WAS I ill? - Vai es biju slims? - Yes, I WAS
uoz ai il jes ai uoz
Were you there? - Vai jūs bijār tur? - No, we weren't
ue jū zē nou uī uēnt
Will they come? - Vai viņi atnāks? - Yes, they will
uil zei kam jes zei uil
Won't she do it? - Vai viņa to nedarīs? Yes, she will
vount sī dū it No, she won't
Atgādinu, ka pēc will un won't darbības vārdu lieto 1. - vārdnīcas formā, tas ir, bez "to".
Have you made it? - Vai tu to uztaisīji? No, I haven't
hev jū meid it Yes, I have
Has it flown avay? - Vai viņa aizlidoja? (par putnu) Yes, it has
hez it floun euei No, it hasn't
Can .? - ken - Vai varu/am/i/at/var.?
Could .? - kud - Vai varēja .?
May .? - mei - Vai drīkst, var .?
Should (he) ...? - sud - Vai (viņam) nebūtu vajadzējis .?
Would .? - vud - Vai. (darītu) .?
Must .? - mast - Vai vajag .?
Will .? - uil - Vai būs (darīs) .?
Can she walk? - cen si uōk - Vai viņa var staigāt? - Yes, she can
Could you do me a favour? - kud jū dū mī e feivz - Vai tu nevarētu izdarīt
- Yes, I could man pakalpojumu?
May I visit him? - mei ai vizit him - Vai drīkstu viņu apmeklēt?
- No , you not may
Nē, nedrīkst.
Should we go there? - sud uī gou zē - Bet vai mums jāiet tur?
- Yes, we should.
Jā, mums vajag (iet).
Would he buy it ? - vud hī bai it - Bet vai viņs to pirktu?
- No, he wouldn't.
Nē, viņs nepirktu.
Must I see it? - mast ai sī it - vai man tas jāredz?
- Yes, jū must.
Jā, vajag.
Par siem darbības vārdiem tiks pastāstīts vēlāk, t.sk. arī 3.izziņu - konsultāciju nodaļā.
Bet pagaidāam vienkārsi iekaliet, kā ir, to kas dots seit, pie tam sos vārdus tiesi tādā formā varat lietot uzreiz.
Pievērsiet uzmanību, ka darbības vārdi pēc siem vārdiem tiek lietoti bez prievārda " to"!
Otrais paņēmiens -tas ir tas pats pazīstamais
jautājums ar darbības vārdu "dū" = "DO" un tā modifikācijām,
kuru, kā zināt, ir pavisam trīs !!!
Bet konkrēti:
"dū" .?" = "DO .?" - tagadnē lietvārdiem daudzskaitlī un visām
personām, atskaitot viņs, viņa;
"daz .?" = "DOES .? - tāpat tagadnei, bet lietvārdiem vienskaitlī un
prieks viņs, viņa;
"did .?" = "DID .? - tikai pagātnei, bet prieks lietvārdiem jebkurā
skaitlī un visām personām.
Uzskatiet sos elementus "do?/does?/did?"
kā jautājuma vārdus, kas atrodami daudzās valodās un jūms kļūs vieglāk.
Sis paņēmiens tiek lietots tikai pie darbības vārdiem,
tas ir jautājumos par to,
ko darA, darĪJA,vai darĪS
Pie katra no siem elementiem
mierīgi pievienojiet noliegumu "not" - "NOT",
pie kam, galvenokārt, saīsinātā formā "-N'T"
un iznāk parastais prievārds "NE.", kuru izmanto, atkārtoju, tikai ar darbības vārdiem - nelecu, nezinu, negāju.
Vienkārsi angļu jautājuma vārdam ir 4 formas
dount/DON'T - daznt/DOESN'T - didnt/DIDN'T un vount/WON'T.
DIDN'T you see him last Sunday? - Vai tu neredzēji viņu pagājuso svētdien?
didnt jū sī him lāst sandi
ATKĀRTOJUMS:
Atcerieties tikai trīs lietas:
a) "dū" lieto tikai tagadnē un tikai ar es, tu, jūs, mēs, viņi
DO they read newspapers? DO you speak English?
Vai viņi lasa avīzes? Vai tu runā angliski?
dū zei rīd ņūspeipes dū jū spīk inglis
DO the children play that game
Vai bērni spēlē so spēli?
dū ze čildren plei zet geim
b) "daz" (DOES) .?" tiek lietots tikai tagadnē, bet tikai ar VIŅS, VIŅA un ar lietvārdiem vienskaitlī
DOES he know this lady? Does it grow
Vai viņs pazīst so lediju Vai viņa aug?
Daz hī nou zis leidi daz it grou
Does the dog wag its tail?
Vai suns luncina asti?
daz ze dog uog its teil
c) "DID" tiek lietots TIKAI PAGĀTNĒ, toties ar visām personām
DID you know her? Did they read this books?
Vai tu pazini viņu? Vai viņi lasīja so grāmtu?
did jū nou hē did zei rīd zis buk
Did yor parents receive my letter?
Vai tavi vecāki saņēma manu vēstuli?
did jō pērents risīv mai lete
Pēc siem jautājuma un nolieguma vārdiem arī nav vajdzīgs "to"
Kā pirmajā, tā arī otrajā vaiantā jautājuma sākumā var stāvēt jautājuma vārdi
(papildus skatieties tēmu - aspektu Nr.3 "ESMU ., BŪSI ., BŪSIM ."):
Where? - uē - kur? uz kurieni?
When? - uen - kad?
Whu? - uai - kāpēc? kādēļ?
Who? - hū - kas?
Whom? - hūm - kā? kam?
Whose - hūz - kā (piederība)?
What? - uot - kas? kāds?
How? - hau - kā?
Which (of)? - uič (ov) - kurs? kāds?
What kind of.? - uot kaind ov- Kāds.? Kāda veida.?
What colour .? - uot kale - Kādā krāsā .?
How many .? - hau meni - Cik? (par to, ko var saskaitīt)
How much .? - hav mač - 1) Cik.? (par to ko nevar saskaitīt gabalos)
- 2) Cik maksā?
How come .? - hau kam - Tad kā tas .?
How often ? - hau ōfn - Cik biezi?
How long .? - hau long - Cik ilgi?
Seit jāpievērs uzmanība tam, ka pēc "Who ." - "hū?" = "Kas .?" nevajag elmentu"dū" kā jautājuma daļu, t.i. pēc "Who" jautājumi tiek uzdoti BEZ jautājuma vārda "Do?", "Does?" vai "Did".
Piemēram:
Who lovwS you more than I do? Kas mīl tevi vairāk par mani?
Hū lavz jū mō zen ai dū
Who recivED this letter? Kas saņēma so vēstuli?
Hū risivd zis lete
Why don't we take a bus? Kāpēc mēs nebrauam ar autobusu?
uai dount uī teik e bas
10) KĀ PATEIKT .?
ES NEZINU . = I don't know .
VIŅS NEGRIB . = he doesn't want .
ES NESKRĒJU . = I didn't run .
ES NESKRIESU . = I will not run .
Lai pateiktu, ka jūs vai kāds cits kaut ko NEdarat/a/īja, jāatceras, ka angļu valodā
darbības vārds noliedzosās konstrukcijās nemainās,
bet vienmēr paliek savā vārdnīcas formā -
tā vietā dazādas formas pieņem nolieguma vārds,
vai runājot citādi, angļiem ir 4 nolieguma vārdi, katrs savai situācijai:
don't - prieks "es", "tu, jūs", "mēs", "viņi" (tagadnē)
doesn't - prieks "viņs", "viņa", "kas?" (tagadnē)
didn't - visām personām pagātnē
won't - visām personām nākotnē
Zinot to, varam sastādīt elementāru kompozīciju
Vietniekvārds Nepiciesamais Darbības vārds
vai + nolieguma + no vārdnīcas
lietvārds vārds bez "to"
piemēram:
Es + DOUNT + DARBĪBAS VĀRDS 1.formā bez "to"
I + DON'T + WANT + this apple
ai dount uont zis epl
Es + NE + gribu + so ābolu.
Bet atcerieties, ka pie VIŅS, VIŅA, KAS? un lietvārdiem vienskaitlī jāpieliek "daznt" = ".DOESN'T.", bet ne"dount"
("daznt" = "does + not")
He/she/it + daznt + darbības vārds 1.formā
HE + DOESN'T + WANT to swim
hi daznt uont te suim
viņs + NE+grib peldēt.
The teatcher doesn't write books
ze tīče daznt rait buks
Skolotājs ne+raksta grāmatas
Pagātnē noliegums "NOT" = "not" = "-N'T" jāpieliek tikai formai "DID"
"DID" + "NOT" = DIDN'T = DIDN'T
un sī jaunais nolieguma vārds der
visiem gadījumiem - personām.
Iznāk: WE + DIDN'T + SEE HIM
uī didnt sī him
Mēs NE+ redzējĀM viņu.
Bet nākotnē noliegums "NOT" ="not" = "-N'T"seko vai tiek pievienots tikai pasam nākotnes rādītājam "WILL" un iegūstam
"uil not." = "WILL NOT ." vai "vount ." = "WON'T"
Mēs nepirksim jaunu masīnu, kamēr nepārdosim veco.
ui uil not bai e ņū kā anles uī sel ze ould uan
We won't buy a new car unless we sell the old one.
TAS ARĪ VISS!
11) KĀ PATEIKT . ?
ES NEKAD NEKO NE .
Situācija ir ļoti vienkārsa!
Angļu valodā nav divkārsa vai trīskārsa nolieguma.
Divu vai pat trīs un vairāk noliegumu vietā, kādi var būt latviesu teikumā - piemēram "Es NEkad NEvienu NEmīlēju" angļu valodā teikumā ir tikai viens noliegums jebkurā tā formā.
Un lai jūs nemulsina sāda tipa teikumi - atbildes:
No, I don't go there = Nē, es tur neeju,
nou ai dount gou zē
tā kā seit faktiski nav vis viens, bet divi teikumi, kas atdalīti ar komatu, kura vietā mierīgi varētu likt arī punktu.
VIENS latviesu noliegums =
a) angļu"NOT" jebkurā tā veidā ("-N'T", kuru izmanto patstāvīgi - atsevisķi no vārda, kuru tas noliedz, piemēram
could not = kud not = nevarēja,
not me = not mī = ne es, ne mani,
not him = not him = ne viņu utt.
vai "NOT" - "-N'T" tiek izmantots pievienojot savam vārdam, piemēram
cannot vai can't = nevaru,
vai arī
nolieguma vārdu sastāvā
"don't", "doesn't", "didn't", vai "won't"
ar darbības vārdiem un jebkurā citā savienojumā - "isn't", "wasn't", "hasn't"
b) vai arī "NO" ar lietvārdiem:
I have NO money = Man nav naudas
ai hev nou mani
DIVI latviesu noliegumi tiek izteikti:
a) ar angļu vārdu, kurs savā sastāvā jau satur noliegumu "NO"
"NO" + " EVER" = "NEVER" = "NEkad NE."
neve
"NO" + "BODY" = "NOBODY" = "NEkas NE."
noubodī "NEko NE."
"NO" + "ONE" = "NONE" = "NEvienu NE."
nan = "NEviena NAV."
"NO" + "THING" = "NOTHING" = "NEkas NE."
nafing = "NEko NE."
"NO" + "WHERE" = "NOWHERE" = "NEkur NE."
nouē = "NEkurp NE."
He NEVER lies = Viņs nekad nemelo
Hī neve laiz
She does NOTHING to help me = Viņa neko nedara, lai man palīdzētu
sī daz nafing te help mī
b) ar savienojumu "NOT + ANY" vai DON'T + ANY."
pie kam"ANY", tāpat "NO" parādīties gan patstāvīgi, tas ir, atsevisķi, kā arī veselu gatavu vārdu sastāvā:
DON'T touch ANYthing! = Neaiztiec neko!.
dount tač enifing
I DIDN'T meet ANYone = Es nesatiku nevienu
ai didn't mīt eiuan
She vill NOT talk to ANY stranger = Viņa nesarunāsies ne ar vienu svesu
sī uil not tāk tū eni strīndze
TRESAIS (un vairāk) latviesu noliegums tāpat izsakās ar
angļu "enī" = "ANY";
1. 2. 3. 1.+2. 3.
Es NEkad NEvienu NEmīlēju = I NEVER loved ANYbody
ai neve lavd enibodī
Es NEko Nekur NEaizskāru = I DIDN'T touch ANYthing ANYwhere
ai didnt tač enīfing enīuē
Piemēri no realās dzīves
Man nekad nav bijis kompjūtera, tāpēc katru reiz, kad man vajag pastrādāt uz kompjūtera, es eju uz uz interneta kafeinīcu "Tetris".
I never had any computer, so everytime I need to work on a computer, I come to ai neve hed eni kempjuter sou evritaim ai nīd te uok on e kempjuter ai kam tū the "Tetris" Internet-Café.
ze tetrais internet kefei
KĀ PATEIKT . ?
IZDARI TO! - NEDARI TO!
Izdariet to! - Nedariet to!
Es izdarīsu to!
Lai viņs izdara to! - Lai viņs to nedara!
t.i. palūgt, ieteikt, aizliegt vai pavēlēt?
ELEMENTĀRI!
Lūdzot vai pavēlot, darbības vārds - "pavēle" nemainās,
bet tiek izmantota tā 1.forma, t.i. tā ko redzat vārdnīcā.
Vienkārsāk sakot, atveriet vārdnīcu, paskatieties vārdu
un ar to arī komandējiet!
Latviesu valodā ir tiesi tāds pats paņēmiens:
"Stāt!"
"Gulties!"
"Klusēt!"
"Turpināt kustību!",
bet ar daudz ierobezotāku pielietojunu.
Piemēram:
Palīdzi(-iet) man, lūdzu = Help me, please!
help mī plīz
Dod man 100 dolārus tūlīt! = Give me a hundred bucks now!
giv mī e handred baks nau
Esi mīļs pret mani! = Be nice to me!
Bī nais tū mī
Ej un nopērc so grāmatu tiesi tūlīt! = Go and buy that book right now!
gou end bai zet buk rait nau
PS Lai pateiktu" NE . (dari)!
Ņemiet DON'T . un pievienojiet tam darbības vārdu no vārdnīcas,
t.i. pie "aizlieguma" izmanto elementu "DON'T .!"
Piemēram:
Nesķied savu dārgo laiku muļķīgām lietām!
Don't you waste your precious time for foolish things!
dount jū ueist jua preses taim fō fjūlis fings
Nejauc sņabi ar alu! = Don't mix vodka and beer!
dount miks vodka end bīe
Nekusties! = Don't move!
dount mūv
Nesaki viņam, lai viņs to izdara! = Don't tell him to do this!
dount tel him te dū zis
bet
Saki viņam, lai to nedara! = Tell him NOT to do this!
tel him not te dū zis
Neej nekur! = Don't go anywhere!
dount gou eniuē
Bet par cik mēs zinām, ka darbības vārds "to be" - tāds pats, kā citi, tad sīs formulas noteikumi attiecas arī uz to:
Neesi stulbenis! = Don't be applehead!
dount bī eplihed
PS
Pievērsiet uzmanību ļoti svarīgai niansei nolieguma "NOT" dazādu veidu pielietosanā, pie kam drosi ņemiet sos teikumus par paraugu atdarināsanai:
Necenties domāt par izvirzīsanos dienestā!
DON'T try to think about promotion!
dount trai te fink ebout premousn
Centies nedomāt par izvirzīsanos dienestā!
Try NOT to think about promotion!
trai not te fink ebaut premousn
Izmantojiet to pasu "divkārso noliegumu",
piemēram:
NEVER TRUST a pretty face! = Nekad neuzticies skaistai sejai!
neve trast e predī feis
You can regret it! = Vari to nozēlot!
jū can rigret it
TAKE NOTHING! = NEŅEM NEKO! = DON'T TAKE ANYTHING!
Teik nafing dount teik enifing
Tiesi tāpat tiek veidoti lūguma tipa izteicieni
"Atļauj man. !"
Let + netiesais vietniekvārds + darbības vārds no vārdnīcas
t.i. tiesi tāpat kā latviski
"Ļauj + man + izdarīt to"
PS: let - let - ļaut, atļaut, lai .
Skatieties
Lai + viņs + aiziet!
Let + him + go =
= Ļauj + viņam+ aiziet
Piemēram:
Atļauj, es izdarīsu to prieks tevis! = Let me do it for you
Lauj man to izdarīt prieks tevis let mī dū it fō jū
Atļauj viņai nopirkt tev so grāmatu = Let her buy that book for you!
Lai viņa nopērk so grāmatu prieks tevis let hō bai zet buk fō jū
Noliegums sinī gadījumā tiek veidots elementāri - tāpat kā latviski:
Atļauj (-iet) man iet! = Lat me go!
Atļauj (-iet) man neiet = Let me NOT go!
let mī not gou
Let him not do it! Let's not dance!
let him dū it lets not dens
Lai viņs to nedara! Nedejosim!
BET:
"NEĻAUJ VIŅAM .!"
"Don't let him + darbības vārds no vārdnīcas
Don't let + him + do it!
Neļauj + viņam + to darīt!
Piemēram:
Neļauj viņam sevi noķert! = Don't let him grasp you!
dount let him grēsp jū
Neatļauj viņai izsmiet sevi! = Don't let her mock you!
dount let hō mōk jū
Piemērs no realās dzīves
Ja gribi, lai tev ir laimīga laulība, ej tiesi uz Starptautisko laulības aģentūru!
If you want to have a happy marriage, go directly to International Marriage
if jū uant te hev e hepī meridz gou direktli tiu interneisnl meridz
Agency!
eigensī
KĀ PATEIKT .?
UZ GALDA GUĻ .
. STĀV .
. IR .
. ATRODAS ..
TUR IR .
. BIJA
. BŪS.
= "zē iz ." - "THERE IS ." = (burtiski) "TUR IR ."
Ieteicu visu vienkārsi iekalt no galvas!
Sinī formulā elements ". IS ." - "iz" = ". ir ."
ir MAINĀMĀ daļa
un var pieņemt formas are, was were, will be
ā, uaz vē uil bī
(skat. Zelta tabulu Nr.2),
t.i. mainās pēc jūsu vēlēsanās atkarībā no tā
KAS ir, guļ vai atrodas (t.i. no "personas"), kā arī KAD tas stāv, guļ vai atrodas (t.i. no laika).
There is a table in the room = Istabā stāv galds
zē iz e teibl in ze rum
There are (many) tables in the room = Istabā stāv galdi
There was a table in the room = Istabā stāvēja galds
There were (many) tables in the room = Istabā stāvēja galdi
There will be a table in the room = Istabā stāvēs galds
There will be (many) tables in the room = Istabā stāvēs galdi (daudz galdu).
"Zē iz ." = "There is ." un tā atvasinājumi stāv
teikuma SĀKUMĀ, vai tā jēgas daļā ,
to tiesi tā arī jāiekaļ!
Bet VIETA (".on the table"), kur atrodas tas, par ko mēs runājam, stāv teikuma BEIGĀS.
Uz galda guļ kaķis. = There is a cat on the table.
zē iz e ket on ze teibl
Pagalmā ir daudz suņu. = There are many dogs in the yard
zē ā menī dogz in ze jōrd
Pagājsgad seit bija māja. = Last year there was a house here.
lāst jē zē uaz e haus hīr
Seit vasarā būs daudz ļauzu. = In the summer there will be many people here
in ze samer zē uil bī menī pīpl hīr
Ja teikumā ir vārdi, kas norāda.
KAD
tas "gulēja", "stāvēja", "bija", "atradās" utt.
tad sos vārdus,
kas apzīmē"atrasanās" LAIKU,
iznes teikuma sākumā,
bet "zē iz ." un tā atvasinājumi iet pēc tiem (skat. ieprieksējos piemērus).
Jautājumos
sie "elementi" - darbības vārda "to be" formas
"em, iz. ā, uoz, uil bī" = "am, is, are, was, will be" utt.
kā visi jautājuma vārdi tiek likti
TEIKUMA SĀKUMĀ:
IS THERE anybody there? = Vai tur kāds ir?
Iz zē enibodi zē
ARE THERE many dogs in the yard? = Vai pagalmā ir daudz suņu?
ā zē meni dogs in ze jard
WAS THERE a house here last summer? = Vai pagājusajā vasarā seit bija māja?
uaz zē e haus hie lāst same
Will there be any shop here? = Vai seit būs kaut kāds veikals?
uil zē bī eni sop hie
SAREZĢĪTĀKI PIEMĒRI:
THERE IS NO money in my pocket = Man kabatā nav naudas.
Zē iz nou manī in mai pokit
THERE isN'T ANY money in my pocket = Man kabatā nav naudas.
zē isnt eni manī in mai pokit
THERE WAS NOTHING in the room = Istabā nekā nebija.
zē uaz nafing in ze rum
THERE NEVER WAS a pool here = Seit nekad nav bijis baseina.
zē never uaz e pūl hier
KĀ PATEIKT .?
JA .
JA . (būtu) .
KAD ATNĀCU, .
"JA ." angliski ir "IF ." = "if ."
"JA . (būtu) ,,, angliski tāpat ir "IF ." = "if ."
"Kad . angliski ir "WHEN ." = "uen ."
Nav nekādu problēmu so vārdu izmantosanā , veidojot sīs "sarezģītās" konstrukcijas (ko jums tradicionālajos kursos pacentīsies iemācīt tikai pēc 3 - 4 mēnesiem) - vienkārsi pievienojiet tiem jums vajadzīgo vietniekvārdu un un darbības vārdu siem vietniekvārdiem atbilstosā formā - ar "IF" un "WHEN" saskan visi "elementi" atskaitot "uil" = "WILL", t.i. nākotni.
NEDRĪKST: "IF ai uil kam" = "IF I will come"
"UEN ai uil kam = "When I
will come"
BET VAJAG TĀ:
Ja + es atnāksu = If I come
if ai kam
Ja + viņa uzrakstīs = If she writeS
if sī raits
Ja + es nevarēsu . = If I can't .
if ai kent
Ja + mums būs . = If we have .
if uī hev
Ja viņs uzzinās = If he learns
if hī lerns
Ja tas gadīsies = If it happens
if it hepens
Ja viņam kaut kad arī bija .= If he ever had
if hī eve hed
Ja tu to neizdarīsi, . = If you don't do it
if jū dount dū it
Ja tas nekad nenotiks = If it never happens
if it neve hepens
Kad mēs aiziesim tur, . = When we arrive there
uen ui oraif zē
Kad es tur biju, . = When I was there
uen ai uaz zē
Ja man būtu nauda = If I had money
if ai hed manī
Kad tu būsi vesels, . = When you're quite alright.
Uen jūr kvait ōlrait
Ja es tikai varētu . = If I only could
if ai onli kud
Ja man nebūtu naudas = If I had no money
if ai hed nou mani
Ja es būtu atnācis = If I came
if ai ceim
Ja viņs zinātu = If hi knew
if hī nou
PS
Un atkal neatlaidīgi atgādinu, ka sinī gadījumā ir ļoti svarīga nianse.
Runa iet par to, kā jau agrāk tika teikts,
pēc "if" - "IF" vēlāmās izteiksmes nozīmē
no visām darbības vārda "to be" formām tiek izmantota
tikai forma "uē" - "WERE" vai "weren't"
Tātad
Ja es būtu = If I were
if ai uē
Ja tu būtu seit = If you were here
if jū uē hie
Ja mēs būtu bagāti = If we were rich
if ui uē rič
Ja es būtu tu = If I were you
if ai uē jū
Ja es nebūtu tavs brālis = If I weren't your brother
if ai uēnt jō braze
t.i. ar vārdu "IF" var veidot sādu minishēmu:
WAS (tikai gadījumā "ja būtu bijis")
IF +
(vēlējuma nozīmē) WILL
KĀ PATEIKT .?
ES (BŪTU) .
ES (NEBŪTU) .
ĻOTI VIENKĀRSI!
VIETNIEKVĀRDS + vud + DARBĪBAS VĀRDS 1.formā
vai lietvārds (would)
Es + (BŪTU) + 1.forma (bez "to")
I + would + speak
Vai
Es + (NEBŪTU) + DARBĪBAS VĀRDS 1.formā
I + WOULDN'T + speak (bez "to")
Atgādinu,
ka "WOULD" saīsinās līdz "D" un tiek pievienots vietniekvārdam,
bet "VOULDNOT" saīsinās līdz "WOULDN'T" un seko sim vietniekvārdam.
Es gribētu . = I would like to . = I'd like to ..
Ai vud laik tu aid laik tu
Vai jūs negribētu .? = Wouldn't you like to?
vudnt jū laik tu
Viņa nedarītu to = She wouldn't do it
sī vudnt dū it
Vārdu kārtība latviesu teikumā nav svarīga:
Viņa to neizdarītu = She wouldn't do it
Sī vudnt dū it
Būtu labi, ja tu būtu seit
It would be great if you were here
it vud bī greit if jū uē hie
Mēs pirktu masīnu, ja mums būtu nauda.
We'd buy a car if we had money.
Uid bai e cā if ui hed manī
Man tā nekad nebija
I would never take it
ai vud neve teik it
Es nekur neietu = I wouldn't go anyvhere
ai vudnt gou eniuē
Ja es būtu tavā vietā, es uz turieni neietu
If I were you I wouldn't go there
if ai uē jū ai vudnt gou zē
Bet tagad sarezģīti teikumi:
I wouldn't charge my peuple with a mission I myself wouldn't like to execute
Ai vudnt čōrdz mai pīpl uiz e misen ai maiself vudnt laik tiu eksekiut
Es neuzdotu saviem cilvēkiem uzdevumu, kuru pats negribētu izpildīt.
Tā teica Jans Flemings (romānu par Dzeimsu Bondu autors) savam prieksniekam - izlūkdienesta admirālim, kad tas uzdeva viņam saformēt diversiju grupu ārkārtīgi bīstama uzdevuma izpildīsanai vācu aizmugurē.
Bet admirālis atbildēja:" Neither would I!" = Es arī ne(izdarītu to)!"
Pie viena atcerieties so izteikumu - " arī NE .".
Teikumā:
I would neither . = I wouldn't either Es arī ne .
ai vud nīzer ai vudnt īzer
Kā īsa (bet visai noteikta) atbilde vai reakcija:
"Neither would I! = Es arī ne(izdarītu to)!"
Pie tam amerikāņi izrunā "nīzer", bet angļi "naizer"
KĀ PATEIKT .?
MAN BŪTU .(jāaiziet)
MAN VAJADZĒTU .
MAN BŪTU VAJADZĒJIS .
VAJAG, LAI ES .
MANS PIENĀKUMS BŪTU .
vai viss tas pats tikai nolieguma formā?
SHĒMA TĀ PATI, kas ieprieksējā "aspektā",
tikai tagad ņemiet "sud" = "SHHOULD"
vai "sudnt" = "SHOULDN'T",
t.i.
VIETNIEKVĀRDS + SHOULD (-N'T) + DARBĪBAS VĀRDS 1.formā
vai lietvārds
MAN + VAJADZĒTU + AIZIET
I + should + go (bez "to")
Piemēri:
I shouldn't do it! = Man nevajadzētu to darīt!
We should have planned it beforehand = Mums vajadzētu to izplānot agrāk.
You sholdn't leave without permission = Tev nevajadzēja aiziet bez atļaujas.
He should learn some words by heart = Viņam vajadzētu iemācīties dazus
vārdus no galvas.
You shold behave properly. = Tev jāuzvedas pareizi!
You shold go and have a walk. = Tev vajadzētu iet pastaigāties.
She should obey = Viņai vajadzētu paklausīt.
Should we really leave place? = Vai mums tiesām jāatstāj sī vieta?
Shouldn't he shut up? = Vai viņam nevajadzētu aizvērties?
