MĒRĶI
UN UZDEVUMI Asociācijas galvenais
mērķis ir sniegt vispusīgu atbalstu biedru
organizācijām, lai tās varētu profesionāli un
efektīvi risināt ielas bērnu problēmas, veicināt ielas
bērnu tiesību aizsardzību, attīstīt sociālā
darba praksi un veidot sabiedrības apziņu sajā jomā.
Asociācijas darbības jomas, mērķi un
uzdevumi:
- Politikas ietekmēsana
Mērķis - nodrosināt likumdosanas pilnīgu
atbilstību ANO bērnu tiesību konvencijas noteikumiem un
principiem, kā arī panākt, lai likumos paredzētie
pasākumi tiktu pilnībā ieviesti.
Būtiskākie uzdevumi, kas būtu veicami sajā
sfērā ir veicināt likumdosanas, kas saistīta ar
bērnu tiesību aizsardzību, pilnveidosanu un
realizāciju, sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem,
lai aktivizētu sabiedrības piedalīsanos politikas
veidosanas procesā, piedāvāt pasvaldībai
konkrētus sadarbības projektus - informācijas apmaiņu,
tiksanās, konferences, diskusijas utt., kā arī
izstrādāt priekslikumus valsts un pasvaldību sagatavotajiem
lēmumu projektiem. Svarīgi ir panākt NVO un pasvaldības
sa 22122o1420w vstarpējo uzticēsanos pakalpojumu deleģēsanas
jomā.
- Sabiedriskās domas ietekmēsana
Mērķis - palielināt sabiedrības izpratni par ielas
bērnu problēmām, sabiedrības attieksmes maiņu un
izpratni, ka ielas bērnu problēmas skar ikvienu.
Galvenie uzdevumi - regulāri informēt masu mēdijus par
ielas bērnu problēmas attīstības tendencēm
Latvijā, aktuālajām problēmām sajā
jomā, risinājuma ceļiem, organizēt informatīvas
kampaņas, rīkot informatīvus pasākumus
izglītības iestādēs, lai iepazīstinātu
jauniesus ar ielas bērnu problēmām utt.
- Apvienības organizāciju biedru
kvalifikācijas paaugstināsana
Mērķis - paaugstināt NVO sniegto pakalpojumu kvalitāti
ielas bērniem, nodrosinot NVO darbā iesaistīto
speciālistu un brīvprātīgo vispusīgas
teorētiskās un praktiskās zināsanas darbā ar
bērniem. Uzsvars tiek likts uz izglītojoso programmu
izstrādi, licenzēsanu LR Izglītības un zinātnes
ministrijā un to piedāvāsanu gan asociācijas biedriem,
gan ieinteresētām valsts un pasvaldību
institūcijām. Ne mazāk svarīgi ir rast iespēju
asociācijas biedriem piedalīties starptautiskās
konferencēs, semināros, pieredzes apmaiņas braucienos,
nodrosināt NVO darbiniekiem regulāru supervīzijas
saņemsanu, veicināt profesionālu darbinieku
iesaistīsanu NVO darbā, kā arī apkopot un popularizēt
labāko pieredzi darbā ar ielas bērniem Latvijā.
- Organizāciju koordinētas darbības
veicināsana un informācijas pieejamības nodrosināsana
Mērķis - palielināt organizāciju resursu
efektīvāku izmantosanu. Galvenais uzdevums ir izveidot datu
bāzi par Asociācijas biedru organizāciju sniegtajiem
pakalpojumiem, realizētajiem projektiem, veiktajiem
pētījumiem, koordinēt tos un veidot datu bāzi par
pasvaldību un valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Svarīgi
ir nodrosināt resursu centra attīstību, to regulāri
papildinot un nodrosināt informācijas apmaiņu gan
nacionālā, gan starptautiskā līmenī, bet
primāri - ieksējo informācijas plūsmu.
- Pētnieciskais darbs ielas bērnu
problēmas risināsanā.
Mērķis - nodrosināt sabiedrību un speciālistus ar
vispusīgu informāciju par ielas bērnu situāciju,
veicināt uz izpēti balstītu lēmumu pieņemsanu.
