Latvijas Universitāte
Mārketinga koncepcija
Tirgvedībā
Plāns
SIA X biznesa plāns konsultatīvo pakalpojumu nozares attīstībai
1. Uzņēmuma, uzņēmējdarbības un sniegtā pakalpojuma apraksts
1.1. Uzņēmuma un uzņēmējdarbības vides apraksts
1.2. Piedāvāto pakalpojumu apraksts
1.3.Piedāvātā pakalpojuma klientūras aspekti
2.Razosanas plāns
2.1. Izmantojamie resursi, projekta izmaksas un prognozējamās peļņas aprēķins
2.2. Projekta ieviesanas darbības plāns
3. Organizatoriskais plāns
4. Saimnieciskais risks un tā samazināsanas pasākumi
Secinājumi un priekslikumi
Izmantotās literatūras saraksts
Auditorfirma SIA X savu darbību uzsāka 1992. gadā un ir viena no vadosajām auditē pakalpojumu sniedzējām Latvijas uzņēmumiem. Firmai ir 400 klientu, un tā ir iemantojusi kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējas tēlu auditē tirgū. SIA X nodarbina 50 augstas klases speciālistus uzņēmumu auditē un grāmatvedības konsultāciju jomās, kuras dod attiecīgi 85 un 15 procentus no uzņēmuma peļņas. Auditorfirmas SIA X galvenais birojs atrodas Rīgā, un tai ir filiāle Ventspilī. Biroji izvietoti īrētās telpās pilsētu centrālajās daļās; iekārtojums ir gaumīgs, lietisķs, un tajā izmantotas modernas datu apstrādes un telekomunikāciju tehnoloģijas.
X plāno līdz 1999. gada janvārim sniegt auditē pakalpojumus 900 vietējiem klientiem un ieviest virkni konsultatīvo pakalpojumu. Līdz 2001. gada janvārim SIA X vēlas saglabāt 2. vadosās Latvijas auditorfirmas statusu un kļūt par tirgus līderi biznesa konsultāciju jomā vietējo firmu vidū. Sis biznesa plāns izstrādāts, lai noskaidrotu ieviesanas iespējas firmā X iecerētajiem mārketinga konsultāciju pakalpojumiem, un paredzēts ieksējai lietosanai. Sobrīd biznesa konsultat 919k105j 9;vos pakalpojumus sniedz aptuveni 100 firmas un organizācijas, kuru vidū var izdalīt sādas nozīmīgākās grupas: starptautiskās auditorfirmas, vietējās firmas un valsts uzņēmējdarbību atbalstosās organizācijas. Lielāko īpatsvaru konsultāciju tirgū ieņem starptautiskās konsultāciju un auditorfirmas Coopers & Lybrand, Deloitte & Touche, Price Waterhouse, Arthur Andersen, Ernst & Young un KPMG. Sīs firmas sniedz ievērojamu konsultāciju apjomu Latvijā ienākusajām daudznacionālajām korporācijām. Vietējās firmas joprojām maz izmanto starptautisko konsultantu pakalpojumus, jo sajā tirgus segmentā biznesa konsultācijas atrodas dzīves cikla ieviesanas stadijā un līdz sim attīstība bijusi lēna. Konsultatīvie pakalpojumi daudznacionālo firmu segmentā atrodas attīstības stadijā.
Vietējās konsultāciju un auditorfirmas, kuru ir aptuveni 80, pārsvarā gūst ienākumus no gada pārskatu auditē, privatizējamo uzņēmumu vērtēsanas pēc LPA pasūtījuma, biznesa plānu izstrādes un grāmatvedības konsultācijām. Sie pakalpojumi tiek izmantoti makrovides spēku ietekmē: ikgadējs audits ir nepieciesams likumdosanā noteiktajiem uzņēmumiem; uzņēmumu novērtēsana ir privatizācijas prieksnoteikums; biznesa plāni nepieciesami, lai iegūtu banku kredītus; grāmatvedības konsultācijas izmanto, lai samazinātu ar nodokļiem apliekamās summas un nebūtu jāmaksā soda naudas VID.
