Saturs

IEVADS

1. PIENA LOPKOPIBAS NOZARES ANALIZE

2. SAIMNIECIBAS RAKSTUROJUMS

2.1. Uzņēmuma vēsture

2.2. Uzņēmuma misija un mērķi

2.3. Uzņēmuma organizatoriska struktūra

2.4. Produkta raksturojums

2.5. Uzņēmuma pamatlidzekļi un nolietojums

2.6. Konkurenti un to salidzinošs vērtējums

2.7. Riski un galvenas problēmas

3. SVID analize

4. Saimniecibas ratošanas plans

5. Finanšu plans

5.1. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

5.2. Naudas plūsma 2009. gadam

5.3. Bilance

5.4. Ekonomisko raditaju analize.

Secinajumi

Priekšlikumi

Izmantota literatūra

Pielikumi

IEVADS

Saimnieciskas darbibas plans veidots uz realas saimniecibas pamata. Saimnieciba atrodas Madonas rajona, Ošupes pagasta „Stūrmeta”. Saimnieciskas darbibas plana tiks analizēta piena lopkopibas ratošanas nozare šaja saimnieciba, tas finansiala daļa, ka ari piena lopkopibas situacija valsti. Šo saimniecibu izvēlējos tapēc, ka ta ir manu vecaku zemnieku saimnieciba un piena lopkopiba ir galvena lauksaimniecibas nozare, ar ko nodarbojas saimnieciba. Saimnieciba jau ir sasniegusi komercialu saimniekošanas pakapi. Saimniecibas turpmaka attistibas pakape atkariga no valsts politikas, ja piena iepirkšanas cenas paaugstinasies, tad varēs domat par fermas paplašinašanu, jo pagaidam saimnieciba esošais lopu skaits ir optimalais, ko var turēt šaja ferma.

2007. gada saimnieciba realizējusi Eiropas Savienibas higiēnas standartu nodrošinašanu piena ratošana, un ieguva atbalstu piena vada ierikošanai slaucamo govju ferma.

2008. gada realizē Eiropas Savienibas projektu „Lauku saimniecibu modernizacija” un veica govju fermas modernizaciju un lauksaimniecibas tehnikas iegadi.

Saimnieciskas darbibas plana mērķis: Iegūt un izpētit saimnieciba pieejamos datus saimnieciskas darbibas plana izpildei un gūt jaunas zinašanas attiecigaja nozarē un lauksaimniecibas uzņēmuma vadišana.

Saimnieciskas darbibas plana uzdevums:

padziļinati analizēt izvēlēto lauksaimnieciskas ratošanas nozari, vienlaicigi piesaistot realas, izvēlētaja nozarē specializējušas saimniecibas analizi;

iegūt priekšstatu par datado lauksaimniecisko jautajumu savstarpējo saistibu, macities teorētiskas zinašanas pielietot praksē;

) piedalities saimniecibas vadišanas procesa.

1. PIENA LOPKOPIBAS NOZARES ANALIZE

Piena nozare Latvija joprojam ir viena no nozimigakajam lauksaimniecibas preču produkcijas ratošanas nozarēm, un pēdējos gados – laika no 2003. lidz 2006.gadam – tas loma lauksaimniecibas preču produkcija un lauksaimnieku ienakumu veidošana ir vēl pieaugusi, bet 2007. gada ta veido vairs tikai 41,4 % no kopējas lauksaimnieciba saratotas pievienotas vērtibas.

2005.gada no kopējas lauksaimnieciba saratotas pievienotas vērtibas piena lopkopiba deva aptuveni 40% (Ls 107 milj.). Aplūkojot lauksaimniecibas preču gala produkcijas struktūru 2007.gada (1.1 attēls), lopkopiba veido 41,4%, bet augkopiba - 58,6%. Salidzinot ar iepriekšēja gada lauksaimniecibas preču gala produkcijas struktūru, lopkopibas produkcijas ratošana (41,2%) samazinajusies par 12,28%. Ja piena nozarei 2006.gada bija lielakais ipatsvars kopēja lauksaimniecibas galaprodukcija (24%), salidzinot ar graudu nozari, tad 2007.gada tas ir samazinajies lidz 21,6%, savukart graudaugu nozarei ipatsvars ir pieaudzis lidz 27,7%.