Galvenais uzsvars tiek likts uz kvalitatīvu un kvantitatīvu
pētījumu veiksanu par ielas bērnu situāciju un
problēmas cēloņiem: sociālās vides analīze,
ielas bērnu ģimenes, ielas bērnu sociālais portrets
(veselība, izglītība, skolas apmeklēsana,
nodarbinātība) un tā izmaiņas, likumdosanas ietekmi uz
bērnu situāciju, likumu realizāciju, valsts,
pasvaldību un NVO aktivitātes ielas bērnu
aizsardzībā, ārvalstu darba metozu adaptācija
Latvijā utt. Balstoties uz veiktajiem pētījumiem
prognozēt problēmas attīstības tendences,
regulāri analizēt ielas bērnu vajadzības un sniegto
pakalpojumu atbilstību un nodrosināt so pētījumu
publicitāti masu informācijas līdzekļos.
- Finansu līdzekļu piesaiste
Mērķis - nodrosināt Asociācijas darbību un
uzdevumu veiksanu, kā arī atbalstīt biedru
organizācijas finansu līdzekļu piesaistē. Lai
nodrosinātu asociācijas darbību tiek izstrādāta
ikgadēja finansu līdzekļu piesaistes stratēģija,
piedalīsanās projektu konkursos un sadarbības partneru
meklēsana.
- Apvienības biedru organizāciju
juridisks atbalsts
Mērķis - nodrosināt, lai asociācijas biedru
organizācijas darbotos stingri saskaņā ar Latvijas
likumdosanu, sniegt tām aizsardzību
konfliktsituācijās. Kā viens no uzdevumiem izvirzīts
juridisko konsultāciju nodrosinājums asociācijas biedriem
jautājumos, kas skar viņu organizācijas darbību un
organizēt informatīvus seminārus par izmaiņām normatīvajos
aktos,
skaidrot likumu grozījumu būtību un ietekmi uz organizāciju
darbību. Sniegt atsauksmes par biedru
organizācijām, izsniegt atbalsta, rekomendācijas, ieteikuma
u.c. vēstules.
Mērķu un uzdevumu sasniegsanai Asociācija sadarbojas ar
valsts, pasvaldību, privātajām un sabiedriskajām
institūcijām, iesaista Asociācijas darbībā dazādu
profesiju un institūciju pārstāvjus, atbalsta pasiniciatīvu
un organizē dazādus pasākumus.
Kas ir ielas bērni? ''Ielas bērni'' ir bērni, kuri lielāko daļu laika
pavada uz ielas, kas kļuvusi par viņu ierasto mājokli vai
iztikas avotu, un par kuriem atbildīgie pieaugusie nepietiekami viņus
aizsargā, uzrauga un atbalsta.
Latvijā jēdziens
''ielas bērni'' pirmo reiz tika definēts pētījumā
"Bērns uz ielas", kas tika veikts pēc LR UNICEF
Nacionālās komitejas pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā
darba un sociālās pedagoģijas augstskola
"Attīstība" sadarbībā ar Kriminoloģisko
pētījumu centru 1997. gada decembrī.
Precizējot ielas
bērna
terminu, svarīgi ir atzīmēt, ka sis termins vēl aizvien
atrodas noskaidrosanas procesā ne tikai Latvijā, bet arī
daudzās citās pasaules valstīs. Dazādās valstīs
ielas bērnu apzīmēsanai tiek izmantoti dazādi vietējie
termini. Reizēm sie termini pauz sirsnību un mīlestību,
reizēm tie piesķir bērnam identitāti, kas ir pieņemama
viņam pasam, taču nereti sie termini ir arī negatīvi
apzīmētāji.
Lai precīzāk raksturotu, bērnus, kas savu lielāko laika
daļu pavada uz ielas vai arī tur dzīvo pastāvīgi, tiek
izmantotas dazādas pieejas.
Piemēram:
- Apvienoto Nāciju
bērnu fonds (UNICEF) potenciālos
un jau esosos ielas bērnus grupē 3 plasās kategorijās:
- bērni
paaugstināta riska situācijā jeb riska grupas bērni
(children at high risk),
kas var kļūt par ''ielas bērniem'' (tie ir bērni, kas
strādā uz ielas, bet dzīvo ģimenē), vai
dzīvo ģimenē ļoti lielā nabadzībā;
- bērni
uz ielas bērni(children in the street), kas nesaņem pietiekosu atbalstu no savas
ģimenes (visbiezāk no alkoholiķu, narkomānu,
vientuļo māsu, daudzbērnu ģimenēm);
- ielas
bērni (children of the street), kas funkcionē pilnīgi bez ģimenes
atbalsta.
