Documente online.
Zona de administrare documente. Fisierele tale
Am uitat parola x Creaza cont nou
 HomeExploreaza
upload
Upload




MĒRĶI UN UZDEVUMI

Letona


MĒRĶI UN UZDEVUMI Asociācijas galvenais mērķis ir sniegt vispusīgu atbalstu biedru organizācijām, lai tās varētu profesionāli un efektīvi risināt ielas bērnu problēmas, veicināt ielas bērnu tiesību aizsardzību, attīstīt sociālā darba praksi un veidot sabiedrības apziņu sajā jomā.



Asociācijas darbības jomas, mērķi un uzdevumi:

  • Politikas ietekmēsana
    Mērķis - nodrosināt likumdosanas pilnīgu atbilstību ANO bērnu tiesību konvencijas noteikumiem un principiem, kā arī panākt, lai likumos paredzētie pasākumi tiktu pilnībā ieviesti.
    Būtiskākie uzdevumi, kas būtu veicami sajā sfērā ir veicināt likumdosanas, kas saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, pilnveidosanu un realizāciju, sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem, lai aktivizētu sabiedrības piedalīsanos politikas veidosanas procesā, piedāvāt pasvaldībai konkrētus sadarbības projektus - informācijas apmaiņu, tiksanās, konferences, diskusijas utt., kā arī izstrādāt priekslikumus valsts un pasvaldību sagatavotajiem lēmumu projektiem. Svarīgi ir panākt NVO un pasvaldības sa 22122o1420w vstarpējo uzticēsanos pakalpojumu deleģēsanas jomā.
  • Sabiedriskās domas ietekmēsana
    Mērķis - palielināt sabiedrības izpratni par ielas bērnu problēmām, sabiedrības attieksmes maiņu un izpratni, ka ielas bērnu problēmas skar ikvienu.
    Galvenie uzdevumi - regulāri informēt masu mēdijus par ielas bērnu problēmas attīstības tendencēm Latvijā, aktuālajām problēmām sajā jomā, risinājuma ceļiem, organizēt informatīvas kampaņas, rīkot informatīvus pasākumus izglītības iestādēs, lai iepazīstinātu jauniesus ar ielas bērnu problēmām utt.
  • Apvienības organizāciju biedru kvalifikācijas paaugstināsana
    Mērķis - paaugstināt NVO sniegto pakalpojumu kvalitāti ielas bērniem, nodrosinot NVO darbā iesaistīto speciālistu un brīvprātīgo vispusīgas teorētiskās un praktiskās zināsanas darbā ar bērniem. Uzsvars tiek likts uz izglītojoso programmu izstrādi, licenzēsanu LR Izglītības un zinātnes ministrijā un to piedāvāsanu gan asociācijas biedriem, gan ieinteresētām valsts un pasvaldību institūcijām. Ne mazāk svarīgi ir rast iespēju asociācijas biedriem piedalīties starptautiskās konferencēs, semināros, pieredzes apmaiņas braucienos, nodrosināt NVO darbiniekiem regulāru supervīzijas saņemsanu, veicināt profesionālu darbinieku iesaistīsanu NVO darbā, kā arī apkopot un popularizēt labāko pieredzi darbā ar ielas bērniem Latvijā.
  • Organizāciju koordinētas darbības veicināsana un informācijas pieejamības nodrosināsana
    Mērķis - palielināt organizāciju resursu efektīvāku izmantosanu. Galvenais uzdevums ir izveidot datu bāzi par Asociācijas biedru organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem, realizētajiem projektiem, veiktajiem pētījumiem, koordinēt tos un veidot datu bāzi par pasvaldību un valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Svarīgi ir nodrosināt resursu centra attīstību, to regulāri papildinot un nodrosināt informācijas apmaiņu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, bet primāri - ieksējo informācijas plūsmu.
  • Pētnieciskais darbs ielas bērnu problēmas risināsanā.
    Mērķis - nodrosināt sabiedrību un speciālistus ar vispusīgu informāciju par ielas bērnu situāciju, veicināt uz izpēti balstītu lēmumu pieņemsanu.
    Galvenais uzsvars tiek likts uz kvalitatīvu un kvantitatīvu pētījumu veiksanu par ielas bērnu situāciju un problēmas cēloņiem: sociālās vides analīze, ielas bērnu ģimenes, ielas bērnu sociālais portrets (veselība, izglītība, skolas apmeklēsana, nodarbinātība) un tā izmaiņas, likumdosanas ietekmi uz bērnu situāciju, likumu realizāciju, valsts, pasvaldību un NVO aktivitātes ielas bērnu aizsardzībā, ārvalstu darba metozu adaptācija Latvijā utt. Balstoties uz veiktajiem pētījumiem prognozēt problēmas attīstības tendences, regulāri analizēt ielas bērnu vajadzības un sniegto pakalpojumu atbilstību un nodrosināt so pētījumu publicitāti masu informācijas līdzekļos.
  • Finansu līdzekļu piesaiste
    Mērķis - nodrosināt Asociācijas darbību un uzdevumu veiksanu, kā arī atbalstīt biedru organizācijas finansu līdzekļu piesaistē. Lai nodrosinātu asociācijas darbību tiek izstrādāta ikgadēja finansu līdzekļu piesaistes stratēģija, piedalīsanās projektu konkursos un sadarbības partneru meklēsana.
  • Apvienības biedru organizāciju juridisks atbalsts
    Mērķis - nodrosināt, lai asociācijas biedru organizācijas darbotos stingri saskaņā ar Latvijas likumdosanu, sniegt tām aizsardzību konfliktsituācijās. Kā viens no uzdevumiem izvirzīts juridisko konsultāciju nodrosinājums asociācijas biedriem jautājumos, kas skar viņu organizācijas darbību un organizēt informatīvus seminārus par izmaiņām normatīvajos aktos, skaidrot likumu grozījumu būtību un ietekmi uz organizāciju darbību. Sniegt atsauksmes par biedru organizācijām, izsniegt atbalsta, rekomendācijas, ieteikuma u.c. vēstules.