Vārdiņi
beforehand - bifōhend = ieprieks
properly - propeli = pareizi
shut up - sat ap = aizvērties
permission - pemisn = atļauja
shut - sat = aizvērt, slēgt
have a walk - hev e uōk = pastaigāties
obey - ebei = paklausīt
word - vōd = vārds
by heart - bai hāt = no galvas
place - pleis = vieta
behave - biheiv = uzvesties
without - uizaut = bez
KĀ PATEIKT .?
MANI NĀKTOS . (sodīt)
MANI VAJADZĒTU .
Mani BŪTU VAJADZĒJIS .
MANI BŪTU .
Vienkārsi!
Atkal izmantojam elementu "SHOULD" = "sud". Formula ir ļoti loģiska.
Angļi saka:
(MAN) + JĀBŪT + SODĪTAM,
I + SHOULD BE + punishED
vai
jebkurs VIETNIEKVĀRDS + SHOULD BE + DARBĪBAS VĀRDA
vai lietvārds 3.FORMA
3.forma = DARBĪBAS VĀRDS + -(e)D,
bet nepareizajiem darbības vārdiem sī forma reizi par visām reizēm
jāiemācās no galvas.
Piemēri:
Mani vajadzētu paaugstināt = I should be promoted
promoutid
Tevi vajadzētu aizsūtīt projām = You should be sent away
sent euei
Viņu vajadzētu pārbaudīt = He should be checked
čekt
Viņu vajadzētu stimulēt = She should be encouraged
inkaridzt
Mūs vajadzētu apbalvot = We should be rewarded
rivōdid
Jūs vajadzētu pakārt = You should be hanged.
henged
Viņus vajadzētu saglabāt = They should be preserved
prizivd
Masīnu vajadzētu nomazgāt = The car should be washed
uost
Istabas vajadzētu sakopt = The rooms should be tided
taidid
Vajadzētu novākt galdu = The table should be cleared
klied
Mati būtu jāgriez īsāki = The hair should be cut shorter
kat sōte
Vārdiņi:
promote - premout = izvirzīt, paaugstināt
preserve - prizōv = saglabāt
send away - send euei = aizsūtīt
wash - uos = mazgāt
check - ček = pārbaudīt, kontrolēt
tidy - taidi = novākt, sakaārtot
encourage - inkaridz = pamudināt, stimulēt
clear - klie = tīrīt, iztīrīt
reward - rivōd = apbalvot, atmaksāt
cut - kat = griezt, izgriezt
hang - heng = kārt, pakārt
short - sōt = īss
Piemērs no praktiskās dzīves
Galds restorānā "Kamelot" jāpiesaka laikus, tā kā tas
A table in the "Camelot" restaurant should be reserved before hand since this
e teibl in ze cemelot restorant sud bī resevid bifō hend sins zis
ir viens no labākajiem restorāniem mūsu pilsētā.
is one of the best restaurants in our city.
is uan of ze best restorants in eu sitī
KĀ PATEIKT .?
ES (NE)VARU .
ES (NE)VARĒJU .
ES (NE) BŪTU VARĒJIS .
ES (NE) SPĒSU .
Lūdzu jūs neizdomāt velosipēdu, bet atcerēties vai no jauna iekaliet pavisam 3 elementus - variantus, kurus lieto ar visiem vietniekvārdiem:
1) Varu, vari, var, varam, varat . = CAN .
2) Varēju, ., varējām, varējāt, ., varētu . = COULD .
vai WOULD BE ABLE TO .
3) Spēsu, .. spēsim, ., spēs . = WILL BE ABLE TO .
Un atbilstosi:
Nevaru, nevari, nevar, nevaram, nevarat . = CANNOT vai saīs. CAN'T .
Nevarēju, nevarēji, ., nevarētu . = COULDNOT vai COLDN'T .
vai WOULDN'T BE ABLE TO .
Nespēsu utt. . = WILL NOT BE ABLE TO .
vai saīsināti WON'T BE ABLE TO .
Atgādinu, ka pēc jebkuras darbības vārda "CAN" formas citi darbības vārdi tiek lietoti bez "to", bet jautājumos ar "CAN" nav vajadzīgs ne elements "do .?", ne citi tā atvasinājumi.
Piemēri:
Can you swim? = Vai jūs varat (protat) peldēt.
kan jū suim
Could you see her yesterday = Vai jūs varējāt viņu redzēt vakar?
kud jū sī hje uesterdei
Could you do me a favor? = Vai jūs nevarētu man izdarīt pakalpojum?
kud jū dū mī e feive
Would you be able to steal? = Vai tu spētu zagt?
vud jū bī eibl te stīl
Will she be able to learn English? = Vai viņa spēs iemācīties angliski?
uil sī bī eibl te lōn inglis
They cannot arrive that soon. = Viņi nevar ierasties tik ātri.
zei kenot eraiv zet sūn
We can't stay here any longer. = Mēs nevaram seit ilgāk palikt.
Ui cant stei hie eni longz
He couldn't say anything. = Viņs nevarēja neko pateikt.
hī kudnt sei enifing
I wouldn't be able to deceive people. = Es nevarētu piemānīt cilvēkus.
ai vudnt bī eibl te disīv pīpl
She won't be able to come in time. = Viņa nevarēs atnākt laikā.
sī uont bī eibl ta cam in taim
Piemērs no reālās dzīves:
Tikai firma "Andris Sķēle" var ātri patentēt manu izgudrojumu.
Only the "Andris Shkele" Company can quickly patent my invention.
olī ze Andris Sķele kampani ken kviklī pent mai invendzn
KĀ PATEIKT . ?
MAN VAJAG . . IR VAJADZĪGS .
MAN NEVAJAG . . NAV VAJADZĪGS .
VIŅAM VAJAG . . BIJA VAJADZīGS .
MAN VAJADZĒJA . . BIJA VAJADZĪGA .
MAN VAJADZĒS . . BŪS VAJADZĪGS .
Angļi nesaka "Man vajag ."
VIŅI SAKA:
"ES JŪTU VAJADZĪBU PĒC ."
"BŪT VAJADZĪBAI PĒC ." = "to NEED ."
Pie tam tas ir pats parastākais pareizais darbības vārds, kas mainās pēc visiem parastajiem noteikumiem"
NEED, needS, needED, needING,
kā arī DON'T need, DOESN'T need, DIDN'T, WON'T need:
Man vajag jaunu uzvalku. = I need a new suit.
ai nīd e ņū sjūt
Tev vajag jaunu draudzeni. = You need a new girlfriend.
Jū nīd e ņū gērlfrīnd
Viņam vajag sauli. = He needs some sun.
Hī nīds sam san
Viņai vajag naudu. = She needs money.
Sī nīds manī
Mums vajag pildspalvas. = We need pens.
ui nīd pens
Jums vajag ziloņus = You need elephants.
Jū nīd elefents
Viņiem vajag aizstāvību = They need a lawyer.
zei nīd e loije
Viņam bija vajadzīga stjuarte. = He needed the stewardess.
hī nīdid ze stūedes
Tev vajadzēja kurpes. = you needed shoes.
jū nīdid sūz
Mums ir vajadzīgs rēķinvedi. = We need an accountant.
uī nīd en ekeuntent
un
Mums nav vajadzīgs rēķinvedis. = We don't need any accountant
uī dont nīd eni ekeuntent
Viņam nevajag aizņēmuma. = He doesn't nīd any loan.
Viņai nav vajadzīgi mīļākie. = She daesn't any lowers.
Viņam nebija vajadzīgs aizņēmums. = Hi doesn't need any loan.
Man nav vajadzīgs advokāts. = I don't need a lawyer.
Man nebija vajadzīgs advokāts. = I didn't need a lawyer.
Man nebūs vajadzīgs advokāts. = I won't need a lawyer.
Viņiem nevajadzēs advokāta = They won't need any laawyer.
PS Atcerieties,
ka ar noliegumu "NOT" ieteicams izmantot
vārdiņu "ANY" = "nekāds".
Piemērs no praktiskās dzīves:
Tikai firmā "Medicīna, Tehnika un Bioloģija" mēs beidzot atradām
Only in the :Medicine, Tecnics and Biology" Company we have finaly found
Onli in ze medicine teknikz end biolodzī cempenī ui hev finali feund
laimīgu iespēju, kura mums se bija vajadzīga - kopā ar ārstu parunāt
the happy opportunity that we badly needed - to discuss together vith our doctor
ze hepī opertuniti zet ui bedlī nīdid te diskes tigete vič eur doktur
par manas sievas ārstēsanas paņēmieniem.
the methods of treating my wife's illness.
ze mefeds of trīting mai vaifz ilnes
20) KĀ PATEIKT . ?
MAN (NAV) JĀ. (aiziet)
VIŅAM (NAV) JĀ.
MAN (NE) BIJA JĀ.
MAN (NE) BŪS JĀ.
Ja jums kaut kas jādara vai jāizdara,
bez likas gudrosanas lietojiet
to pasu pareizo darbības vārdu "to NEED TO."
Tikai neaizmirstiet PIRMS tā, kas jums jādara (vai nav jādara),
ielikt vārdiņu "to" - paraso nenoteiksmes rādītāju.
(kas atbilst latviesu "-t" darbības vārda beigās - skraidīt, lidot, zāģēt)
Piemēri:
Man rītā jāaiziet. = I need to leave in the morning.
ai nīd te līv in ze mōning
Tev jāpaguļ divas stundas. = You need to sleep for two hours.
jū nīd te slīp fō tū auez
Viņam jāaizsūta vēstule. = He needs to send a letter.
hī nīdz te send e lete
Viņai vajag, lai viņu skūpstītu. = She needs to be kissed.
sī nīds te bī kissed
Mums bija jābrauc. = We needed to go.
ui nīdid te gou
Jums būs jāatnāk surp = You'll need to come here.
jūl nīd te kam hie
Viņiem tas jāsalauz. = They will need to break it
zei uil nīd te brīk it
Ja jums kaut kas NAV jādara,
tad ņemiet atkarībā no situācijas
vienu no četriem jau zināmajiem nolieguma vārdiem:
1-2) tagādnē izmantojiet "DON'T ." = "dount"
vai "DOESN'T ." = "daznt".
Piemēram:
Man nav jālabo sava masīna. = I don't need to repair my car.
ai dount nīd te repī mai kā
Viņam nav sodien jāaizbrauc = he daesn't need to leave today.
hī daznt nīd te līv tedei
pagātnē izmantojiet "DIDN'T ." = "didnt".
Piemēram:
Mums nav tas jāzog. = We didn't need to steal it.
uī didnt nīd te stīl it
nākotnē - "Won't ." = " uont".
Piemēram:
Viņiem nebūs jābēg. = They won't need to run away.
zei vount nīd te ran evei
Taču pastāv vēl viena eleganta iespēja pateikt
" Man nav jā.",
bet tikai tagādnē:
pastāv atsevisķs modālais darbības vārds
" NEEDN'T" = "nīdnt",
kas tāpat kā visi modālie darbības vārdi nemainas pa personām, t.i. tie ir vienādi visiem vietniekvārdiem un ne pirms tiem, ne arī pēc tiem nav vajadzīgs vārdiņs "to", t.i. pārējie darbības vārdi ar to tiek lietoti vārdnīcas formā,
Piemēram:
Man I
Tev, jums You
Viņam, viņai nav tas jāpērk = He, she needn't buy it.
Mums We
Viņiem They
PS Neaizmirstiet, ka, ja jūs kādam kaut ko iesakāt vai dodat padomu, vai izsakāt kaut kādu vēlēsanos attiecībā pret kaut ko, tad, kaut arī latviski tas skan kā
"Tev vajadzētu .",
bet sinī gadījumā jāizmanto elements
"SHOULD/shouldn't = "sud/sudnt":
Tev vajadzētu pagulēt. = You should have some sleep.
jū sud hev sam slīp
Viņam vajadzētu būt drosmīgākam. = He should be braver.
hī sud bī breive
Viņiem vajadzētu ēst augļus. = They should eat some fruits.
zei sud īt sam frūts
Tev vajadzētu iet un noskūpstīt viņu. = You should go and kiss her.
jū sud gou end kus hjō
21) KĀ PATEIKT .?
MANI (TEVI utt.) JĀ. (soda)
MANI VAJAGA .
MANI VAJADZĒJA .
MANI VAJADZĒS .
Shēma - formula ir sāda:
angļi saka
MAN + JĀBŪT + sodītam
I + MUST + BE punishED
HAVE TO + BE punishED
'VE GOT TO + BE punishED
AM TO + BE punishED
Vispirms atcerēsimies, ka angļiem vienmēr darbojas SUBJEKTS, tas ir, nekādus man, tev vai viņai - TIKAI "I", "HE", "WE" utt.
Praktiski visi sie 4 varianti - MUST, HAVE TO, 'VE GOT TO un AM TO ir savstarpēji maināmi, kaut arī pastāv dazas jēgas atsķirības.
"MUST" izsaka vislielāko ticamību, vajadzību vai, ja vēlaties, nolemtību
Taču, lūdzu, atcerieties,
ka noliegums "NOT" seko tiesi AIZ "MUST"
vai "-N'T" veidā tiek tam pievienots,
ka jautājumos tam nav vajadzīga neviena no elementa "do" formām
un ka "MUST" pielietosanu ļoti aprobezo tas, ka tam nav pagātnes un nākotnes formu.
Tāpēc "must" ļoti labi var aizstāt vai nomainīt "HAVE TO ."
kurā,
kā atceraties, mainās elements "HAVE" ("has", "had"),
noliegums izsaka ar "don't.", "doesn't." un didn't",
bet jautājumu uzdod ar "Do.?", "Does.?" un "Did.?'un tā variantu.
"VE GOT TO ." - ārkārtīgi biezi pielietojamas "HAVE TO" sarunas variants tagādnei.
Bet ceturtais variants ir " .AM TO BE . -ED", kurā atbilstosi
maināmais ir elements "AM" ("is", "are", "was" un "were"),
noliegums "NOT" seko vienam no siem elementiem
vai "-N'T" veidā tiek pievienots vienam no tiem,
bet jautājums tiek uzdots tiesi ar so elementu.
Sis variants izsaka it kā tā, kam ar jums vai kādu citu jānotiek, ieplānojumu, bet praktiski netiek izmantots nākotnē.
Tā ka visērtākais un universālākais jums būs
"HAVE TO + BE + darbības vārds + -(e)D"
JĀBŪT + .-tam utt.
Piemēri:
I + must + be + instructed = Man ir jābūt instruētam.
ai mast bī instructid Mani jāinstruē.
He + must + be + executed = Viņu jāsoda ar nāvi.
hī mast bī eksikjūtid
He must not be executed. = Viņs nav jāsoda ar nāvi.
hī mast not bī eksikjūtid
I've got to be instructed. = Mani jāinstruē.
aive gat te bī instruktid
He's got to be executed. = Viņs jāsoda ar nāvi.
hīs got te bī eksikjūtid
They have to be fed up. = Viņiem jābūt pabarotiem.
zei hev te bī fīd ap
They don't have to be fed up. = Viņiem nav jābūt pabarotiem.
zei dount hev te bī fīd ap
She has to be sent away. = Viņai jābūt aizsūtītai.
sī hes te bī sent euei
She doesn't have to be sent away = Viņa nav jāizsūta.
sī daznt hev te bī sent euei Viņai nav jābūt aizsūtītai.
We had to be taught to fly. = Mums bija jābūt apmācītiem lidot.
ui hed te bī tōt te flai
We didn't have to be taughter to fly. = Mūs nebija jāpmāca lidot.
uī didn't hev te bī tōt te flai
KĀ PATEIKT .?
MAN JĀ.
MAB BIJA JĀ.
MAN BŪS JĀ.
Seit man vienkārsi vēlreiz jāatgādina jums par darbības vārdu "MUST" un tā pilnīgu aizvietotāju - "HAVE TO" ar visiem atvasinājumiem (sk. Ieprieksējo formulu).
Man + jā. + nogādā tevi mājās.
I + must + get you home
I + have to + get you home
He + has to + get you home
Visi + had to + get you home
Visi + will have to + get you home
I + 've got to + get you home
He + 's got to + get you home
"MUST" un "'VE ('S) GOT TO"
tiek lietoti tikai tagadnē, kaut arī tie var izteikt arī nākotni (tāpat kā latviski:
"Rīt man jāaizbrauc" = "I must/have to leave tomorrow"), tajā pasā laikā "HAVE TO" ir lietojams visos laikos, jo tas mainās ("have to.", "has to.", "had to."), kas var radīt zināmus sarezģījumus.
Piemēri:
I've got to go. = Man jāaiziet.
aive gat te gou
He's got to run away. = Viņam jāizskrien.
hīs gat te ran auei
We've got to get it. = Mums tas jāsaņem.
uive gat to get it
PS Pēc "must" nav vajadzīgs "to":
Man jāsaka taisnība. = I must tell the truth.
ai mast tel ze tiuf
Tev viņs jāglābj. = You must save him.
jū mast seiv him
Viņam tas jāizdara. = He must do it.
hī mast dū it
Mums viņs jāpārbauda. = We must check him.
uī mast ček him
bet
Man jātvainojas. = I have to apologize.
ai hev tu apalodzeiz
Tev jāpārdod masīna. = You have to sell the car.
jū hev te sel ze kō
Viņam jāizmaina situācija. = He has to change the situation
hī hez te čendz ze sečeneisen
Jums jāizbrauc rīt. = You have to leave tomorrow.
jū hev te līv temorov
Man bija jāpazvana laikā. = I had to call in time.
ai hed te cōl in taim
Viņai bija jāgaida. = She had to wait for him.
sī hed te veit fō him
Tev bija tūlīt pat jāatnāk. = You had to come at once.
jū hed te cam et ons
Mums bija jāpiedod viņam. = We had to forgive him.
uī hed te forgiev him
Man būs jāpaziņo viņam. = I'll have to inform him.
ail hev tū inform him
Tev būs jāuzraksta mums. = You'll have to write to us.
jūl hev te rait tū jūs
Viņam būs jāatgriezas. = he will (=he'll) have to come back.
hī uil (=hīl) hev te kam bēk
Viņiem būs jāsamaksā. = They will (= they'll) have to pay.
zei uil (=zeil) hev te pei
Tāpat lūdzu atcerēties, ka "MUST" un "HAVE to" drusku atsķiras pēc nozīmes:
"MUST" ir daudz kategoriskākas un ir ar saistības nokrāsu,
"HAVE TO" ir piespiestības vai pakļausanās apstākļiem nokrāsa.
Vēl vairāk piespiesanas un ieplānosanas nokrāsas ir ne visai biezi pielietotai negaidītai formulai
"BE TO .", kurā, dabīgi, mainās elements "BE":
I am to go there. = Man jāiet uz turieni.
ai em te gou zē
He is to go there = Viņam jāiet uz turieni.
We are to go there = Mums jāiet uz turieni.
She was to go there. = Viņai būs jāiet uz turieni.
They were go there = viņiem bija jāiet uz turieni.
23) KĀ PATEIKT .?
ES GRIBU, LAI VIŅS .
ES NEGRIBU, LAI VIŅS .
VIŅS GRIB, LAI ES .
MĒS GRIBĒJĀM, LAI JŪS .
MĒS GRIBĒSIM, LAI JŪS .
Formula ir sāda:
ES + GRIBU + VIŅU + darbības vārds ar "to" (nenoteiksme)
I + WANT + TO KNOW
tas ir
SUBJEKTS + WANT/-s/-ed + objekta + DARBĪBAS VĀRDS ar "TO"
vietniekvārds
Seit mainās
elements "WANT" - uz "WANT'S", "WANTED", "WILL WANT"
un "HIM" (vietniekvārds), kas atkarībā no tā, kas runā un par ko iet runa - tas ir, atkarībā no personas, var pieņemt sādas formas (atkārtojiet tās, jo tās vienalga ir jāzin perfekti):
me - mī = mani, man, ar mani
you - jū = tevi, jums, tev, ar tevi, ar jums
him - him = viņa, viņam, viņiem
her - huē = viņas, viņai
it - it = viņa, viņas, sā, viņam, viņai (visiem, izņemot cilvēkus)
us - as = mūsu, mums, ar mums
them - fem = viņu, viņiem, ar viņiem
Gadījumā, ja jūsu "(ne)gribēsana" attiecas arī uz kādu lietvārdu, tad, par cik angļu valodā nav locījumu, sis lietvārds tiek lietots vienkārsi vai nu vārdnīcas formā, vai daudzskaitlī, vēl jo vairāk tāpēc, ka angļu valodā lietvārdiem citu formu nav:
I want the child (-ren) to play = Es gribu, lai bērns (-i) spēlējas.
ai uant ze čaild (čildren) te plei
Nolieguma variantā, dabīgi, mainās
elements "DON'T" uz "DOESN'T", "DIDN'T" vai "WON'T'.
Piemēri:
Es negribu, lai bērni spēlētos. = I don't want the children to play.
ai dount uant ze čildren te plei
Es (ne)gribu, lai tu zinātu. = I (don't) want you to know.
ai (dount) uant jū te nou
Tu negribi, lai mēs zinātu. = You doun't want me to know
Viņs grib, lai mēs zinātu. = He wants us to know.
Viņs negrib, lai mēs zinātu. = He doesn't want us to know.
Mēs gribējām, lai viņs zinātu. = We wanted him to know.
Mēs negribējām, lai viņs zinātu. = We didn't want him to know.
He wants me to leave. = Viņs grib, lai es aizbraucu.
He doesn't want you to leave. = Viņs grib, lai tu aizbrauktu.
You want her to cry. = Tu gribi, lai viņa raudātu.
We want you to start. = Mēs gribam, lai tu sāktu.
I wanted them to speak. = Es gribēju, lai viņi runā
ai vantid fim te spīk
He wanted us to listen. = Viņs gribēja, lai mēs klausāmies.
hī uantid as te līsten
He didn't want us to listen. = Viņs negribēja,lai mēs klausītos.
I'll want you to drive me back home. = Es gribēsu, lai tu atvestu mani mājās
ail uant jū te draiv mī bek houm
24) KĀ PATEIKT . ?
ES DOMĀJU, KA .
TU IEDOMĀJIES, KA .
VIŅA CER, KA .
MĒs ZINĀM, KA .
To dara tiesi tāpat kā latviski - konstrukcija/shēma ir elementāra:
VIETNIEKVĀRDS + DARBĪBAS VĀRDS + (THAT .) (=", ka .") + .
vai lietvārds vajadzīgajā formā fet
pie kam sinī konstrukcijā lietot vārdu THAT = "ka" nemaz nav obligāti!
Piemēri atdarināsanai:
Es domāju, ka viņa viņu pazīst. = I think (that) she knows him.
ai fink fet sī nouv him
Viņs iedomājas, ka tu viņu redzēji. = He supposes (that) you saw it.
hī sspozis zet jū suv it
Mēs cerējām, ka tu atnāksi. = We hoped (that) you would come.
uī houpid zet jū vud kam
Viņa zināja, ka mēs neatgriezīsimies. = She knew we wouldn't come back.
Sī nou uī vuldnt kam bek
Viņi domās, katu to izdarīji. = They will think (that) you've done it
zei uil fink zet jūve don it
25) KĀ PATEIKT . ?
ES DRĪKSTU . - ES NEDRĪKSTU .
ES DRĪKSTĒJU (NEDRĪKSTĒJU) .
ES DRĪKSTĒSU (NEDRĪKSTĒSU) .
VAI ES DRĪKSTU . ?
VAI MĒS DRĪKSTAM . ?
VAI VAR . ?
Ļoti vienkārsi!!!
Izmantojiet vienu no trīs variantiem:
modālais darbības "MAY" = "mei" tiesi atbilst latviesu kautrīgajam "Drīkst.?"
"Vai es drīkstu .(piem. ienākt)" = May I come in?
"Vai viņa drīkst nākt ar mani?" = May she come with me?
" Vai mēs drīkstam runāt ? = May we speak?
Bet teiciens ". MAY NOT ." nozīmē ". NEDRĪKST .".
I may not come bach alone. = Es nedrīkstu atgriezties viens.
ai mei not kam bek eloun
He may not speak Engish. = Viņs nedrīkst runāt angliski.
hī mei not spīk inglis
We may not swim here. = Mēs nedrīkstam seit peldēt.
uī mei not svim hie
Lūdzu iemācīties vai atcerēties, ka ne pirms "MAY", ne pēc tā neliek "to"., jautājumus ar "MAY" uzdod bez jautājuma elementa "Do .?" vai tā atvasinājumiem. Pie "MAY" nepievieno nekādas galotnes,
tas ir NEKĀDI "-s", "(e)d vai "ing"
Taču tāpēc, ka ka darbības vārdam "may" nav pagātnes un nākotnes formu, tā vietā visos laikos var izmantot
izteicienu
"to BE allovED" - burtiski " BŪT atļauTAM",
te bī elaud tas ir atļauts
Bet atcerieties, ka sinī variantā būtībā ļoti spēcīga ir atļausanas nokrāsa.
Un mainās sinī variantā tikai elements "BE":
I am (not) + allowed + to swim. = Es drīkstu (nedrīkstu) peldēt.
You are (not) + allowed + to run. = Tu drīksti (nedrīksti) skraidīt.
He is (not) + allowed + to smoke. = Viņs drīkst (nedrīkst) smēķēt.
We are (not) + allowed + to speak. = Mēs drīkstam (nedrīkstam) .
I was (not) + allowed + to swim = Es drīkstēju (nedrīkstēju) .
She was (not) + allowed + to read = Viņa drīkstēja (nedrīkstēja) .
We were (not) + allowed + to speak = Mēs drīkstējām (nedrīkstējām).
You were (not) + allowed + to run = Jūs drīkstējāt (nedrīkstējāt) .
They were (not) + allowed + to smoke = Viņi drīkstēja (nedrīkstēja) .
You uc. Will (not) be + allowed + to . Jūs uc. drīkstēsiet (nedrīkstēsiet) utt. .
universālais darbības vārds "CAN" ar visām tā niansēm (sk.formulu " Es varu."), tikai atcerieties, ka sis darbības vārds apzīmē pamatā fiziskās iespējas.
Piemēram
Can I walk? = Vai es drīkstu (varu) iet? tāpat var jautāt piedzērusais vai ievainotais,
Tajā pasā laikā
May I walk? = Vai es drīkstu iet? var jautāt tikai cilvēks, kuram vajadzīga atļauja.
26) KĀ PATEIKT . ?
NELIEC (-iet) MAN .
LAI VIŅS NELIEK MAN .
Elementāri!
Formula prieks " Neliec (-iet) man ."
DON'T MAKE + KAM . + DARBĪBAS VĀRDS
vārdnīcas formā
tā kā darbības vārdam "make" = "meik"
ir arī nozīme "likt", "piespiest"
Nelieciet man to nozēlot! = Don't make me regret about it!
dont meik mī rigret ebaut it
Neliciet viņam maksāt! = Don't make him pay!
dont meik him pei
Nelieciet mums raudāt! = Don't make us cry!
dont meik as krai
Nelieciet viņiem smieties! = Don't make them laugh!
dont meik zem lēf
Ja runa iet par to, ka lai kāds cits neliktu kaut kuru darīt kaut ko, tad jāizmanto izteiciens, kas pilnīgi atbilst latviesu
"LAI VIŅS NELIEK .!"
(skat. 12) Kā pateikt .? Izdari to .), tikai angliski to saka
"NEATĻAUJ VIŅAM LIKT TEV .!"
tas ir
"DON'T LET HIM MAKE you"
dont let him meik jū
Piemēri:
Lai viņs neliek tev ciest! = Don't let him make you suffer!
dont let him meik jū sofē
Lai viņa neliek mums nozēlot! = Don't let her make us regret!
dont let hoe meik as rigret
Lai viņi neliek mums visu samaitāt = Don't let them make us spoil everything!
dont let zem meik as spoil evrīfing
KĀ PATEIKT .?