- NVO Starptautiskā
asociāciācija ielas bērniem definīcija
Ielas bērni ir bērni, kas jaunāki par 18 gadiem un kuri
ilgāku vai garāku laika periodu dzīvo ielas vidē. Tie
ir bērni, kuri ceļo no vienas dzīves vietas uz citu un
kuriem ir savs vienaudzu grupas un kontakti uz ielas. Oficiāli siem
bērniem var būt adrese, kur dzīvo viņu vecāki vai
bērnu namu adrese. Bet visbiezāk siem bērniem ir ļoti
vāja saikne ar siem pieaugusajiem - vecākiem, skolu, bērnu
aprūpes iestādēm, sociāliem dienestiem, kam par tiem
būtu jārūpējas.
Daudzās ''ielas bērnu''
definīcijās tiek atspoguļotas tās specifiskās
iezīmes, kas piemīt konkrētai valstij, kā arī tas, kas
interesē vai kam pievērs uzmanību sī termina/definīcijas
lietotāji.
Piemēram:
- Indijā - termins ''ielas bērns''
attiecās uz bērniem, kuri pelna naudu (tai skaitā arī
nelikumīgā veidā) uz pilsētas ielām. Citiem vārdiem: tie
ir ''uz ielām strādājosie bērni''(street based working
children) vai ''bērni uz ielas''. Starp viņiem tikai nedaudzi
dzīvo uz ielas un viņiem ir vāja saikne ar ģimeni -
tie ir ''ielu bērni''(children of the
street).(L.Fonseka,D.D.Malhotra, 1994)
- Kambodza - bērni bez
ģimenes atbalsta, kuri biezi ir uz ielas- vai nu, lai ubagotu, vai
arī lai nopelnītu iztikai, vai arī bērns;
kuru ģimeņu mājsaimniecības vada sievietes un kuriem pietrūkst
gādības un uzmanības, ir klasificējami kā
"ielas bērni".(Cruz,1992)
- Ķīna - "ielas
bērni" galvenokārt ir tie, kuri
neapmeklē skolu, un tie bērni, kuri pamet skolu- obligāto
deviņgadīgo izglītību (Xiang,1990)
- Dānija - ielas bērni ir
bērni un jauniesi līdz 18 gadu vecumam, kas īsāku vai
ilgāku laiku pavada īpasā ielas vidē -
īpasās vietās: ap centrālstaciju, skvoteru
ēkās (patvaļīgi ieņemtas, pamestas ēkas,
kurās apmetas un apsaimnieko jauniesu komūnas), iepirksanās
centros u.c. pilsētas vietās. Ielas bērni ir jauni
cilvēki, kuri zaudējusi saikni ar savu ģimeni un kuru
galvenā pieķersanās ir grupām ielas vidē.
Nomināli viņiem var būt vecāku adrese vai
piederība pie institūcijas, taču lielākā
atsķirība ir tā, ka praktiski viņi tur pavada maz laika
un nav pieaugusu cilvēku - vecāki, skola, institūcijas vai
sociālās labklājības iestādes, ar kuriem
viņiem būtu ciesas (saistosas) attiecības." (Soren Juul, 1992)(So definīciju
lieto arī Ungārija)
Pasaules bankas
1999. gada pārskatā ''Ielas bērni desmit Centrālās un
Austrumeiropas valstīs'' ( iekļauta arī Latvija) secināts,
ka runājot par ielas bērniem biezi tiek domātas abas bērnu
grupas, gan tie, kas dzīvo uz ielas, gan tie, kas pavada lielāko
laika daļu uz ielas. Tiek uzsvērts, ka tas ir komplekss process, kura
laikā bērni pakāpeniski adaptējas ielas dzīvei, bet
lielākā daļa no viņiem saglabā kontaktus ar savām
ģimenēm.
Ielas bērnus raksturo
vairākas pazīmes:
- viņiem ir kāda pastāvīga
atrasanās vieta uz ielas un arī pastāvīga
nodarbosanās (veids kā nopelnīt naudu iztikai,
apģērbam, arī spēļu automātiem);
- viņi veido savu sociālo grupu, kas
kalpo viņiem kā izdzīvosanas līdzeklis;
- viņi biezi neapmeklē skolu vai
apmeklē to neregulāri, nav ciesu attiecību ar pieaugusajiem
cilvēkiem (t.sk. skolu, pasvaldības institūcijām);
- viņi pavada lielāko daļu sava
laika ielas vidē, visbiezāk viņiem ir vāja saikne ar
ģimeni, viņu vecākiem, kuri neinteresējas par
bērna dzīvesveidu
Cik ir ielas bērnu?