Parējo nozaru devums lauksaimniecibas gala produkcija neparsniedz 10%. [1]

1.1 att. Lauksaimniecibas gala produkcijas struktūra 2007. gada

Piensaimniecibas sektora jau vairakus gadus norisinas strukturalas parmaiņas. Liela mēra to veicinaja valsts un ES piešķirtais atbalsts nozarei, ka ari kvotu sistēmas ieviešana. Piena ratotaji piesaista investicijas ganampulku atjaunošana (ieviešot produktivakas, noturigakas šķirnes), saimniecibu modernizēšana un paplašinašana, kas radija iespēju attistities piena sektoram, palielinajas ari piena izslaukums no vienas govs. Tomēr vēl arvien piensaimniecibas sektors ir diezgan sadrumstalots, jo ap 90% visu piena ratošanas saimniecibu ir mazas (lidz piecam govim), un šajas saimniecibas ir ap 37% Latvijas slaucamo govju ganampulka. Slaucamo govju ganampulku struktūra 2006. un 2007.gada dota 1.tabula.

1.tabula

Slaucamo govju skaita sadalijums pēc ganampulka lieluma

Avots: LDC

Lai gan slaucamo govju kopējais skaits Latvija pēdējos gados samazinas, ir palielinajies piena izslaukums no govs. Pēc Lauksaimniecibas datu centra parraudzibas datiem (1.2. attēls) vidējais izslaukums no govs 2007.gada sasniedza 5478 kg un, salidzinot ar 2006.gadu, tas ir palielinajies par 4%.

Avots: LDC

1.2. attēls. Slaucamo govju parraudzibas rezultati 10 gadu perioda

2008. gada vidū veidojas saspilēts stavoklis piena tirgū. Piena tirgū notiek loģiski, grūti izskaidrojamas lietas, jo piena iepirkuma cena samazinas, bet piens un piena produkti kļūst dargaki, ši tendence bija vērojama ne vien Latvija, bet ari citas Eiropas valstis. Atskatisimies uz kopējo pasaules piena tirgu un tur valdošajam tendencēm.

2007. gada pasaulē tika saratoti 676 miljoni tonnas piena, 2008. gada planots, ka šis skaits pieaugs par 2,5%, tas izskaidrojams ar to, ka piens ir kļuvis par deficita preci un visam no ta izrietošajam sekam. Ratošanas apjomi augs straujiem tempiem jaunattistibas valstis, paredzams, ka šo valstu ratošanas daļa sasniegs 47,5% no kopēja pasaules tirgus.

Ja aplūko pasaules sešas vadošas piena ratotajvalstis, tad tur lielas izmaiņas nav gaidamas, vien pieaugums 1% apmēra, pašreiz šim sešam valstim pieder 40% saratota piena pasaule un 80% no eksportēta piena nak no šim valstim. Eksperti uzskata, ka ņemot vēra visus notikumus, kas norisinajas divu gadu garuma situacija piena tirgū paliks tuvu tadai, kas bija 2006. gada. [3]

Ņemot vēra piensaimniecibas nozares nozimi Latvijas lauksaimnieciba, 2007.gada tika izstradata „Latvijas piensaimniecibas nozares darbibas uzlabošanas stratēģiska programma”, kuras mērķis bija veicinat Latvijas piensaimniecibas nozares esoša potenciala efektivu izmantošanu, konkurētspējas nodrošinašanu vidēja termiņa un nozares sagatavošanu Kopējas lauksaimniecibas politikas reformēšanai un iespējamai talakai piena Kopējas tirdzniecibas organizacijas liberalizacijai. Programmas uzdevums - sagatavot ricibas planu, izmantojot pieejamos institucionalos un atbalsta politikas instrumentus un nepieciešamibas gadijuma veidojot jaunus.

Pēdējos gados nozimigaka prece izveduma un eksporta bijis siers, veidojot aptuveni pusi no kopējas izvesto un eksportēto produktu vērtibas, taču, strauji pieaugot pardota neparstradata piena apjomam, ta ipatsvars 2006. gada samazinajies lidz 31%, lai gan kopuma siera izveduma un eksporta apjomi šaja perioda ir pieauguši.

Nozimigakais Latvijas izvedamais un eksportējamais produkts laika posma no 2004.gada lidz 2007.gadam ir piens ar neto tilpumu virs 2 l. Ka liecina 1.3. attēls, 2006.gada šada piena izvedums veidoja kopa 77% no kopējiem piena un piena produktu izveduma un eksporta apjomiem. Parējie produkti - Čedaras siers, sūkalu pulveris, piena pulveris u.c. [1]

att. Svarigako piena produktu izvedums un eksports no Latvijas 2006.gada, procentualais sadalijums.

1.4. att. Piena iepirkuma cena santimos par kilogramu bez PVN, 2008. un 2009. gada.