Nozīmīgākā valsts uzņēmējdarbību atbalstosā organizācija ir Uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkls, kuri izvietoti 6 Latvijas pilsētās. Sie centri specializējusies palīdzībā mazajiem uzņēmumiem un personām, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Tajos parasti neiespējams iegūt augstas klases specializētas konsultācijas.
Paredzams, ka Latvijas firmas laika periodā no 1996. līdz 2001. gadam būs spiestas uzsākt plasu biznesa konsultat 919k105j 9;vo pakalpojumu izmantosanu. So tendenci nosaka ekonomiskie, konkurences un likumdosanas faktori. Tautsaimniecībā joprojām ir ekonomiskā krīze, un iedzīvotāju pirktspēja no pasreizējā zemā līmeņa pieaugs lēni. Paralēli ir notikusi un turpinās tirgus piesātināsanās ienesīgākajās un arī pārējās nozarēs, tālāk apgrūtinot cīņu par patērētāju ierobezotajiem naudas resursiem. Vietējām firmām būs daudz vairāk jārēķinās ar konkurenci arī globālā mērogā, palielinoties Latvijas starptautiskajai ekonomiskajai integrācijai. Paredzamā piemērosanās ES likumdosanai, kopējā tirgus standartiem un tai sekojosā pievienosanās ES radikāli izmainīs uzņēmējdarbības vidi. Jaunajā uzņēmējdarbības vidē kritiska nozīme ir speciālām zināsanām, bet pastāvīgi nodarbināt nepieciesamā līmeņa ekspertus visās vajadzīgajās nozarēs liela daļa firmu nevarēs atļauties. Lai samazinātu izmaksas un iegūtu vajadzīgos speciālos pakalpojumus, firmām būs nepieciesams izmantot konsultantfirmu pakalpojumus.
Esosajiem klientiem tiks piedāvātas konsultācijas mārketingā. Mārketinga pakalpojumu komplekss ietvers mārketinga plāna izstrādi, ieviesanu un klientu orientācijas ieviesanu uzņēmumā. Mārketinga pakalpojumu mērķi ir gūt Ls 253000 peļņu 3 gadu laikā, kļūt par vadoso mārketinga pakalpojumu sniedzēju Latvijas firmām un diversificēt firmas uzņēmējdarbību.
Klienti, kas pasūtīs mūsu firmā mārketinga plānu, 2 mēnesu laikā iegūs profesionāli sagatavotu, uz klientu vēlmēm un pasūtītāja firmas mērķiem balstītu mārketinga plānu (skat.1.d.att.). Atkarībā no mārketingā iesaistīto klienta darbinieku īpatsvara tiks plānota so firmu darbinieku piedalīsanās plānosanā. Pirmais solis būs kopā ar vadību nospraust mērķus precei vai pakalpojumam, kuram izstrādā plānu. Situācijas analīze aptvers mārketinga vides analīzi, tirgus segmentāciju, svarīgu tendenču noteiksanu sajos segmentos un konkurences novērtējumu. Nākamais solis būs stratēģiju izstrāde attiecībā uz mērķa tirgu, plānoto razosanas apjomu, diferenciāciju, ieksējo mārketingu un mārketinga mix elementiem. Pieņēmumu testēsana mārketinga pētījumu ceļā var būt nepieciesama atsevisķos gadījumos, jo pieņēmuma kļūdainības gadījumā var rasties lieli zaudējumi. Tiks sastādīts darbības plāns 1.darbības gadam, kurs saturēs veicamo pasākumu, atbildīgo un izpildes termiņu sarakstu. Izstrādātais mārketinga plāns uz 1 nedēļu tiks nodots klienta apskatei, kam sekos apspriede, kurā tiks precizēti neskaidrie jautājumi.