Latvijā nav statistikas
par ielas bērniem.
Ir vairāki iemesli kāpēc ir sarezģīti veidot sādu
statistiku:
- pirmkārt , ielas bērnu definīcija ir aprakstosa un nedod precīzus,
izmērāmus kritērijus, pēc kuriem bērnu varētu
pieskaitīt ielas bērnu grupai,
- otrkārt, nav skaidras vienosanās starp speciālistiem terminoloģijas
jautājumā - kas ir ielas bērni Latvijā?
- treskārt, ielas bērni ir ļoti mobila grupa, kas dzīvo savu ielas
dzīvi - laiku pa laikam mainot gan mājokli, gan dzīves veidu -
dzīvojot kādu laiku uz ielas, kādu kopā ar ģimeni,
kādu bērnu aprūpes iestādē un atkal uz ielas.
Prieksstatu par problēmas
izplatību iespējams iegūt divos veidos:
- izmantojot statistiku, kas raksturo to bērnu grupas, kurās
potenciāli liela daļa varētu būt ielas bērni,
- izmantojot pētījumus un ekspertu aptauju rezultātus.
Pētījumi:
- Pētījumā ''Bērns uz ielas'',
kas tika veikts pēc LR UNICEF Nacionālās komitejas
pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā darba un
sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība"
sadarbībā ar Kriminoloģisko pētījumu centru 1997.
gada decembrī aptaujāti 62 bērni Rīgas
pilsētā
- Pasaules bankas 1999. gada pārskatā
''Ielas bērni desmit Centrālās un Austrumeiropas
valstīs'' veiktas intervijas ar valsts, pasvaldību un NVO
speciālistiem. Latvijas speciālisti minējusi ielas
bērnu skaitu Rīgā
amplitūdā no 300 līdz 4 000
- Apvienoto Nāciju Organizācijas
programmas (UNDP) un ANO Bērnu fonda (UNICEF) pētījumā
''Ielu bērni Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā. Viņu
seksuālā uzvedība un atkarības vielu lietosana''
veiksanas laikā tika organizēti divi reidi Rīgas Kurzemes
priekspilsētā: pirmajā reidā
sastapti 167 bērni, otrajā 187 bērni. Pētījumā
veiktas padziļinātas intervijas ar 9 ielas bērniem
Statistika:
- 2001. gadā Latvijā vecāku vara ir pārtraukta
1973 gadījumos.
Vecāku vara ar tiesas spriedumu ir pārtraukta 62
gadījumos,
vecāku vara ir atjaunota 335 gadījumos
- 2001. gadā pēc Sociālās
palīdzības fonda apkopotajiem datiem 9133 bērni ir
bijusi aizbildniecīnbā
- 2001. gadā sociālās aprūpes
iestādēs ir bijusi 3605 bērni.
- Uz 2000/2001.mācību gadu no visiem
obligātās izglītības vecuma bērniem nav
reģistrēti izglītības iestādēs 12 009
bērni tas ir 8,97% no visie sī vecuma bērniem
- 2000. gadā Nepilngadīgo profilakses
centrā Alises ielā tika nogādāti 644
klaiņojosi bērni
- 2000. gadā Valsts policijas uzskaitē
par noziedzīgiem nodarījumiem reģistrēti 3923
bērni,
- 2000. gadā Rīgas sociālās
palīdzības dienestu Atbalsta nodaļas ģimenēm ar
bērniem strādāja ar 1258 riska un
nelabvēlīgām ģimenēm, kurās pavisam
dzīvoja 2501 bērns
( t.sk. 347 nelabvēlīgās ģim. ar 640 bērniem un
671 riska ģimene ar 1382 bērniem),
- 2000. gadā skolu neapmeklēja 2523
bērni, no tiem 75% sociālu iemeslu dēļ,
- Latvijā reģistrēti 2286
vardarbības gadījumi pret bērniem (dati uz 20.02.2001),
- Rīgas pasvaldības Krīzes
centrā ielas bērniem ''Marsa gatve'' pusotra gada laikā
uzturējusies 226 bērni
Kāpēc bērni ir uz ielas?