2009. gada sakara ar Pasaules ekonomisko krizi, kur skar ari lauksaimniecibu strauji kritas piena iepirkuma cenas, kas būtisku iespaidu atstaja uz tiem piena ratotajiem, kas ta sauktajos „treknajos gados” izmantoja labos banku kreditu nosacijumus un sagraba daudz kreditus. Šos kreditus saimniecibas izmantoja gan jaunu fermu celtniecibai, gan fermu modernizacijai, bet šo kreditu atmaksašanu problēmas sagadaja zemas piena iepirkuma cenas, kas nenosedza visas ar piena ratošanu saistitas izmaksas. Ši situacija veicinaja daudzu saimniecibu likvidaciju. Šaja situacija cieš ari mazie piena ratotaji, jo viņu saratotajam pienam piena kombinati atsakas braukt pakaļ, sakot, kas tas viņiem vairs neatmaksajas. Latvija apstajas piena eksports. 2009. gada vasara situacija uzlabojas un sak palielinaties piena iepirkuma cenas. (sk.1.4. attēlu).

2. tabula.

Piena iepirkums tonnas salidzinot pa gadiem augusta mēnešos.

Avots: LR Centrala statistikas parvalde

2008 un 2009. gada ekonomiskas krizes rezultata tiek likvidētas vairakas piena ratotaju saimniecibas, ka ari mazie ratotaji partrauc savu darbibu un tas atstaj sekas uz kopējo piena iepirkumu Latvija 2009. gada augusta mēnešos (sk. 2. tabulu), šadas tendences saglabajas vēl šobrid.

2. SAIMNIECIBAS RAKSTUROJUMS

Uzņēmums atrodas Madonas rajona, Ošupes pagasta, „Stūrmeta”, kur ari tie veikta saimnieciska darbiba izmantojot tikai uzņēmumam apkart esošo un piederošo zemi, manuprat, ļoti izdeviga vieta, jo pieejamas zemes platibas ļauj brivi rikoties, zeme atrodas blakus uzņēmumam – tadējadi samazinot degvielas un citas izmaksas.

Saimnieciba ipašuma 87.58 ha zemes, tai skaita 25,5 ha mets un 58.38 ha lauksaimnieciba izmantojama zeme par to liecina saimniecibas zemes bilance (skatit 2.1 tabulu). Saimnieciba nodarbojas ar piena lopkopibu. Saimnieciba vidēji ir 30 slaucamas govis, 18 teles no 7 mēnešiem lidz 2 gadiem, 8 teļi vecuma lidz 6 mēneši.

Nobarojamos jaunlopus realizē gaļa, bet jaundzimušas telites audzēs saimnieciba, lai paplašinatu ganampulku un uzlabotu ta genofondu.

Saimnieciba jau 5. gadus saimnieko ka bioloģiska saimnieciba par ko ari ir piešķirts vides kvalitates sertifikats. (sk. 1. pielikumu). Par bioloģisko saimniecibu pamudinaja kļūt „Agrovides” programma Lauku attistibas plana ietvaros. Saimniecibam, kas saņēmušas bioloģiskas lauksaimniecibas sertifikatu, atbalsts bija 82 EUR par ha, bet saimniecibam, kas saņēmušas parejas perioda sertifikatu vai uzsakušas pareju uz bioloģisko lauksaimniecibu, attiecigi 139 EUR par ha. Saimnieciba, ka bioloģiska saimnieciba pastav pēdējo gadu, jo saimniecibas vadiba pieņēmumi lēmumu pariet uz konvencionalo saimniekošanas veidu, jo tuvakaja laika tiks samazinati platibu maksajumi un noteikumi piena lopkopiba ir samēra stingi. Par pamatu tam nevar paaugstinat govs izslaukumu. Grūti iegadaties mineralbaribu, jo govju ēdinašana jalieto tikai bioloģiski iegūti produkti.

Saimnieciba veic ari parraudzibu. Ik mēnesi tiek noņemti piena paraugi no katras govs. Tas palidz saimniekam kontrolēt savu ganampulku, piena kvalitati, ka ari veido valsts kopējo statistiku. Paraugu atskaites lapa 2. pielikuma.

Saimnieciba izmanto piesietas turēšanas veidu. Govis un lopus piesietus tur tikai ziemas perioda (apm. 210. dienas), vasaras perioda (155. dienas) govis piesietas tur tikai slaukšanas bridi, bet jaunlopi ganas ganibas cauru vasaru.