ES DZIRDĒJU, KĀ VIŅA .
ES REDZĒJU, KĀ VIŅI .
Sinī gadījumā ir divi notikumu attīstības varianti:
Ja jūs gribat pastāstīt par FAKTU, tas ir tiesi par to, ka "viņa" vai "viņi" kaut ko "darīja", tad formula izskatīsies sādi:
Personas vietniekvārds + darbības vārds + netiesais + darbības vārds
vai lietvārds jebkurā vaj. formā vietniekvārds 1.formā
tas ir, "Es redzēju, ka viņa dejoja"
"Es + redzēju + VIŅU + DEJOT"
"I + saw + HER + DANCE
Ja jūs gribat pastāstīt , KĀ tas notika, vai KĀ viņs/viņa/viņi kaut ko darīja, tad formula ir drusku savādāka
Personas vietniekvārds
+ darbības vārds + netiesais + darbības vārds
vai lietvārds jebkurā vaj. formā vietniekvārds + -ING
tas ir, "Es redzēju, kā viņa dejoja":
"Es + redzēju + VIŅU + dejoJOT
" I + saw + HER + DANCING
28) KĀ PATEIKT .?
VAJAG, LAI TU .
Lūk, jums, mani dārgie lasītāji, divas visvienkārsākās iespējas to pateikt:
Izmantojiet izteicienu, kas ļoti līdzīgs mūsējam:
"Ir vajadzība, lai ." =
There is a necessity ."
zē iz e nesesitī
Sim izteicienam ir TRĪS veidi un starpība nozīmē starp tiem ir tik nenozīmīga, ka varat vienlīdz lietot jebkuru no tiem:
"VAJAG, LAI TU ATNĀKTU" :
a) "There is a necessity OF YOUR COMING", tas ir
". OF + piederības vietniekvārds + INGa forma"
b) "There is a necessity FOR HIM TO COME" tas ir
". FOR + objekta vietniekvārds + darbības vārds ar "TO"
c) " There is a necessity THAT WE SHOULD COME" tas ir
". THAT + subjekta vietniekvārds + darbības vārds 1.formā
Seit mainās atkarībā no vajadzības vietniekvārdi un pasi darbības vārdi.
Ja sī vajadzība, nepieciesamība kaut kādā darbībā skar tā intereses KURS izpildīs so prasību, varam iztikt ar savu veco draugu un paziņu
modālo darbības vārdu - elementu "sud" = "SHOULD",
vai tā nolieguma formu "SHOULDN'T",
pēc kuriem, atgādinu, jēgas darbības vārdiem NAV vajadzīgs "TO", tas ir vārdnīcas formā.
Jou should go and take it by force. = Vajag, lai tu ietu un paņemtu to ar varu.
Jū sud gou end teik it bai fors = Vajadzētu iet un paņemt ar varu.
She shouldn't do it again = Nav vajadzīgs, lai viņa darītu to atkal.
sī suldnt dū it ogein
29) KĀ PATEIKT .?
ES ESMU LABĀKS KĀ .
VIŅA IR SKAISTĀKA KĀ .
VIŅI IR RESNĀKI KĀ .
Seit un arī nākosajā tēmā tiek pielietotas tā saucamās salīdzināmās pakāpes, kuras, dabīgi, ir arī latviesu valodā un no sī fakta arī iziesim.
Kā savādāk latviski var pateikt "Pēteris ir vairāk resns kā Jānis"
Nu protams! "Pēteris ir resnāks par Jāni".
Latviesu valodā, lai veidotu pārāko pakāpi, vārda saknei pievieno pārākās pakāpes galotni galotni -āks, -āka t.i.
Vārda sakne + -āks, -āka
Angļu valodā vienzilbes un divzilbju vārdos tas ir vēl vienkārsāk, jo nav jāmeklē vārda sakne - ņem vienkārsi īpasības vārdu no vārdnīcas un pievieno galotni "-er", pie kam "r" neizrunā bet tikai raksta:
HARD + ER = HARDER - harde = cietāks
THICK + ER = THICKER - fike = resnāks
BRAVE + ER = BRAVER - breive = drosmīgāks,
pie kam angļu valodā, pievienojot galotni -er viens no e pazūd.
Tagad tikai jāpapildina, ka pie salīdzinājuma ar kaut ko, piemērām, "cietāks kā (nekā, par) ."
vārds "kā .", "nekā .", "par ." angliski būs ". THAN ." - zen.
Harder then stone. = cietāks kā akmens (cietāks nekā akmens, cietāks par akmeni)
hāde zen stoun
Vienkārsi, vai ne!
Lai ar tādiem pasiem īsiem vārdiem pateiktu "vis.-ais" vai "pats .-ais", vai, kā saka, veidotu vispārāko pakāpi, tiem
jāpievieno galotne "-(e)ST", kuru izrunā - "-(i)st",
bet ja jau tie ir "vis vis.", tad iespējams par tiem daudzi zina un tāpēc pirms tiem
jāliek NOTEIKTAIS ARTIKULS
un iznāk, (ko noteikti jāiekaļ):
the longest - ze longist = visgarākais (pats garākais)
the brightest - ze breitist = visgaisākais
the shortest - ze sotist = visīsākais
the bravest - ze breivist = visdrosmīgākais
the slowest - ze slouist = vislēnākais.
Cita aina ir ar trīszilbju un garākiem vārdiem. Seit neko nepievieno, bet lai veidotu pārāko pakāpi, prieksā liek vārdu "MORE ." - more un tālāk seko īpasības vārds no vārdnīcas.
Vispārākas pakāpes veidosanai īpasības vārdam prieksā liek "THE MOST ." - ze moust
Piemēram:
This book is more interesting than that one.
zis buk iz ze moust intristing zen zet uan
Sī grāmata ir interesantāka kā pirmā.
This book is the most interesting book in the world.
zis buk iz ze moust intristing buk in ze vōld
Sī grāmata ir pati interesantākā grāmata pasaulē.
PS pats ., vis. - the most . - ze moust
Seit ir divi nelieli papildinājumi, precizējumi:
divzilbju vārdiem ar darbības vārda izcelsmi, kurus viegli atsķirt pēc galotnes -d:
"tired" - tairid = piekusis, noguris,
"afraid" - efreid = nobijies
u.c.,kuros uzkrītosi saskatāma bijusī 3.darbības vārda forma, pārākā un vispārākā pakāpe tiek veidota tikai izmantojot "MORE" un "MOST",
piemēram, more tired - (the) most tired
more afraid - (the) most afraid.
tāpat arī divdabjiem, kas veidoti no reāliem īpasības vārdiem, ir salīdzinājuma pakāpes, tikai izmantojot "more" un "most"
"-i" "-āk" "vis.āk"
grūti grūtāk visgrūtāk
hardly more hardly most hardly
hadlī more hadlī moust hadlī
quickly more qickly most quickly
kviklī more kviklī moust kviklī
ātri ātrāk visātrāk
likely more likely most likely
laikli more laikli moust laikli
skaisti skaistāk visskaistāk.
TRĪS IZMAIŅAS VĀRDU PIERAKSTĀ
Pievērsiet vēlreiz uzmanību tam, ka
Ja vārds, kuram pievienojam galotnes "-eR" vai "-eST" kā arī "-eS" un "-eD"
beidzas ar "-Y",
tad sis "-Y" rakstot automatiski pārvērsas par "-I":
happy - hepī = laimīgs - happier - the happiest,
early - ōrlī = agrs - earlier - the earliest,
easy - īsei = viegls, ērts - easier - the easiert,
study - stadī = studēt, mācīties - studies - studied
Ja vārds beidzas ar "-E",
tad pievienojot galotnes "-(e)S", "-(e)D", "-(e)R vai "- (e)ST",
viens no "-E pazūd:
coarse - kōrs = rupjs - coarser
tease - tīz = ķircināt - teases - teased.
Ja vārds beidzas ar vienu līdzskani,
Tad sis līdzskanis rakstot dubultojas,
ja pievieno galotnes
"-ED", "-ING", "-ER" vai "-EST":
beg - beg = lūgt - begged = lūdza
pat - pet = paplauksķināt - petted = paplauksķināja
beg - beg = lūgt - begging = lūdzoss, lūdzosais
pat - pat = plauksķināt - patting = plauksķinoss
big - big = liels - bigger = lielāks
red - red = sarkans - redder = sarkanāks
fat - fet = trekns - fatter = treknāks
the biggest tower = visaugstākais tornis
ze bigist taue
the fattest boy = vistreknākais zēns
ze fetist boi
PS Pastāv pavisam tikai
14 nepareizi īpasības vārdu salīdzinoso pakāpju veidosanas gadījumi un tos, tāpat kā nepareizas - nestandarta - lietvārdu daudzskaitļa veidosanas gadījumus, vislabāk uzreiz iekalt un tad dzīvot mierīgi tālāk:
good better the best
gud bete ze bēst
labs labāks vislabākais
bad, evil worse the worst
bed īvl uēs ze uīst
slikts, ļauns sliktāks, ļaunāks vissliktākais, visļaunākais
much, many more the most
mač menī mōr ze moust
daudz vairāk ,lielāks vislielākais, visvairāk
little, few less the least
litl fiu les ze līst
maz, mazs mazāks, mazāk vismazākais, vismazāk
far farther the farthest
fār fāē ze fāzist
tāls, tālu tālāks, tālāk vistālākais
old elder the eldest
old eldī ze eldist
vecs vecāks visvecākais
Taču pieļaujamas formas
older the oldest
ja runa iet tikai par vecumu, bet ne padotību.
NIANSES:
Ja tiek salīdzināti vienādi prieksmeti, tad lieto formulu:
"AS + īpasības vārds + AS ."
"Tikpat + trekns + kā ."
His flat is as big as mine.
hiz flet iz ez big ez main
Sis dzīvoklis ir tikpat liels kā mans.
Ja salīdzina nevienādus prieksmetus, formula ir savādāka:
"NOT SO + īpasības vārds + AS ."
" Nav tik + trekns + kā .+
This way to wealth is not so long as that one.
zis uei te velf iz not sou long ez zet uan
Sis ceļs uz bagātību nav tik gars kā tas.
Atcerieties:
"Labi" angliski ir "WELL", bet ne "goodly",
"WELL" - "BETTER"
labi labāk
KĀ PATEIKT .?
MAMMAS DZĪVOKLIS?
Ļoti vienkārsi!
1.variants
Vārdam, ar kuru apzīmējam ĪPASNIEKU,
(lietvārdam vai kaut kuram īpasvārdam
pievieno "'S" (bet ne "-(e)S"),
t.i
tiek pievienots nevis tiesi, bet ar apostrofu (') un sis jaunais veidojums apzīmē tikai viena vai otra prieksmeta vai jēdziena ĪPASNIEKU.
Piemēram:
my mother's flat = manas mātes dzīvoklis
mai mozes flet
his brother's ambitions = viņa brāļa ambīcijas
hīz brazes embisns
Ausma's hair = Ausmas mati
ausmas hē
(ja tikai runa neiet par lietvārda daudzskaitli).
Bet ja ĪPASNIEKS pats beidzas ar "-S", tad vēl vienu "-s" nepievieno, bet liek, lai cik dīvaini tas nebūtu, tikai apostrofu:
the girls' room = meiteņu istaba
ze gjōrls rūm
Sī galotne " 'S" var tikt pievienota arī laika apstākļa vārdiem:
yesterday's news = vakardienas jaunumi
today's information = sodienas informācija
Pievērsiet uzmanību TRĪS SEVISĶI SVARĪGĀM LIETĀM:
Tam, ka neviens vārds,
izņemot tos, kas apzīmēti ar "apostrofu + S"
(tas ir, pats īpasnieks)
ne ārēji, ne ieksēji nemainās
(ja tikai runa neiet par lietvārdu daudzskaitlī).
Tam, ka seit pastāv īpasa vārdu kārtība, kas pilnīgi atbilst vārdu kārtībai latviesu valodā un formula izskatās sādi:
1 2 3
my mother's flat
manas mātes dzīvoklis
1 2 3
my brother's ambitions
mana brāļa ambīcijas.
Tātad īpasuma nosaukums stāv aiz īpasnieka nosaukuma.
Arī tam faktam, ka īpasuma nosaukumam nevajag nekādus pielikumus - tas ir vienkārsi vārds no vārdnīcas, kas var būt arī daudzskaitlī.
Bez tam jāpiebilst, ka pēc īpasnieka nosaukuma nav vajadzīgi nekādi artikuli
vārdam, kas apzīmē īpasumu.
2.variants
Tas ir vēl vienkārsāks - tajā lieto prievārdu "OF", kuru liek prieksā īpasniekam vai tā apzīmētājiem un ar sī prievārda palīdzību veidojas konstrukcija, kas analoga mūsu ģenitīvam:
The hair of my father = Mana tēva mati.
Bet ja jau ir zināms kam piedersie mati, tad, dabīgi, tiek lietoti ar noteikto artikulu - un tā vienmēr.
KĀ PATEIKT .?
MAIGI, ĀTRI
un tamlīdzīgi?
Sim nolūkam praktiski jebkuram īpasibas vārdam no vārdnīcas vai kārtas skaitļa vārdam (piemēram, "first" - first = pirmais) jāpievieno galotne "-ly" = li.
Līdz ar to īpasības vārds kļūst par apstākļa vārdu, sāk atbildēt uz jautājumu "kā?" (kāds? vietā).
Piemēri:
NICE - NICELY bright - brightly
nais - naislī braid braidlī
mīļs mīļi spilgts spilgti
slow - slowly cosy - cosily
slou sloulī kouzī kouzilī
Lēns lēni mājīgs mājīgi
part - partly week - weekly
port porli vīk vīklī
daļa daļēji nedēļa iknedēļas
first - firstly second - secondly
first firstlī sekend sekendlī
pirmais pirmkārt otrais otrkārt
utt.
ATKĀRTOJUMS:
Lūdzu jūs no jauna pievērst sevisķu vērību piemēram ar vārdu
"COSY - COSILY".
Tajā, kā redzat, pēdējais "-Y" pieņēma citu veidu, t.i. pārvērtās par "-I-",
izrunai nemainoties
un tādas metamorfozas ar so "-Y" var notikt ļoti biezi ("-Y" = "-I-"), kad tam kaut ko pievieno un ne tikai gadījumā īpasības vārds - apstāklenis
piemēram:
cry - krai = raudāt
cries - krīs = raud
PS. Pastāv 4 savādi apstākļu vārdi, kuri vienkārsi jāiemācās no galvas:
well - uel = labi much - mač = daudz
little - litl = maz very - verī = ļoti
Sevisķu vērību pievērsiet "well", kura vietā teorētiski vajadzētu būt "good+ly", bet tāda vārda nav
un "little" un "much", kuri ārēji nav līdzīgi apstākļa vārdiem.
32) KĀ PATEIKT . ?
ES TAISOS .
TU GATAVOJIES .
VIŅA PLĀNO .
Tam ir divas iespējas:
Pastāv stabils izteiciens
"TO BE GOING TO ."
kas konkrēti arī nozīmē "taisīties", "gatavoties"
Tajā atbilstosi laikiem un personām mainās tikai elements "be"
I'm going to leave = Es gatavojos aizbraukt.
aim gouing te līv
You are going to fight = Tu taisies kauties.
jū ā gouing te fait
She is going to stay = Viņa taisās palikt.
sī iz gouing te stei
We are going to wait = Mēs taisāmies (pa)gaidīt.
uī ā gouing te uait
They are going to read = Viņi gatavojas lasīt.
zei ā gouing te rīd
I/he was going to run = Es/viņs taisījos/ās skriet.
ai hī uaz gouing te ran
You/we/theu were going to write = Tu/mēs/viņi gatavojās rakstīt.
jū uī zei uē gouing te rait
Elementu "going" sinī formulā var aizvietot ar jebkuru pēc jēgas piemērotu darbības vārdu INGa formā, piemēram:
I'm planning to leave today = Es plānoju sodien aizbraukt.
aim plening te līv tedei
III NODAĻA
IZZIŅAS. KONSULTĀCIJAS.
(vai "iekalsanas - iezubrīsanas")
Kungi!
"Sī nodaļa sastāv praktiski no vieniem vienīgiem paraugiem - trenējieties uz tiem, ievietojiet tajos jebkurus citus vārdus un iemācieties tos no galvas kā gatavus jūsu valodas gabalus!
Vēlreiz vērsu jūsu uzmanību uz to, ka sinī nodaļā būs sastopamai daudzi atkārtojumi - nosauciet tos par "kalsanu" un kaliet, kaliet, kaliet!..
Gan sīs grāmatas ievaddaļā, gan visā mācību grāmatā pastāvīgi tiek lietots jēdziens "elementi", kuru pamatīga zināsana mierīgi ļaus jums salikt no siem "elementiem"+ VĀRDIEM (sākumā no vārdnīcas) formulas un konstrukcijas, bet pēc tam veselas frāzes.
Te jums būs so elementu tabula.
"ZELTA TABULA" Nr. 2
Nepieciesamie saīsinājumi: vpp.: - visas pārējās personas; v.: - prieks visām personām
|
BŪT: tebī . - to be . Es esmu . ai em . - I am . Viņs/a ir . hī/sī iz . - he/she is . vpp.: . ir . . Ā . - . are . |
Nepareizo darbības vārdu formas Lauzt te breik - to break 2.forma - lauza brouk - broke 3.forma - salauzts broukn - broken lauzosais, lauzot breiking - breaking |
|
. bija . . uoz . - . was . tu biji . jū uē . - you were . . biju (v.:) . . uē . - .were . v.: būs . . uil+ bī - . will be .. |
v. .vajadzētu. -. sud . - . should . v. . lai . - . vud . - . would . ja .-tu - .if . - if . |
|
Viņam ir . hī hez . - he has . vpp.: . ir. . hev . - . have . v.: . bija . . hed . - . had . v.: . būs . . uil hev . - will have . |
Viņs ne. (.mīl) - hī daznt - he doesn't vpp.: . nemīl. - . dount. - .don't . nemīlēj. - . didnt . - . didn't . v.: mīlēsu . - uil+ not - . will not.. won't.. |
|
Viņs mīl . hī lavz . - he loves . vpp.: . mīl. .lav . - . love . .. mīlēj. . lavd . - . loved . v.: mīlēsu/. . uil+lav . - will love mīlosais laving - loving |
Jautājumi: Tagādnē: vai viņs mīl? - daz hī = Does he .? vpp.: vai . mīl.. - dū . = Do . ? Pagātnē: v.: - did . ? = Did . ? Nākotnē: v.: - uil . ? = Will . ? Darb. vārdam "to be": Am/Is/Are/Was/Were/ /Will . be . ? |
Seit to ir pavisam 30 gabali - minimālais nepieciesamais daudzums, pie kam dazi no tiem ir jau so elementu kombinācijas (tajā skaitā arī ar noliegummu "not" - "not" - "ne" tā saīsinātajā formā "n't"
Un visu vajag tūlīt uzreiz vienkārsi iekalt no galvas kā dzejoli.
PIEZĪMES:
Elementi, kuri beidzas ar "-D" - pamatā "vuD" (would), bet dazreiz arī "sud" ("should" un "had"), sarunu valodā tiek nogriezti līdz "-D" ("-d"), kā rezultātā mēs iegūstam:
aid = Ai + 'd (I'd)
jūd = jū + 'd (you'd)
uid = uī + 'd (we'd)
hid = hī + 'd (he'd) utt.
daudzos gadījumos, neatkarīgi no tā, vai tur jābūt
"had", "should" vai "would"
hed sud vai vud.
Angļiem tā ir jau iegājusies norma un viņi viegli orientējas pēc konteksta, t.i. pēc jēgas, ko, starp citu, varat darīt arī jūs, ja jūs to visu uztversit kā vēl vienu no "elementiem". Bet pēc tam tas kļūs par ieradumu.
Bez tam atcerieties, lūdzu, ka pēc "SHOULD" - sud un "WOULD" - vud nevajag sasprindzināties un eksperimentēt ar dazādām darbības vārda formām.
Ņemiet vienkārsi to, kas atrodas vārdnīcā, t.i. 1.formu (bez "to") un pievienojiet.
Latviski: Es pirktu
Angliski: I would buy
Vēlreiz atgādinu, ka savienojumā "Ja es būtu ." pēc vārdiņa "IF" "Ja ." nozīmē neatkarīgi no tā, kas runā vai par ko ir runa tiek lietota
tikai forma "WERE" - uē:
If I were ., if you were ., if he were.
Ja es būtu . u.c.
Lūdzu papildus pievērst uzmanību tam, ka visās nākotnes konstrukcijās tiek lietots tikai viens vārdiņs:
. uil . = "WILL ."
Bet pēc "IF" tas nekad netiek lietots!
Jāsaka: "IF I COME ." = if ai kam,
kas nozīmē:
Ja es atnāku, .
Ja es atnāksu, .
Ja es nāksu, .
vai "IF HE COMES ." = if hī kamz,
kas nozīmē
Ja viņs atnāk, .
Ja viņs atnāks, .
Ja viņs nāks, .
Lūk to es jums ĻOTI lūdzu uzreiz iegaumēt!
Gardēziem gribu piebilst, ka, ja jūs gribēsiet "pakoķetēt",
tad prmajai personai (mūsu gadījumā "pirmajām personām"),
t.i. ES un MĒS = I un WE
nākotnes veidosanai pastāv tāds elements
"sal" - "SHALL",
kas nozīmē un nozīmēja "būsu" un "būsim", bet kurus sarunu valodā praktiski izspiedis elements "uil" - "WILL".
Tomēr tūlīt piebildīsu, ka sis elements "SHALL" var tikt izmantots kopā ar citiem vietniekvārdiem,
bet jau citā lomā -
ar vietniekvārdiem
"YOU", "HE", "SHE", "IT" un "THEY"
elements
"sal" - "SHALL"
nes PIENĀKUMA, UZSPIESTĪBAS nozīmi,
piemēram:
You shall do it! - Tu noteikti to izdarīsi!
jū sal dū it
She shall obey! - Viņai būs jāpakļaujas!
sī sal obei
They shall surrender! - Viņi noteikti padosies!
zei sal serende
Pasapliecinieties:
"I shall never let a women in my life!"
ai sal neve let e vūmen in mai laif
Es nekad neielaidīsu sievieti savā dzīvē!
Tā dzied profesors Higinss "Manā skaistajā lēdijā" - "Pigmalionā".
UZMANĪBU!!!
Bet tagad, sākot ar so vietu, es sevisķi lūdzu jūs uzskatīt visus piemērus par vingrinājumiem (kaut arī, balstoties uz jūsu valodas "izaugsmi", es dazas lietas dosu mazliet shematiski) un, pats galvenais, atcerēties, ka sajos piemēros = shēmās var pēc jūsu vēlēsanās ievietot jebkuru vārdu, kas ņemts no vārdnīcas.
KĀ LIETOT IEMĀCĪTO TABULU PRAKTISKI?
ŅEMIET JEBKURU NO TABULAS IEKALTO ELEMENTU
UN SASTĀDIET TEIKUMUS,
IEVIETOJOT JUMS VAJADZĪGOS VĀRDUS.
Es gribu + būt + vesels. = I want + TO BE + healthy.
ai uont te bī helfī
Viņs ir muļķis. = He + is + stupid.
hī iz stupid
Tu biji + blēdis. = You were + a crook.
jū uē e kruk
Vakar mēs + bijām + aizņemti. = Yesterday we + were + busy.
estedei uē vē bizī
Rīt es + būsu + seit. = Tomorrow I + will be + here.
temorov ai vil bī hiē
Rīt es + lasīsu + so grāmatu = Tomorrow I + will be read + this book.
temorov ai vil bī rīd zis buk
Rīt es atnāksu surp. = Tomorrow I + will come + here.
temorov ai uil cam hiē
Viņam ir + liela masīna. = He has + a big car.
hī hez e big kā
Atgādinu:
a) "Viņam ir" = "He has"
"Mums ir" = "We have"
b) darbības vārda 3.forma = darbības vārds + -(e)D
vai gatava forma no tabulas.
Mums ir + drosmīgas sirdis. = We have + brave hearts.
uē hev breiv hāts
Vakar + viņiem bija + nauda. = Yesterday + they had + money.
jestedei zei hed manī
Ja + es + zinātu = If + I + knew ( know 2.forma)
if ai ņū
Es + neizdarītu + to + ja + es būtu slims.
I wouldn't + have done + it + if + I were + ill.
ai vudnt hev dan it if ai uē il
utt.
SAREZĢĪTĀKU FRĀZU PIEMĒRI:
Es labprāt iedzertu. = I'd eagerly have a drink.
aid īgelī hev drink
Tu labāk būtu gājis mājās! = You'd rather go home!
jūd rāze gou houm
Es nevēlos salauzt tavu sirdi. = I don't want to break your heart.
ai dount uont tebreik jō hāt
Mums būs tiksanās rīt. = We'll have a date tomorrow.
uil (uī uil) hev e deit temorou
Viņiem bija nelaimes gadījums. = They had an accident.
zei hed en eksidnt
Tev vajadzētu mācīties angliski! = You should study English!
jū sud stadī inglis
PIEMĒRI ar drusku sarezģītākiem "elementiem":
(piedodiet par asinskāri, vienkārsi darbības vārds "lauzt" - "to break" - "te breik", ir parocīgs, jo visas tā trīs formas, par kurām jūs jau zināt, ir dazādas):
JA . = IF .:
Ja . salauztu = If . broke
if brouk (t.i.If + kas? + 2.forma)
Ja es zinātu = If I knew
if ai ņū (know - zināt 2.forma)
Ja man būtu . = If I had
if ai hed
Ja es būtu tu = If I were you
if ai uē jū (sinī gadījumā were - uē)
. BŪTU VAJADZĒJIS. = . SHOULD .
Jums būtu vajadzējis būt tur. = You should be there.
jū sud bī zē
Man būtu vajadzējis to salauzt. = I should have broken this.
ai sud hev brokn zis
(JAU ..) .-u, -a
SALAUZU(A) - . have/has broken . - hev/hez broukn
Savienojums "hev + 3.darbības vārda forma nozīmē "(jau) izdarīju, salauzu"
utt.
. vēlējuma izteiksme. = . WOULD .
Es salauztu/lauztu = I would break.
ai vud breik
Es būtu salauzis so māju. = I would have broken this haus.
ai vud hev brokn zis haus
Tu to nebūtu ņēmusi = You vould't have taken this.
jū vudnt hev teikn zis
MANI .
Mani salauza = es BIJU SALAUZTS = I was broken - ai uoz broukn
Mūs salauza = mēs bijām salauzti = we were broken - uī uē broukn
Mani mīl = es esmu mīlēts = I am loved - ai em lavd
Mani pazīst = es esmu pazīstams = I am known (3.f.)- ai em noun
Jūs cienīja = jūs bijāt cienīts = you were respected - jū yē rispektid
Mūs paņems = mēs būsim paņemti = we will be taken - uī uil bī teikn
t.i.
Mani . = angliski - es (esmu) + 3.darbības vārda forma
Mani .-ja = angliski - es biju + 3.darbības vārda forma
Tevi .-ja = angliski - tu biji + 3.darbības vārda forma
Viņus .-ja = angliski - viņi bija + 3.darbības vārda forma
.pazīs = angliski - būs būt + 3.darbības vārda forma
Daziem darbības vārdiem ir 2.un 3.formas divi varianti:
Ja es būtu zinājis no pasa sākuma, kā to lietot,
If I knew (known) from the very beginning how to use it,
if ai nou (noun) from ze verī bigining hau tu jūz it
es nebojātu so lietu.
I wouldn't have spoiled (vai spoilt) this thing.
ai vudnt hev spoild (spoilt) zis fing
Man nebūtu vajadzējis tevi traucēt
I shouldn't disturb you.
ai sudnt distērb jū
Paldies par visu, ko jūs izdarījāt prieks manis.