Uz ielas atrodas bērni, kuriem netiek
nodrosināta nepieciesamā aprūpe, bērni, kuri dazādu
iemeslu dēļ pasi sevi nodarbina vai arī tiek izmantoti, lai
gūtu labumu kādam citam.
Nepieciesamība iziet uz ielas bērnam rodas, ja ģimene, kurā
aug bērns, nespēj pienācīgi nodrosināt bērna
vitālās t.sk. emocionālās vajadzības. Tas
visbiezāk notiek ģimenēs, kurās trūkst harmonisku
attiecību, nav piemērotu materiālo apstākļu,
vecākiem ir veselības un sociālas problēmas.
Pēc neatkarības atgūsanas Latvijā notiek kardinālas
pārmaiņas sociālājā, izglītības,
veselības un citās dzīves sfērās. Izmaiņas
ekonomisko, sociālo un politisko procesu norisē radīja lielā
daļā sabiedrības nestabilitātes un nedrosības
sajūtu, kuru vēl vairāk pastiprināja mainīgā
likumdosana. Nestabilās ekonomiskās situācijas
rezultātā notika un turpinās sabiedrības
noslāņosanās, pieaug maznodrosināto ģimeņu
skaits, tāpēc galvenie cēloņi tam, kāpēc
bērni nonāk uz ielas ir:
- nabadzība;
- bezdarbs;
- izliksana no dzīvokļa;
- viena vecāka zaudējums
(sķirsanās, nāve)
Diemzēl, arī skolas nespēj
pietiekosi kompensēt ģimenē trūkstoso, harmonizēt
bērna dzīvi. Sādi bērni ir spiesti meklēt savu vajadzību
nodrosinājumu ārpus ģimenes, biezi vien arī ārpus
skolas, t.i. - "uz ielas".
Bez sociāli nelabvēlīgiem faktoriem un ekspertu aptaujās
iegūtiem datiem par "ielas bērnu" problēmu
veidosanās cēloņiem, tomēr primārais ir pasu
bērnu viedokļi, viņu objektīvās vajadzības, nevis
pieauguso prieksstati par tām. Bērni, ja vien mēs esam gatavi
ieklausīties, informē par sevi un savām problēmām.
Bērnu vajadzības ir dinamiskas, atkarīgas no mainīgiem
ārējiem faktoriem, tāpēc to attīstība
jāanalizē nepārtraukti.
Laika posmā no 1997. gada augustam līdz oktobrim pētījuma
"Bērni uz ielas" ietvaros, Rīgas ielās, tika
intervēti 62 bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Ņemot
vērā, ka Latvijā, tai skaitā arī Rīgā,
nepastāv speciāla klaiņojoso bērnu uzskaite, ja neskaita
bērnus, kas nonākusi nepilngadīgo profilakses centrā, nav
iespējams izdalīt precīzu izlases kopumu.
Kā liecina pētījumi, ap 60% "ielas bērnu"
nāk no nepilnām ģimenēm, tikai 10% bērnu abi
vecāki strādā, 55% - pelnītāja ir tikai māte, bet
9% - tikai tēvs, 26% bērnu nestrādā neviens no
vecākiem. Tā kā 16% bērnu dzīvo kopā ar
vecmāmiņām, var domāt, ka sādas ģimenes
vienīgie ienākumi ir pensija.
47% bērnu nāk no ģimenēm, kurās ir 1 - 2 bērni,
53% - no 3 - 8 bērnu ģimenēm, tas daļēji apstiprina
sabiedrībā diezgan stabilo negatīvo stereotipu, kas
daudzbērnu ģimenes vērtē kā sociālā riska
ģimenes.
Aptaujātie "ielas bērni" kā trīs galvenos
iemeslus viņu dzīvei uz ielas nosaukusi:
- naudas trūkums ģimenē - 39%;
- regulāri konflikti ģimenē - 36%;
- bērns mājās jūtas
vientuļs - 25%.
Fakti liecina, ka 54% no "ielas
bērniem" bijusi saskare ar policiju klaiņosanas vai sīku
zādzību dēļ. Puse no aptaujātajiem bērniem tikusi
aizturēti un nogādāti Nepilngadīgo profilakses centrā.