Mērķu un uzdevumu sasniegsanai Asociācija sadarbojas ar valsts, pasvaldību, privātajām un sabiedriskajām institūcijām, iesaista Asociācijas darbībā dazādu profesiju un institūciju pārstāvjus, atbalsta pasiniciatīvu un organizē dazādus pasākumus.

Kas ir ielas bērni? ''Ielas bērni'' ir bērni, kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas, kas kļuvusi par viņu ierasto mājokli vai iztikas avotu, un par kuriem atbildīgie pieaugusie nepietiekami viņus aizsargā, uzrauga un atbalsta.

Latvijā jēdziens ''ielas bērni'' pirmo reiz tika definēts pētījumā "Bērns uz ielas", kas tika veikts pēc LR UNICEF Nacionālās komitejas pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" sadarbībā ar Kriminoloģisko pētījumu centru 1997. gada decembrī.

Precizējot ielas bērna terminu, svarīgi ir atzīmēt, ka sis termins vēl aizvien atrodas noskaidrosanas procesā ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Dazādās valstīs ielas bērnu apzīmēsanai tiek izmantoti dazādi vietējie termini. Reizēm sie termini pauz sirsnību un mīlestību, reizēm tie piesķir bērnam identitāti, kas ir pieņemama viņam pasam, taču nereti sie termini ir arī negatīvi apzīmētāji.
Lai precīzāk raksturotu, bērnus, kas savu lielāko laika daļu pavada uz ielas vai arī tur dzīvo pastāvīgi, tiek izmantotas dazādas pieejas.

Piemēram:

  • Apvienoto Nāciju bērnu fonds (UNICEF) potenciālos un jau esosos ielas bērnus grupē 3 plasās kategorijās:
    -
    bērni paaugstināta riska situācijā jeb riska grupas bērni (children at high risk), kas var kļūt par ''ielas bērniem'' (tie ir bērni, kas strādā uz ielas, bet dzīvo ģimenē), vai dzīvo ģimenē ļoti lielā nabadzībā;
    -
    bērni uz ielas bērni(children in the street), kas nesaņem pietiekosu atbalstu no savas ģimenes (visbiezāk no alkoholiķu, narkomānu, vientuļo māsu, daudzbērnu ģimenēm);
    -
    ielas bērni (children of the street), kas funkcionē pilnīgi bez ģimenes atbalsta.
  • NVO Starptautiskā asociāciācija ielas bērniem definīcija
    Ielas bērni ir bērni, kas jaunāki par 18 gadiem un kuri ilgāku vai garāku laika periodu dzīvo ielas vidē. Tie ir bērni, kuri ceļo no vienas dzīves vietas uz citu un kuriem ir savs vienaudzu grupas un kontakti uz ielas. Oficiāli siem bērniem var būt adrese, kur dzīvo viņu vecāki vai bērnu namu adrese. Bet visbiezāk siem bērniem ir ļoti vāja saikne ar siem pieaugusajiem - vecākiem, skolu, bērnu aprūpes iestādēm, sociāliem dienestiem, kam par tiem būtu jārūpējas.