Klienti, kuri izmantos mūsu mārketinga plāna ieviesanas pakalpojumus, reizi nedēļā tiksies ar pieredzējusāko mārketinga speciālistu, kopā pārvarot neparedzētus sķērsļus un diagnosticējot potenciālas problēmas (skat. 1.e.att.). Mārketinga speciālists rūpīgi iepazīsies ar uzņēmumu un mārketinga plānu.
PASŪTĪJUMA PROJEKTA MĀRKETINGA
IEGŪSANA PLĀNOSANA PLĀNA IZSTR.
MĀRKETINGA
PLĀNA IEVIE-
SANA
ATTIECĪBU KLIENTU
UZTURĒSANA ORIENTĀCIJAS
IEVIESANA
1.a.att Pakalpojumu uzmetuma vispārīgā shēma
PROJEKTA
DALĪBNIEKA KONTAKTS
IEROSME AR KLIENTU
PERSONU
SIA X
PRIEKSLIKUMA TIKSANĀS
SAGATAVOSANA AR
KLIENTU
LĪGUMA
NOSLĒGSANA
1.b.att.Pasūtījumu iegūsanas uzmetums
SITUĀCIJAS DARBU UN RESURSU
ANALĪZE TERMIŅU NEPIECIESAMĪBAS
NOTEIKSANA NOTEIKSANA
BUDZETA
NOTEIKSANA
1.c.att. Projekta plānosana
PROF. PLĀNOT KLIENTA PĀRĒJIE
PAKALP. DARBINIEKU
PIESAISTĪSANU NOTEIKT
MĒRĶUS
VEIKT IZSTRĀDĀT VEIKT SITUĀC.
PIEŅĒMUMU STRATĒĢIJAS ANALĪZI
TESTĒSANU
DARBĪBAS NODOT IZSKAIDROT
PLĀNA KLIENTAM PLĀNU
IZSTRĀDE
1.d.att.Mārketinga plāna izstrāde
IEPAZĪTIES AR IEPAZĪT IKNEDĒĻAS
UZŅĒMUMU MĀRKETINGA TIKSANĀS
PLĀNU
1.e.att.Mārketinga plāna ieviesana
NOSKAIDROT IESAISTĪT IZVEIDOT ORGA-
BIZNESA VISU NIZATORISKO
FILOZOFIJU FIRMU STRUKTŪRU
SALĪDZINĀT NOTEIKT NOTEIKT
IEKSĒJO UN ĀRĒJO IEKSĒJO
ĀRĒJO TĒLU TĒLU TĒLU
PIELIETOT PANĀKUMU NOVĒRTĒT
MĀRKETINGA LIETOSANA PROGRESU
DISCIPLĪNU MOTIVĀCIJĀ
1.f.att.Klientu orientācijas ieviesana
Klientu orientācijas ieviesana, kuras rezultātā tiek izmainīta organizācijas struktūra un kultūra, (skat. 1.f.att.) ilgs 8 mēnesus. Vispirms jānosaka klienta biznesa filozofija; nosakot esoso situāciju, iespējams norādīt uz vieglāk labojamajām problēmām, ar kurām ir jāsāk. Otrkārt, jāinformē klienta firmas vadība un pārējie darbinieki par klientu orientācijas pozitīvajiem aspektiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku sīs pārmaiņas atbalstītu. Treskārt, jāizveido organizācijā ieksēja struktūra, kura veicinās klientu orientācijas ieviesanas projekta pieņemsanu ārpus plānosanas grupas. Ceturtkārt, jāizpēta firma, nosakot, ko darbinieki un vadība domā par pasreizējiem produktiem un programmām; jāanalizē arī firmā pastāvosā klientu vēlmju izpratne. Piektkārt, jānoskaidro klientu domas par firmas tēlu, kvalitātes līmeni, vajadzībām, kuras klienti grib apmierināt, un apmierinātības līmeni. Sestkārt, jāsalīdzina darbinieku un klientu uzskati, meklējot kopīgo un atsķirīgo. Salīdzināsanas produkts ir norādes uz tām jomām, kur firmā nepieciesami uzlabojumi vai izmaiņas. Septīkārt, jānotiek pārejai uz praktisku rīcību. Jāanalizē tirgus, piedāvātie produkti, jānosaka mērķi, jāizstrādā un jāievies mārketinga plāni. Plānosanā jāiesaistās arī darbiniekiem, kuri plānu pildīs, jo tad no tiem varēs gaidīt lielāku atbalstu. Astotkārt, jānosaka mūsu mārketinga pakalpojuma panākumi. Tie tiks izmantoti tālāku pārmaiņu motivācijā. Devītkārt, jānovērtē, cik lielā mērā sasniegti mērķi, un jāizdara nepieciesamās izmaiņas.