Thank you for all you've done for me.
fenk jū fo ōl jūv dan fo mī
LŪK, ARĪ VISS!
Vairāk "ELEMENTU" angļu valodā praktiski NAV!
Tagad - tikai elementu un vārdu iekalsana, formulu un teikumu "saliksana" no tiem, sīs "saliksanas" likumi un nianses, nianses un vēlreiz nianses, tā kā bez "saliksanas" likumiem, t.i. "spēles noteikumiem" angļu valoda vēl ir niansu un izņēmumu valoda.
Bet principā
"Zelta tabulas" + "Spēles noteikumi" + elementi un formulas
un jūs jau varat pateikt praktiski visu!
Lūdzu iekalt vēl vienu saīsinātu nepareizo darbības vārdu sarakstu.
2. nepareizo darbības vārdu saraksts
(ar vienādām 2.un 3.formu)
bend (bent,bent) - bend (bent) - liekt
bind (bound, bound) - baind (baund) - sasiet, sapīt
bleed (bled, bled) - blīd (bled) - asiņot
bring (brought, brought) - bring (brōt) - atnest
build (built, built) - bild (bilt) - būvēt
burn (burnt, burnt) - beōn (beōnt) - degt, apdegt
buy (bought, bought) - bai (bōt) - pirkt
catch (caught, caught) - keč (kōt) - ķert, noķert, saķert
deal (delt, delt) - dīl (delt) - izdalīt, tirgoties
feed (fed, fed) - fīd (fed) - barot
feel (felt, felt) - fīl (felt) - just
hang (hung, hung) - heng (hang) - karāties, kārt
hear (heard, heard) - hier (hēd) - dzirdēt
keep (kept, kept) - kīp (kept) - turēt, paturēt, glabāt
lead (led, led) - līd (led) - vest, vadīt
lend (lent, lent) - lend (lent) - aizdot
make (made, made) - meik (meid) - taisīt, izgatavot
mean (meant, meant) - mīn (met) - satikt
read (read, read) - rīd (red) - lasīt
sell (sold, sold) - sel (sould) - pārdot
send (sent, sent) - send (sent) - sūtīt
shoot (shot, shot) - sout (sot) - saut
sleep (slept, slept) - slīp (slept) - gulēt
smell (smelt, smelt) - smel (smelt) - ost, ostīt, saost
speed (sped, sped) - spīd (sped) - steigties
spend (spent, spent) - spend (spent) - tērēt
spit (spat, spat) - spit (spet) - spļaut
teach (taught, taught) - tīč (tōt) - mācīt, pasniegt
tell (told, told) - tel (tould) - teikt, likt, pavēlēt
think (thought, thought) - fink (sōt) - domāt
weep
(wept, wept) - uīp (uept) - raudāt
LABS PADOMS:
Iesaku jums pēc iespējas biezāk ķert sevi pie jebkuras domas un tūlīt pat sev jautāt: "Bet vai es varu to pateikt angliski?"
Uztaisiet savu personīgo vārdnīciņu un tūlīt pat ievietojiet tajā jums vēl nepazīstamas formulas un ekvivalentus vārdiem no jūsu domām.
Ticiet man - jūs būsit pārsteigts, cik neliels vārdu daudzums ir nepieciesamas, lai izteiktu ikdienas vajadzības.
Tas parasti svārstas starp 800 u 1500 vārdiem un tos, kā jau teicu ievadā, var mierīgi iemācīties 15-20 dienās.
Bet pilnīgai laimei, uzķēris jebkuru savu domu, tūlīt pacentieties, izmantojot "savus" angļu vārdus + elementus + formulas un "Zelta tabulas" Nr. 1, 2 un 3, pārvērst so domu jums jaunā angļu frāzē.
BET TAGAD VĒLREIZ PĀRBAUDĪSIM
AGRĀK IEKALTO
("ELEMENTUS" UN VĀRDUS ATKĀRTOSANAI)
Es esmu zēns. - I am a boy (saīs. I'm).
ai em e boi aim
Viņs ir skolnieks - He is a schoolboy (saīs. he's)
hī iz e skūlboi hīz
Es/viņs biju/bija . was .
uoz
Tu, Jūs (piekl.) esi/-at virsnieks. You are an officer.
jū ā en ofise
Tu biji . - you were + an officer
jū uē
. bija . - . were . - uē
Neaizmirstiet lietvārdam daudzskaitlī pielikt galotni -s
Viņi bija . - they were officers
būsu .
būsi will saīsinātā formā tiek apgriezts līdz 'll un
. būs . .will be vienkārsi tiek pievienots vietniekvārdam:
būsim . 'll be I'll = I will, we'll = we will utt.
būsit
būs
Vēlreiz pievērsu jūsu uzmanību tam, ka sinī un citos gadījumos tiesi un tikai
"WILL" = uil
ir konkrētais elements, kas norāda uz nākotni, bet
"BE" = bī = būt
ir tikai darbības vārds, kura vietā var lietot jebkuru citu jums vajadzīgo darbības vārdu.
Piemēram:
Tu būsi labs skolotājs = You'll be a good teacher
jūl bī e gud tīčer
Tu skriesi katru dienu = You'll run every day
jūl ran evrī dei
Tās bija darbības vārda "būt" - "to be" formas.
Tātad, ja vārdnīcā jūs ieraudzdzīsit, piemēram, sāda tipa izteicienu
" be afraid" - bī efreid = "baidīties"
(burtiski "būt sabaidītam")
tad atcerieties, ka jāmaina tiesi elements "be" - bī (būt)
Piemēram:
Es baidos no tevis. = I'm afraid of you
aim (ai em) efreid ov jū
Viņs baidījās no . = He WAS afraid of .
hī uoz efreid ov
Viņi baidīsies no . = They WILL BE afraid of .
zei uil bī efreid ov
vai = They'LL BE afraid of .
zeil bī efreid ov
Tu nebaidies . = You ARE NOT afraid of .
jū ā not efreid ov
Viņs piekusa (ir piekusis) = He IS tired.
hī iz taied
Mēs lepojāmies ar tevi. = We WERE proud of you
uī uē praud ov jū
Viņi guļ (viņi ir aizmigusi) = They ARE asleep
zei ā eslīp
Akārtojums.
Jautājumā formulas otrā daļa,
t.i. elementi AM, ARE, IS, WAS, WERE, WILL
em, ā, iz, uoz, uē, uil
tiek pārnesti uz teikuma sākumu un vispār
Jautājums VIENMĒR
sākas ar jautājuma vārdu
KĀ JAUTĀT:
Jūs piekusāt? (esat jūs piekusis?) = ARE you tired?
ā jū taied
Piezīme:
Atkārtoju - mūsdienu angļu valodā NAV vārda "tu", pie visiem vērsas ar "Jūs" - "You" - kā pie viena cilvēka, tā pie daudziem. Bet, kad runa iet par daudziem, tad lietvārds, dabiski, tiek lietots daudzskaitlī, tas ir, ar galotni -(e)S beigās.
Piemēram:
Tu biji zēns. = You were a boy - jū uē e boi
Jūs bijāt zēni. = You were boyS - jū uē boiz
PS: atgādinu, ka "es" - "I" angliski vienmēr raksta ar lielo burtu.
Lūk, tāda ir angļu pasapziņa un domas par sevi!
KĀ PATEIKT:
"ES - NE."?
"NE" angliski "NOT" - not
un to liek tūlit aiz "AM", "IS", "ARE" u.c.
pie kam tiesi uz to, t.i. uz "NOT" tiek likts uzsvars.
Piemēram:
I'm NOT a crook! = Es neesmu blēdis!
aim not e kruk
Tas pats ar citiem darbības vārdiem
Es neiesu uz turieni. = I'll not go there = I will not go there = I won't go there
ail not gou zē ai uil not gou zē ai uont gou zē
Saīsinātā formā:
I will not = I won't - ai uont - es nebūsu .
I am not = I'm not - aim not - es ne.
he is not = he's not = he isn't - viņs ne.
hīz not hī iznt
she is not = she's not = she isn't - viņa ne.
sīz not sī iznt
it is not = it's not = it isn't - viņs (ne cilvēks) ne.
its not it iznt
ATKĀRTOT VAI IEKALT!!!
|
Mans - my - mai Tavs, jūsu - your - jōr Viņa - his - hiz Viņas - her - hōr Es - I - ai Tu, Jūs - you - jū Viņs - he - hī Viņa - she - sī Viņs (nedz.) - it - it Mēs - we - uī Jūs - you - jū Viņi - they - zei Kāpēc? - why - uai |
Viņa, viņas (par nedz) - its - its Mūsu - our - aue Viņu - their - zē Kāpēc? - what for - uot fō Kas? - what? - uot Kāds - which? - uič Kur? Kurp? - where? - uē Kad? - when? - uen Kas? - who? - hū Kā? - how? - hau Ko? - whom? - hūm Kurs no - which of - uič of Kā? - whose - hūz |
SVARĪGA NIANSE:
jautājumos ar vārdu "KAS" var būt divi varianti:
Noskaidrojot cilvēka "personību", lieto vārdu
"WHO?"
Kas ir sis cilvēks? - Tas ir mans tēvs.
Who is this man? - This is my father.
hū iz zis men zis iz mai faze
Kas ir sis cilvēks? - This is the famous artist N.
zis iz ze feimes ātist N.
Bet noskaidrojot profesijas, sociālo stāvokli, lieto vārdu
"WHAT?"
Kas ir sis cilvēks - Viņs ir skolotājs.
What is this man? - He's a teacher.
uot iz zis men hīz e tīčer
Then, if she wasn't a tourist, what was she?
zen if sī uouznt e tūrist uot uoz sī
Tad, ja viņa nebija tūriste, kas tad viņa bija?
(D.Morrel's " Assumed Identity")
VĒL ATKĀRTOJUMS
Bet tagad paspēlēsim "domino" - "saliksanu" no "ķieģeļiem" = frāzes no elementiem:
KĀ PATEIKT:
Viņa She sī
+ bija + was uoz ? - VIENKĀRSI!!!
+ atraitne + a widow e uidou
Tā + nav + mana māja. = This + is not + my house.
zis iz not mai haus
KĀ PATEIKT:
"Viņs nav labs cilvēks."
Ņemam vārdnīcu, atrodam: labs = good - gud
cilvēks = man - men
Viņs + nav + labs cilvēks = He + is not + a good man.
hī iz not e gud men
Pievērsiet uzmanību: "a" - e, tāpat "the" - ze
tiek likti PIRMS apzīmētāja - īpasības vārda:
Labs cilvēks = A good man - e gud men
Slikts cilvēks = A bad man - e bed men
Prakse:
Sī ir masīna, nevis velosipeds = It's a car, not a bike.
its (it iz) e kā not e baik
Jautāsit:
"Sī ir masīna?" = Is it a car? - iz it e kā
ir sī masīna?
Jautājumi, kā tika runāts jau ieprieks,
sākas ar tiem pasiem "ARE, IS, WILL" utt.
Rīt mēs lidosim atpakaļ uz mājām. = Tomorrow we will fly back home.
temorou uī uil flai bek houm
Vai mēs rīt lidosim atpakaļ uz mājām? = Will we fly back home tomorrow?
ul uī flai bek houm temorou
Mēs bijām seit, bet ne tur. = We were here, not there.
uī uē hiē not zē
Mēs bijām seit vai tur? = Were we here or there?
uē uī hiē ō zē
Tu esi skolnieks. = You are a schoolboy.
jū ā e skūlboi
Vai tu esi skolnieks? = Are you a schoolboy?
ā jū e skūlboi
Are you alrght? - ā jū ōlrait = Ar tevi viss kārtībā?
Is it a book? - iz it e buk = Vai tā ir grāmata
Will you go home? - uil jū gou houm = Tu iesi uz mājām?
KĀ JAUTĀT:
Kur ir + tava + skola? = Were is your shool?
uē iz jō skūl
ELEMENTĀRI!!!
Kur jūs esat? = Where are you? - uē ā jū
Kas tas ir? = Who is it? - hū iz it
Kad ir tava dzimsanas diena? = When is your birthday?
uen iz jō bjōfdei
Kura (no tām) ir jūsu māja? = Which (of these) is your house?
uič (ov zēz) iz jū haus
Viņs tiesām ir students? = Is he really student?
iz hī rilī stjūdint
Mēs sovasar nebrauksim uz dienvidiem = We won't go to the south this summer.
uī uont gou tu ze sauf zis same
Mēs sovasar nebrauksim uz dienvidiem? =Won't we go to the south this summer?
vount uī gou tu ze sauf zis same
ATKĀRTOT:
"Man ir ." u.c.
ATCERĒSIMIES, ka angļi saka "I have ." utt.
DARBĪBAS VĀRDA "PIEDERĒT (BŪT)" = "to HAVE" - te hev FORMAS;
Kā vienmēr, mūsu iemīļotie "VIŅS, VIŅA, KAS?" atsķiras no pārējās kompānijas un pretendē uz izņēmuma stāvokli, piesķirot sev atsķirībā no citiem galotni "-S" (tiek izrunāta kā "-z")
Mums nepieciesamās darbības vārda "HAVE" formas ir pavisam 6, kā jūs, drosi vien, atceraties no "ZELTA TABULAS Nr.2":
HAVE
HAD
HAS
TO HAVE
HAVING
WILL HAVE
Visiem (atskaitot "VIŅS" un kompānijai)
IR . =. HAVE . - hev - var saīsināt līdz "..'ve" piem.: I've, We've
vai I've got., we've got.
Viņam
IR. = he HAS. - hī hez - var saīsināt līdz "he's" - hiz vai he's got.
Viņai
IR . = she HAS. - sī hez - var saīsināt līdz " she's" - siz vai she's got.
Visiem
BIJA . = . HAD . - hed vai .'d got .
Visiem
BŪS .= . WILL HAVE - uil hev vai .'ll 've got (bet tā jau tīra sarunvaloda)
Piemēram
Man ir . - I have . - ai hev
Tev ir . - you have . - jū hev
Mums ir . - we have . - uē hev
Jums ir . - you have . - jū hev
Viņiem ir . - they have . - zei hev
bet:
Viņam ir . - he has . - hī hez
Viņai ir . - she has . - sī hez
Viņam (-ai) ir - it has . - it hez
Tev būs . - you will have . - jū uil hev
Will saīsinās līdz 'll
Man būs . - I'll have - ail hev
Lai vienkārsāk būtu pateikt par piederību
.nav ., . nebija ., . nebūs .
vajag vienkārsi
pie "HAVE" vai " 'VE GOT"
pielikt
"NO"
- nou (bet ne "NOT"!!!)
Piemēram:
Mums rīt nebūs laika. = We'll (=we will) have no time tomorrow.
uil (ui uil) hev nou taim temorou
Man ir māja. = I have a house.
ai hev e haus
Man nav mājas. = I have no house.
ai hev nou haus
= I've got no house.
aiv gat no haus
Jums ir daudz māju. = You have many houses.
jū hev menī hauziz
Jums nav māju. = You have no houses.
jū hev nou hauziz
Viņiem nav grāmatu. = They have no books.
zei hev nou buks
Viņiem nebūs bērnu. = They will have no children.
zei uil hev nou čildren
Man rīt ir dzimsanas diena. = I have birthday tomorrow.
ai hev bjudei temorou
Man rīt nav dzimsanas diena = I have no birthday tomorrow.
ai hev nou bjudei temorou
Viņam nav izredzu. = He has no chance.
hī hez nou čēns
Nevaru neatkārtot manā "SuperVadonī" kā piemēru doto mazo pantiņu no "Arabesku" grupas dziesmiņām:
- "We should be thinking "Mums vajadzētu padomāt
About some drinking!!!" Par mazu iedzersanu!!!"
- "I'm sorry, honey " Man, piedod,dārgum,
I'm short of money!!!" Ir pavājāk ar naudu!!!"
+ VĒL PĀRIS PIEMĒRU PAR VISPĀRĒJĀM TĒMĀM:
I was born (on .) = Esmu dzimis (piedzimu) (tādā un tādā datumā0
ai uaz boin
My cheek has swalling after I fell from the tree.
mai čik hez svelling ēfte ai fel from ze trī
Mans vaigs uzpampa pēc tam, kad es nokritu no koka.
Un kā parasti, dodu jums vajadzīgu nepareizo darbības vārdu sarakstu.
3. nepareizo darbības vārdu saraksts
(visas 3 formas ir dazādas)
arise (arose, arisen) - eraiz, erouz, eraizn - celties
bear (bore, born) - bea, bō, bōn - dzemdēt
bear (bore, borne) - bea, boo, bōn - nest, nēsāt
beat (beat, beaten) - bīt, bet, bītn - sist
bite (bit, bitten) - bait, bet, bitn - iekost
blow (blew, blown) - blou, bleu, bloun - pūst
break (broke, broken) - breik, brouk, broukn - lauzt
choose (chose, chosen) - čūz, čouz, čouzn - izvēlēties
do (did, done) - dū, did, dan - darīt
draw (drew, drawn) - drau, drū, drōn - vilkt, zīmēt
drink (drank, drunk) - drink, drenk, drank - dzert
drive (drove, driven) - draiv, drouv, draivn - vadīt masīnu
eat (ate, eaten) - īt, eit, ītn - ēst
rot (rotted, rotten) - rot, rotid, rotn - liekt
saw (sawed, sawn) - sāv, savd, sāvn - zāģēt
sew (sewed,sewn) - seu, seud, sūn - sūt
shave (shaved, shaven) - seiv, seivd, seivn - skūties
show (showed, shown) - sou, soud, soun - rādīt
swell (swelled, swallen) - svel, sveld, svoln - pampt
Jau redzamas beigas!
Vēl nedaudz un ar nepareizajiem, bet sevisķi svarīgajiem darbības vārdiem būs cauri!
Jūsu attieksmei pret tiem jābūt filozofiskai - tā ir realitāte.
Bet nekrītiet kompleksos - kā jau teicu pasā
sākumā, ja jūs pāris reizes darbības vārda
vārdnīcas formai vienkārsi pievienosit -(e)D, jūs tomēr
sapratīs un vai nu palabos, vai pasmaidīs (bet tīsuprāt
tā darīt nevajag!).
ATKĀRTOJUMS!
Jautājuma vārdus liek teikuma sākumā!!!
Gadījumos ar "VIŅS", "VIŅA" un "KAS?" darbības vārda beigās liek "-(e)S.
"TO" (tū) pirms darbības vārda nozīmē galotni
"-t"
VĀRDI UN ELEMENTI PIEMĒRU IZPRASANAI UN IEKALSANAI:
What kind of .? - uot kaind ov - Kāds? Kāda tipa? Kāds tiesi?
kind - kaind - veids, tips this - zis - sis
if - if - ja that - zet - tas
back - bek - atpakaļ know - nou - zināt
to - tū - uz (nor.virzienu) tell - tel - teikt
from - from - no now - nau - tūlīt
with - uiz - ar (kopā) drink - drink - dzert
out - aut - no; ārā! milk - milk - piens
about - ebaut - par like - laik mīlēt (patikt)
without - vizaut - bez cry - krai - raudāt, kliegt
on - on - uz, pie see - sī - redzēt
your - jua - tavs, jūsu day - dei - diena
my - mai - mans (-a, -i) seldom - seldem - reti
every - evrī - katrs speak - spīk - runāt
often - ōfn - biezi morning - mōning - rīts
in - in - (vieta kur) thing - fing - lieta
for - fō - prieks be able - bī eibl - spēt
PS: Atsevisķi - par prievārdiem of - ov, by - bai un with - uīz
"OF" = ov norāda
KAM PIEDER tas vai cits prieksmets
This is the house of my father. = Sī ir mana tēva māja.
zis iz ze haus of mai fazer
The story of your life. = Tavas dzīves stāsts.
ze storī of jua laif
PIEDERĪBU var izteikt arī vienkārsi pieliekot galotni "-'S" vārdam - ar apostrofu
My father's house = Mana tēva māja.
"BY" - bai norāda
kas ir kaut ko izdarījis
A mistake made by you. - Kļūda ko tu esi pieļāvis.
e misteik meid bai jū
The house built by this man. - Māja ko uzcēlis sis cilvēks.
ze haus bilt bai zis men
Taču, kad runa iet par kaut ko,
ko izmantojam PAR INSTRUMENTU,
tiek lietots prievārds "WITH" - uif (= latviesu "ar")
To eat with a fork. - Ēst ar daksiņu.
tū īt uif e fōk
I built it with my own hands. - Es to uzcēlu ar savām pasa rokām.
ai bilt it uif mai oun hends
KĀRTĒJĀ ATKĀRTOSANA.
Atgriezīsimies pie ārkārtīgi svarīgā nepareizā darbības vārda
"DO",
kurs nozīmē "DARĪT".
Taču patreiz tas interesē mūs tikai tādēļ, ka
AR TĀ PALĪDZĪBU angliski TIEK UZDOTI GANDRĪZ VISI JAUTĀJUMI,
kas atbilst tipam
"Tu zini .?", "Tu lasīji .?"
Tikai par nākotni jautā ar "WILL .?" = uil
Will you drink it? = Vai tu to dzersi?
uil jū drink it
Un kad jūs uzdodat jautājumu, tad gan pa personām, gan laikiem izmainas tikai sis elements - darbības vārds = jautājuma vārdiņs "DO" - dū.
Atkārtosim darbības vārda "to do" formas, kas mums nepieciesamas
jautājumu uzdosanai:
does he .? - daz hī = tagādnē prieks "viņs", "viņa" un lietvārdiem
vienskaitlī.
do . ? - dū = tagādnē prieks visām pārējām personām un
lietvārdiem daudzskaitlī.
did .? - did = pagātnē visām personām un lietvārdiem
jebkurā skaitlī.
"Do" un tā atvasinājumi ir īsts "jautājuma vārds". Jautājumos tas, tāpat kā visi jautājuma vārdi tiek likts teikuma sākumā.
Ko viņs dara dienvidos? - What does he do in the south?
uot daz hī dou in ze sauf
Kur jūs redzējāt so cilvēku? - Where did you see this man?
uē did jū sī zis men
Es viņu neatceros. - I don't remember him.
ai dount rimembe him
Viņs neatceras mani. - He doesn't remember me.
hī daznt rimembe mī
Mēs neatcerējāmies viņus. - We didn't remember them.
uī didn't rimembe zem
Vai tu lasi grāmatas katru dienu? - Do you read books every day?
dū jū rīd buks evri dei
Vai es tevi pazīstu? - Do I know you?
dū ai nou jū
Vai viņa tev vakar zvanīja? - Did she call you yesterday?
did sī kōl jū jestedei
PS: Atcerieties vēlreiz, ka vienmēr, kad runa ir par "viņu", darbības vārda beigās pievieno galotni "-(e)S". Tas pats ir gadījumā ar darbības vārdu "do" - do + es = does - daz. Tādēļ, kad jautājam " Bet vai viņa zina?", tad to neaizmirsīsim:
Vai viņa pazīst so dāmu? - Does she know this lady?
daz sī nou zis ledi
PS: Bez tam atcerēsimies, ka ne. angliski ir NOT - not un ka so not liek tūlīt pēc darbības vārdu "be", "have", "do" formām vai "n't" veidā tiek pievienots tiem:
Es neesmu students. - I'm not a student.
aim not e stjūdent
Viņam nav naudas. - He hasn't any money.
hī haznt eni manī
Tu to neizdarītu. - You wouldn't do that.
jū vudnt dū zet
Tātad!
Lai pateiktu kaut ko nolieguma formā pemēram - "es nezinu", "es nezināju" utt. - arī tas jāsaka darbības vārda "do" savienojumu ar "n't" tikai tas jau izskatīsies drusku savādāk:
DON'T = dount = dū + not nozīmē "es ne.", tu/jūs ne., viņi ne.
DOESN'T = daznt = daz + not nozīmē "viņs ne.", "viņa ne."
DIDN'T = didn't = did + not nozīmē to pasu visām personām pagātnē.
IEKALT!!!
Viņs, viņa nepazīst - he doesn't know. Hī daznt nou
Es, tu, jūs, mēs, viņi nepazīst - I don't know ai dount nou
Visas personas nepazina - . didn't know didn't nou
Visas personas nepazīs - . won't know = will not know
vont nou uil not nou
Jautājumiem
Tu pazīsti .? - Do you know.? - dū jū nou
Viņs pazīst.? - Does he know .? - daz hī nou
. pazina .? - Did . know .? - did nou
. pazīs .? - Will . know .? - uil nou
PAPILDUS INFORMĀCIJA:
I have no. var pat teikt I don't have Man nav .
ai hev nou ai dont hev
He have no. - he doesn't have Viņam nav .
hī hev nou hī daznt hev
. didn't have . . nebija .
didnt hev
Bet, ja lietojat vārdus
ANY MANY MUCH A LITTLE A FEV
enī menī mač elitl efjū
JEBKURS DAUDZ DAUDZ MAZ MAZ
labāk teikt tikai ". doun't have", " doesn't have" un "didn't have"
t.i. ar formu "DO" + "NOT" - dū not
Tāpat var teikt
I haven't much money. vai I haven't got much money.
ai hevnt mač manī ai hevnt gat mač manī
kaut arī skaistāk un elegantāk ir teikt
I don't have many problems. - Man nav daudz problēmu.
ai dount hev menī problems
vai vēl spēcīgāk
I don't have money problems. - Man nav naudas problēmu.
ai dont hev manī problems
Vārdi
many menī daudz - tā ko var skaitīt gabalos
match mač daudz - tā, ko nevar skaitīt
(a) few (e) fjū nedaudz - tā, ko var skaitīt
a little e litl nedaudz - tā ko nevar skaitīt
little litl maz - tā ko nevar skaitīt
Atbilstosi
HOW MUCH? - hau mač CIK? - par naudu, pienu, gaisu utt.
HOW MANY? - hau menī CIK? - par kājām, grāmatām utt.
LABS PADOMS AIZŅEMTIEM SLIŅĶIEM:
Ja jums ir slinkums mācīties vārdus, veidojiet tos pasi!
Ja jums zināmam angļu vārdam pieliksiet
"UN-." - en = "NE-."
kas katram vārdam, kuram tas pievienots, piesķir noliedzosu vai pretēju nozīmi, uzreiz papildināsiet savu vārdu krājumu.
Piemēri:
Īpasības vārdi Darbības vārdi.
uncivilized - necivilizēts uncork - atkorķēt
encivilaid enkōk
unpopular - nepopulārs undress - noģērbt (-ties)
enpopulē endres
uncommon - neparasts undo - atraisīt
enkomen andjū
unkomfortable - neērts unfasten - atpogāt
enkomfetebl enfasn
Bez tam, par cik angļu vārds biezi ir tikai "kaila sakne" tad zinot to (so vārdu), var vispār diezgan viegli palielināt savu vārdu krājumu, veidojot jaunus vārdus pievienojot sai saknei noteiktus piedēkļus.
Un otrādi - var saprast nepazīstamus vārdus, zinot sos piedēkļus.
Lūk piemēri lietvārdiem:
-NESS: friendly - draudzīgs - friendliness - draudzīgums
frendli frendlines
(atcerēsimies, ka "y" pārvērsas par "i")
-AGE: bond - vergs - bondage - verdzība
bond bondidz
-ER: custom - paradums - customer - klients
kastem kastemer
-DOM: free - brīvs - freedom - brīvība
frī frīdem
-HOOD: neighbour - kaimiņs - neighbourhood - kaimiņi
neibe neibehūd
-SHIP: friend - draugs - friendship - draudzība
frend frendsip
-LEDGE: know - zināt - knowledge - zināsanas
nou noulidz
-MENT: punish - sodīt - punishment - sods
panis panisment
Īpasības vārdiem:
-FUL: - ar kaut ko pilns
hope - cerēt - hopeful - optimistisks
houp houpful
-LESS: - bez.
fruit - auglis - fruitless - bez augļiem
frūt frūtlis
-SOME: - radoss
trouble - grūtības - troublesome - apgrūtinoss
trabl trablsam
-ABLE: - pakļauts
punish - sodīt - punishable - sodāms
panis panisable
Esiet drosmīgi! Sliktāk nebūs!