Daudzās ''ielas bērnu'' definīcijās tiek atspoguļotas tās specifiskās iezīmes, kas piemīt konkrētai valstij, kā arī tas, kas interesē vai kam pievērs uzmanību sī termina/definīcijas lietotāji.

Piemēram:

  • Indijā - termins ''ielas bērns'' attiecās uz bērniem, kuri pelna naudu (tai skaitā arī nelikumīgā veidā) uz pilsētas ielām. Citiem vārdiem: tie ir ''uz ielām strādājosie bērni''(street based working children) vai ''bērni uz ielas''. Starp viņiem tikai nedaudzi dzīvo uz ielas un viņiem ir vāja saikne ar ģimeni - tie ir ''ielu bērni''(children of the street).(L.Fonseka,D.D.Malhotra, 1994)
  • Kambodza - bērni bez ģimenes atbalsta, kuri biezi ir uz ielas- vai nu, lai ubagotu, vai arī lai nopelnītu iztikai, vai arī bērns; kuru ģimeņu mājsaimniecības vada sievietes un kuriem pietrūkst gādības un uzmanības, ir klasificējami kā "ielas bērni".(Cruz,1992)
  • Ķīna - "ielas bērni" galvenokārt ir tie, kuri neapmeklē skolu, un tie bērni, kuri pamet skolu- obligāto deviņgadīgo izglītību (Xiang,1990)
  • Dānija - ielas bērni ir bērni un jauniesi līdz 18 gadu vecumam, kas īsāku vai ilgāku laiku pavada īpasā ielas vidē - īpasās vietās: ap centrālstaciju, skvoteru ēkās (patvaļīgi ieņemtas, pamestas ēkas, kurās apmetas un apsaimnieko jauniesu komūnas), iepirksanās centros u.c. pilsētas vietās. Ielas bērni ir jauni cilvēki, kuri zaudējusi saikni ar savu ģimeni un kuru galvenā pieķersanās ir grupām ielas vidē. Nomināli viņiem var būt vecāku adrese vai piederība pie institūcijas, taču lielākā atsķirība ir tā, ka praktiski viņi tur pavada maz laika un nav pieaugusu cilvēku - vecāki, skola, institūcijas vai sociālās labklājības iestādes, ar kuriem viņiem būtu ciesas (saistosas) attiecības." (Soren Juul, 1992)(So definīciju lieto arī Ungārija)

Pasaules bankas 1999. gada pārskatā ''Ielas bērni desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīs'' ( iekļauta arī Latvija) secināts, ka runājot par ielas bērniem biezi tiek domātas abas bērnu grupas, gan tie, kas dzīvo uz ielas, gan tie, kas pavada lielāko laika daļu uz ielas. Tiek uzsvērts, ka tas ir komplekss process, kura laikā bērni pakāpeniski adaptējas ielas dzīvei, bet lielākā daļa no viņiem saglabā kontaktus ar savām ģimenēm.

Ielas bērnus raksturo vairākas pazīmes:

  • viņiem ir kāda pastāvīga atrasanās vieta uz ielas un arī pastāvīga nodarbosanās (veids kā nopelnīt naudu iztikai, apģērbam, arī spēļu automātiem);
  • viņi veido savu sociālo grupu, kas kalpo viņiem kā izdzīvosanas līdzeklis;
  • viņi biezi neapmeklē skolu vai apmeklē to neregulāri, nav ciesu attiecību ar pieaugusajiem cilvēkiem (t.sk. skolu, pasvaldības institūcijām);
  • viņi pavada lielāko daļu sava laika ielas vidē, visbiezāk viņiem ir vāja saikne ar ģimeni, viņu vecākiem, kuri neinteresējas par bērna dzīvesveidu

Cik ir ielas bērnu?