Mūsu mārketinga pakalpojumus izmantos lieli un vidēji uzņēmumi. Mazie uzņēmumi nespēs samaksāt, tādēļ tie neizmantos mūsu mārketinga konsultācijas. Bankas un daudznacionālās kompānijas izmantos lielā sesinieka pakalpojumus ne tikai audita, bet arī konsultāciju jomā, tādēļ tās nevar iekļaut mērķa tirgū. SIA X mērķa tirgus mārketinga konsultācijām būs lielie un vidējie uzņēmumi, kuri jau izmanto mūsu pakalpojumus. Ar esosajiem klientiem ir nodibinātas ciesas attiecības, un to problēmas ir jau iepazītas. Tādēļ esosā klientūra ir vispievilcīgākais tirgus segments jaunam pakalpojumam. Lielie un vidējie uzņēmumi, kuri nav SIA X klienti, pirmajos 3 gados netiks iekļauti mērķa tirgū, jo, lai tie izprastu pakalpojumu vērtību un tos iegādātos, būtu nepieciesams iztērēt daudz vairāk dārga speciālistu laika.
1997. gadā tiks sniegti pakalpojumi par Ls 116500, 1998. gadā par Ls 158800, bet 1999. gadā par Ls 233000.
Lielā sesinieka firmas konkurēs ar mūsu ieviestajiem mārketinga pakalpojumiem lielo Latvijas uzņēmumu tirgū. Konkurence nebūs izteikta, jo paredzams, ka lielos uzņēmumus neapmierinās lielā sesinieka pakalpojumu cenu līmenis. Starptautisko firmu prestizo un dārgo auditu vietējie uzņēmumi var izmantot kā savas uzticamības pierādījumu. Mārketinga konsultācijas arī ir dārgas, taču tās nekalpo tik nozīmīgam mērķim kā uzticamības garantēsana partneriem, tādēļ prieksroka tiks dota mūsu zemākajām cenām. Pastāv iespēja, ka var ienākt kāda mazāka Rietumu kompānija ar pieeju lētākām kredītlīnijām no ārzemju investīciju fondiem. Sis varētu būt nopietns drauds, kurā gadījumā jāpieņem īpasi mēri vadoties no situācijas.
Vidējo un lielo uzņēmumu segmentā ar mums konkurēs arī vietējās konsultāciju firmas. SIA X ir salīdzinosi augstāka konkurētspēja, un tā ir iemantojusi pozitīvu tēlu. Turklāt tai ir liels skaits apmierinātu klientu, kuriem savus papildus pakalpojumus piedāvāt būs vieglāk, nekā vietējiem konkurentiem pārliecināt firmas, kurās tos vēl nepazīst. Uzņēmējdarbības atbalsta centri mums neradīs konkurenci, jo tiem nav pietiekama intelektuālā kapitāla un resursu, kā arī to specializācija ir vērsta uz maziem uzņēmumiem.