Aptaujas dati parāda, ka bērnu pasu skatījumā galvenie iemesli
dzīvei "uz ielas" ir sādi:
- Pasi pelna naudu - 24%;
- Vecāki dzer, biezi konflikti
ģimenē, fiziska izrēķināsanās ar
bērniem - 24%;
- Ģimenei trūkst līdzekļu -
21%;
- Negrib mācīties - 14%;
- Kauns no klases biedriem - 10%;
- Patīk atrasties spēļu
automātu zālēs - 3%;
- Baidās no skolotājiem - 2%;
- Vecāki nekontrolē bērnu - 2%.
Parasti bērna izvēli ietekmē
vairāku minēto faktoru kopums (piem., trūcīgi vecāki -
alkoholiķi bez darba; trūcīga nepilna ģimene, kurā
māte vai vecmāmiņa pietiekosi neuzrauga bērnu, utml.)
Bērnu dzīve uz ielas
No ielās intervēto bērnu
sacītā var sķist, ka dzīve uz ielas ir viens no
pieņemamiem veidiem, kā organizēt dzīvi, kamēr nav
radusies piemērotāki apstākļi. Diemzēl sāds
pieņēmums ir maldinoss, jo, pavadot laiku tik ierobezotā,
neproduktīvā un apdraudētā vidē, bērns
nespēj pilnvērtīgi attīstīties, apgūt
sadzīvē nepieciesamās darba un pasapkalposanās
iemaņas, kā arī iegūt izglītību,
tādejādi zaudējot iespēju veidot sabiedrībā
atzītu, veiksmīgu karjeru un pakļaujot sevi bezcerībai
arī nākotnē. Ignorējot bērnu ilūzijas,
veiksmīgu dzīvi garantējosi apstākļi pasi no sevis
nerodas. Rūgtā dzīves īstenība rada vienīgi
vilsanos.
Bērna atrasanās uz ielas biezi sasitīta ar viņu
izvairīsanos no mācību iestāzu apmeklēsanas. Laika
periodā, kad bērni un pusaudzi izvairās no mācību
iestāzu apmeklēsanas, brīvā laika pavadīsana ir
saistīta ar klaiņosanu, patstāvīgu atrasanos uz ielas un
citās sabiedriskās vietās. Nelabvēlīgā
sociālā vide, vecāku un viņu aizvietojoso personu
pārlieku lielā aizausanās ar alkohola lietosanu un viņu
antisabiedrisks dzīves veids kopumā nosaka to, ka bērni
nespēj dzīvot un uzturēties savā
patstāvīgajā dzīves vietā. No otras puses, ārpus
mājām ir pietiekosi daudz pusaudzus saistosu faktoru: draugu
iespējas dzīvot nekontrolētu dzīvi, ierobezojumu
trūkums utt. Minētie apstākļi nosaka to, ka izplatīta
parādība ir pusaudzu begsana no mājām. Bērnu
izvairīsanās no mācību iestāzu apmeklēsanas,
bezmērķīga klaiņosana un bēgsana no mājām,
kas ir saistīta ar pusaudzu patstāvīgu uzturēsanos
sabiedriskās vietās, ir saistīta ar negatīvām
uzvedības formām sajā jaunajā vidē, kur kā
izplatītāko var minēt huligānismu. Vajadzību
apmierināsana (pēc zināmām materiālām
vērtībām), savstarpējo attiecību noskaidrosana, lomu
un statusu noteiksana pusaudzu grupās un grupu hierarhijās biezi
risinās vardarbīgā ceļā un izmantojot fizisko
spēku. Vardarbīga censanās nodrosināt kāda
pārākumu pār otru kļūst aizvien izplatītāka
bērnu un pusaudzu vidū. Aizvien plasāka kļūst
prostitūcijas izplatība nepilngadīgo vidū. Intīmie
pakalpojumi sekmā arī seksuāli transmisīvo slimību
izplatību. Bērni un pusaudzi tiek piesaistīti narkotisko un
toksisko vielu lietosanai, arī alkoholisms ir ļoti izplatīta sociāli
nelabvēlīga parādība pusaudzu vidū. Alkohola lietosana
pārsvarā notiek sabiedriskās vietās un brīvā
laika pavadīsanas modelis. Ļoti liels vairums ielas bērni
brīvo laiku pavada pie spēļu automātiem.Azarts ir
kļuvis par bērnu dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Lai nepilngadīgie iegūtu sev līdzekļus, kas
nodrosinātu viņu uzturēsanos sabiedriskajās vietās un
uz ielas, lai bērni un pusaudzi varētu iegādāties
pārtiku, narkotikas, alkoholu un naudu spēļu automātiem ir
izdarot sīkas zādzības, kā arī naudas vai citu
vērtību izspiesanu no citiem pusaudziem. Ne reti sie bērni nokļūst
kriminālo struktūru un to pārstāvju kontroles un ietekmes
sfērā.