Latvijā nav statistikas par ielas bērniem.
Ir vairāki iemesli kāpēc ir sarezģīti veidot sādu statistiku:
-
pirmkārt , ielas bērnu definīcija ir aprakstosa un nedod precīzus, izmērāmus kritērijus, pēc kuriem bērnu varētu pieskaitīt ielas bērnu grupai,
-
otrkārt, nav skaidras vienosanās starp speciālistiem terminoloģijas jautājumā - kas ir ielas bērni Latvijā?
-
treskārt, ielas bērni ir ļoti mobila grupa, kas dzīvo savu ielas dzīvi - laiku pa laikam mainot gan mājokli, gan dzīves veidu - dzīvojot kādu laiku uz ielas, kādu kopā ar ģimeni, kādu bērnu aprūpes iestādē un atkal uz ielas.

Prieksstatu par problēmas izplatību iespējams iegūt divos veidos:
- izmantojot statistiku, kas raksturo to bērnu grupas, kurās potenciāli liela daļa varētu būt ielas bērni,
- izmantojot pētījumus un ekspertu aptauju rezultātus.

Pētījumi:

  • Pētījumā ''Bērns uz ielas'', kas tika veikts pēc LR UNICEF Nacionālās komitejas pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" sadarbībā ar Kriminoloģisko pētījumu centru 1997. gada decembrī aptaujāti 62 bērni Rīgas pilsētā
  • Pasaules bankas 1999. gada pārskatā ''Ielas bērni desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīs'' veiktas intervijas ar valsts, pasvaldību un NVO speciālistiem. Latvijas speciālisti minējusi ielas bērnu skaitu Rīgā amplitūdā no 300 līdz 4 000
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas (UNDP) un ANO Bērnu fonda (UNICEF) pētījumā ''Ielu bērni Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā. Viņu seksuālā uzvedība un atkarības vielu lietosana'' veiksanas laikā tika organizēti divi reidi Rīgas Kurzemes priekspilsētā: pirmajā reidā sastapti 167 bērni, otrajā 187 bērni. Pētījumā veiktas padziļinātas intervijas ar 9 ielas bērniem

Statistika:

  • 2001. gadā Latvijā vecāku vara ir pārtraukta 1973 gadījumos. Vecāku vara ar tiesas spriedumu ir pārtraukta 62 gadījumos, vecāku vara ir atjaunota 335 gadījumos
  • 2001. gadā pēc Sociālās palīdzības fonda apkopotajiem datiem 9133 bērni ir bijusi aizbildniecīnbā
  • 2001. gadā sociālās aprūpes iestādēs ir bijusi 3605 bērni.
  • Uz 2000/2001.mācību gadu no visiem obligātās izglītības vecuma bērniem nav reģistrēti izglītības iestādēs 12 009 bērni tas ir 8,97% no visie sī vecuma bērniem
  • 2000. gadā Nepilngadīgo profilakses centrā Alises ielā tika nogādāti 644 klaiņojosi bērni
  • 2000. gadā Valsts policijas uzskaitē par noziedzīgiem nodarījumiem reģistrēti 3923 bērni,
  • 2000. gadā Rīgas sociālās palīdzības dienestu Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem strādāja ar 1258 riska un nelabvēlīgām ģimenēm, kurās pavisam dzīvoja 2501 bērns ( t.sk. 347 nelabvēlīgās ģim. ar 640 bērniem un 671 riska ģimene ar 1382 bērniem),
  • 2000. gadā skolu neapmeklēja 2523 bērni, no tiem 75% sociālu iemeslu dēļ,
  • Latvijā reģistrēti 2286 vardarbības gadījumi pret bērniem (dati uz 20.02.2001),
  • Rīgas pasvaldības Krīzes centrā ielas bērniem ''Marsa gatve'' pusotra gada laikā uzturējusies 226 bērni

Kāpēc bērni ir uz ielas?