Tā kā SIA X ir jau pozicionēta kā kvalitatīvu pakalpojumu sniedzēja, kuras cenas ir augstākas nekā vietējām firmām un zemākas nekā lielajam sesiniekam, arī mārketinga pakalpojumi tiks identiski pozicionēti. Sī stratēģija klientos radīs to mārketinga pakalpojumu tēlu, kuru viņi psiholoģiski visvairāk gatavi tiem piedēvēt, vadoties no vispārējā firmas tēla.
Mārketinga plāna izstrāde maksās no Ls 2000 līdz 5000, mārketinga plāna ieviesana Ls 500 līdz 2500, bet klientu orientācijas ieviesana Ls 3000 līdz 10000. Cena tiks noteikta atkarībā no darba sarezģītības, ko novērtēs projektu vadītājs. Finansu aprēķiniem tiks izmantotas sādas cenas: Ls 3000, 1300, 7000.
Paredzams, ka 1997. gadā tiks sniegti mārketinga pakalpojumi 25 klientiem, 1998. gadā - 50 klientiem, 1999. gadā - 80 klientiem. Mārketinga konsultācijas atrodas dzīves cikla ieviesanas fāzē un paredzams, ka tās ieies attīstības fāzē 1999. gadā. Nav paredzamas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras iznīcinātu nepieciesamību pēc sī pakalpojuma.
Pakalpojumu sniegsanai tiks izmantotas esosās telpas un iekārtas Rīgā un Ventspilī. 1996. gadā paredzēts iekārtot papildus telpu ar 5 moderniem datoriem, kuriem konsultāciju departamenta dalībnieki varēs pieslēgties caur telefona līnijām. Katram sī departamenta darbiniekam tiks iedalīts portatīvais dators, ar kura palīdzību tie varēs ērti strādāt, arī esot projām no biroja, piemēram, pie klienta. Katram departamenta darbiniekam būs jāvalkā augstas kvalitātes konservatīvi uzvalki tumsi zilā, pelēkā vai melnā krāsā, balti krekli un kvalitatīvi ādas apavi. Sievietēm apģērbā būs divi ierobezojumi: neimitēt vīriesu apģērbu un neizskatīties pēc seksa objekta. Darbiniekiem tiks atmaksāti Ls 250 par apģērba un apavu iegādi.
Darbam konsultāciju departamentā tiks pieņemti 2 augstas klases mārketinga eksperti ar plasu pieredzi un 3 izcili augstskolu beidzēji. 1998. un 1999. gadā tiek plānots pieņemt pa 3 darbiniekiem ik gadus.
Pakalpojuma sagatavosanas periodā tiks veikti izskaidrojosā darba pasākumi darbinieku vidū par mārketinga pakalpojumu vērtību un nozīmību firmas SIA X attīstības stratēģijā. Tiks uzsvērta esoso darbinieku attiecību nozīme jauno mārketinga pakalpojumu virzīsanā tirgū. Firmas apkārtrakstā tiks ievietota rakstu sērija par mārketinga pakalpojumu nozīmi un saistību ar esosajiem departamentiem. Departamentu vadītāji kopā ar vadību un mārketinga speciālistiem noturēs 4 stundu apspriedi, kur izteiks savus ierosinājumus un iebildumus.
1.tabula
Projekta izmaksu kalkulācija, Ls
Izmaksu posteņi |
Cena |
Skaits |
Summa |
Datori un programmnodrosinājums | |||
Portatīvie datori | |||
Telpas remonts | |||
Mēbeles | |||
Biroja piederumi |
| ||
Apģērba kompensācijas | |||
Literatūra un citi inform. avoti | |||
Neparedzēti izdevumi | |||
Projekta izmaksas kopā: |
Piezīmes pie aprēķiniem 2. un 3. tabulā
1. Ienākumi aprēķināti kā katra pakalpojumu veida klientu skaita reizinājumu ar so pakalpojumu vidējām cenām summa.
2. Darba algas mārketinga speciālistiem ietver visu speciālistu mēnesa pamatalgu summu.
3. Piemaksas mārketinga speciālistiem aprēķinātas kā viena procenta piemaksu no katra pamatalgas par katru iegūto pastāvīgo klientu summa.