Visas sīs negatīvās parādības pusaudzu vidū
atsedz valsts ekonomiskās, sociālās, tiesiskās,
politiskās situācijas negatīvās tendences, jo bērni un
nepilngadīgie visjūtīgāk uztver sabiedriskās
dzīves negācijas. Negāciju iespaidā bēriem netiek
nodrosināti normāli apstākļi ģimenēs kā
rezultātā bērni lielu daļa laika atrodas uz ielas. Dzīvei uz ielas ir
raksturīgi uzvedības standarti, kas biezi ir deformēti. Ja tie
netiek savlaicīgi novērsti, tas var novest jau pie smagiem
likumpārkāpumiem un kriminālnodarījumiem.
Galvenie
faktori, kuru dēļ
bērnu dzīve uz ielas ir nepieļaujama:
- Ārpus ģimenes bērna
vitālās vajadzības netiek nodrosinātas;
- Bērns nesaņem atbilstosas
sociālās garantijas;
- Bērns nesaņem veselības
aprūpi;
- Bērns negūst apmierinosu
izglītību;
- Bērns nepārņem pozitīvu
dzīves pieredzi no ieprieksējām paaudzēm;
- Bērnam nerodas pozitīva
vērtību sistēma;
- Bērns nemitīgi ir pakļauts
stresam, emocionālam diskomfortam, eksistenciālam apdraudējumam;
- Bērns tiek pakļauts fiziskiem un
seksuāliem draudiem;
- Bērns tiek iesaistīts
nelikumīgās darbībās, ievedot viņu
kriminālā vidē, radot draudus tikt sodītam;
- Bērna pascieņa un pasvērtība
tiek iznīcināta;
- Veidojas atsvesināsanās no
pārējās sabiedrības;
- Zūd iespēja jebkad iekļauties
sociāli nodrosinātā dzīvē, veidot
pilnvērtīgu ģimeni.
Minētie
apstākļi ir ļoti nopietni sķērsļi
sabiedrības attīstībai, perspektīvā saglabājot un
pat paplasinot antisociālu sabiedrības slāni.
Pakalpojumi "ielas bērniem"
Rehabilitācija.
ASV bērnu aprūpes institūciju darbinieki bērnus iedala 4
lielās grupās:
1.
Bērni, kuru ģimenes problēmas var tikt atrisinātas;
2. Vecākie pusaudzi, kuri var gūt labumu no neatkarīgas
dzīvotprasmju mācīsanas programmām;
3. Bērni, kuriem ir neatrisināmas ģimenes problēmas un kuri
nav gatavi neatkarīgai dzīvei;
4. Bērni, kuri dzīvo "uz ielas".
Darbs
ar "ielas bērniem" ietver sekojosus elementus:
- novērtēsana (t.sk. veselības
novērtējums un aprūpe);
- klienta un ģimenes konsultēsana;
- atkalapvienosana;
- pamatvajadzību nodrosināsana
(pārtika, apģērbs, pajumte);
- identificēsana (personas dokumentu
sakārtosana)
- apmācība neatkarīgai
dzīvotprasmei;
- izglītosana (t.sk.seksuālā).
Sniedzamie
pakalpojumi:
- veselības aprūpe,
- juridiskie pakalpojumi,
- profesionālie pakalpojumi
(darbiekārtosana),
- izglītība,
- sociālā palīdzība,
- pakalpojumi "atkarīgajiem".
Darba formas:
- ielu darbs (t.i. darbs ar grupu, darbs ar
indivīdu, darbs ar sabiedrību),
- darbs dienas centros,
- īstermiņa patversmes,
- ilgtermiņa patversmes,
- pusaudzu viesnīcas,
- kopienas mājas.