Uz ielas atrodas bērni, kuriem netiek nodrosināta nepieciesamā aprūpe, bērni, kuri dazādu iemeslu dēļ pasi sevi nodarbina vai arī tiek izmantoti, lai gūtu labumu kādam citam.
Nepieciesamība iziet uz ielas bērnam rodas, ja ģimene, kurā aug bērns, nespēj pienācīgi nodrosināt bērna vitālās t.sk. emocionālās vajadzības. Tas visbiezāk notiek ģimenēs, kurās trūkst harmonisku attiecību, nav piemērotu materiālo apstākļu, vecākiem ir veselības un sociālas problēmas.
Pēc neatkarības atgūsanas Latvijā notiek kardinālas pārmaiņas sociālājā, izglītības, veselības un citās dzīves sfērās. Izmaiņas ekonomisko, sociālo un politisko procesu norisē radīja lielā daļā sabiedrības nestabilitātes un nedrosības sajūtu, kuru vēl vairāk pastiprināja mainīgā likumdosana. Nestabilās ekonomiskās situācijas rezultātā notika un turpinās sabiedrības noslāņosanās, pieaug maznodrosināto ģimeņu skaits, tāpēc galvenie cēloņi tam, kāpēc bērni nonāk uz ielas ir:

  • nabadzība;
  • bezdarbs;
  • izliksana no dzīvokļa;
  • viena vecāka zaudējums (sķirsanās, nāve)

Diemzēl, arī skolas nespēj pietiekosi kompensēt ģimenē trūkstoso, harmonizēt bērna dzīvi. Sādi bērni ir spiesti meklēt savu vajadzību nodrosinājumu ārpus ģimenes, biezi vien arī ārpus skolas, t.i. - "uz ielas".
Bez sociāli nelabvēlīgiem faktoriem un ekspertu aptaujās iegūtiem datiem par "ielas bērnu" problēmu veidosanās cēloņiem, tomēr primārais ir pasu bērnu viedokļi, viņu objektīvās vajadzības, nevis pieauguso prieksstati par tām.
Bērni, ja vien mēs esam gatavi ieklausīties, informē par sevi un savām problēmām. Bērnu vajadzības ir dinamiskas, atkarīgas no mainīgiem ārējiem faktoriem, tāpēc to attīstība jāanalizē nepārtraukti.
Laika posmā no 1997. gada augustam līdz oktobrim pētījuma "Bērni uz ielas" ietvaros, Rīgas ielās, tika intervēti 62 bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Ņemot vērā, ka Latvijā, tai skaitā arī Rīgā, nepastāv speciāla klaiņojoso bērnu uzskaite, ja neskaita bērnus, kas nonākusi nepilngadīgo profilakses centrā, nav iespējams izdalīt precīzu izlases kopumu.
Kā liecina pētījumi, ap 60% "ielas bērnu" nāk no nepilnām ģimenēm, tikai 10% bērnu abi vecāki strādā, 55% - pelnītāja ir tikai māte, bet 9% - tikai tēvs, 26% bērnu nestrādā neviens no vecākiem. Tā kā 16% bērnu dzīvo kopā ar vecmāmiņām, var domāt, ka sādas ģimenes vienīgie ienākumi ir pensija.
47% bērnu nāk no ģimenēm, kurās ir 1 - 2 bērni, 53% - no 3 - 8 bērnu ģimenēm, tas daļēji apstiprina sabiedrībā diezgan stabilo negatīvo stereotipu, kas daudzbērnu ģimenes vērtē kā sociālā riska ģimenes.
Aptaujātie "ielas bērni" kā trīs galvenos iemeslus viņu dzīvei uz ielas nosaukusi:

  • naudas trūkums ģimenē - 39%;
  • regulāri konflikti ģimenē - 36%;
  • bērns mājās jūtas vientuļs - 25%.

Fakti liecina, ka 54% no "ielas bērniem" bijusi saskare ar policiju klaiņosanas vai sīku zādzību dēļ. Puse no aptaujātajiem bērniem tikusi aizturēti un nogādāti Nepilngadīgo profilakses centrā. Aptaujas dati parāda, ka bērnu pasu skatījumā galvenie iemesli dzīvei "uz ielas" ir sādi:

  • Pasi pelna naudu - 24%;
  • Vecāki dzer, biezi konflikti ģimenē, fiziska izrēķināsanās ar bērniem - 24%;
  • Ģimenei trūkst līdzekļu - 21%;
  • Negrib mācīties - 14%;
  • Kauns no klases biedriem - 10%;
  • Patīk atrasties spēļu automātu zālēs - 3%;
  • Baidās no skolotājiem - 2%;
  • Vecāki nekontrolē bērnu - 2%.