BET TAGAD PAKRAUSIM "MĀJIŅAS" NO BLOKIEM!
Es nemīlu raudāt. - I don't like to cry.
ai dount laik te krai
Es mīlu lasīt so grāmatu katru dienu. - I like to read this book every day.
ai laik rīd zis buk evri dei
Jūs mīlat dzert pienu rītos? - Do you like to drink milk in the morning?
dū jū laik te drink milk in ze moning
Mēs maizi neēdam biezi - We don't eat bread often.
uī dount īt bred ōfen
Tu neievainoji mani. - You didn't hurt me.
jū didnt hūt mī
Pēc "WHO?" - hū = "KAS?" tagādnē un pagātnē
nav jāsaka "DOES .?" - daz vai "DID .?" - did
pēc :WHO" nāk vienkārsi darbības vārds ar galotni "_S" vai "(e)D":
Who cares? - Kam kāda darīsana?
hū kēs
Who dares? - Kas uzdrosināsies?
hū dēz
Who needs it? - Kam tas vajadzīgs?
hū nīds it
bet
Who doesn't need it? - Kam to nevajag?
hū daznt nīd it
Who profits? - Kas par labumu?
hū profits
Who likes piano? - Kas mīl (kam patīk) pianino?
hū laiks piēno
bet
She didn't like him so much! - Viņa to tik ļoti nemīlēja!
sī didnt laik him sou mač
Why didn't she like so much? - Kāpēc viņa viņu tik ļoti nemīlēja?
vai didnt sī laik him sou mač
Where did you study English? - Kur jūs mācījāties angļu valodu?
uē did jū stadī inglis
How often will you go there? - Cik biezi jūs brauksit uz turieni?
hau ofen uil jū gou zēe
I'd like to know what you've got in your bags.
aid laik te nou uōt jūv got in jō bēgs
Es gribētu zunāt, kas ir jūsu somās.
I think we should call the cops.
ai fink sud kōl ze kops
Es domāju, ka mums jāpsauc policisti.
temorou - rīt - tomorrow
mīting - tiksanās, sapulce - meeting
pātīsipeit - piedalīties - participate
bī eibl - spēt, varēt - be able
bikōz - tāpēc, ka - because
Rīt es nevarēsu piedalīties sapulcē, tāpēc, ka lidosu uz Monako
temorou ai uil not bī eibl te pātīsipeit in ze mīting bikōz ai flai te monakou
Tomorrow I will not be able to participate in the meeting, because I fly to Monaco
Vai jūs varēsit .? - Will you be able to .? - uil jū bī eibl tū
4. nepareizo darbības vārdu saraksts
fall (fell, fallen) - fōl, fel, foln - krist
fly (flew, flown) - flai, flū, floun - lidot
forget (forgot, forgotten) - feget, fogat, fogatn - aizmirst
freze (froze, frozen) - frīz, frouz, frouzn - saldēt
get (got, got) - get, got, got - saņemt
give (gave, given) - giv, geiv, givn - dot
go (went, gone) - gou, vent, gan - iet
grow (grew, grown - grou, grū, groun - augt, audzēt
hide (hid, hidden) - haid, hid, hidn - slēpt
know (knew, known) - nou, ņū, noun - zināt
lie (lay, lain) - lai, lei lein - gulēt, atrasties
ride (rode, ridden) - raid, roud, ridn - braukt
rise (rose, risen) - raiz, rouz, raizn - celties
see (saw, seen) - sī, sou, sīn - redzēt
shake (shook, shaken) - seik, suk, seikn - kratīt, kratīties
shrink ( shrank, shrunken) - srink, srenk, srankn - sabozties
speak (spoke, spoken) - spīk, spouk, spoukn - runāt
steal (stole, stolen) - stīl, stoul, stouln - zagt
strike (struck, struck) - straik, strak, strak - sist
swear (swore, sworn) - svea, svō, svōn - zvērēt
take (took, taken) - teik, tuk, teikn - ņemt
tear (tore, torn) - tie, tō, tōn - plēst
throw (threw, thrown) - frou, frū, froun - mest
wear (wore, worn) - uea, uō, uōn - nest
write (wrote, Written) - rait, rout, ritn - rakstīt
Kā redzat, "nepareizie" darbības vārdi tiesām ir "nepareizi". Tādam. piemēram, sevisķi lietotam darbības vārdam kā "GO" = "iet", otrā forma, t.i. pagātne, vispār ir paņemta no pavisam cita darbības vārda - "to wend". Labi vēl, ka arī tas nozīmē "iet", savādāk būtu pavisam traki!
Ir darbības vārdu pāri, kuru jēga ir dazāda, bet vārdnīcas forma vienāda - tie vienādi tiek rakstīti un izrunāti, bet 3.un 4.formas dazādas, piemēram
lie (lai, lain) - gulēt, atrasties,
bet
lie (lied, lied) - ņemt (tātad sis "lie" - "pareizais").
TEKSTI - DIALOGI SMAIDAM UN PRIEKS IESILDĪSANĀS.
Nr. 1:
A.: If I had a lot of money, I buy an island.
if ai hed e lot of manī ai bai en aislend
Ja man būtu kaudze naudas, es nopirktu salu.
B.: But you haven't got a lot of money.
bat jū hevnt gat e lot of manī
Bet tu nesaņem kaudzi naudas.
A.: I know. Bui if I had lot of money, I'd definitely buy an island.
ai nou bui if hed lot of manī aid definitili bai en aislend
Es zinu. Bet ja man būtu kaudze naudas, es noteikti pirktu salu.
B.: If you bought an island, what would you do.
if jū bout en aislend uōt vid jū dū
Ja tu nopirktu salu, ko tu darītu?
A.: If I boght an island, I'd live on it.
if ai bout en aislend aid laiv an it
Ja es nopirktu salu, es dzīvotu uz tās.
B.: If you lived on an island, you might get ill some day.
if jū lavid an en aislend jū mait get ill sam dei
Ja jūs dzīvotu uz salas, jūs varētu kādu dienu saslimt.
A.: Of course, I wouldn't live there unless I had three wives.
of kos ai vudnt liv frī anles ai hed frī vaivs
Dodoties uz turieni gribētu lai man būtu trīs sievas.
B.: If you had three wives, what would they do?
if jū hed frī vaivs uot vid zei dū
Ja tev būs trīs sievas, ko viņas darītu?
A.: One would clean, one would cook, and the other would take care of me.
van vud klīn van vud kuk end ze ofe vud teik teik kī of mai.
Viena uzkoptu, viena vārītu un vēl viena rūpētos par mani.
B.: I'm so sorry you haven't got a lot of money!
aim sou sorī jū hevnt gāt e lot of manī
Man ir zēl, ka tu nedabū kaudzi naudas!
Vārdnīca:
a lot of - e lot ov - kaudze ., daudz
wife - vaif - sieva
island - aislend - sala
clean - klīn - uzkopt
buy - bai - pirkt
cook - kuk - gatavot ēdienu, vārīt
ill - il - slims
take care of . - teik kē ov - rūpēties par .
get ill - get il - saslimt
other - aze - cits, vēl viens
definitely - definitli - noteikti
unless - anles - ja ne.
I'm (you're, he is utt.) sorry - Man (tev, viņam utt.) ir zēl .
Unless I had - ja man nebūtu
Don't go unless you want! - Neaizej, ja vien negribi!
Tulkotāja piezīme
Sinī sarunā oriģināls ir tikai angļu teksts. Izrunu un tulkojumu pievienojis tulkotājs, kādēļ tie var būt apsaubāmi, tā ka centīgam sliņķim jācensas pasam pareizi izlasīt un pārtulkot tekstu.
Nr. 2:
S.: Did you buy a pair of shoes, Dad?
did jū bai e pē ov sūz dēd
Vai tu nopirki kurpju pāri, tēt?
H.: No. None of the shoes I liked was the right size. My feet are very wide and
nou nan ov ze sūz ai laikt uoz ze rait sais mai fut ā veri uaid end
Nē. Nebija man patīkamu kurpju pareizā izmēra. Mana pēda ir platāka un
most of the shoes were for narrow feet.
mōst ov ze sūs uē fō neou fut
lielākā daļa kurpju bija prieks sauras pēdas.
Vārdnīca:
a pair - e pē - pāris
shoes - sūs - kurpes
Dad - dēd - tētis
like - laik - patikt
right - rait - pareizs
size - sais - izmērs
feet - fut - kāja, pēda
wide - uaid - plats
narrow - neou - saurs
ATKĀRTOJUMS:
Es neatļauju viņam daudz peldēt. - I don't let him swim much.
ai dount let him suim mač
PS. Pēc "LET" - let = ļaut, atļaut
izmanto tikai darbības vārda vārdnīcas formu bez "to":
Ļauj viņam iet!
Palaid viņu! - Let him go! - let him gou
Lai viņs iet!
Tas maksā tikai vienu dolāru? - Does it cost only one dollar?
daz it kost ounli uan dale
ai liv in latvia - Es dzīvoju Latvijā. - I live in Latvia.
ai dount liv in latvia - Es ne dzīvoju Latvijā. - I don't live in Latvia.
dū ai līv in latvia - Vai es dzīvoju Latvijā? - Do I live in Latvia?
hi līvz in latvia - Viņs dzīvo Latvijā. - He lives in Latvia.
hī daznt līv in latvia - Viņs nedzīvo Latvijā. - He doesn't live in Latvia.
daz hi līv in latvia - Vai viņs dzīvo Latvijā? - Does he live in Latvia?
ai didnt līv in latvia - Es nedzīvoju Latvijā. - I didn't live in Latvia.
did ai līv in latvia - Vai es dzīvoju Latvijā? - Did I live in Latvia?
didn't ai līv in latvia - Vai es nedzīvoju Latvijā? -Didn't I live in Latvia?
ai uil liv in latvia - Es dzīvosu Latvijā. - I will live in Latvia.
ai vount līv in latvia - Es nedzīvosu Latvijā. - I won't live in Latvia.
uil ai līv in latvia - Vai es dzīvosu Latvijā? - Will I live in Latvia?
PASAKIET:
Tu mani mīli? - Do you love me?
dū jū lav mei
Cik tu par to samaksāji? - How much did you pay for this?
hau mač did jū pei fō zis
Kad mēs iesim mājās? - When will we go home?
uen uil uī gou houm
IEKALIET KĀ VĀRDUS NO VĀRDNĪCAS!!!
Paskaidrojums:
Daudzpunktu vietā var un vajag likt jebkuru darbības vārdu.
Lielais burts nozīmē ka uz tā ir uzsvars.
"Able" - eibl nozīmē " ir spējīgs".
"To" - tū pirms sī un turpmākiem darbības vārdiem NAV JĀLIEK.
Atgādinām, ka ka daziem darbības vārdiem ir sinonīmi - elementi, kas izmaināmi pa personām un laikiem, jo pasi sie darbības vārdi izmainīties nevar:
CAN = BE ABLE TO . = spēt, prast
MUST = HAVE TO . = jā., vajag
MAY = BE ALLOWED TO . = var
Varu., protu - ken - can
nevaru . - kenot, kent - cannot., can't
. varēju. - kud - could .
. nevarēju . - kud nOt, kudnt - could not, couldn't
spēsu . utt. - uil bī eibl tu - will be able to .
nespēsu . - vount bī eibl tu - won't be able to .
. jā(izdara) . - mast - must .
. nav jā. - mast nOt, mastnt - mast not, mastn't
. bija jā. - hed tū - had to .
. nebija jā. - didn't hed tū - didn't had to .
. būs jā. - uil hev tū - will have to .
. nebūs jā. - vount hev tū - won't have to .
man vajadzētu . - ai sud - I should .
man nevajadzētu . - ai sudnt - I shouldn't
man vajag (izdarīt) - ai nīd tū - I need to .
man vajag (izdarīt) - ai hev tū - I have to .
man nevajag . - ai dount nīd tū - I don't need to .
man nevajag . - ai dount hev tū - I don't have to .
es . (vēlme) - ai vud - I would .
es ne. (vēlme) - ai vudnt - I wouldn't .
es labāk .(vēlme) - aid rāze - I'd rather .
es drīkstu . - ai mei - I may .
es drīkstēju - ai uaz elaud tū - I was allowed to .
es drīkstēsu . - ai uil bī elaud tū - I will allowed to .
es drīkstēsu . - ail bī elaud tū - I'l allowed to .
es nedrīkstēju . - ai uoz not elaud tū - I was not allowed to .
- ai uoznt elaud tū - I wasn't allowed to .
es nedrīkstēsu . - ai uil not bī elaud tū - I will not be allowed to .
- ai vount bī elaud tū - I won't be allowed to .
Tagad, ceru, jūs atcerējāties vai pievērsāt uzmanību tam, ka daziem darbības vārdiem ir "dubultnieki-paplasinātāji" - līdztiesīgi sinonīmi ar to pasu nozīmi:
must = have to . = jā. (pienākums)
can = be able to . = spēt, prast
may = be allowed to . = drīkst
Lielu problēmu vai intrigu te nav - lieta tikai tā, ka pirmā stabiņa vārdi nevar izmainīties = pieņemt kaut kādas galotnes un, pats galvenais,
nepiedalās pagātnes un nākotnes veidosanā vai, sakot citādi,
nepieņem galotni -(e)D
un nav savienojama ar elementu "will"
bet to sinonīmi no otrā stabiņa var izmainīties pēc vajadzības un mainās. Tajos, dabīgi, pirmais elements, t.i. "be" vai "have" un tiesi "be" un "have" formas norāda
KAS "varēja", vai KURA "pienākums bija" un galvenais KAD viss tas bija vai būs.
I have to leave = man jāaizbrauc
He has to leave = viņam jāaizbrauc
We had to leave = mums jāaizbrauc
They will to leave = viņiem būs jāaizbrauc
I will be able to leave = es drīkstēsu aizbraukt
I was allowed to leave = es drīkstēju aizbraukt
You were be allowed to leave = es drīkstēju aizbraukt
He will be allowed to leave = viņs drīkstēs aizbraukt
ai ken dū zis ai mast gou
Es varu to darīt. Man jāaiziet.
I can do this. I must go.
hī sud īt zis epl uī vud bai zis beg
Viņam bija jāapēd sis ābols. Mēs pirktu so somu.
He should eat this apple. We would buy this bag.
zei mei kam hī sudnt insalt hiz neibes
Viņi drīkst atnākt. Viņam nevajag apvainot savus kaimiņus.
They may come. He shouldn't insult his neighbours.
Atkārtoju, ka visos sajos izteicienos pēc "can" u.c. "to" - tū pirms darbības vārdiem neliek, t.i. tiek izmantota 1.(vārdnīcas) darbības vārda forma.
Bez tam, siem "ken, mast, sud, vud, mei, mait" netiek pievienots "-S", kad runa ir par "viņu": "sī ken, mast ." un taml.
Vai viņs dzīvoja Londonā? - Did he live in London?
did hī liv in landen
liv - live - dzīvot - pareizais darbības vards, bet
līv - leave - aiziet, aizbraukt - nepareizais d. v. 2.un 3.formas -left, left - left.
PS: Papildus īpatnības siem izteicieniem ir tas, ka noliegums "ne" = "not" tiesi seko aiz siem vārdiem (kuri arī ir darbības vārdi) vai tiek pievienoti tiesi tiem, sevisķi saīsinātajā veidā, t.i. "-n't":
Nevaru, nevar utt. - kenot - cannot
- kent - can't
nav jā. - mast not - must not
- mastnt - mustn't
. nevajadzētu . - sudnt - shouldn't
(es) ne. (darītu) - vudnt - wouldn't
. nedrīkst . - mei not - may not
- dazas formas raksta kopā, bet ja "not" stāv atsevisķi, uzsvars krīt uz tā.
Jautājumos ar siem darbības vārdiem nav vajadzīgi arī jautājuma "elementi" - "do, does vai did".
Jautājumus uzdod ar tiem pasiem vārdiem.
Vai es varu .? - ken ai - Can I.?
Vai viņam vajag peldēt? - sud hi svim - Should he swim?
Vai jūs neizdarītu to prieks manis?
vud jū dū zis fō mī
Would you do this for me?
Vai drīkstu ienākt? - mei ai kam in - May I come in?
Visos pārējos gadījumos (izņemot agrāk uzskaitītos) darbības vārdam ir savs parastais nenoteiksmes rādītājs - "tū" vai "te" = "to", t.i. ir 5.formā.
Es varu to panest. - ai ken kerī zis - I can carry this
vai - aim eibl te kerī zis - I'm able to carry this
Es varēju . - ai kud - I could .
vai - ai uoz eibl tū - I was able to .
Es spēsu to nest - ai uil bī eibl te kerī zis - I will be able to carry this.
Darbības vārdam "can" - ken - spēt nav savas nākotnes formas, vai, citādi sakot, tas nav savienojams ar elementu "will"
Nedrīkst teikt "es spēsu". Izmantojot darbības vārdu "can", jāsaka ai uil bī eibl tū - I will able to .
Atkārtoju, ka eibl - able nozīmē - spējīgs, tas, kas var.
es gribu . - ai uont tū - I want to .
viņs grib . - hī uonts tū - he wants to .
. gribēja . - .uontid tū - . he wanted to .
. gribētu . - . vud laik tū - would like to .
saīsināti - 'd laik tū . - 'd like to .
Piemēram: I'd like to kiss your eyes
aid laik te kis jō aiz
Es
vēlētos skūpstīt tavas acis.
"Must" - mast - man jā.(dara) ir arī cits izteiciens, kas pilnīgi var to aizvietot, bet nav tik kategorisks:
I HAVE TO . - man jā.(dara) un I DON'T HAVE TO . - man nav jā.
ai hev tū ai dont hev tū
Viņam jāiziet. Viņam nav jāaiziet.
He has to leave. He doesn't to leave.
hī hez te līv hī daznt te līv
Man sodien nav jāaizbrauc.
I don't have to leave today.
ai dount hev te līv tedei
Darbības vārds "must" tāpat nepieņem nekādas galotnes un nav savienojams ar elementu "will", tas ir, viņam tāpat nav savas nākotnes un pagātnes formas.
Nedrīkst teikt:
temorou ai uil most līv - rīt man būs jāizbrauc
vai
ai mastid līv estedei - man vakar bija jāaizbrauc.
Vienīgais pareizais
Man rīt būs jāaizbrauc. - I will have to leave tomorrow.
ai uil hev te līv temorou
Man vakar bija jāaizbrauc. - I had to leave yesterday.
ai hed te līv jestedei
Man nav jāizbrauc sodien. - I don't have to leave today.
ai dont hev te līv tedei
= I must not leave today.
ai mast not līv tedei
Bet iespējams darbības vārdu tagadnē izmantot, lai apzīmētu arī nākotni:
Man būs jāaizbrauc rīt. - I must leave tomorrow.
ai mast līv temorou
Kā jau ir teikts agrāk, arī elementus ".'ve got" un ".'s got" tāpat var izlietot "jā." nozīmē. Taču, kā jūs pasi saprotat, tagadnē:
We've got to + write this - Mums tas ir jāuzraksta.
uīv gat te rait zis
She's got to + study. - Viņai jāmācās.
sīs gat te stadī
I've got to + say "no". - Man jāsaka - nē.
aiv gat te sei no
You've got to + read it all - Jums tas viss ir jāizlasa.
jūv gat te rīd it ōl
He's got to +buy that car. - Viņam jāpērk sī masīna.
hīs gat te bai zet cā
They've got to + rest. - Viņiem jātpūsas.
zeiv gat te rest
Patrenējieties, ievietojot pirmā stabiņa izteicienos jebkuru otrā stabiņa vārdu savienojumu - manā mācību grāmatā visu drīkst - tā ir universāla!
Ieteicam tomēr sos izteicienus lietot tikai apgalvojumos, bet ne noliegumos!
Labāk savienojiet sādus elementus:
You + don't + have to + leave
jū dont hev te līv
Tev nav jāaiziet.
VIENKĀRSI TĀPAT:
Lūk, divi teikumi angļu valodā, kuri nozīmē vienu un to pasu bet it kā ņemti no dazādām valodām:
YOU GOT ANY KIDS? (amerikāņu) = DO YOU HAVE CHILDREN? (angļu)
= Vai tev ir bērni?
Lūk, tā!!!
Pavingrināsimies salikt elementus
Es apgrieztu viņam kaklu!
I would break his neck (= I'd break .)
ai vud brik hiz nek
Es nevarēsu tev iedot naudu uzreiz.
I won't be able to give you money at once.
ai vount bī eibl te giv jū manī et uans
Viņam jābūt izolētam.
He should be isolated.
hī sud bī aiseleitid
Ja man būtu nauda, es nezagtu.
If I had money I wouldn't steal.
if ai hed manī ai vudnt stīl
ATGĀDINU
ka pēc "if" - "if " "ja . " nozīmē, neatkarīgi no tā par ko ir runa,
darbības vārds "be" - bī - būt tiek lietots tikai"were" - vē formā.
If I were ., if he were ., if you were . = Ja es, viņs, tu būtu . utt.
Bez tam atgādinu, ka pēc "if" - if "ja" nozīmē netiek izmantots nākotnes rādītājs "will", t.i. pat darbības vārda nākotnē pēc "if" stāv darbības vārds tikai savā 1.formā (bez "to") vai formā ar galotni -(e)S.
Atkārtojiet piemērus:
If I go there . nozīmē: 1) Ja es eju turp, .
2) Ja es iesu turp, .
un
If he goes there . nozīmē 1) Ja viņs iet turp, .
2) Ja viņs ies turp, .
Arī pēc "SHOULD" un "WOULD" lieto tikai darbības vārda vārdnīcas - 1.formu bez "to"
You shouldn't go there! She should do that again.
jū sudnt gou zē sī sud dū zet egen
Tev nevajadzētu iet turp! Viņai to vajadzētu izdarīt atkal.
This wall should be removed.
zis uōl sud bī rimūvd
Sī siena būtu jānovāc.
What would you do if you were rich?
uot vud jū dūu if jūuē rič
Ko tu darītu, ja tu būtu bagāts?
I would never let her down.
ai vud neve let hjō daun
Es nekad viņu nekavētu.
He would spend the money if he could.
hī vud spend ze manī if hī kud
Viņs iztērētu naudu ja viņs varētu.
Kāpēc tu gribi man to dot? - Tāpēc, ka es gribu tevi.
Whu do you want to give me this? - Because I want you.
uai dū jū uont te giv mī zis bikōz ai uont jū
Es izdarīsu visu, ko varu, lai darītu tevi laimīgu.
I'll do all (that) I can (in order) to make you happy.
ail dū ōl zet ai ken in ōde te meik jū hepī
Pamtojoties uz pēdējo teikumu var teikt, ka angļu valoda ir ekonomiskāka kā latviesu, jo no angļu valodas viedokļa būtu divi lieki vārdi:
., ko . - that
., lai . - in order
Angļu valodā tos mierīgi var izlaist. Pareizi būs:
I'll do all I can to make you happy.
ail dū ōl ai ken te meik hepī
ATKĀRTOJUMS:
Es gribu, lai tu izdarītu to prieks manis.
Burtiski: "Es gribu tu izdarīt prieks manis to."
I want you tto make for me.
ai uont jū meik fō mī
Viņs negrib, lai tu aizlidotu.
Burtiski: " Viņs negrib tu aizlidot."
He doesn't want you to fly awai.
hī daznt uont jū flai euei
Mēs negribam, lai bērns raud.
Burtiski: "Mēs negribam bērns raudāt"
We don't want the child to cry.
uī dount ze čaild te krai
ATKĀRTOT:
mani, man - me - mī mūs, mums - us - as
viņu, viņam - him - him viņus, viņiem - them - zem
viņu, viņai - her - hjō jūs, tevi - you - jū
Atcerēsimies un paspēlēsimies!
Man būtu vajadzējis to zināt ieprieks.
I should have known this beforehand.
ai sud hev nou zis bifōhend
So pulksteni nevar salabot. = Sis pulkstenis nevar būt salabots.
This watch cannot be repaired.
zis vōč kenot bī ripēd
Man nav kur iet.
I have nowhere (vai no place) to go.
ai hev nouuē (vai no pleis) te gou
Nekas nespēlējas ar viņu.
Nobody plays with him.
noubodī pleiz uif him
Manai meitai nebija ko darīt.
My daughter had nothing to do
mai dāte hed nafing te dū
Es nevienam nekad nemelosu.
I will never lie to anybody.
ai uil neve lai tū enībadī
Viņa nekad neredzēja viņa smaidoso seju.
She never saw his smiling face.
sī neve sav hiz smailing feis
Nekad neuzticies glītai sejai!
Never trust a pretty face!
neve trost e pretī feis
Tu to nozēlosi!
You can regret it!
jū ken rigret it
Bet nu ilgi gaidītais pēdējais obligāti iegaumējamais nepareizo darbības vārdu saraksts:
5. nepareizo darbības vārdu saraksts
awake ( awoke, awaken) - eveik, evouk, eveikn - pamosties
become (became, become) - bikam, bikeim, bikam - kļūt
begin (began, begun) - bigin, bigen, bigan - sākt
come (came, come) - kam, keim, kam - nākt
dig (dug, dug) - dig, dag - rakt
fight (fought, fought) - fait, fōt - cīnīties
find (found, found) - faind, faund - atrast
hold (held, held) - hould, held - turēt
ring (rang,rung) - ring, reng, rang - zvanīt
run (ran, run) - ran, ren, ran - skriet
shine (shone, shone) - sain, soun - spīdēt, mirdzēt
sing (sang, sung) - sing, seng, sang - dziedāt
sit (sat, sat) - sit, set - sēdēt
spring (sprang, sprung) - spring, spreng, sprang - lēkt
stand (stood, stood) - stend, stud - stāvēt
stick (stuck, stuck) - stik, stak - lipt, pielipt
stink (stank, stunk) - stink, stenk, stank - smirdēt
strive (strove, striven) - straiv, strouv, straivn - censties
swim (swam, swum) - svim, svom, svam - peldēt
swing (swung, swung) - sving, svang - sūpot, sūpoties
understand (understood) - andestend, andestud - saprast
win (won, won) - uin, uan - uzvarēt, iespēlēt
wring (wrung, wrung) - ring, rang - izgriezt veļu
Mana kāja bija salauzta.
My leg was broken.
mai leg uoz broukn
Mana masīna tika nopirkta par ļoti zemu cenu.
My car was bought at a very low price.
mai kā uoz bout et e verī lou prais
Es biju ievainots. Es biju pārsteigts.
I was wonded. I was astonished.
ai uoz uoundid ai uoz astonisid
Smaidosa sieviete glāstīja raudoso bērnu.
A smailing woman caressed the crying child.
e smailing wumen kerest ze kraing čaild
Aizveriet durvis, lūdzu!
Close the door, please!
klouz ze dōr plīz
Dārgais! Aizej un nopērc man to lielo torti!
Dear! Go and buy that big cake for me!
diē gou end bai zet big keik fō mī
DIALOGS:
N.: Do you smoke, Bob?
Dū jū smouk bab
Vai tu smēķē, Bob?
B.: No, I used to smoke.
nou ai ūsd tū smouk
Nē, es regulāri nesmēķēju.
N.: Do you drink?
dū jū drink
Vai tu dzer?
B.: No, not now. I used to drink, but I'm married now and I have three
nou not nou ai juzd tū drink bat aim merid nou end ai hev srī čilden
Nē, tagad ne. Es regulāri dzeru, bet tagad esmu precējies un man ir trīs
children, so I cannot afford to drink and my vife doesn't allow me to smoke.
sou ai kenot afod te drink end mai vaif daznt alou mī te smuk
bērni, tā ka es nevaru atļauties dzert un mana sieva neatļauj man smēķēt.