Saimnieciba rato austakas kvalitates pienu. Vidējais tauku saturs 3.9%, olbaltumvielu saturs 3.2 %. Saratoto produkciju realizē Akciju sabiedribai „Preiļu siers”, ka ari daļa produkcijas jaundzimušo teļu barošana un pašpatēriņa.

2.1. tabula

Saimniecibas zemes bilance

Zemes lietošanas veids	Platiba
	ha
Lauksaimnieciba intensivi izmantojama zeme t.sk. tirumi uzlabotas pļavas kultivētas ganibas augļu darzi
Pļavas, nekultivētas
Ganibas, nekultivētas
Lauksaimnieciba izmantojamas zemes kopplatiba
Meti
Cita zeme
Saimnieciska kopplatiba

2.1. Uzņēmuma vēsture

Z/S „Stūrmets” darbibu ir uzsakuši 1992. gada, reģistrēta ar Nr. 710101040 1992. gada 6. oktobri Madona, nodokļu reģistra 1996. gada 25. novembri. (sk. 3. pielikumu) Saimnieciba ar 20.01.2005 ir reģistrējusies ka pievienotas vērtibas nodokļa maksataja (sk. 4. pielikumu).

Saimnieciba 1992. gada 8 slaucamas govis, kuras turētas, maza kūtiņa. Laika posma no 1992. gada lidz 1993. gadam notika jaunas fermas celtnieciba un dziļurbuma akas konstrukciju izveidošana. Jauna ferma bija paredzēta 30 slaucamam govim. Ta ka slaucamo govju skaitu neizdevas tik atri palielinat, jaunaja ferma tiek turēti ari majputni un aitas.

Saimniecibas sakuma kapitala bija zeme 69,6 ha , 25.5 ha meta. Viens traktors T-40, kūtsmēslu izkliedētajs, siena grabeklis “Jula” un pļaujmašina.

Laika posma lidz 1998. gadam iegadats traktors MTZ-80 un slaucamo govju skaits palielinats lidz 18. 1999. gada banka paņemts pirmais kredits Ls 3000, par kuru iegadata jauna pļaujmašina, siena prese un labibas kombains “Ņiva”. Kredits atmaksats bez problēmam un 2004. gada paņemts kredits Ls 10 000 apmēra, par kuru iegadats traktors John Deere 2850, arkls “Kverneland” un ruļļu satvērējs “Erste”. Slaucamo govju skaits palielinats lidz 24. 2007. gada realizējot ES higiēnas standartu nodrošinašanu piena ratošana pretendēja uz ES atbalstu piena vada ievietošana. Šis projekts izdevas. 2007. gada nogalē tiek apstiprinats projekts sakara ar Eiropas Savienibas atbalsta pasakumu „Lauku saimniecibu modernizacija” projekts paredzēts jaunas rulonu preses “Krone” un jaunu kūtsmēslu transportiera iegade. Projekta izmaksas Ls 30. tūkst.

2.2. Uzņēmuma misija un mērķi

Uzņēmuma misija radit lauksaimniecibas uzņēmumu, kas ratos kvalitativu pienu, lai to talakai parstradei nodotu kadam piena kombinatam, ka ari no saratota piena realizacijas gūt ienakumus, lai segtu visas ar piena ratošanu saistitas izmaksas. No gūtas peļņas uzturēt ģimeni, ka ari apmierinat personigas vajadzibas.

Uzņēmuma mērķi:

veikt uzņēmējdarbibu, izvērst darbu, ekonomisko sadarbibu; 

3. gadu laika paplašinat fermu lidz 50 govim slaucamam govim;

2. gadu laika palielinat izslaukumu no govs lidz 7000 kg gada;

radit jaunas darba vietas;

palielinat saimniecibas zemes resursus par 20 ha;

modernizēt tehnikas parku, lietoto tehniku nomainit pret jaunu;

uzcelt lopbaribas glabašanas šķūni;

jasagatavo kūtsmēslu kratuve, atbilstoši prasibam;

3. gadu laika palielinat apgrozijumu par 25 %.

2.3. Uzņēmuma organizatoriska struktūra

Z/S „Stūrmets” strada pats ipašnieks un visi parējie ģimenes locekļi. Gramatvedibas pakalpojumi tiek pirkti no Madonas rajona konsultaciju biroja. (sk. 1. att.)