Parasti bērna izvēli ietekmē vairāku minēto faktoru kopums (piem., trūcīgi vecāki - alkoholiķi bez darba; trūcīga nepilna ģimene, kurā māte vai vecmāmiņa pietiekosi neuzrauga bērnu, utml.)

Bērnu dzīve uz ielas

No ielās intervēto bērnu sacītā var sķist, ka dzīve uz ielas ir viens no pieņemamiem veidiem, kā organizēt dzīvi, kamēr nav radusies piemērotāki apstākļi. Diemzēl sāds pieņēmums ir maldinoss, jo, pavadot laiku tik ierobezotā, neproduktīvā un apdraudētā vidē, bērns nespēj pilnvērtīgi attīstīties, apgūt sadzīvē nepieciesamās darba un pasapkalposanās iemaņas, kā arī iegūt izglītību, tādejādi zaudējot iespēju veidot sabiedrībā atzītu, veiksmīgu karjeru un pakļaujot sevi bezcerībai arī nākotnē. Ignorējot bērnu ilūzijas, veiksmīgu dzīvi garantējosi apstākļi pasi no sevis nerodas. Rūgtā dzīves īstenība rada vienīgi vilsanos.
Bērna atrasanās uz ielas biezi sasitīta ar viņu izvairīsanos no mācību iestāzu apmeklēsanas. Laika periodā, kad bērni un pusaudzi izvairās no mācību iestāzu apmeklēsanas, brīvā laika pavadīsana ir saistīta ar klaiņosanu, patstāvīgu atrasanos uz ielas un citās sabiedriskās vietās. Nelabvēlīgā sociālā vide, vecāku un viņu aizvietojoso personu pārlieku lielā aizausanās ar alkohola lietosanu un viņu antisabiedrisks dzīves veids kopumā nosaka to, ka bērni nespēj dzīvot un uzturēties savā patstāvīgajā dzīves vietā. No otras puses, ārpus mājām ir pietiekosi daudz pusaudzus saistosu faktoru: draugu iespējas dzīvot nekontrolētu dzīvi, ierobezojumu trūkums utt. Minētie apstākļi nosaka to, ka izplatīta parādība ir pusaudzu begsana no mājām. Bērnu izvairīsanās no mācību iestāzu apmeklēsanas, bezmērķīga klaiņosana un bēgsana no mājām, kas ir saistīta ar pusaudzu patstāvīgu uzturēsanos sabiedriskās vietās, ir saistīta ar negatīvām uzvedības formām sajā jaunajā vidē, kur kā izplatītāko var minēt huligānismu. Vajadzību apmierināsana (pēc zināmām materiālām vērtībām), savstarpējo attiecību noskaidrosana, lomu un statusu noteiksana pusaudzu grupās un grupu hierarhijās biezi risinās vardarbīgā ceļā un izmantojot fizisko spēku. Vardarbīga censanās nodrosināt kāda pārākumu pār otru kļūst aizvien izplatītāka bērnu un pusaudzu vidū. Aizvien plasāka kļūst prostitūcijas izplatība nepilngadīgo vidū. Intīmie pakalpojumi sekmā arī seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Bērni un pusaudzi tiek piesaistīti narkotisko un toksisko vielu lietosanai, arī alkoholisms ir ļoti izplatīta sociāli nelabvēlīga parādība pusaudzu vidū. Alkohola lietosana pārsvarā notiek sabiedriskās vietās un brīvā laika pavadīsanas modelis. Ļoti liels vairums ielas bērni brīvo laiku pavada pie spēļu automātiem.Azarts ir kļuvis par bērnu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Lai nepilngadīgie iegūtu sev līdzekļus, kas nodrosinātu viņu uzturēsanos sabiedriskajās vietās un uz ielas, lai bērni un pusaudzi varētu iegādāties pārtiku, narkotikas, alkoholu un naudu spēļu automātiem ir izdarot sīkas zādzības, kā arī naudas vai citu vērtību izspiesanu no citiem pusaudziem. Ne reti sie bērni nokļūst kriminālo struktūru un to pārstāvju kontroles un ietekmes sfērā.
Visas sīs negatīvās parādības pusaudzu vidū atsedz valsts ekonomiskās, sociālās, tiesiskās, politiskās situācijas negatīvās tendences, jo bērni un nepilngadīgie visjūtīgāk uztver sabiedriskās dzīves negācijas. Negāciju iespaidā bēriem netiek nodrosināti normāli apstākļi ģimenēs kā rezultātā bērni lielu daļa laika atrodas uz ielas.
Dzīvei uz ielas ir raksturīgi uzvedības standarti, kas biezi ir deformēti. Ja tie netiek savlaicīgi novērsti, tas var novest jau pie smagiem likumpārkāpumiem un kriminālnodarījumiem.