4. Darba alga citu departamentu darbiniekiem aprēķināta 5 procentu apmērā no ienākumiem.
5. Piemaksas citu departamentu darbiniekiem aprēķinātas kā Ls 20 reizinājums ar klientu skaitu plāna un klientu orientācijas ieviesanai.
6. Sociālais nodoklis aprēķināts 37 procentu apmērā no visu ar mārketingu saistīto darba algu un piemaksu summas.
7. Biroja, administratīvās un transporta izmaksas pieņemtas kā ik gadu pieaugosas prognozējamās izmaksu summas mēnesī.
8. Pievienotās vērtības nodoklis aprēķināts 18 procentu apmērā no ienākumu summas.
9. Klientu skaita pieauguma prognozes izstrādātas, pamatojoties uz ekspertu vērtējumiem.
|
Pēc tam tiks ierosināta diskusija firmas mērogā par jauno pakalpojumu un par to, ko katrs varētu darīt, lai tas tiktu veiksmīgi ieviests. Pēc diskusijas rezultātu apkoposanas departamentu sēdēs tiks izstrādātas programmas sadarbībai ar mārketinga departamentu.
Klienti tiks informēti par jauno pakalpojumu veidu divos SIA X organizētos bezmaksas semināros. Semināru dalībnieki, kuri izrādīs interesi, tiks prioritizēti un regulāri saņems interesantus materiālus par mārketinga praktisku pielietojumu. Ar siem klientiem tiks veikts papildus izskaidrojosais darbs. Paralēli paveicot auditu vai kādus citus pakalpojumus klienta firmā, tiem tiks parādītas iespējas, kā sīs problēmas varētu atrisināt ar mārketinga palīdzību. Lai pastiprinātu piedāvājuma iedarbību, tiks izstrādāti piedāvājuma uzmetumi, kas parādīs veicamos pasākumus, aptuvenās izmaksas un ienākumus no ekonomisko rādītāju potenciālās uzlabosanas.
1.4.tabula
Darbības plāns
Uzdevuma apraksts |
Atbildīgais |
Izpildes termiņs |
Sagatavot un ievietot darba piedāvājuma sludinājumus un meklēt projektu un departamentu vadītājus |
sekretāre | |
Veikt darba intervijas un pieņemt darbā |
direktors | |
Jauno darbinieku instruktāza |
direktors | |
Papildus biroja telpas iekārtosana Rīgā |
saimniecības vadītājs | |
Pakalpojumu kvalitātes standartu noteiksana |
mārk. dep. vadītājs | |
Datoru iegāde un uzstādīsana |
datorspeciālists | |
Iegādāties darba materiālus, grāmatas |
mārk.dep.vad. | |
Ievietot asistentu darba piedāvājumus |
mārk. dep. vad. | |
Veikt darba intervijas |
mārk.dep. vad. | |
Pieņemt darbā asistentus |
mārk.dep.vad | |
Asistentu ievadapmācība |
proj.vad., mārk. dep.vad. | |
Sagatavot rakstu sēriju par mārket. pak. nozīmi un vietu firmā |
mārk dep. vad. | |
Izdot apkārtrakstu |
proj.vad. | |
Mārketinga speciālistu un departamentu vadītāju apspriede |
direktors | |
Domu apmaiņa par jaunā pak. vietu firmas mērogā |
proj.vad. | |
Departamentu sēdes un sadarbības programmu precizēsana |
departamentu vadītāji | |
Savākt piemērotu asociāciju sarakstu un noteikt to semināru datumus |
mārk.dep.vad. | |
Katrā seminārā iekļaut mārket. dep. vadītāja runu |
proj.vad. |
pēc vaja-dzība |
Izstrādāt runu par jauno pakalpojumu un mārketinga nozīmi |
mārk. dep.vad. | |
Uzstāties ar runu |
mārk.dep.vad. |
pēc vaja-dzības |
Izveidot rakstu par jauno pakalpojumu |
proj.vad. | |
Publicēt rakstu avīzēs "Dienas bizness" un "Bizness & Baltija" |
proj.vad. | |