Vārdnīca:
smoke - smouk - smēķēt married - merid - precējies
use - juz - lietot afford - afod - atļauties
use to. - juz tū - regulāri allow - elau - atļaut
now - nou - tagad thre - trī - trīs
wife - vaif - sieva place - pleis - vieta
leg - leg - kāja wound - vūnd - brūce
repair - ripē - labot happy - hepī - laimīgs
cry - krai - raudāt fly - flai - lidot
Bet tagad mazs, skaists F.S.Ficdzeralda dzejolītis, kuru es ļoti mīlu un tāpēc visur citēju:
"I'm the sheik of Araby - Es esmu seihs no Arābijas,
aim ze seik of erebī
Your heart belongs to me - Tava sirds pieder man.
jōr hāt bilongs mī
Tonight when you're asleep - Sonakt, kad tu aizmigsi,
tūnait uen jūr eslīp
Into your tent I'll creep." - Es tavā teltī iezagsos.
intū jōr tent ail krīp
jūr . = jū + ā = YOU'RE . - tā ir vēl viena saīsinājuma forma
Vārdnīca:
belong to - bilong tū - piederēt heart - hāt - sirds
tent - tent - telts tonight - tūnait - sonakt
creep (crept) - krīp, krept - līst, zagties
Bet te dazi nevienkārsoti teikumi no īstas (brīnisķīgas) angļu grāmatas, ko uzrakstījis īsts (brīnisķīgs) angļu rakstnieks sers Dzefrī Āčers (Jeffry Archer):
Galvenais - nebaidīties!
Ņemiet vārdnīcu un ieskatieties vēlreiz "Zelta tabulās".
The entrance to the Embassy on the ground floor was firmly shut.
ze entrens tū ze embasī on ze graund flō uoz fimlī sat
Ieeja sūtniecībā apaksējā stāvā bija ciesi noslēgta.
"Why do you require this information?" - she asked sharply.
uai dū jū rekvaie zis informeisn sī eskid sarplī
"Kādēļ jūs pieprasāt so informāciju?" - viņa asi jautāja.
Stephen's answer motivated the girl to immediate action and she produced a file
Stefens ensjū motiveitid ze gēl tū emīdiet eksen end sī predjūst e fail
Stefena atbilde rosināja meiteni uz tūlītēju darbību un viņa uzrādīja lietu
a within a few minutes.
e vīfin e fjū minīts
pēc pāris minūtēm.
Atgādinājums:
Ja jebkuram lietvārdam vai īpasvārdam ar apostrofu pievieno "'S" = 's, tas apzīmēs tā vai cita prieksmeta vai darbības "saimnieku", piemēram
My father's house - Mana tēva māja.
mai fāzes haus
Milton's poems - Miltona poēmas.
miltons poems
Piezīme:
Tas kas latviski beidzas ar -i (asi, ātri), angliski beidzas ar
"-ly" - lī
ātri - quikly - kviklī
lēni - slowly - sloulī
tehniski - tecnicaly - teknikelī
Papildus par lūgumiem, atbildēm un pavēlēm, tas ir par tā saucamo pavēles izteiksmi:
Iekalt!!!
Dod man .! - Give me .! - giv mī
Nedod man .! - Don't give me .! - dount giv mī
Necenties domāt! - Don't try to think! - dount trai te fink
Centies nedomāt! - Try not to think! - trai not te fink
"PLĪZ" - "please" - lūdzu - vinmēr liek pasa lūguma sākumā vai beigās un vienmēr atdala ar komatu:
Lūdzu parādiet man savu čemodānu!
Please, show me your suitcase!
plīz sou mī jō sūtkeis
Nebrauc tik ātri, lūdzu!
Don't drive so fast, please!
dount draiv sou fāst plīz
Un vēl viena simpatiska pieklājības formula:
Vai jūs nebūtu tik laipns sniegt man savu roku!
Will (would) you be so kind as to give me your hand!
uil (vud) jū bī sou kaind ez te giv mī jō hend
Esi tik laipns, nopērc man ziedus!
Be so kind as to buy me flowers!
bī sou kaind ez te bai mī flaues
Pavēlēs un padomos ļoti lietota ir formula
"GET" = get
+ atbilstosā darbības vārda 3.forma.
Piemēram:
Get dressed! - get drest - Apģērbies!
dress - dres - apģērbties - dress+ed - 3.forma no dress
Get ready! - get redī - Esi gatavs
ready - redī - gatavs
Sai formulai ir zināma nobeigtības nokrāsa.
"Get lost!" - "Pazūdi!" - teica Čarlzs Bronsons Vladimiram Visockim,, kad tas nejausi ieraudzīja Bronsonu Parīzē un gribēja tam personīgi pateikt par savām lielajām simpātijām pret viņu.
lost = darbības vārda "lose" - lūz - zaudēt 3.forma.
Sī formula t.i.
"get" (jebkurā vajadzīgajā formā) + jēgas darbības vārda 3.forma
vispār tiek litota ārkārtīgi biezi un ne tikai pavēles formā.
Nekusties! - Don't move! - dount mūv
Aizej, nopērc to grāmatu tūlīt pat!
Go and buy that book right now!
gou end bai zet buk rait nau
Tu labāk būtu aizvācies no sejienes!
You'd rather get out from here!
jūd rāze get aut from hiz
Dārgā! Ļauj man noskūpstīt tev roku!
Dear! Let me kiss your hand!
die let mī kis jō hend
Vai jūs nepakalposit man?
Would you do me a favour?
vud jū dū mī e feive
Nesaki viņam, lai viņs to izdara!
Don't tell him to do this!
dount tel him te dū zis
Pasaki viņam, lai viņs to nedara!
Tell him not to do this!
tel him not te dū zis
ATKĀRTOT!
Nekas ne. - nobody . Nekas nezin.
noubodī Nobody knows
noubodī nouz
Nekas ne. - nothing . Nekas nesāp.
nofing Nothing aches.
nofing eiks
Nekad ne. - never Tas nekad nenotiks.
neve It never happens.
it neve hepns
Bet tagad ļoti sarezģīts teikums:
Nekur uz zemes nav labākas vietas prieks dzīvosanas (dzīvosanai).
Nowhere on the Earth there is a better place for living.
nou uē on ze ēf iz e bete pleis fō līving
Pievērsiet uzmanību savienojuma "THERE IS ." - zē iz vai tā variantiem ar vārdiem, kas satur "NO" vai "NOT" vai ar pasu "NO", rezultātā iznāk:
There is nobody here now.
zē iz noubodī hie nau
Paslaik te nekā nav.
NIANSE Nr. 1
Angļu valodā pastāv vairākas iespējas pateit "katrs", tāpēc nebrīnieties, ja sastapsiet dazādus variantus.
Mūsu gadījumā jums pietiek atcerēties divus vārdus:
every - evrī - katrs
each of - īč ov - katrs no
Bez tam, tiem kam interesē, varu piebilst, ka, ja runa ir par vienu no diviem cilvēkiem, tad saka:
Each of the two boys
īč of ze tū bois
Katrs no diviem zēniem.
Ja runa ir par vienu no daudziem, pareizāk ir teikt:
Every one of the boys.
evrī uan ov ze bois
Katrs no zēniem.
NIANSE Nr. 2
Vārdi angļu valodā ļoti viegli savienojas cits ar citu, dodot pie tam diezgan interesantus rezultātus, pie kam pirmais vārds sinī savienojumā nosaka vai apraksta otro, piemēram:
game - geim - spēle
hall - hol - zāle
a game hall - spēļu zāle - a hallgame - spēle zālē
border - bōde - robeza
state - steit - valsts
a border state - pierobezas valsts - a stateborder - valsts robeza
spring - spring - avots
water - vote - ūdens
spring water - avota ūdens - a waterspring - ūdens avots
Divi vārdi var savienoties vienā, veidojot jaunu vārdu:
mail + box = mailbox
meil boks meilboks
pasts + kaste = pastkastīte
NIANSE Nr. 3
Lai apzīmētu kaut kā kārtas numuru, skaitlim jāpievieno galotne "-th" - "-f"
Piemēram:
four + -th = fourth
fō f fōf
četri ceturtais
eleven + -th = eleventh
elēven f elevnf
vienpadsmit vienpadsmitais
thirty seven + th = thirty seventh
fjorī sevn f fjorī sevnf
trīsdesmit septiņi trīsdesmitseptītais
Arī seit nav bez izņēmumiem:
pirmais - first - first
otrais - second - sekend
piecdesmit otrais - fifty second - fiftī sekond
tresais - third - fid
piektais - fifth - fifs
Bet kā jūs domājat, cik piekto karavīru var būt ierindā, vai cik trīsdesmit otro māju var būt ielā?
Pareizi - kā vienu, tā otru var būt tikai pa vienam, tāpēc kārtas skaitļus parasti lieto kopā ar noteikto artikulu "the" - ze:
the second dai - otrā diena
NIANSE Nr. 4
Atgādinu, ka "mans", "tavs" (tātad "kā?") utt. tipa vārdus sauc par piederības vietniekvārdiem. Angļu valodā tie pieder diviem tipiem.
IEKALT!
I II
mans my - mai mine - main
tavs, jūsu your - jō yours - jōz
viņa his - hīz his - hīz
viņas her - hōe hers - hōes
viņa, viņas (nedz) its - its its - its
mūsu our - aue ours - auez
viņu their - zē theirs - zēz
Ceru, ka nav vērts atkārtot ka "my" nozīmē kā "mans", tā arī "mana", "mani" utt.
I tipa piederības vietniekvārdi tiek lietoti tikai kopā ar citiem vārdiem:
my house, your sister, his car utt.
mai haus jōe site hiz cā
mana māja tava māsa viņa masīna
Tie pilnībā atbilst latviesu vietniekvārdiem
II tipa vārdi tiek lietoti patstāvīgi un parasti kalpo kā īsas atbildes uz "Kam pieder sī māja?" līdzīgiem jautājumiem vai arī īsam, asam apstiprinājumam:
"Whose house is this one?" - "It's mine!" vai vienkārsi "Mine!"
uhīz haus is zis uan its main
"Kuram ir sī māja?" "Mana!"
The money is yours, and nobody will take it from you!
ze manī iz jōz end noubodī uil teik it from jū
Nauda ir tava un neviens tev to neatņems!
SKAISTS PIEMĒRS:
Skratch my back, and I'll skratch yours!
skreč mai bek end ail skreč jōz
Pakasi man muguru, bet es pakasīsu tavu! = "Tu man, es - tev"
LAIPNĪBU APMAIŅA nianses kontekstā:
A: B:
"It's my pleasure to have the honour of ." - "The pleasure is mine!"
its mai pleze te hev ze ōne ov ze pleze iz main
"Man ir ļoti patīkami būt godam ." - " Tas man ir ļoti patīkami!"
Bet uzkodām - mazs dialogs no Bernarda Sou "Pigmaliona":
N.: Her name cannot be Doolittle.
hjō neim kenot bī dūlitl
Viņas vārds nevar būt Dūlitla.
N.: Why?
uai
Kāpēc?
N.: Because Doolittle is an English name. And she is not English.
bikōz dūlitl iz en inglis neim end sī is not inglis
Tāpēc ka Dūlitls ir angļu vārds. Un viņa nav angliete.
H.: Oh, nonsense! She speaks English perfectly.
ō nonsens sī spīk inglis pēfiklī
O, blēņas! Viņa runā angliski priekszīmīgi.
N.: Too perfectly! Can you show me any English woman who
tū pēfektlī ken jū sou mī enī inglis vumen hū
Tiesām priekszīmīgi! Jūs varat parādīt man kaut vienu angļu sievieti, kas
speaks English as it should be spoken? Only foreigners who are taught
spīks inglis ez it sud bī spoukn onli forines hū ā tōt te
runā angliski, kā vajag runāt? Tikai ārzemnieki, kurus apmāca
to speak it, speak it perfectly!
te spīk it spīk it pēfektlī
to runāt, runā to priekszīmīgi!
PASKAIDROJUMI:
Angļu valodā debess pusu nosaukumus, kā arī tautību un valodu nosaukumus raksta AR LIELO BURTU.
"be spoken" = burtiski "būt runājamam" = tajā runā
spoken - spoukn ir darbības vārda to speak - runāt 3.forma
".are taught" = burtiski "ir apmācāmi" = viņus apmāca
taught - tōt ir darbības vārda to teach - tīč - mācīt 3.forma
simply, perfectly - lūdzu atcerēties, ka latviesu apstākļu vārdu galotnei -i atbilst angļu -ly
"get married" - atgādinu, ka savienojums "get + darbības vārda 3.forma apzīmē kaut kādu, varbūt pat iedomātu darbības nobeigtību ar ļoti lielu pārliecības daļu, piemēram:
. off and get it done!
of end get it dan
, un lai darbs būtu padarīts!
She got kidnapped.
sī gat kidnept
Viņu nolaupīja.
"He's getting married in the morning!" - " So get him to the church on time!"
hiz getting merid in ze moning sou gat him tū ze čōč on taim
" Viņs precēsies rīt!" - "Tā ka nogādājiet viņu baznīcā laikā!"
(arī
no "Pigmaliona").
LAIKI - TĒMA, KAS VAIRS NAV MURGS.
Kā jau bija teikts agrāk, angļu valodā pastāv ļoti attīstīta un diezgan sarezģīta laiku sistēma un to savienojamība vienam ar otru, kuru filoloģijā mēdz saukt par "SEQUENCE of TENSES", ko var tulkot kā "laiku mija" vai "laiku secība", bet kuras būtību vislabāk izsaka tās tradicionālais nosaukums
"LAIKU SASKAŅOSANA"
Sī sistēma jānovērtē pozitīvi, jo tā tomēr ir ārkārtīgi loģiska un ja to labi zina, tā kļūst ērta un eleganta - ar to ir ļoti patīkami manipulēt, kad gribi radīt iespaidu, ka esi izglītots un smalks sarunu biedrs.
Par cik manai metodikai un tās tradicionālajai "māsai" ir dazādi mērķi, tad , ja arī es jums sāktu stāstīt par visu so "laiku sistēmu", jebkurā gadījumā es tāpat pieturētos pie mana termina - "savienojamība", jo praktiskiem mērķiem daudz svarīgāk ir zināt, kādu laika formu ar kādu var un vajaga izmantot, tas ir "savienot".
Kaut arī tas neietilpst sīs mācību grāmatas uzdevumos, tomēr drusku tālāk es vienalga dosu jums pāris padomus tiesi par angļu valodas laiku savienojamību vienam ar otru.
Bet tagad - tuvāk mūsu reālijām!
Lai runātu maksimāli pareizi un brīvi, tērējot tam minimumu pūļu un galvassāpju, es atlasīju 7 laiku formas trīs laikos - tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Neuztveriet to kā esamību, kura it kā liekas acīmredzama. Ir jāatsķir LAIKS - objektīva realitāte un darbības vārda laika formas, kuras sodien ir, bet rīt vairs nav.
Praktiski visās valodās, piemēram, ir gadījumi kad tiek aizvietototas darbības vārda nākotnes formas ar tagadnes formām, bet dazās valodās (piemēram, ķīniesu) nākotnes formas vispār nav.
Mēs taču pavisam mierīgi sakām: "Rīt es lidoju mājās.", ne tikai "es lidosu", vai "Svētdien mēs ejam ciemos pie draugiem" un ne tikai "iesim".
Tāpat nevajag baidīties no SĪM 7 FORMĀM.
Visas sīs laiku formas, tāpat kā viss pārējais angļu valodā, tiek sastādīts no jums jau labi zināmiem (ceru) "elementiem" un, dabīgi, ir to savienojums.
IEKALT:
ZELTA TABULA Nr. 4
1) I + WRITE - ai rait es rakstu
2) I + AM + WRITING - ai em raiting es rakstu (paslaik)
3) I + WILL + WRITE - ai uil rait es rakstīsu
4) I + WILL BE + WRITING - ai uil bī raiting es rakstīsu (tiesi tad)
5) I + WROTE - ai rout es rakstīju
6) I + HAVE + WRITTEN - ai hev ritn es (uz) rakstīju
7) I + WAS + WRITING - ai uoz raiting es rakstīju (toreiz)
Seit tiek nomainīti tikai atbilstosi personām un laikiem pēc parastās shēmas tikai darbības vārdi "BE" un "HAVE" ar savām formām
am, is, are, was, we, has
em is ā uoz uē hez
vai, citiem vārdiem sakot, atkarībā no vajadzības tiek izmantotas dazādas to formas:
He IS walking, you ARE playing, she HAS found
uoking pleing faund
ejoss spēlējoss radoss
No sīs teicamās tabulas visvienkārsākās un saprotamākās ir sekosās 4 formas, kuras jūs jau zināt:
I love -ai lav - es mīlu
= tagadne = vārds no vārdnīcas vai ar galotni -(e)S
I loveD -ai lavd - es mīlēju
= pagātne = darbības vārda 2.forma
I WILL love - ai uil lav - es mīlēsu
= nākotne = will + vārds no vārdnīcas
I HAVE won ai hev uon - es uzvarēju (esmu uzvarējis)
= pagātne = have vai has + darbības vārda 3 forma
- atbilst latviesu pabeigtajai tagadnei.
Paliek vēl 3 laika formas bez kurām jūs principā varētu arī iztikt, bet tās tiek plasi lietotas un to nezināsana vai neprasme tās lietot dazreiz var nostādīt jūs ja nu ne tīri apgrūtinātā, tad tomēr ne visai ērtā stāvoklī, bet to zināsana var padarīt jūsu angļu valodu daudz precīzāku un bagātāku.
Runa ir par INGa laika formām, t.i par laika formām, kurā darbības vārds ir 6.formā - INGa formā.
Tās veidot ir viegli - ar to pasu saliksanu, bet pats galvenais nav iemācīties salikt, bet iemācīties pielietot.
Viena no no "-ING" - ing nozīmēm ir "-osais", "-usais"
crying - raudosais, raudājusais.
To tad arī izmanto angļi, veidojot laika formas, kuras apraksta, kas notika, notiek vai notiks
kaut kādā KONKRĒTĀ MOMENTĀ
vai
ILGSTOSĀ LAIKA PERIODĀ.
Es vispār nenosauktu to par "laika" formu, bet par "stāvokļa formu" uz ko virza burtiskā sīs formas veidosanas interpretācija:
Angliski nesaka Angliski saka
Tagad es zīmēju so shēmu. Tagad es esmu so shēmu zīmējoss.
Es raudāju, kad tu ienāci. Es biju raudosa, kad tu ienāci.
Es gaidīsu tevi visu savu mūzu. Es būsu tevi gaidoss visu savu mūzu.
Lūk - arī visa "problēma"!
Bet tagad pavingrināsimies salikt elementus.
All my life + I + am (I'm) + tryING + to learn English.
ōl mai laif ai em (aim) traing te lēon inglis
Visu savu mūzu es censos iemācīties angliski.
I + was + crying when you came in.
ai uoz kraing uen jū keim in
Es raudāju, kad tu ienāci.
At 5 o'clock you + will be + waiting for us at the station.
et faiv eklok jū uil bī uaiting fō as et ze steisn
Pulksten piecos tu gaidīsi mūs stacijā.
Ļoti elegants piemērs:
After midnight you have to be waiting for me in the "Senat" bar.
āfte mīdnait jū hev te bī uaiting fo mī in ze senat bā
Pēc pusnakts tev jāgaida mani bārā "Senats"
SAGRĒMOSANA:
TAGADNE:
Ja jūs runājat par to, kas notiek = darbības vārds no vārdnīcas
"parasti vai vienmēr", tas ir tiek (1.forma)
apzīmēts parasts vai pastāvīgs ja vajadzīgs, galotne -(e)s
process
Ja jūs runājat par to, kas notiek = "be" jums vajadzīgajā formā
tiesi sajā brīdī, ilgstosi vai + darbības vārds INGa formā
atkārtoti
I am writing. ai em raiting - (paslaik) - es rakstu.
You are working. jū ā vōkong - (paslaik) - viņs strādā.
He is sleeping hī iz slīping - (paslaik) - viņa guļ.
NĀKOTNE:
3) Parastā nākotne = "will" + darbības vārds 1.formā
Ja runa iet par to, ko jūs darīsit = "will be" + darb.vārds INGa formā
kādā konkrētā momentā
(runāsanas laikā) vai ilgstosi
I will be waiting for you all my life. - Es gaidīsu tevi visu savudzīvi.
ai uil bī uaiting fo jū ōl mai laif
At 5 0'clock I will be waiting for you. - Pulksten piecos es gaidīsu tevi.
et faiv eklok ai uil bī uaiting fo jū
PAGĀTNE:
5) Vienkārsā pagātne ("darīju") = Darbības vārda 2.forma
(pareizajiem - galotne -(e)D,
nepareizajiem - iekaltā forma)
Konkrēts moments vai ilgstosa, = ". was ." vai "were"
izstiepta darbība pagātnē + INGa forma
I was finishing an article when she came in. - Es nobeidzu rakstu, kad viņa ienāca
ai uaz finising en ētikl uen sī kem in.
They were flying like big birds. - Viņi lidoja kā lieli putni.
zei uē flaing laik big bīds
Pabeigtā pagātne, liekas, = ". have" vai "has" + 3.forma
vissarezģītākā, atbilst latviesu pareizajiem - darb. vārds ar galotni
pabeigtajai pagātnei. -(e)D, nepareizajiem - iekaltā.
"izdarīja, sasita utt. nevis "darīja, sita".
PS:
Sinī gadījumā sīs laika formas uztversanas atvieglosanai, saprasanai un veidosanai ieteicams izveidot tās latvisko modeli:
Es nopirku automobīli. -
I have bought a car
modelis Man ir nopirkts automobīlis
ai hev bōt ekā
Viņa izdarīja kļūdu. - She has made a mistake
modelis Viņai ir izdarīta kļūda
sī haz meid emisteik
- "Ejam pa veikaliem!" - Let's go shopping!
lets gou soping
- "Bet mums viss jau ir nopirkts." - "But we have alredy bought everyting."
= Mēs jau visu nopirkām bat uī hev ōlredī bōt evrīfing
Lūk, tā veido so laiku.
Formāli sī darbība, kas sākusies pagātnē, pati vai tās sekas, vai ietekme turpinās līdz sim laikam. Jūs taču "nopirkāt galdu" un tas jums ir arī tagad!
Atsķirībā no sī laika vienkārsaā pagātne (.-(e)D) gan sākās, gan arī beidzās pagātnē:
I did it many times. - Es darīju to ilgu laiku (un viss!).
bet:
I have begun tvo hours ago and I'm still doing this.
ai hev bigan tū aues egoi end aim stil dūing zis
Es iesāku divas stundas atpakaļ un vēl joprojām to daru.
Īsāk:
NOPIRKU = . have bought . vai . has bought .
hev bōt hez bōt
PIRKU = . bought . vai . was buying .
bōt uoz baing
NIANSES VISIEM:
Jums jau pazīstami vietniekvārdi I, he, she, we they.
Tāpat pazīstami vietniekvārdi me, him, her, us, them.
Pievērsiet uzmanību tam, ka seit netiek pieminēti vietniekvārdi you un it.
Lieta tāda, ka tie nemainās un tiem nav atbilstoso formu otrajā grupā.
Taču jums vēl nav zināms, ka otrā grupa var aizvietot pirmo.
Izveidojas sādi pāri:
1.grupa 2.grupa
I me mī
he him him
she her hjō
we us as
they them zem
Pirmo vietniekvārdu grupu lieto tikai teikumos, kopā ar citiem vārdiem. Ja jums vajadzēs ļoti īsi pateikt, piemēram "Es!" vai "Viņs!", tad jālieto otrās grupas vietniekvārds:
Jautājums: Atbilde:
Who'll do it? - Me!
hūl dū it mī
Kas to izdarīs? - Es!
Nevajag teikt, piemēram: "You and I",
pareizi būs: "You and me".
Īsās atbildēs uz jautājumiem jāatbild ar to pasu, kas jautāts.
Will she go to school this year? - Yes, she will.
Vai viņa ies sogad uz skolu? - Jā, ies.
Vai
No, she won't.
Nē, neies.
Atbildes var sniegto informāciju apgraizīt līdz minimumam, bet saglabāt gramatisko pareizību:
Why do go there? - I have to.
Kāpēc tu ej turp? - Man vajag.
Are you going to spend the night in the open? - Yes I am.
ā jū gouing te spend ze nait in ze oupn jes ai em
Tu gatavojies pavadīt nakti svaigā gaisā? - Jā, es gatavojos.
Was he planning to rob the bank? - Yes, he was.
uoz hī plening te rob ze benk jes hī uoz
Vai viņs plānoja apzagt banku? - Jā, plānoja.
Do you want to .? - Yes, I do. vai -No, I don't
Vai tu gribi .? - Jā gribu. - Nē, negribu.
Did it taste fine? - Yes, it did vai - No, it didn't.
Vai bija garsīgi? - Jā, bija. - Nē, nebija.
NIANSES GARDĒZIEM:
Latviski var teikt
"Es domāju, ka kļūstu traks." t.i. tagadnes forma - kļūstu un pagātnes forma - domāju.
Angliski abām darbībām jābūt pagātnes formā.
I tought (that) was getting mad.
ai sōt zet ai uoz getting med
Es domāju, ka es kļuvu traks.
Es domāju, ka kļūstu traks.
thought - fōt = think - fink - domāt 2.forma
mad - med - traks, ārprātīgs
Izvērsts praktisks ieteikums sai niansei izskatās sādi:
ja galvenā teikuma darbības vārds, tas ir, visa teikuma pirmājā daļā ir vienkārsā pagātnē - 2.formā, tad arī otrās daļas darbības vārdam noteikti jābūt pagātnē vai ar elementu "would" (sk.tālāk).
Lūk kādus piemērus par so tēmu deva prof. Millers savā vārdnīcā:
Es jautāju, kā viņu sauc. = I asked what his name was.
ai ēskt uot neim uoz
Es teicu viņam, ka atnāksu. = I told him I would come.
ai tould him ai vud kam
Es teicu viņam, ka atdosu grāmatu pēc nedēļas.
I sei that I would return the boock to him in a week's time.
ai sei zet ai vud ritein ze buk tū him in e vīks taim
Es teicu viņam, ka viņs drīkst to darīt.
I told him that he was alloved to do that.
ai tould him zet hī elaud te dū zet
Ja darbības vārds galvenajā daļā ir vienā no tagadnes vai nākotnes formām, tad arī otrā teikuma darbības vārds var būt jebkurā laikā, atbilstosi runātāja vajadzību:
Es zinu, ka viņs to teica. = I know (that) he sei it.
ai nou zet hī seid it
Es nekad neticēsu, ka viņs to teica = I will never believe(that) he sei such a thing
ai uil neve belīv zet hī sei e fing
Es dzirdēju, ka viņs atgriezas. = I have heard that he is coming back.
ai hev hēd zet hī iz caming bek
Par to pasu pagātni: "NĀKOTNE PAGĀTNĒ"
Es vienmēr domāju, ka kļūsu lidotājs.
I always thought (that) I would + become a pilot.
ai ōlvē sōt zet ai vud bicam e pailet
Tu nekad neiedomājies, ka viņs nodos tevi.
You never suspected (that) he vould + betray you.
jū neve suspektid zet hī vud bitrei jū
Viņs nezināja, ka to nozēlos visu mūzu.
He didn't know (that) he would regret about it all his life.
hī didnt nou zet hī vud rigret ebaut it ōl hiz laif
Es negaidīju, ka man nāksies aizbraukt.