Z/S „Stūrmets” organizatoriska struktūra

1. att. Z/S „Stūrmets” organizatoriska struktūra

Uzņēmuma ipašnieka uzdevums ir koordinēt darbu ferma. Savakt un savlaicigi gramatvedibas dokumentus nodot gramatvedei, sekot lidzi jaunakajam tehnoloģijam attiecigaja lopkopibas sfēra, planot nepieciešamo izejvielu un tehnikas iegadi, dot noradijumus paligstradniekam. Ipašnieks pats piedalas darba ferma un lopbaribas sagatavošana un izdališana.

Gramatvedes uzdevums apkopot vaditaja iesniegtos dokumentus, veikt visas nepieciešamas darbibas saprotamas gramatvedibas kartošanai, rakstit gada parskatu un citus nepieciešamos dokumentus.

2.4. Produkta raksturojums

Piens ir neaizstajams cilvēka uztura elements. Jau datas minūtes pēc tam, kad mazulis ir ieradies pasaulē, viņš saņem mates pienu vai ta aizstajēju. Ari pieaugušo uztura piens ir viens no galvenajiem partikas produktiem. Zinatnieki vēl stridas par to, kad tieši cilvēki pirmo reizi saka slaukt savus majdzivniekus, taču piena ratošanas aizsakumi ir meklējami ap 6000 gadu sena pagatnē. Piena produkti – siers, jogurts un citi – radija apvērsumu neolita laikmeta cilvēka dzivē, jo nodrošinaja augstvērtigu partiku visa gada garuma. Tas jo ipaši būtiski bija tad, kad ratas sezona bija pagajusi, un vairs nebija iespējams partikt no ogam, sēnēm un citiem ēdamajiem augiem. Visbietak plaša patēriņa pienu iegūst no govs, taču pasaulē ir ari citi ziditajdzivnieki, kuri dod pienu. [4]

Ka partikas produkts visvairak tiek izmantots govs piens. Piena ratošana ir svariga lauksaimniecibas nozare. Pienu lieto gan ka dzērienu, gan ari iegūst no ta citus partikas produktus, piemēram, sviestu, sieru, biezpienu, kefiru. Pienu un ta produktus izmanto ari ka datadu citu partikas produktu sastavdaļu.

Piens satur kalciju, vitaminus un citas derigas vielas, tadēļ tradicionali uzskatams par vērtigu partikas produktu. Tomēr piena tauki satur daudz piesatinato taukskabju, kas nav vēlamas uztura un paaugstina holesterina limeni organisma, tapēc labak lietot uztura piena produktus, kas satur mazak piena tauku (piemēram, paniņas). [5]

2.5. Uzņēmuma pamatlidzekļi un nolietojums

2.5.1. tabula

Pamatlidzekļu nolietojums 2009. gada

Pamatlidzekļa nosaukums	Sakotnēja vērtiba	Nolietojums	Atlikuma vērtiba
Zeme
Mets
Kūts+piena maja
Šķūnis
Pagrabs
Saimniecibas ēka
Traktors John Deere 2850
Arkls Kverneland
Kultivators
Pļaujmašina
Ruļļu satvērējs
Metinašanas aparats
Elektriskai gans
Augsnes lobitajs Akpil
Slaukšanas agregats
Piekabe
Piena dzesētajs
Sējmašina
Graudu kombains
Ģenerators
Kopa:

Saimnieciba karto vienkarša ieraksta gramatvedibu, tapēc nolietojumu rēķina nodokļu vajadzibam. Nolietojuma likme noteikta likuma „Par uzņēmuma ienakuma nodokli”, kur likme ēkam, būvēm, ilgtermiņa stadijumiem ir 5%, un parējiem pamatlidzekļiem 20%. Rēķinot šo nodokļu vajadzibas nolietojumu noteikta likme jareizina ar divi. Nakošaja gada nolietojumu rēķinas no atlikušas vērtibas.

Konkurenti un to salidzinošs vērtējums

Šaja lauksaimniecibas nozarē konkurentiem nav liela nozime. Z/S „Stūrmets” lielakie konkurenti ir 2km attaluma esoša saimnieciba Z/S „Gaigalieši” un 1,5 km attaluma esoša saimnieciba Z/S „Eglites”, kas ari nodarbojas ar piena lopkopibu. Katra saimnieciba saratoto piena produkciju realizē citam piena parstrades uzņēmumam. Z/S „Gaigalieši” to realizē A/S „Valmieras piens”, bet Z/S „Eglites” to pardod A/S „Lazdonas piensaimnieks”. Lielaka konkurence veidojas ar Z/S „Eglites”, jo ši saimnieciba atrodas gandriz blakus Z/S „Stūrmets” zemei, kas ir ari galvenais konkurences objekts. Lai nodrošinatu ganampulku ar ganibam un lopbaribu ziemai ir nepieciešams daudz zemes. Ta ka visas zemes, kas atrodas apkart šiem uzņēmumiem nav saimniecibu zemes, bet gan ir privatu personu zemes, uz tam vēlas tikt jebkurš zemnieks, lai to izmantotu savos nolūkos, un tadējadi ari veidojas zemes izmantošanas konkurence. Privato zemju ipašnieki par to vien priecajas, ka viņu zemi kads apkopj. Tada vaida ari tiek izmantota zeme blakus Z/S „Stūrmets” zemei. Ar Z/S „Gaigalieši” izmantojamas zemes konkurences nav, jo abu saimniecibas ierobeto Meiranu kanals.