Sastādīt uz semināriem uzlūdzamo cilvēku sarakstu |
mārk.dep.vad. | |
Sagatavot brosūru par mārketinga pakalpojumiem |
proj.vad. | |
Sagatavot semināra saturu |
1. proj.vad. 2. mārk.dep.vad. | |
Izsūtīt ielūgumus un piezvanīt ielūgtajiem |
mārk.dep.vad | |
Noturēt semināru un apkopot potenciālo klientu idejas, nodibināt kontaktus |
1. proj.vad 2. mārk.dep. vad. | |
Apspriede par semināra rezultātiem |
proj. vad. | |
Katram semināra apmeklētājam un interesentam vismaz reizi 3 nedēļās izsūtīt interesantu materiālu par mārketinga nozīmību. |
mārk.dep.vad. |
pēc vajadzī-bas |
Katra mēnesa pirmajā pirmdienā plkst.1100 sēde visiem mārketinga projektos iesaistītajiem, ziņot par padarīto |
proj.vad. |
kā norādīts |
Formāls sasniegtā novērtējums salīdzinājumā ar mērķiem |
direktors |
DIREKTORS ADMINISTRĀCIJA
MĀRKETINGA AUDITA NODOKĻU
DEP. DEP. KONSULT. DEP.
PROJEKTU
VADĪTĀJS
2.att. SIA X organizatoriskā struktūra pēc diversifikācijas
Auditorfirmā X izmantota matricveida organizācijas ieksējā struktūra, ko nosaka lielais skaits atsevisķo pasūtījumu (projektu).
Pamatalga katram augstas klases speciālistam būs Ls 400 mēnesī, bet asistentiem Ls 200 mēnesī. 1998. un 1999. gados pieņemtajiem darbiniekiem pamatalga būs Ls 230 un 250 mēnesī. Par katru pastāvīgu klientu mārketinga darbinieki saņems klāt 1 procentu pie pamatalgas, ar patstāvīgu klientu saprotot klientu, kurs firmas pakalpojumus izmanto otro reizi. Mārketinga speciālistiem par katru darba stundu citu departamentu projektu labā maksās ieprieksējā mēnesa vidējo stundas algu, tikpat maksājot arī citiem departamentu darbiniekiem pēc viņu vidējās algas ieprieksējā mēnesī. Pēc analogas metodes tiks noteikta citu departamentu darbinieku darba samaksa, strādājot mārketinga projektos. Klientu kontaktpersonām no citiem departamentiem par katru klientu, kurs iegūts ar viņu palīdzību pienāksies Ls 20 prēmija.
Eksperti būs atbildīgi par darbinieku apmācību; tiks nodrosināta ērta pieeja jaunākajai profesionālajai literatūrai, kuras iegādei iedalīti speciāli līdzekļi. Grāmatvedības un uzskaites sistēmas, kura pastāv firmā X, tiks izmantota arī attiecībā uz mārketinga departamentu un tā veiktajiem projektiem.
Direktors izvirza galvenos mērķus mārketinga konsultatīvo pakalpojumu sniegsanai un iedala vajadzīgos resursus un budzetu so mērķu sasniegsanai, apspriezoties ar mārketinga projektu un departamenta vadītājiem. Mārketinga mērķu izpildi kontrolē un pieņem lēmumus par atalgojumu direktors vienpersoniski. Mārketinga projektu vadītājs sastāda projekta veicamo darbu laika, resursu un izmaksu plānus, organizē darba grupu, to vada, deleģē asistentiem atbildību par atsevisķiem darbiem, piedalās darbu izpildē pats, kontrolē projekta izpildi. Mārketinga departamenta vadītājs pieņem lēmumus par nepieciesamo pasākumu veiksanu, lai pakalpojums atbilstu kvalitātes standartiem mārketinga nozarē, lemj par veicamajiem pasākumiem darbinieku izglītosanai un attīstībai, izpilda plānotos pasākumus pēc saviem lēmumiem vai uzdod tos padotajiem. Departamenta un projektu vadītāji viens otru aizvietos īslaicīgas darba nespējas gadījumā.