I didn't expect (that) I would have to leave.
ai didnt ikspekt zet I vud hev te līv
a) Kā jau teicu un ko, ceru, jūs ievērojāt " nākotne pagātnē" vienmēr tiek izteikta ar would - vud, bet ne ar will - uil
b) Bez tam, vēlreiz pievērsu jūsu uzmanību tam, ka angļu tulkojumos vārdiņs "that" = ka ., kurs .vienmēr ir iekavās, jo angļu tulkojumos tas pavisam nav obligāts!
Un lielākai pārliecībai - frāze no mūsu iecienītā Deivida Morela:
Here's the postcard I thought I would never send.
hīz ze poustkād ai sot ai vud neve send
Lūk, atklātne, (kuru) es domāju, (ka) nekad neaizsūtīsu.
Gardēziem paxiņoju, ka noteiktais artikuls "the" pirms patskaņiem tiek izrunāts kā "zi" un nevis "ze", bet par cik latviesu burts "z" latviesu sī artikula transkripcijā ir diezgan attāls savā līdzībā angļu skaņai "th", tad negribu saasināt kritiķu nepatiku vai neizpratni un vienkārsi lūdzu atcerēties, ka sinī vārdā tāds burts ir!
"The answer, my friend,is floving in the Wind ."
zi ensjū mai frend iz flouing ze uind
" Atbilde, mans draugs, lidinās vējā .",
tā dziedāja "Peter,Paul &Mary" savā graujosajā dziesmā (un Marlena Dītriha arī).
LŪGUMS:
Atcerieties, lūdzu, darbības vārdu "to use" - tu jūz, kura loma kopā ar otra darbības vārda nenoteiksmi - 5.formu (ar partikulu "to") ir izteikt tās vai citas darbības, kura izteikta ar so darbības vārdu, regulāritāti, atkārtojamību.
USE (+ "-S", "-D") to . = darīt kaut ko parasti, regulāri.
I use to come here every day. - Parasti es atnāku surp katru dienu.
ai jūz te kam hie evri dei
He used to drink all his life. - Viņs iedzēra visu mūzu.
hī jūzd te drink ōl his laif
Angļu valodā ļoti biezi prievārds tiek pārnests, lai cik tas savādi nebūtu, uz teikuma beigām.
Agrāk to uzskatīja tikai par sarunvalodas īpatnību, tagad tas ir normāli.
. I read so many books ABOUT. - par kuriem es lasīju tik daudz grāmatu.
ai rīd sou menī buks ebaut
Who are you working FOR? - Prieks kā tu strādā?
hū ā jū uoking fō
What FOR? - Prieks kam? Kādēļ?
Bez tam angļu valodā ir milzīgs daudzums tā saucamo salikto darbības vārdu, tas ir, darbības vārdu, kas pastāvīgi tiek lietoti kopā ar noteiktiem prievārdiem, kas sinī gadījumā vienmēr atrodas aiz darbības vārda.
Sie prievārdi, kuri, atkārtoju, vienmēr stāv aiz darbības vārda, biezi maina tā jēgu.
IEKALT:
do up - dū ap - ievest kārtību
go on - gou on - turpināt
walk on - uōk on - iet tālāk
go ahead - gou ehed - turpināt
put on - put on - uzģērbt
put off - put of - noģērbt
get up - get ap - celties (rītā)
get out - get aut - iziet
get on - get on - padzīvot
come up - kam ap - pienākt
hold out - hould aut - pastiept
take off - teik of - noģērbt
make up - meik ap - sagatavot
run away - ran auei - aizbēgt
call at - kōl et - ieiet
call on - kōl on - ieskatīties
call out - kōl aut - izsaukt
help down - help daun - palīdzēt nokāpt
come in - kam in - ienākt
come upon - kam epon - nejausi satikt
go out - gou aut - iziet
go in - gou in - ienākt
look round - luk raund - apskatīt
look for - luk fō - meklēt
set about - set ebaut - uzsākt
flow together - flou tegefe - saplūst
keep from - kīp from - atturēties
turn off - tēn of - izslēgt
grow upon - grou epon - uznākt (par jūtām)
stretch out - streč aut - izstiepties
sit up - sit ap - aizsēdēties
bring up - bring ap - audzināt (izglītot)
be in - bī in - būt mājās
be up - bī ap - piecelties, būt kājās
be like - bī laik - paskatīties
be about - bī ebaut - posties, taisīties, grasīties
find out - faind aut - atklāt
calm down - kēm daun - nomierināties
break up - breik ap - salauzt
fall asleep - fōl eslīp -
aizmigt
ATCERĒTIES!!!
Prievārdi latviesu un angļu valodā biezi var nesakrist lietojot tos ar dazādiem darbības vārdiem, piemēram:
latviesu valodā angļu valodā
skatīties UZ . to look AT .
bet angliski taču "uz" = "on"
gaidīt . (kaut ko) to wait FOR .
bet "for" taču angliski ir "prieks" un taml.
Tāpēc, kad (vai ja) mācīsities angļu darbibas vārdus, noteikti atcerieties, ar kādu prievārdu tiek lietots tas vai cits darbības vārds.
Sī informācija tiek sniegta tiesi pēc pasa darbības
vārda ļoti daudzās vārdnīcās.
Bet tagad skatieties ,cik viegli pēc manas metodes lasīt diezgan sarezģītus (un nevienkārsotus) angļu tekstus:
"But what about Bailey?" Bucanan asked.
bat uot ebaut beili bjukenen āskid
"Nu, un kas, Beili? - Bjūkenens jautāja.
"We'll give you our decision later."
uil giv aue disizn leite
" Mēs paziņosim savu lēmumu vēlāk."
"Sir, there isn't much time."
sō zē iznt mač taim
"Ser, nav daudz laika."
"We know that, captain,"- the colonel looked irritated, I said we get back to you."
Uī nou zet kepten ze kēnel lūkid iritītid ai sed uī get bek tū jū
"Mēs to zinām, kaptein," -pulkvedis izskatījās aizkaitināts, "mēs atgriezīsimies
pie jums."
"But in the me an while, what do I do?"
bat in ze mī en uail uot dū ai dū
"Bet ko man visu so laiku darīt?"
" Isn't it obvious? Do whatever he would do!"
iznt it objus dū uoteve he vud dū
"Vai tad nav skaidrs? Dari to pasu, ko viņs būtu darījis!"
Tālāk V nodaļā jums tiks piedāvāts "Elementu" un "noteikumu" alfabeta vārdnīca, kurā jūs pēc vajadzības varēsit (=you will be able to) atrast gatavus "gabalus", kas jums būs vajadzīgi praktiski jebkuras frāzes sastādīsanai.
Lietojiet to kā normālu vārdnīcu un salieciet
"elementus" + vārdus no parastās vārdnīcas
jums vajadzīgajās frāzēs pēc principa
X + Y + Z = frāze
IV NODAĻA
PRAKSE, PRAKSE UN VĒLREIZ PRAKSE
Bet tagad pārbaudīsim rezultātus.
1. uzdevums
Lietojot vārdnīcu un "Zelta tabulu Nr.1" pārtulkojiet uz angļu valodu vai, ja vēlaties, no angļu valodas (aizklājot vienu teksta pusi):
Man patīk lasīt. I like to read.
Man patīk lasīt grāmatas. I like to read books.
Es gribu pirkt kādu interesantu grāmatu. I want to buy an interesting book.
Seit ir koks. Tas ir liels. Here is a tree. It is big
Seit ir jauns kuģis. Tas ir ļoti skaists. Here is a new ship. She is very beautiful
Daudz bērnu spēlē spēles. Many children play games.
Decembrī ir 31 diena. December has 31 days.
Viņs ēd ļoti ātri. He eats very quickly.
Viņa mācījās angliski visu savu dzīvi. She studied English all her life.
Mēs krāsojām istabas sienas. We painted the walls of the room.
Es gribu skraidīt katru dienu. I want to run every day.
Smēkēsana ir bīstama. Smoking is dangerous.
Smaidosas sievietes bija visur. Smiling women were ewerywhere.
Aplaupīta banka. A robbed bank.
Neskaties uz sauli! Don't look at the Sun!
Es nekad neko neesmu skūpstījis. I never kissed anybody.
Viņs dzīvo rietumos. He lives in the West.
Es neredzu nekādus suņus. I don't see any dogs.
2.uzdevums
a) pārtulkojiet jebkurā virzienā;
b) uzdodiet jautājumus apstiprinosiem teikumiem:
Kas iekoda manam kaķim? Who bit my cat?
Tu baidīsies? Will you be afraid?
Uz kurieni tu brauksi vasarā? Where will you go in the summer?
Viņa bija ļoti skaista meitene. She was a very nice girl.
Was she a nice girl?
Zilonis dzēra daudz ūdens. The elephant drank match water.
What did the elephant drink?
Did the elephant drink watwer?
Kam piedersī kleita? Whose dress is it?
Vakar man nebija lekciju. I had no lektures yesterday.
Had I any letures yesterday?
Did I have any lectures yesterday?
Vakar man nebija nekādu viesu. I didn't have any guests yesterday.
Kur ir manas peldbikses? Where are my slips?
Nākosajā nedēļā man nebūs laika. I'll have no time next week.
Will I have any time next week?
Kad es biju dienvidos, katru dienu When I was in the South I ate grapes
ēdu vīnogas. every day.
Did I eat grapes every day?
Kas to darīja agrāk? Who did it before?
Vārdiņi:
before bifō agrāk, līdz
dress dres kleita
lecture lekče lekcija
guest gest viesis
week vīk nedēļa
time taim laiks
grapes greips vīnogas
every evri katru
3.uzdevums
Kā vienmēr tulkojiet uz abām pusēm:
Kas nozaga manu kabatas portfeli? Who stole my wallet?
Kāda veida restorāns tas ir? What kind of restaurant is that one?
Es neiekodu tavam kaķim. I didn't bite your cat.
Viņa nezin, kur ir viņas josta. She doesn't know where her belt is.
Mēs nezinām, kurp iet. We don't know where to go.
Tu gatavojies braukt uz Statiem? Are you going to leave for the States?
Viņs negatavojas tevi pamest. He is not going to leave you.
Man nav daudz naudas. Idon't have much money.
Viņam bija nedaudz naudas. He had a little money.
Vai tev ir kaut kāda nauda? Do you have any money?
Mums sodien nav krokodīlu. We've got crocodile today.
Mums nav nekādu krokodīlu. We don't have any crocodiles.
Jūs atbaraucāt ar vilcienu? Did you come here by train?
So sienu salauza vilciens. This wall was broken by a train.
Preces tika atvestas ar vilcienu. The goods were delivered by a train.
Kamielis var 2 nedēļas iztikt
bez ūdens. A camel can 2 weeks without water.
Mēs ēdām augļus ar rokām. We ate fruits with the hands.
Negriez zivi ar nazi! Don't cut fish with the knife!
Vai zilonis kaut kad guļ? Does an elephant ever sleep?
Vārdiņi:
wallet volit kabatas portfelis
restaurant restoant restorāns
belt bilt josta, siksna
the States ze steits Stati
crocodile krokedail krokodīls
train trein vilciens
deliver dilīve piegādāt
camel keml kamielis
fruits frūts augļi
fish fis zivis
knife naif nazis
elepfant elifent zilonis
4.uzdevums
Vēl frazes tulkosanai abos virzienos:
Man jāaizbrauc pie tēva. I must visit my Dad.. I have to visit my Dad.
I've got to visit my Dad.
Viņam jāaizbraic uz mājām. He needs to go home.
Viņam būtu vajadzējis aizbraukt He should go home.
uz mājām He should have gone home.
Mūsu zilonis nevar iedraudzēties.
ar mūsu kaķi Our elephant can't make friends with our cat.
Mēs nevaram atļaut tev tērēt tik
daudz naudas. We can't allow you to spend so much money.
Mēs nespēsim viņu atrast. We won't be able to find her.
Mēs nespējām viņu atrast. We couldn't find her.
Mums nav jāaizbrauc. We must not leave.
We don't have to leave.
Mums nebūtu vajadzējis aizbraukt. We shouldn't leave.
Man vajadzēs to saglabāt. I'll have to keep it.
Viņiem nav nekādas mūzikas lādītes. They haven't got any music-box.
Thei don't have any music-box.
They haven't any music-box.
Vai jūs nepieņemtu mūsu dāvanu? Shouldn't you accept our present?
Tev nevajadzētu kost mūsu kaķim. You shouldn't bite our cat.
Es atbrauksu, ja varēsu. I'll come if I can.
V NODAĻA
a) Likumu un elementu alfabetiskā vārdnīca
b) "Vārdiņi!"
c) Noderīgi izteicieni - Useful Expressions
d) Atlikuso nepareizo darbības vārdu saraksts
e) To vārdu saraksts, kas tiesi vai netiesi apzīmē darbības laiku
f) Izziņau tabulas
LIKUMU UN ELEMENTU
ALFABĒTISKĀ VĀRDNĪCA
(izlaista, jo pēc tulkosanas tā vairs nav alfabētiska).
"VĀRDIŅI"
Nu protams! Absolutely! abselelī
Vēl jautā! You bet! jū bet
Cik nozēlojami! What a pity! uot e pitī
Kā jums nav kauna! Shame on you! seim on jū
Izdarīsu! Will do! uil dū
Nu, ienāc taču! Come on in! cam on in
Viņa ir pieklājīgu izmēru. It's pretty big. its predī big
Es maksāju It's on me its on mī
Kam tas vajadzīgs? Who cares? hū kēres
Mēs pasi tiksim galā. We can manage. uī ken mēnedz
Paliec seit (nekustīgi)! Sit tight! sit taid
Ellisķīgi sāp! It hurts like hell! it hūts laik hel
Pārbaudi to! Check that out! ček zet aut
Tu jauc man galvu. You turn me on. jū tin mī on
Man grūti izpatikt. I'm hard to please. aim hord te plīz
Es sapratu! I got the message. ai gat ze mesidz
Galvoju. I'll bet. ail bet
Neņemiet pe sirds! Take it easy! teik it īzī
Kā vēlaties. It's up to you its ap te jū
As you wis hez jū uis
Plasāki izteicieni
Pagaidām viss kārtībā! So far, so good! sou fai sou gud
Bez fokusiem! No tricks! nou triks
Nu un ko tagad? What now? uot neu
Kāpēc tev ne.? Why don't you .? uai don't jū
Kāpēc tev neiet uz elli? Why don't you go to hell? uai don't jū gou te hell
Bet kas, ja es .? What if I .? uot if ai
Bet kas būs, ja es izstāstīsu viņai par to?
What If I tell her about this?
uot if ai tel hē ebaut zis
Bet kas būs, ja es ne.? What if I don't .? uot if ai dont
Kas notiek? What's going on? uots gouing on
Kas te, velns parāvis, notiek?
What the hells is going on here?
uot ze hels iz gouing on hie
Kas tu vispār tāds esi? Who you think you are? hū jū fink jū ā
Klausies! Look! luk
Lasies! Get lost! get lōst
Ejam! Come on! kam on
Aizveries! Shut up! sat ap
Nomierinieties! Quiet everybody! kvaiet evribadī
Skatieties zem kājām! Watch your step! uoč jō step
Laiks .! It's time to .! its taim tū
Veiklāk! Move it! mūv it
Pagaidi! Hold it! hold it
Nebrauc tik ātri! No
speeding! nou spīding
Nepārsniedz ātrumu!
Turēsimies kopā! Let's stick together! lets stik tegēfe
Pārāk nebrīnies! Don't be embarrassed! dount bī emberesd
Kas par lietu?
Kādas problēmas? What's wrong? uots uong
Kaut kas ne tā?
Kas ar tevi? What's wrong witch you? uots uong uič jū
Es būtu pagodināts! I
would be delighted! ai vud bī dilaitid
Es būtu priecīgs!
Dariet savu darbu! Mind
your own business! maind jō oun biznis
Nelieniet citu lietās!
Es runāju nopietni! I mean it! ai mīnt it
Man uzspļaut! I don't care! ai dount kē
Ej tu .! (ļoti nepieklājīgi) Up yours! ap jēz
Nav liela bēda! No hard feelings! nou hard fīling
Neraizējies! Don't
you worry! dont jū uorī
Un tas ir viss? Just like that! dzast laik zet
Vienkārsi tā?
Un kā vēl! Protams! Sure! sue
Protams! Katrā ziņā! Sure thing! sue fing
Absolutely! ebselūtlī
Velna .!
Nolādēts! Bloody! bladī
Sasodīts!
Stulbenis! Jerk! dzēk
Idiots, salasņa, čūska! Asshole! eshoul
Ķertais, muļķis Nuts nats
Katram gadījumam. Just in case. dzast in keis
Nevajag! Don't! dont
Ko tev vēl vajag? What else do you need? uot els dū jū nīd
Blēņas! Nieki! Bullshit! bulsit
Klusu! Klusāk! Mierīgi! Easy! īzī
Saudzē .! Watch your .! uač jeu
Nu un kas? So what? sou uot
Ko tagad? What now? uot nau
Tas jūs uztrauc? Does
it bother you? daz it baze jū
Jums kaut kas traucē?
I
say! ai sei
Klausies! Look! luk
Listen to me! lisn tū mī
Kāda velna pēc! What the hell! uot ze hel
DERĪGI IZTEICIENI - USEFUL EXPRESSIONS
Angļu tulkojumi daudziem no siem izteicieniem nav (are not) burtiski latviesu teicienu tulkojumi, bet dod iespējamo atbilstību tiem, kurus angļi lietosā tajās pasās situācijās.
Es domāju, tas ir viss! I guess that's it!
Nu gan! You bet!
Stop! Stāt! Pagaidi! Hold
it!
Nav par ko!
Lūdzu! You're welcome!
(atbildot uz pateicību)
Noskaidrosim attiecības! Let'make things clear!
Par jūsu panākumiem! Here's to your success!
Sabiedriskās kārtības pārkāpums Disorderly conduct
Pietiek! Diezgan! That will do .! That'll do!
Neviens no mums Nether of us
Es izdarīsu visu, ko varu. I shall do my best.
Es esmu ar mieru to pārtraukt. I'm ready to give it up.
Es gribētu jums kaut ko lūgt. Excuse me!
Teicami! Great!
Baidos ka tas tā nav> I'm afraid that's wrong.
Tas ne visai atbilst īstenībai. That's not quite true to the fact.
Absolūti pareizi! That's (quite) right!
Atbilstosi jūsu versijai According to your story
Pagaidiet pie telefona! Hold the line!
Lūdzu! Kad vēlaties! Any time!
Piedodiet! Excuse me!
Es jums piezvanīsu. I'll get back to you.
Jūsu laiks beidzies. Your time is up.
Gatavs! Izdarīts. Will do.
Viņai ir pieklājīgi izmēri. It's pretty big.
Nolieciet klausuli! Hang up!
Jūs atvieno. You'll be cut off.
Man izbeigusies nauda. I ran out of money.
Ko jūs gribat teikt? What's up?
Es domāju . I take it .
Pagrieziet pa kreisi! Take a left
Liela lieta! Big deal!
Lieciet mani mierā! Lay off!
Protams! Sure thing!
Vai ir iespējas? By any chance?
Neuztraucieties! Never mind!
Nekavējoties! In no time!
Nē, paldies, man nevajaga palīdzēt. No, thank you, I'm fine!
Nu, ja jūs tā sakāt. If you say so!
Jūs varat noapaļot līdz dolāram. You can round off to the dollar.
Uz kurieni jums? Where to?
Līdzīgi astoņdes mit dolāri. That's 80 bucks even.
Pārvietoties lai apskatītu. Getting around.
Nekavējoties! Right away!
Nedarbojās! It doesn't work!
Dazās minūtēs! Acumirklī! In a jiffy!
Vai jūs nevarētu par to parūpēties? Could you see to that?
Kaut kas ar to ir noticis. Something's wrong with it.
Jūs iesiet (brauksiet) uz diebvidiem? You'll be heading south?
Es turp kaut ko aizsūtīsu. I'll have a man there.
Veikalā to pārdod. That store carries it.
Izmantojiet to! Take advantage of it!
Beigt laikā. Meet the deadline.
Jūs tam piekrītat? Will you o'kay it?
Tas vēl nav viss. It's not the whole story.
Izsit čeku! Ring it up!
Tikai uzrādot personas apliecību. As long as you have some ID.
Es tikai skatos. I'm just looking.
Iztiksu arī bez tā. I can get along without it.
Es jūs pacienāsu. I'll treat you.
Paļausos uz jūsu vārdu. I'll take your word for it.
Es maksāju. It's on me.
Kā tas izskatās? What's it like?
Padzirdīt un pabarot viesus, Wine and dine one's guests.
Kam tas vajadzīgs? Ko tas skar? Who cares?
Es jums paziņosu. I'll let you know.
Mums tas ir izbeidzies. We're out of it.
Mēs pasi tiksim galā. We can manage.
Palieciet seit (nekustēties) Sit tight!
Velnisķīgi sāp! It hurts like hell!
Neko nevaru ieēst. I can't keep anything down.
Kas noticis? What's the matter?
Jūsu kārta. It's your turn.
Aizmirstiet to! You might as well forget it!
Man no tā paliek nelabi. It upsets stomach.
Es jūtos slikti. I'm not feeling too hot.
Pārbaudi to! Check that out!
Es ilgojos pēc viņa. I'm hung up on him.
Tu jauc man galvu. You turn me on.
Man grūti izpatikt. I'm hard to please.
Tas tev iznāk. You'll get the hang of it.
Taisni laikā. It's on the hour.
Es viņu pierunāsu. I'll talk him into it.
Es sapratu! I got the message!
Galvoju! I'll bet!
Jūs gribat alu? Do you feel like a beer?
Man tas jāatliek. I'll have to take a raincheck.
Priecājos, ka mani apraudzījāt. Glad you looked me up.
Cienājies! (vienam cilvēkam) Just help yourself!
Cienājieties! (vairākiem) Help yourselves!
Neņem pie sirds! Take it easy!
Ar mani nerēķinieties! Don't count on me!
Ar prieku! I'm open to that!
Es negribu to darīt! I want to get out of it!
Kā vēlaties! It's up to you!
ATLIKUSO NEPAREIZO DARBĪBAS VĀRDU
SARAKSTS
Sinī sarakstā nav ietverti darbības vārdi, kas atrodas uz "pareizuma" un "nepareizuma" robezas un kuriem jau ir iespējams 2.un 3.formu veidot kā pareizajiem darbības vārdiem, t.i. "+ -(e)D" ( biezi gan pastāvot arī vecajām formām).
abide (abode,abode) obaid dzīvot
beget (begot,begotten) beget dzemdināt, izraisīt
behold (beheld, beheld) bihold ieraudzīt
beseech (besought, besought) besīdz lūgt
bid (bade, bidden) bid likt, pavēlēt
bind (boud, bound) baind siet
breed (bred, bred) brīd radīt
chide (chid, chidden) čaid norāt
cleave (cleft, cleft) klīv sasķelt, sasķelties
cling (clung, clung) kling pielipt
dwell (dwelt, dwelt) dval dzīvot, kavēties (kaut kur)
fling (flung, flung) fling mest
forbear (forbore, forborne) forbīr atturēties
forsake (forsook, forsaken) forseik atstāt, pamest
gird (girded, girt) gird apjozt
grind (ground, ground) graind malt
knell (knelt, knelt) nīl mesties ceļos, stāvēt uz ceļiem
lade (laded, laden) leid kraut
light (lit, lit) lait iedegt
mow (mowed, mown) mov pļaut
rend (rent, rent) rend plēst, plosīt
rive (rived, riven) raiv sasķelt
seek (sought, sought) sik meklēt
sink (sank, sunk) sink nogrimt, kristies
slay (slew, slain) slei slepkavot
slide (slid, slid) slaid slīdēt
sling (slung, slung) sling mest
slink (slunk, slunk) slink aizlavīties
smite (smote, smitten) smait iesist
sow (soved, sown) sou sēt
spell (spelt, spelt) spell aizvietot, nosaukt pa burtiem
spill (spilt, spilt) spill izlaistīt
spin (spun, spun) spin vērpt
sting (stung, stung) sting dzelt
strew (strewed, strown) striu izmētāt, izkaisīt
stride (strode, stridden) straid soļot
string (strung, strung) string sasiet, savirknēt
strive (strove, striven) straiv censties
sweep (swept, swept) svīp slaucīt
tread (trod,trodden) tred spert soli
weave (wove, woven) uīf aust, pīt
weep (wept, wept) uīp raudāt
wend (went,went) uind iet, doties
wind (wound, wound) uaind pūst, apvīties
Ļoti daudzi no siem darbības vāriem ir novecojusi un tiem ir pilntiesīgi ekvivalenti mūsdienu valodā, piemēram: slay = kill, murder, dwell = live, stay.
Bet dazi (abide, beget, behold, beseech, forsake) ir sastopami vairs tikai literatūrā - prozā vai poēzijā.
Robezas darbības vārdu piemēri:
hang - kārt - 2.forma hung vai hanged
3.forma hung vai hanged;
thrive - zelt - 2.forma throve vai thrived
3.forma thriven vai thrived.
VĀRDU, KAS TĀ VAI CITĀDI APZĪMĒ DARBĪBAS LAIKU,
SARAKSTS
at dawn - et doen saullēktā, saulrietā
at first - et fōst no sākuma
at last - et lāst beidzot
at noon - et nūn pusdienlaikā
at midday - et middei pusdienlaikā
at midnight - et midnait pusnaktī
at 5 o'clock - et 5 eklok pulksten 5
by 5 o'clock - bai 5 eklok ap 5
since 5 o'clock - sins 5 eklok no 5
from 5 to 7 o'clock - from 5 tū 7 eklok no 5 līdz 7
till 12 o'clock - til 12 eklok līdz 12
for 4 hours - fō 4 aues 4 stundu laikā
in the avaning - in ze īvning vakarā
in the morning - in ze mōning rītā
in January - in dzenjuerī janvārī
in (the) spring - in ze spring (sinī, tajā) pavasarī
in (the) summer - in ze samer (sinī, tajā) vasarā
in (the) autumn - in ze ōtem (sinī, tajā) rudenī
in (the) winter - in ze uinte (sinī, tajā) ziemā
in 1999 - in naintīn naintī nain 1999-tajā
in the year 1999 - in ze jīe 1999 1999.gadā
in the 1990s - in ze naintīn naitis deviņdesmitajos gados
in the 18-th century - in ze eitīnf sentčrī astoņpadsmitajā gadsimtā
during the ninetes - djūring ze naintīs divdesmitajos gados
during the 20-th centurī - djūring ze tventīf sentčrī XX gadsimtā
during the World War II - djūring te uēld uō tū otrā pasaules kara laikā
before the Perestroyka - bifō ze perestroike līdz perestroikai
after tha Perestroyka - āfte ze perestroike pēc perestroikas
in a week - in e uīk pēc nedēļas
in four months - in fō mans pēc četriem mēnesiem
in a year - in e jie pēc gada
every day - evrī dei katru dienu
every week - evrī uīk katru nedēļu
evrey month - evrī manf katru mēnesi
every year - evrī jie katru gadu
for a long time - taim fō e long ilgu laiku
for about five months - fō ebaut faiv mans ap pieciem mēnesiem
for ages - fō eidzis gadsimtiem
for 7 months - fō sevn mans 7 mēnesu laikā
for less than a year - fō les zen e jie mazāk par gadu
for the last three weeks - fō ze last srī uīks pēdējās trīs nedēļās
from time to time - fram taim te taim laiku pa laikam
ever - eve kaut kad
never - neve nekad, nekad ne.
for ever - fō eve uz visiem laikiem
now - nau tūlīt, tagad
often - ōfn biezi
seldom - seldem reti
then - zen tad, pēc tam
usually - jūzelī parasti
last month - lāst manf pagājusajā mēnesī
last week - lāst uīk pagājusajā nedēļā
last year - lāst jie pagājsgad
since I got married - sins ai gat merid no tā laika, kad apprecējos
since that time - sins zet taim no tā laika
since then - sins zen no tā laika
in a day or two - in e dei ō tū pēc pāris dienām, tuvākā laikā
one of these days - uan ov zīz deiz dazas dienas atpakaļ
for the last days - fō ze lāst deiz tikko, pēdējā laikā
for the last few days - fō ze lāst fjū deiz pēdējās dazas dienas
some day - sam dei vienreiz, kādā dienā
today - tedei sodien
the day before yesterday - ze dei bifō jestedei aizvakar
the day after tomorrow - ze dei āfte temorov parīt
the other day - ze ōter dei nupat, dazas dienas atpakaļ
some other day - sam ōter dei citā dienā
yesterday - jestedei vakar
on Sunday - on sandei svētdien
on the eve (of) - on ze īv ov pirms
next Sunday - nekst sandei nākoso svētdien
next week - nekst uīk nākosnedēļ
next month - nekst manf nākosmēnes
next year - nekst jie nākosgad
less than a uear ago - les zen e jie egou mazāk kā gadu atpakaļ
overa year ago - ouve ije egou vairāk kā gadu atpakaļ
5 yers ago - 5 jiez egou piecus gadus atpakaļ
this time last year - zis taim lāst jie tiesi gadu atpakaļ
the year before last - ze jie bifō lāst aizpagājusajā gadā
LIETVĀRDU DAUDZSKAITLIS
"Pareizā" daudzskaitļa veidosana:
a) ar galotņu "-s" un "-es" palīdzību -
book - books, bus - buses, shoe - shoes;
b) beigu "-y" pēc līdzskaņa mainās uz "ie + s" -
lady - ladies, fly - flies, city - cities
dazos gadījumos beigu "-f" pārvērsas par "-ve + s" -
half - halves, knife - knives, leaf - leaves.