2.7. Riski un galvenas problēmas

Uzņēmējdarbiba vienmēr būs pakļauta riskam, jo tas eksistē vienmēr, neatkarigi no ta, vai mēs to apzinamies vai nē. Jebkura saimnieciska darbiba saistita ar daudzam grūtibam, neparedzamam situacijam, no paša uzņēmēja atkarigiem un neatkarigiem apstakļiem.

Daudzos gadijumos uzņēmuma neveiksmju galvenais iemesls ir nespēja noteikt riskus.

Saimniecibai draudošie riski un pasakumi to mazinašanai. (sk. 2.6.1. tabulu).

2.6.1. tabula

Saimniecibai draudošie riski un pasakumi to mazinašanai

Riska veids	Pasakumi riska mazinašanai
Politiskais risks	Pašlaik saimnieciba visnelabvēligakais risks, jo valsts un zemkopibas ministrija rada nelabvēligus apstakļus. Iestaties kada piena kooperativaja savieniba, uz vērsties pie valdibas. Iespēja parstrukturizēt uzņēmumu. Sekot lidzi izmaiņas politika un finansu sfēra.
Cilvēciga faktora risks	Apdrošinat personalu pret nelaimes gadijumiem, japaredz paligstradnieka aizstašana vai nomaiņas iespējas. Veidot pareizu nostaju pret darbinieku.
Nelaimes gadijumu risks	Apdrošinat visus ratošanas lidzekļus.
Tirgus risks	Jaseko savlaicigi lidzi piena pircēju vajadzibam, kuras visciešak saistitas ar piena kvalitates prasibam, ratot ES atbilstošas kvalitates pienu. Neļaut apsikt uzņēmuma ratošanas resursiem – zemei. Nodarboties ar citu lauksaimniecibas nozari vai sniegt pakalpojumus.
Finansu risks	Ja rodas kreditsaistibu problēmas, pardot vai ieķilas nekustamo ipašumu. Sekot lidzi saimniecibas naudas plūsmai. Konta regulari glabat naudu. Stradat un kartot dokumentus atbilstoši likumdošanai, lai nenakos maksat soda naudas.

3. SVID analize

Uzņēmuma stipras puses	Uzņēmuma vajas puses
Ģimenes uzņēmums; Minimals roku darbs; Atbilstoši resursi; Izdeviga atrašanas vieta; Labas attiecibas ar kaimiņiem; Metu resursi; Pieredze, zinašanas, informacija;	Esoša sakaru lidzekļu kvalitate nenodrošina mūsdienu tehnoloģijam atbilstošu pielietojumu (interneta pakalpojumi, elektroniskais pasts u.c.). Nav noliktavu;
Iespējas	Draudi
Izmantot jaunakas tehnoloģijas; Palielinat slaucamo govju skaitu; Palielinat izslaukumu no govs; Zemes noma Piedavat jaunas darba vietas. Investoru piesaistišana; Datadi un daudzveidigi produkcijas realizacijas ceļi. Kooperacija; Iesaistišanas projektos;	Nelabvēligi laika apstakļi, lopu un augu slimibas. Nelabvēliga lauksaimniecibas politika, nodokļi; Patērētaju maksatspējas samazinašanas; Finansialas problēmas; Nelaimes gadijumi; Subsidiju samazinašana, atbalsta nepiešķiršana

4. Saimniecibas ratošanas plans

Saimniecibas galvena ratošanas nozare ir piena lopkopiba, tieši ienakumi par pienu realizaciju, būs galvenie ienakumi. Daļu no ienakumiem veidos ari jaunlopu realizacija un braķēto govju realizacija. Lielu ienakuma daļu veidos ari valsts un Eiropas Savienibas atbalsta subsidijas, ka ari akcizes nodokļa atmaksašana. (sk.4.1. tabula).