Auditorfirmas juridisko statusu nosaka LR likums "Par sabiedrībām ar ierobezotu atbildību", darbības virzienu sarakstā statūtos iekļautas biznesa konsultācijas.
Katra mēnesa otrajā pirmdienā notiks direktora apspriede ar mārketinga projektu vadītāju un mārketinga departamenta vadītāju. Tajā direktoram tiks sniegtas atskaites par paveikto, kā arī apspriesti jautājumi, kā reaģēt uz novirzēm no plāna. Mārketinga departamenta vadītājs ir atbildīgs par ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko attīstības tendenču novērtējumu attiecībā uz mārketinga funkciju un katru mēnesi sajā sapulcē sniegs savu pārskatu.
1. Pakalpojumu mārketings kā mārketinga paveids pēdējā gadu desmitā ieņēmis nozīmīgu vietu Rietumos. Radusies prieksnosacījumi pakalpojumu mārketinga izmantosanai arī Latvijā.
2. Biznesa konsultat 919k105j 9;vo pakalpojumu tirgus Latvijā ir maz pētīts. Ņemot vērā konsultāciju nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā, iesaku nākotnē pētīt so tirgu arī citos tā aspektos.
3. Biznesa konsultācijas Latvijā atrodas pakalpojumu dzīves cikla ieviesanas fāzē. Tā raksturojas ar zemu vai negatīvu peļņu, zemu konkurences līmeni, mēģinājumiem pārliecināt pirmos klientus. Ārvalstu klientu segmentā biznesa konsultācijas ir attīstītības fāzē, jo ārvalstu firmas jau izprot so pakalpojumu nepieciesamību.
4. Paredzams, ka tuvāko 5 gadu laikā arī vietējie lielie un vidējie uzņēmumi būs spiesti uzsākt plasu biznesa konsultat 919k105j 9;vo pakalpojumu izmantosanu. So tendenci nosaka ekonomiskie, konkurences un likumdosanas faktori.
5. Latvijas konsultāciju tirgū nozīmīgāko vietu ieņem starptautiskās auditorfirmas, kuras sniedz saviem ārvalstu klientiem konsultatīvos pakalpojumus papildus auditam. Tāpat kā starptautiskajām auditorfirmām, arī vietējo uzņēmumu audita līderei, Invest - Rīga, ir izveidojies plass klientu loks.
6. Auditorfirmām, pirmkārt Coopers & Lybrand un Invest - Rīga, ir ievērojamas prieksrocības kļūt par biznesa konsultāciju tirgus līderiem vietējo lielo un vidējo uzņēmumu segmentos, attīstības fāzē gūstot ievērojamu peļņu. Prieksrocības nosaka so firmu pozitīvais tēls un atziņa, ka esosiem klientiem ir vieglāk piedāvāt jaunu pakalpojumu nekā nepazīstamiem.
Bankas, kas pārskatu ar auditoru atzinumu iesniegusas noteiktajā laikā, Diena, 1996.g.2.apr.
Kozlinskis V., Mihejeva L., Biznesa plāna sastādīsana, LLU, Jelgava:1995, 70 lpp.
Latvijas Statistikas gadagrāmata, LR VSK, Rīga, 1994,307 lpp.
Par zvērinātiem revidentiem: Likums// Latvijas Vēstnesis. 1995.6.Sept.
Par zvērinātu revidentu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un auditorfirmu darbības licencēsanu: Noteikumi// Latvijas Vēstnesis. 1996.21.Feb.
|