" Nepareizā" daudzskaitļa veidosana:
mouse - mice peles foot - feet pēdas
child - children bērni tooth - teeth zobi
man - men vīriesi ox - oxen vērsi
woman - women sievietes goose - geese zosis
data dati louse - lice utis
Vienādas lietvārdu formas vienskaitlī un daudzskaitlī:
aircraft - lidmasīnas, - as
deer - briedis, -zi
grand - tūkstotis, -si
salmon - alnis, -ņi
sheep - aita, -as
trout - forele, -es.
Lietvārdi, kas lietojami pārsvarā vienskaitlī ( arī ar darb. vārdiem ar"+-(e)S")
advice - padoms, -i
business - lieta, bizness
craft - kuģis, -i
evidence - pierādījums, -i
furniture - mēbeles
information - informācija
hair - josla, -s
knowledge - zināsanas
luggage - bagāza
money - nauda
news - jaunumi
nonsense - nieki, muļķības
progress - progress.
Lietvārdi, ko angļu valodā lieto tikai daudzskaitlī:
archives - arhīvi
clothes - apģērbi.
Lietvārdi, kam ir daudzskaitļa forma, ko lieto ar darbības vārdu vienskaitlī "+ -(e)S):
athletics - atlētika
histerics - histērija
politics - politika.
Lietvārdi, kam daudzskaitlī ir papildus nozīmes:
arm - roka arms - ieroči
colour - krāsa colours - karogi
custom - ieradums customs - muita
good - labums goods - preces
iron - dzelzs irons - roku dzelzi
pain - sāpes pains - pūles
part - daļa parts - veselums
scale - mērogs scales - svari.
PERSONAS VIETNIEKVĀRDI
Subjekta forma Objekta forma
I: I like Ann me: Ann likes me
you: You like Ann you: Ann likes you
he: He likes Ann him: Ann likes him
she: She likes Ann her: Ann likes her
it: It likes Ann it: Ann likes it
we: We like Ann us: Ann likes us
you: You like Ann you: Ann likes you
they: They like Ann them: Ann likes them
PIEDERĪBAS VIETNIEKVĀRDI
Nelieto patstāvīgi Lieto patstāvīgi
My: It's my car Mine: It's mine
your: It's your car Yours: It's yours
his: It's his car His: It's his
her: It's her car Hers: It's hers
its: The bird hurt its wing. Its: It's its
our: It's our car Ours: It's ours
your: It's your car Yours: It's yours
their: It's their car Theirs: It's theirs.
ATGRIEZENISKIE VIETNIEKVĀRDI
myself - maiself - I looked at myself
yourself - jōself - You looked at yourself
himself - himself - He looked at himself
herself - hjōself - She looked at herself
itself - itself - It looked at itself
ourselves - aueslvz - We looked at oureselves
yourselves - jōselvz - You looked at yourselves
themselves- zemselvz - They looked at themselves.
NENOTEIKTIE VIETNIEKVĀRDI
all - ōl - viss
He worked all year round.
Viņs strādā visu gadu
either - aize - katrs (no)
Either plan is corect.
Katrs no plāniem ir pareizs.
either.or. - aize ō - vai. vai .
Either you are wrong or I am.
Vai nu jūs kļūdāties, vai es.
neither - naize - neviens (no)
Neither of the two was happy.
Neviens no abiem nebija laimīgs.
neither . nor .- naize nō - ne ., ne .
He neither drinks, nor smokes.
Viņs ne dzer, ne smēķē.
every - evrī - katrs
She visits them every third week.
Viņa apmeklē viņus katru treso nedēļu.
each - īč - katrs (no)
Thei cost apound each.
Tie maksāja mārciņu katrs.
NENOTEIKTAIS VIETNIEKVĀRDS "OTHER" - aze
Vienskaitlis
other pen - cits/nākosais spalvaskāts
another pen - cits/vēl viens spalvaskāts
the other pen - (tas) cits spalvaskāts.
Daudzskaitlis
others boys - citi zēni
the others boys - tie (citi) pārējie zēni
others* are swimming - citi peld
the others* went - tie (citi) pārējie aizgāja.
* - tiek lietots bez lietvārda.
SALIKTIE NENOTEIKTIE VIETNIEKVĀRDI
SOME ANY NO EVERY
sam enī nou evrī
CILVĒKS: somebody anybody nobody everybody
someone anyone no one everyone
PRIEKSMETS: something anything nothing everything
VIETA: somewhere anywhere nowhere everywhere
LAIKS: sometimes at any time never everytime
ARITMĒTISKĀS PAMATDARBĪBAS
Saskaitīsana:
two plus three equals (or is) five
Atņemsana:
six minus two equals (or is) four
Reizināsana: 2 x 3 = 6
two times tree equals (or is) six
Dalīsana:
Eight divided by two equals (or is) four
Atbilde ir
the result is 7
Pakāpes
42 four squared
43 four cubed
43 four to the fourth
4n four to the n-th
Saknes
2√4 the square root of four
3√4 the cube root of four
n√4 the n-th root of four
Daļas
½ one half
1/3 one third
11/13 eleven thirteenths
LAIKA UN DATUMA APZĪMĒSANA
Cik ir pulkstenis? What is the time?
What time is it now?
1:00 it's one o'clock 3:30 it's half past 3
3:00 it's three o'clock 3:35 it's 25 to 4
3:05 it's 5 past 3 3:40 it's 20 to 4
3:10 it's 10 past 3 3:45 it's quarter to 4
3:15 it's quarter past 3 3:50 it's 10 to 4
3:20 it's 20 past 3 3:55 it's 5 to 4
Es sagaidīsu tevi 1700 I'll meet you at 5 p.m.
ail mīt jū et faiv pī em
I'll meet you at seventeen 00.
ail mīt jū et seventīn ou-ou
Laiku no pusnakts līdz pusdienai (t.i.nakti un rītu) saīsināti apzīmē ar a.m. ei em
5 a.m. - pieci rītā
10 a.m. - desmit rītā
Laiku no pusdienām līdz pusnaktij saīsināti apzīmē ar p.m. - pī em
5 p.m. = 17:00 vai "pieci dienā"
10 p.m. = 22:00 vai "desmit vakarā"
Var, protams, teikt
at 9 in the morning - deviņi rītā
at 5 in the aftermoon - pieci pēc pusdienām
at 7 in the evening - septiņi vakarā
at 11 at noght - vienpadsmit vakarā.
Rakstām: Lasām:
8th June 1986 the eight of June nine teen eighty-six
June 8th 1986 June the eight, nineteen eighty-six.
GALVENIE PALĪGDARBĪBAS VĀRDI
Tagadne Pagātne Nākotne
Varu, spēju Varēju, spēju Varēsu, spēsu
I can I could I can
I am able to . I was able to . I will be able to .
Nevaru, nespēju Nevarēju, nespēju nevarēsu, nespēsu,
nebūsu spējīgs
I cannot, I can't I could not, couldn't I cannot, I can't
I am not able to . I was not able to . I will not able to .
Es drīkstu, man atļauts
I may - I may
I am allowed to . I was allowed to . I will be allowed to .
Es nedrīkstu
I may not - I may not
I must not - I must not
I am not to I was not to -
I am not allowed to I was not allowed to I will be not to
Man jā.
I must - I must
I have to . I had to . I will have to .
I am to . I was to .
Man nav jā.
I must not . I must not
I am not to . I was not to . -
I don't have to . I didn't have to . I will no have to .
I need not (needn't) . - I need not .
I don't need to . I didn't need to . I won't need to .
VĀRDU KĀRTĪBA TEIKUMĀ
|
Teikuma prieksmets |
Izteicējs |
Papildinātājs |
Apstākļi |
||
|
veida |
vietas |
laika |
|||
|
Everybody |
studies |
languages |
inensively |
at school |
now |
|
He |
spoke |
English |
fluently |
at our lesson |
yesterday |
LAIKU SECĪBA
Tiesā runa:
He said, "I satudy English every day".
He said, "I studied English".
He said, "I will study English".
Netiesā runa:
He said (that) he studied English every day.
Viņs teica, ka katru dienu mācās angļu valodu.
He said he had studied English.
Viņs teica, ka (agrāk) mācījās angļu valodu.
SAVIENOJUMIE SAIKĻI
and un
as well as . tāpat
both . and . un . un ., kā ., tā arī .
but bet
either . or . vai ., vai .
for tā kā, tāpēc
however lai cik, lai kā, taču, tomēr
neither . nor . ne ., ne .
neverthelss tomēr
or vai
so tādā veidā, tā, tik, apmēram
still vēl arvien , tomēr, vēl
therefore tāpēc, tādēļ
thus tādā veidā, tā, tik
yet vēl, jau, neskatoties uz to.
PAKĀRTOJAMIE SAIKĻI
after vēlāk, pēc tam, pēc
as . kad ., kā, par, tāpat, tāpat kā
as . as . tā ., kā .
as if ( as though) tā itkā .
as long as . kamēr .,līdz tam, kamēr
as soon as . kā tikai .
because tāpēc ka
before agrāk, līdz, pirms
if ja
in order that . lai, tādēļ, lai .
in spite of . neskatoties uz .
lest lai ne
no sonner . than ne agrāk kā .
not as (not so) . as . ne tā ., kā .
provided (that .) ar noteikumu, ka
since tā kā, no tā laika kā .,
so that . lai
so . that . tā lai
such . that . tāds kā
supossing (that) . ja, pieņemot, ka .
till, untill līdz, kā tikai .
than nekā, par
that kas, lai, tik
though, altough taču, tomēr, kaut arī
unless ja ne, ja vien ne
when kad, pēc tam kad, tiklīdz
where kur, kurp
wherever visur, vienalga kur, vienalga kurp
while kamēr, tajā laikā kad .
KOMATU LIETOSANA
Rakstot tos vai citus angļu tekstus, komats pamatā vajadzīgs tam, lai sadalītu garus teikumus īsākos. Biezi no autora pasa atkarājas, ieliks viņs komatu vai ne. Ja jums rodas saubas, likt vai nelikt, labāk iztikt bez tā.
Un otrādi - ja komats palīdz labāk saprast vai izteikt teikuma jēgu, tad labāk to ielikt.
Galvenie komata lietosanas noteikumi:
Komatu lieto,
ja saliktos sakārtotos teikumos tā daļas savienotas ar saikļiem and, or, but, for, nor, neither, yet:
- Mary works hard, but her sister is lazy.
- Meri mācījās, bet viņas māsa ir slinka.
PS: Bet īsos teikumos komatus nelieto:
- Mary studied and John played.
- Mērija mācījās, bet Dzons spēlējās.
Ar komatiem atdala palīgteikumus vai grupas, kam ir tīri paskaidrojosas funkcijas un bez kuriem var iztikt:
The date of Easter, as is well know, changes from year to year.
Lieldienu datums, kā tas labi zināms, mainās katru gadu.
Ar komatu atdala noteiktus, (tā saucamos "ievada") vārdus un teicienus. Runa iet par par:
however kā tas arī nebūtu
nevertheless tomēr
in my opinion manuprāt
therefore tādēļ, tāpēc
indeed patiesām
evdently, obviously acīmredzot
well nu, .
I my opinion, he was guilty.
Manuprāt, viņs bija vainīgs.
The judge's opinion, however, was that he was innocent.
Bet, pēc tiesnesa domām, kā tas arī nebūtu, viņs bija nevainīgs.
Ar komatu atdala vienādas nozīmes, bet vienu otram pretrunīgus izteicienus:
His name is Michael, not John.
Viņa vārds ir Maikls, nevis Dzons.
Komats noteikti jāliek
a) pirms un pēc "please":
Can you lend me the book, please?
Vai jūs neaizdosiet man grāmatu, lūdzu?
b) pēc "yes" un "no"
Yes, I can - Jā, es varu.
No, I cannot - Nē, es nevaru.
c) pirms vai pēc personas vārda uzrynā:
Come in, John! - Nāc ieksā, Dzon!
d) pie uzskaitījuma:
cars, lorries, ships and planes . - masīnas, kravas masīnas kuģi un lidmasīnas
e) ja saliktā teikumā palīgteikums atrodas pirms virsteikuma:
When she returned, I made a cup of coffe.
Kad viņa atgriezās, es uztaisīju tasi kafijas.
Ar komatu atdala papildus paskaidrojumus:
Mr. Green, the headmaster of our shool, told me to write to him.
Mr. Grīn, mūsu skolas direktors, lika man uzrakstīt viņam.
Ar komatu atdala divdabju teicienus:
He came here, having first parked his car.
Viņs atnāca surp, vispirms novietojis savu masīnu.
Komatu lieto teikumos ar tieso runu:
She said, "It's none of your business!"
Viņa teica: "Tā nav tava lieta!"
"By mistakes we learn!", said John.
"Mēs mācāmies no kļūdām!" - teica Dzons.
"In my view", said the judge, "he is innocent!"
"manā sktījumā" - teica tiesnesis, - "viņs ir nevainīgs!"
Ar komatu atdala datumus un vietu nosaukumus"
He left May 10,1998 to go to London.
Viņs aizgāja 10.maijā 1998.gadā lai dotos uz Londonu.
There he met a young womwn from Cincinati, Ohio.
Tur viņs sastapa meiteni no Cincinati Ohaijo statā.
Apstākļu vārdus, kas atrodas teikuma sākumā noteikti atdala ar komatu:
Outsaide, a lot of people were waiting for me'.
Ārpusē mani gaidīja daudzi cilvēki.
11) Komatu liek pirms alternatīva jautājuma:
This house is theirs, isn't it?
Tā ir viņu māja, vai ne?
John wasn't ill, was he?
Dzons nebija slims, vai ne tā?
Jack didn't find the key, did he?
Dzeks neatrada atslēgu, vai tā?
PRIEVĀRDU PAMATNOZĪMES
about ap, tuvumā, apkārt, apmēram
above virs, augstāk, ieprieks, augsup, agrāk
across sķērsām, viņā pusē, pār, caur
after vēlāk, aiz, pēc
against pret, pretēji, pēc
along visā garumā, līdz, gar, pa
among starp, vidū
around ap, apkārt
at pie, ap
before līdz (laika nozīmē), pirms, prieksā
behind aiz, aizmugurē
below zem, apaksā, tālāk
beside pie, blakus
between starp, starpā
beyond aiz, pēc, viņā pusē
by pie, pa, caur, blakus, garām
during laikā
except izņemot
for prieks, aiz , dēļ
from no, pēc, kops, aiz
in ieks
of no, aiz, dēļ, norāda arī uz ģenitīvu - piederību
on uz, pie, par
out, out from ārā, prom, no ieksas
over pie, virs, pa, otrpus
through caur, pa, dēļ, ar
till līdz
towards pret, uz, ap
under zem, mazāk par
up augsup pa, augsā
with ar, līdz, no, aiz
Piemēri:
about - par They are talking about nature.
Viņi runā par dabu.
about - apmēram I'll come about 8 o'clock.
Atnāksu ap astoņiem.
above - virs, augstāk
The temperature was above average recently.
Pēdējā laikā temperatūra bija virs vidējās.
about - ap She likes to have people abot her.
Viņai patīk, lai ap viņu būtu cilvēki.
across - caur, pār I helped the blind man across the street.
Es palīdzēju aklajam pāriet pār ielu.
across - pretējā pusē My hause is just across the square.
Mana māja atrodas laukuma pretējā pusē.
after - pēc She returned after me.
Viņa atgriezās pēc manis.
against - pret, pie We discussed the arguments for and against.
Mēs apspriedām argumentus par un pret.
He leaned against the wall.
Viņa atspiedās pie sienas (pret sienu).
along - pa I love driving along narrow country lanes.
Mīlu braukt pa sauriem lauku celiņiem.
among - starp He was never particulary popular among his colleagues.
Viņs nekad nebija sevisķi populārs starp saviem kolēģiem.
around (round) - ap The satellite has passed once more around the Earth.
Pavadonis vēlreiz aplidoja ap Zemi.
at - uz, pie, aiz He was standing at the window.
Viņa stāvēja pie loga.
at - uz (virziens) He picked up a stone and threw it at me.
Viņs pacēla akmeni un svieda to uz mani.
at - (par laiku) He is having breakfast at this moment.
Sinī brīdi viņam ir brokastis.
before - pirms, līdz His name comes before mine on the list.
Viņa vārds sarakstā ir pirms manējā.
behind - aiz The garden behind your house is beautiful.
Dārzs aiz aiz tavas mājas ir lielisks.
below - zem, līdz The water in the river reaches to just below the knees.
Ūdens upē sniedzas tiesi līdz ceļgaliem.
beside - pie, blakus She suddenly got up from beside me and hurried out.
Viņa pēksņi piecēlās no vietas man blakus un ātri aizskrēja.
between - starp The train was standing on the border between France and
Spain.
Vilciens stāvēja uz robezas starp Franciju un Spāniju.
beyond - aiz, otrpus Beyond our houze we have a long sandy beach.
Aiz mūsu mājas mums ir gara smilsaina pludmale.
by - pie During summer holidays they spent three days by the sea.
Vasaras brīvdienās viņi pavadīja trīs dienas pie jūras.
down - lejup, pa Steve was running down the hill, crying silently.
Stivs skrēja lejup pa nogāzi klusi raudot.
during - laikā During the night a woman was shot dead in the hotel.
Naktī viesnīcā tika nosauta sieviete.
for - aiz, dēļ Children couldn't speak for laughing.
Bērni aiz smiekliem nevarēja parunāt
.
for - prieks A poor man brought his old watch for sale.
Nabags atnesa savu veco pulksteni prieks pārdosanas.
for - par I paid two pounds for the new textbook.
Es samaksāju divas mārciņas par jaunu mācību grāmatu.
for - uz Before you take a train for Glasgow,you must change twice.
Pirms vilciena uz Glazgovu jums ir divreiz jāpārsēzas.
for - uz Her hatred for her husband was obvious.
Viņas naids pret vīru bija acīmredzams.
from - no Our cottage stands ten miles from the coast.
Mūsu kotēdza atrodas desmit jūdzes no piekrastes.
in - (laikā), pēc In the evening I lost my watch in the dark.
Vakarā es tumsā pazaudēju savu pulksteni.
in front of - prieksā The car in front of me stopped suddenly and I had to brake.
Masīna man prieksā pēksņi apstājas un man vajadzēja
bremzēt.
into - (ieks) Two rivers flow in to Baltic Sea.
Divas upes ietek Baltijas jūrā.
of - par People who stay abroad often dream of home.
Cilvēki, kas uzturās ārzemēs, biezi sapņo par mājām.
on - uz (par vietu) Their clothes hung on a couple of nails.
Viņu apģērbs karājās uz pāris naglām.
on - pēc A long period of peace followed on the war.
Pēc kara sekoja gars miera periods.
out of - no With your passport you can't travel out of Russia.
Ar jūsu pasi jūs nevarat izceļot no Krievijas.
over - (vieta - kur), pa
Many singers are famos all over the world.
Daudzi dziedātāji ir slaveni pa visu pasauli (visā pasaulē).
over - pret, uz, virs, pār
Garry stumbled over the stone and fell over the railings.
Harijs paklupa pret akmeni un pārkrita pār margām.
past - pēc She went to sleep past sunset.
Viņa gāja gulēt pēc saulrieta.
past - gar The busruns past the house every day.
Autobuss brauca gar māju katru dienu.
since - no, sākot no, kops
I've worked abroad since my school-leaving exams.
Es strādāju ārzemēs kops maniem izlaiduma eksāmeniem.
through - visur,viscaur
I searched through the whole house.
Es izmeklēju viscaur visu māju.
throughout - viscaur, visu laiku
Throughout his life he was always interested in nature.
Visu mūzu viņa vienmēr interesējās par dabu.
till (untill) - līdz I was cooking from morning till night.
Es gatavoju ēdienu no rīta līdz vakaram.
to - pie, līdz, uz, (virziens)
The old man was sitting with his feet to the fire.
Vecis sēdēja ar kājām uz uguni.
under -zem, zemāk There's cat under the table.
Zem galda ir kaķis.
up - augsā, augsup Go up the stairs and then turn to the left.
Ej augsup un tad pegriezies pa kreisi.
with - ar With your help I will be able to do it.
Ar jūsu palīdzību es to varēsu izdarīt.
without - bez There is no milk, so we have to do without it.
Piena nav, tāpēc mums bez tā ir jāiztiek.
VISPĀRĒJĀ SKAITĻU VĀRDU TABULA
Daudzuma Kārtas
(Cardinal Numerals): (Ordinal Numerals):
1 one the first
2 two the second
3 three the third
4 four the fourth
5 five the fifth
6 six the sixth
7 seven the seventh
8 eight the eighth
9 nine the ninth
10 ten ten tenth
11 eleven the eleventh
12 twelve the twelfth
13 thirteen the thirteenth
14 fourteen the fourteenth
15 fifteen the fifteenth
16 sixteen the sixteenth
17 seventeen the seventeenth
18 eighteen the eighteenth
19 nineteen the nineteenth
20 twenty the twentieth
21 twenty-one the twenty-first
30 thirtu the thirtieth
40 forty the fortieth
50 fifty the fitieth
60 sixty the sixtieth
70 seventy the seventieth
80 eighty the eightieth
90 ninety the ninetieth
100 one hundred the hundredth
101 one hundred and one the one hungred and first
110 one hundred and ten the one hundred and tenth
1000 one thousand the thousandth
1000000 one million the millionth
1000000000 one billion the billionth
DUBULTIE ELEMENTI
ne ., ne .. neither . nor . naize . nō
vai ., vai . either . or . aize . ō
un ., un . both . and . bous . end
19. APSTĀKĻU VĀRDU SALĪDZINĀMĀS PAKĀPES
pamata pārākā vispārākā
Vienzilbes soon sooner soonest
drīz drīzāk visdrīzāk
Daudzzilbju quickly more quickly most quickly
ātri ātrāk visātrāk
NENOTEIKTIE UN NOTEIKTIE ARTIKULI
|
Vienskaitlis |
Daudzskaitlis |
|
|
Nenoteiktais artikuls |
a dog - e dog - (kaut kāds) suns |
dogs = dogz (kaut kādi) suņi |
|
an orange - en orindz (kaut kāds) apelsīns |
oranges - orindziz (kaut kādi) apelsīni |
|
|
Noteiktais artikuls |
the dog - ze dog (tas) suns |
the dogs - ze dogz (tie) suņi |
|
the orange - ze orindz (tas) apelsīns |
The oranges - ze orindziz (tie) apelsīni |
21. SALĪDZINĀMĀS PAKĀPES. IZŅĒMUMI
Nozīme Pamatpakāpe Pārākā pakāpe Vispārākā pakāpe
slikti badly - bedlī worse - vōs worst - vōst
tālu far - fā further - fāze furthest - fāzist
maz little - litl less - les least - līst
daudz much - mač more - mō most - moust
labi well - ue better - bete best - best
22. DAUDZUMA APZĪMĒSANA
Izteicieni Ar skaitāmiem Ar neskaitāmiem
(vai aprēķināmiem) (vai neaprēķināmiem)
lietvārdiem lietvārdiem
one - uan one orange -
viens
each - īč each orange -
katrs
every - evrī every orange -
katrs
two - tū two oranges -
divi
both - bouf both oranges -
abi
a couple of - e kapl ov a couple of oranges -
pāris, dazi
three (or more) three oranges -
trīs (vai vairāk)
a few - e fjū a few oranges -
nedaudz
several - sevrel several oranges -
many - menī many oranges
daudz
a number of - e nombe ov
vairāki a number of oranges -
a great deal of - e grīt dīl ov
daudz - a great deal of sugar
much - mač - much sugar
a little - e litl - a little sugar
nedaudz, maz
all - ōl all oranges all sugar
visi, viss
most - moust most oranges most sugar
vairums
plenty of - plentī ov plent'y of oranges plenty of sugar
diezgan, lielā mērā
lots of - lots ov lots of oranges lots of sugar
daudz
a lot of - e lot ov a lot of oranges a lot of sugar
liels daudzums
some - sam some oranges
dazi, nedaudz
not any - not enī not eny oranges not any sugar
nav neviena, nemaz
no - nou no oranges no sugar
nav
NEDĒĻAS DIENAS (raksta ar lielo burtu)
svētdiena Sunday - sandei, sand ī
pirmdiena Monday - mandei, mandī
otrdiena Tuesday - tjūzdei, tjūzdī
tresdiena Wednesday - uenzdei, uenzdī
ceturtdiena Thurstday - fēzdei, fēzdī
piektdiena Friday - fraidei, fraidī
sestdiena Saturday - setedei, setedī
PS: piektdien - on Friday
24. MĒNESI (raksta ar lielo burtu)
janvāris January - dzenjuerī
februāris February - februerī
marts March - māč
aprīlis April - eipril
maijs May - mei
jūnijs June - dzūn
jūlijs July - dzūlai
augusts August - ōgest
septembris September - septembe
oktobris October - ektoube
novembris November - nouvebe
decembris December - disembe
PS: jūnijā - in June
25. GADALAIKI
pavasaris spring - spring
vasara summer - same
rudena autumn - ōtem
fall (US) - fōl
ziema winter - uinte
PS: vasarā - in summer
26. KĀ ZVANĪT PA TELEFONU
Angliski telefona numuru nosauc pa vienam cīparam.
Piemēram - 3125936 = three - one - two - five - nine - three - six
Srī - uan - tū - faiv - nain - srī - siks
Ja jums jāpalūdz savienot ar papildus numuru, piemēram Nr.358 jums jāsaka tā:
extension number three - five - eight
ikstensn nambe srī - faiv - eit
Pilsētas vai rajona kodu sauc "dialing code" -daieling koud.
KRĀSAS
blue - blū zils
light/dark - lait/dāk gaisi/tumsi
light blue - lait blū debesszils
dark blue - dāk blū tumszils
purple - pīpl purpura, purpursarkans
red - red sarkans
pink - pink rozā
orange - orindz oranzs
black - blek melns
grey - grei pelēks
white - uait balts
brown - braun brūns
beige - beiz bēsa
yellow - jelou dzeltēns
green - grīn zaļs
knaki - kaki haki krāsa
azure - ezū debesszils, zils
Vasarsvētkos 19.05.2002.
|