Galvenie faktori, kuru dēļ bērnu dzīve uz ielas ir nepieļaujama:

  • Ārpus ģimenes bērna vitālās vajadzības netiek nodrosinātas;
  • Bērns nesaņem atbilstosas sociālās garantijas;
  • Bērns nesaņem veselības aprūpi;
  • Bērns negūst apmierinosu izglītību;
  • Bērns nepārņem pozitīvu dzīves pieredzi no ieprieksējām paaudzēm;
  • Bērnam nerodas pozitīva vērtību sistēma;
  • Bērns nemitīgi ir pakļauts stresam, emocionālam diskomfortam, eksistenciālam apdraudējumam;
  • Bērns tiek pakļauts fiziskiem un seksuāliem draudiem;
  • Bērns tiek iesaistīts nelikumīgās darbībās, ievedot viņu kriminālā vidē, radot draudus tikt sodītam;
  • Bērna pascieņa un pasvērtība tiek iznīcināta;
  • Veidojas atsvesināsanās no pārējās sabiedrības;
  • Zūd iespēja jebkad iekļauties sociāli nodrosinātā dzīvē, veidot pilnvērtīgu ģimeni.

Minētie apstākļi ir ļoti nopietni sķērsļi sabiedrības attīstībai, perspektīvā saglabājot un pat paplasinot antisociālu sabiedrības slāni.

Pakalpojumi "ielas bērniem"

Rehabilitācija.
ASV bērnu aprūpes institūciju darbinieki bērnus iedala 4 lielās grupās:

1. Bērni, kuru ģimenes problēmas var tikt atrisinātas;
2. Vecākie pusaudzi, kuri var gūt labumu no neatkarīgas dzīvotprasmju mācīsanas programmām;
3. Bērni, kuriem ir neatrisināmas ģimenes problēmas un kuri nav gatavi neatkarīgai dzīvei;
4. Bērni, kuri dzīvo "uz ielas".

Darbs ar "ielas bērniem" ietver sekojosus elementus:

  • novērtēsana (t.sk. veselības novērtējums un aprūpe);
  • klienta un ģimenes konsultēsana;
  • atkalapvienosana;
  • pamatvajadzību nodrosināsana (pārtika, apģērbs, pajumte);
  • identificēsana (personas dokumentu sakārtosana)
  • apmācība neatkarīgai dzīvotprasmei;
  • izglītosana (t.sk.seksuālā).

Sniedzamie pakalpojumi:

  • veselības aprūpe,
  • juridiskie pakalpojumi,
  • profesionālie pakalpojumi (darbiekārtosana),
  • izglītība,
  • sociālā palīdzība,
  • pakalpojumi "atkarīgajiem".

Darba formas:

  • ielu darbs (t.i. darbs ar grupu, darbs ar indivīdu, darbs ar sabiedrību),
  • darbs dienas centros,
  • īstermiņa patversmes,
  • ilgtermiņa patversmes,
  • pusaudzu viesnīcas,
  • kopienas mājas.

Pēdējos gados Rīgā un arī citās Latvijas pilsētās ir izveidoti vairāki dienas centri un patversmes, kur tiek sniegts atbalsts bērniem, kuri nesaņem vajadzīgo aprūpi savās ģimenēs un ir spiesti par sevi gādāt pasi saviem spēkiem "uz ielas". Sīs struktūras ir izveidojusas dazādas nevalstiskas organizācijas, entuziastu grupas, kas izprot situācijas smagumu un grib palīdzēt "ielas bērniem", izmantojot galvenokārt ārvalstu fondu finansējumu.