Pēdējos gados Rīgā un
arī citās Latvijas pilsētās ir izveidoti vairāki
dienas centri un patversmes, kur tiek sniegts atbalsts bērniem, kuri
nesaņem vajadzīgo aprūpi savās ģimenēs un ir
spiesti par sevi gādāt pasi saviem spēkiem "uz ielas".
Sīs struktūras ir izveidojusas dazādas nevalstiskas
organizācijas, entuziastu grupas, kas izprot situācijas smagumu un
grib palīdzēt "ielas bērniem", izmantojot
galvenokārt ārvalstu fondu finansējumu.
Diemzēl sociālekonomiskā
situācija un ideoloģija valstī rada nepārvaramas
problēmas ļoti daudzām ģimenēm un tajās
augosajiem bērniem.
Nemazinās "ielas bērnu" skaits. Nedaudzie atbalsta centri
nespēj nodrosināt atbilstosus pakalpojumus visiem, kam tie
nepieciesami. Daudzas
pasaules praksē pārbaudītas metodes nevar tikt izmantotas naudas
trūkuma dēļ.
Daudz nepieciesamu pakalpojumu netiek sniegts, pakļaujot neskaitāmus
bērnus un viņu ģimenes nebeidzamām grūtībām.
Tiek atņemtas iespējas izmantot ne vien Pasaules civilizācijas
vērtīgākos sasniegumus, bet pat vitāli nepieciesamo
cilvēka cieņai atbilstosas dzīves minimumu.
Tiek apdraudēta "ielas bērnu" dzīve tagad un
nākotnē, gan arī viņu līdzcilvēku drosība un
labklājība.
Tu vari:
- celt sabiedrības apziņu
(rakstīt vēstules, runāt ar kolēģiem, studentiem,
politiķiem par ielas bērniem),
- lobēt valdībā (ar
neformālu sarunu palīdzību ietekmēt politiķus un
citas amatpersonas),
- iesaistīties kā
brīvprātīgais projektos, kas risina ielas bērnu
jautājumus,
- ziedot naudu vai lietas, kas var būt
noderīgas palīdzībai ielas bērniem),
- sniegt profesionālu ieguldījumu
(piemēram kā mākslinieks, jurists, ārsts utt.),
- ziņot par konkrētu
gadījumu, kad bērns ir apdraudēts,
- ierosināt jaunas pieejas, metodes
darbam ar ielas bērniem, izmaiņas likumos un citos
normatīvajos aktos.
Lai
Tu varētu palīdzēt ielas bērniem Tev ir svarīgi:
- būt informētam par ielas bērnu
problēmu, par valsts, pasvaldību un sabiedrisko
organizāciju (NVO) pakalpojumiem ielas bērniem, informēt
arī savus draugus, kolēģus, studiju biedrus u.c.
- būt vērīgam un ziņot par
gadījumiem, kad bērna drosība, dzīvība un
attīstība ir apdraudēta,
- būt uzmanīgam un nepaiet garām
situācijām, kuras Tu spēj atrisināt ar savu
iejauksanos vai bērnam, kuram nepieciesams Tavs padoms,
- būt aktīvam, iesaistīties
diskusijās un projektos, kas vērsti uz bērnu tiesību
aizsardzību (piem. kā brīvprātīgais palīgs,
kā konsultants utt.),
- būt filantropam un veicināt
labdarības attīstību sabiedrībā.
Karaļa
Boduāna fonds -
sadarbībā ar Sorosa fondu - Latvija finansēja Ielas bērnu
programmu, kuras ietvaros atbalstīja Ielas bērnu NVO tīklu un
vēlāk arī asociācijas izveidosanos (1998. -2000. gads).
Sorosa fonds - Latvija -atbalsta asociācijas
aktivitātes 2001. gadā, finansējot projektu
"Asociācijas darbība ielas bērnu problēmas
risināsanai Latvijā".
Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programa - Sniedz atbalstu organizācijas
darbības nodrosināsanai 2002. gadā. Finansiāli atbalsta projektu:
"Asociācijas ielas bērniem - palīgs sabiedriskam un valsts
sektoram ielas bērnu problēmas risināsanā".
Zvērinātu advokātu birojs
"Loze&Partneri" un "Kļaviņs&Slaidiņs" - finansiāli
atbalsta projektu "Vienaudzis Vienaudzim" 2003. un 2004. gadā, kuru
realizē Rīgas Kristīgā bērnu patversme.