Saimnieciba subsidijas saņems vienota platibu maksajuma veida (32.69 Ls/ha), papildus valsts tiešais maksajums par laukaugu platibam (20.10 Ls/ha), par lopbaribas kultūraugiem (6.34 Ls/ha), liellopu kaušanas prēmija (22,52 Ls), atdalita kaušanas prēmija (32.92 Ls), atdalitais maksajums par piena kvotas tonnu (23,68 Ls), par slaucamo govi gada (34,00 Ls), ka ari bioloģisko atbalstu 57, 07 Ls/ha. Akcizes nodoklis 900 Ls.

4.1. tabula

Saimniecibas ieņēmumu prognoze 2009. gadam

Augkopibas produkcija	Platiba (ha)	Ratiba (t/ha)	Kopēja produkc. (t)	Krajumi (t)	Paša vajadz. (t)	Lopbaribai (t)	Izmaiņas kraj. (t)	Realizacijas apjoms (t)	Prognozēta cena(Ls/t)	Prognozētie ieņēm. (Ls)
Mieti
Vasaras kvieši
Ziemas kvieši
Rudzi
Auzas
Vasaras rapsis
Ziemas rapsis
Kartupeļi
Salmi
Kopējie prognozējamie augkopibas ieņēmumi
Lauksaimniecibas dzivnieku produkcija	Vienibas (galvas)	Produkc. uz vienibu (kg)	Kopa produkcija (kg)	Krajumi (Ls)	Paša vajadz. (kg)	Lopbaribai (kg)	Izmaiņas kraj. (Ls)	Realizacijas apjoms (kg)	Prognoz. vid. cena (Ls/kg)	Prognozētie ieņēm. (Ls)
Piens
Braķētas govis
Teles no 7 mēn. lidz 2 gadi
Teļi lidz 6 mēn.
Bulliši
Kopējie prognozējamie ieņēmumi no majlopiem
Valsts un ES atbalsta maksajumi
Citi saimniecibas ieņēmumi
Saimniecibas kopējie ieņēmumi

4.2.tabula

Saimniecibas izdevumu prognoze 2009. gadam

5. Finanšu plans

5.1. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Peļņas vai zaudējumu aprēķins sniedz informaciju par ieņēmumiem un izmaksam parskata perioda, ka ari perioda (parasti gada) laika iegūto peļņu vai zaudējumiem.

5.1.tabula

Peļņa vai zaudējumi 2009. gada

Raditaji	Summa, LVL
Saratotas produkcijas vērtiba
augkopiba
lopkopiba
Citi saimnieciskas darbibas ieņēmumi
KOPA:
Mainigas izmaksas
augkopiba
lopkopiba
citas nozarēs
KOPA:
SAIMNIECIBAS BRUTO SEGUMS (Bruto peļņa vai zaudējumi)
Kredits un procentu maksajumi
Apdrošinašana
Elektriba
Gramatvedibas pakalpojumi
Degviela, smērvielas
Parējas pastavigas izmaksas
KOPA:
REZULTATS PIRMS AMORTIZACIJAS
Amortizacijas atskaitijumi
SAIMNIEKOŠANAS PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI
Finansu un arkartas ieņēmumi
Finansu un arkartas izmaksas
PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM
Nodokļi 15%
Saņemtais valsts un ES atbalsts
TIRA PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI

5.2. Naudas plūsma 2009. gadam

Mēnesis

Janvaris

Februaris

Marts

Aprilis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gads

Mēneša sakuma atlikums

Naudas ieņēmumi

Realizēts piens

Realizēti jaunlopi

Eiropas atbalsts, VPM, MLA u.c.

Akcizes nodoklis

Naudas ieņēmumi kopa

Naudas izdevumi

Materialu iegade

Dezinfekcikas lidzekļi

Lopbaribas piedevu iegade

Gramatvedibas pakalpojumi

Veteniarie medikamenti

Apdrošinašana

Sēklas materials

Bankas pakalpojumi

Telefona rēķins

Elektriba

Degviela, smērvielas

Rezerves daļas

Nekustama ipašuma nod.

Dabas resursu nod.

Personigajam vajadz.