Diemzēl sociālekonomiskā situācija un ideoloģija valstī rada nepārvaramas problēmas ļoti daudzām ģimenēm un tajās augosajiem bērniem.
Nemazinās "ielas bērnu" skaits. Nedaudzie atbalsta centri nespēj nodrosināt atbilstosus pakalpojumus visiem, kam tie nepieciesami.
Daudzas pasaules praksē pārbaudītas metodes nevar tikt izmantotas naudas trūkuma dēļ. Daudz nepieciesamu pakalpojumu netiek sniegts, pakļaujot neskaitāmus bērnus un viņu ģimenes nebeidzamām grūtībām. Tiek atņemtas iespējas izmantot ne vien Pasaules civilizācijas vērtīgākos sasniegumus, bet pat vitāli nepieciesamo cilvēka cieņai atbilstosas dzīves minimumu.
Tiek apdraudēta "ielas bērnu" dzīve tagad un nākotnē, gan arī viņu līdzcilvēku drosība un labklājība.

Tu vari:

  • celt sabiedrības apziņu (rakstīt vēstules, runāt ar kolēģiem, studentiem, politiķiem par ielas bērniem),
  • lobēt valdībā (ar neformālu sarunu palīdzību ietekmēt politiķus un citas amatpersonas),
  • iesaistīties kā brīvprātīgais projektos, kas risina ielas bērnu jautājumus,
  • ziedot naudu vai lietas, kas var būt noderīgas palīdzībai ielas bērniem),
  • sniegt profesionālu ieguldījumu (piemēram kā mākslinieks, jurists, ārsts utt.),
  • ziņot par konkrētu gadījumu, kad bērns ir apdraudēts,
  • ierosināt jaunas pieejas, metodes darbam ar ielas bērniem, izmaiņas likumos un citos normatīvajos aktos.

Lai Tu varētu palīdzēt ielas bērniem Tev ir svarīgi:

  • būt informētam par ielas bērnu problēmu, par valsts, pasvaldību un sabiedrisko organizāciju (NVO) pakalpojumiem ielas bērniem, informēt arī savus draugus, kolēģus, studiju biedrus u.c.
  • būt vērīgam un ziņot par gadījumiem, kad bērna drosība, dzīvība un attīstība ir apdraudēta,
  • būt uzmanīgam un nepaiet garām situācijām, kuras Tu spēj atrisināt ar savu iejauksanos vai bērnam, kuram nepieciesams Tavs padoms,
  • būt aktīvam, iesaistīties diskusijās un projektos, kas vērsti uz bērnu tiesību aizsardzību (piem. kā brīvprātīgais palīgs, kā konsultants utt.),
  • būt filantropam un veicināt labdarības attīstību sabiedrībā.

Karaļa Boduāna fonds - sadarbībā ar Sorosa fondu - Latvija finansēja Ielas bērnu programmu, kuras ietvaros atbalstīja Ielas bērnu NVO tīklu un vēlāk arī asociācijas izveidosanos (1998. -2000. gads).

Sorosa fonds - Latvija -atbalsta asociācijas aktivitātes 2001. gadā, finansējot projektu "Asociācijas darbība ielas bērnu problēmas risināsanai Latvijā".

Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programa - Sniedz atbalstu organizācijas darbības nodrosināsanai 2002. gadā. Finansiāli atbalsta projektu: "Asociācijas ielas bērniem - palīgs sabiedriskam un valsts sektoram ielas bērnu problēmas risināsanā".

Zvērinātu advokātu birojs "Loze&Partneri" un "Kļaviņs&Slaidiņs" - finansiāli atbalsta projektu "Vienaudzis Vienaudzim" 2003. un 2004. gadā, kuru realizē Rīgas Kristīgā bērnu patversme.


Document Info


Accesari: 3336
Apreciat: hand-up

Comenteaza documentul:

Nu esti inregistrat
Trebuie sa fii utilizator inregistrat pentru a putea comenta


Creaza cont nou

A fost util?

Daca documentul a fost util si crezi ca merita
sa adaugi un link catre el la tine in site


in pagina web a site-ului tau.




eCoduri.com - coduri postale, contabile, CAEN sau bancare

Politica de confidentialitate | Termenii si conditii de utilizare




Copyright © Contact (SCRIGROUP Int. 2025 )