Kredita pamatsummas atmaksa

Kredita procenti

Apsēklošana

Naudas izdevumi kopa

Apgrozijums

Beigu atlikums

5.3. Bilance

5.3.tabula

Bilance 2009. gada

Postenis	Vērtiba, LVL uz 01.01.09	Vērtiba, LVL uz 31.12.09
Zeme
Ratošanas ēkas un būves
Tehnika, transporta lidzekļi, iekartas
Ilggadigie stadijumi
KOPA PAMATLIDZEKĻI
Lauksaimniecibas dzivnieki
Krajumi
- pašratotie
- pirktie
Ieguldijumi zemē
Debitori
Naudas lidzekļi
KOPA APGROZAMIE LIDZEKĻI
Finanšu ieguldijumi, vērtspapiri
KOPA AKTIVI
Pamatkapitals
Rezerves
Nesadalita peļņa
KOPA PAŠU KAPITALS
Kreditoru paradi
- istermiņa krediti
- ilgtermiņa krediti
KOPA SVEŠAIS KAPITALS
KOPA PASIVI

5.4. Ekonomisko raditaju analize.

Ekonomiskie raditaji rēķinati uz 31.12.09.

1. Kopējais likviditates koeficients = apgrozamie lidzekļi / istermiņa saistibas = 16.5
2. Absolūtas likviditates koeficients = naudas lidzekļi / istermiņa saistibas = 6.3
3. Stabilitates koeficients = saistibu summas / pašu kapitals = 0.26
4. Saistibu ipatsvars bilancē = saistibu kopsumma / bilances kopsumma = 0.21
5. Bruto peļņas norma = Bruto peļņa * 100 / neto apgrozijumu = 0.3
6. Aktivu aprites koeficients = Neto apgrozijums / aktivu kopēja summa = 0.37

Saimniecibas ekonomiskie raditaji ir apmierinoši. Kopējais likviditates koeficienta normas robeta ir no 1-2, bet saimniecibai tas ir 16.5, tas nozimē, saimnieciba var bez grūtibam atmaksat istermiņa saistibas.

Absolūtas likviditates koeficienta normas robeta ir no 0.5-1, bet saimniecibai šis raditajs ir 6.3, tas nozimē, ka saimnieciba ar saviem naudas lidzekļiem var segt istermiņa saistibas. Stabilitates koeficients raksturo saimniecibas finansialo neatkaribu, jo lielaks saistibu koeficients, jo riskantaka situacija uzņēmuma. Šis koeficients saimnieciba ir normas robetas un tas ir 0.26.

Saistibu ipatsvars bilancē ir vidējs, tas neparsniedz pusi no bilances kopsummas.

Secinajumi

1. Piena nozare Latvija joprojam ir viena no nozimigakajam lauksaimniecibas preču produkcijas ratošanas nozarēm.
2. Pēdējos gados samazinas slaucamo govju skaits, bet palielinas izslaukums no govs.
3. Z/S „Stūrmets” pēdējo gadu laika ar Eiropas Savienibas projektu un standartu palidzibu strauji attistijusies un modernizējusi piena lopkopibas nozari, atvieglojusi roku darbu.
4. Z/S „Stūrmets” nodrošina savu ganampulku ar kvalitativu lopbaribu un neizmanto citu saimniecibu pakalpojumus lopbaribas sagatavošana.
5. Saimnieciba uz doto bridi nav neviena algota darbinieka, taja darbojas tikai ipašnieka ģimene.
6. Gramatvedibas pakalpojumus izmanto no Latvijas lauku konsultaciju centra.
7. Saimniecibai ļoti lielu ipatsvaru ieņēmumos dod Eiropas Savienibas un valsts subsidijas.
8. Saimniecibas ekonomiskie raditaji ir apmierinoši.

Priekšlikumi

1. Lai sasniegtu visus iepriekšējos mērķus saimnieciba ir jaubūvē jauna ferma, kas paredzēta vismaz 50 slaucamam govim, lidz ar to tiktu palielinats vidējais izslaukums no govs, ka ari palielinats saimniecibas neto apgrozijums.
2. Uzceļot jauno fermu naksies daudz vairak ratot nepieciešamo lopbaribu un lidz ar to būs nepieciešami lielaki zemes resursi. Palielinat zemes resursus.
3. Iespēja iesaistities kada kooperativa, tadējadi paaugstinot piena iepirkšanas cenu.
4. Pielietot mūsdienu tehnoloģijas rēķinu apmaksašana un informacijas iegūšana.
5. Uzcelt noliktavu lopbaribai un tehnikai.

Izmantota literatūra

Latvijas Avize, 2009. gada 17. novembris, 17 lpp.

2. Zs „Stūrmets” materiali.
3. Zemkopibas ministrijas Informativais ziņojums „Par situaciju piena tirgū saistiba ar piena izveduma apjomiem”.

https://www.atpiens.lv 2009. gads 5. novembris

5. https://lv.wikipedia.org/wiki/Piens 2009. gads 5. novembris

Pielikumi