PRAKSES ATSKAITE STUDIJU DARBS TIESĪBU SPECKURSA

Sabiedrība ar ierobezotu atbildību

''BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA''

Tiesību zinību katedra

1.kursa studentes

Kristīnes Dombrovskas

PRAKSES ATSKAITE

STUDIJU DARBS TIESĪBU SPECKURSĀ

Par laika periodu no 10.-30.maijam 1999.gadā.

Rīgā 1999.

Laikam ir jāsāk ar to, kas tad īsti ierosina civillietu. Civilprocesa likums nosaka, ka tiesnesis ir tas cilvēks, kas ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām sī lieta attiecas. Viņs drīkst ierosināt civillietu arī pēc to valsts vai pasvaldību iestāzu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piesķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. To nosaka Civilprocess 6.pants.

Tad lietā tiek noskaidroti lietas apstākļi. Tiesa noskaidro lietas apstākļus pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktā kārtībā. Sie lietas apstākļi nebūt nav vajadzīgi visās civillietās, taču es domāju, ka krimināllietās gan.

Mūsu valstī tiesu spriez tikai tiesa. Tiesa izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas. Katra lieta ir savādāka, individuāla, katru lietu spriezot, tiek piemērotas dazādas civilprocesa, kriminālprocesa vai administratīvā procesa normas. Taču iztiesāsanā jādarbojas un darbojas tādi vispārīgi noteikumi, uz kuriem balstās jebkuras lietas spriesana, neraugoties, vai tā ir krimināllieta, cilvillieta vai administratīvā lieta. Tie ir tā saucamie iztiesāsanas vispārīgie noteikumi. Lietu izskatīsanas principi ir likumiski, jo tie kā vispārīgas un vadosas procesuļas normas ir tiesi noteiktas likumā, Latvijas Republikas Satversmē.

Un kopumā , varētu teikt, izveidota pamatprincipu sistēma, kurā ietilpst sādi principi:

patiesības noskaidrosanas princips;

likumības princips;

atklātuma princips;

koleģialitātes princips;

tiesvedības valodas princips;

aizstāvība 333p157d s princips;

nevainīguma prezumcijas princips;

pusu līdztiesības princips;

sacīkstes princips;

nepārtrauktības princips;

tiesuma un mutiskuma princips;

procesuālās ekonomijas princips.

Patiesības princips.

Nostiprināts likumā "Par tiesu varu'' 17.pantā. Tiesas pienākums , izskatot jebkuru lietu, ir pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus, noskaidrot objektīvo patiesību. Izskatot lietu, tiesa drīkst konstatēt faktus, pamatojoties tikai uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. Patiesības princips jāsaprot arī kā nosacījums , ka lietas apstākļu noskaidrosanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kuri iegūti likumīgā ceļā, atbilstosi procesuālajai kārtībai. Likums ir noteicis pierādīsanas līdzekļus (liecības, eksperta atzinumi, lietiskie pierādījumi, tiesu protokoli, citi dokumenti u.t.t.), un patiesības noskaidrosanas princips neatļauj patvaļīgi paplasināt pierādīsanas līdzekļu veidus.

Likumības princips.

Ir ciesi saistīts ar patiesības noskaidrosans principu. Tas ir visu principu princips, jo bez likumības principa nav iedomājami un nespēj eksistēt citi lietu izskatīsanas principi. Likumības princips ir nostiprināts likuma "Par tiesu varu" 18.pantā, un ar to jāsaprot, ka tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdosanas aktiem. Likumības princips nozīmē prasību , lai tiesnesi stingri pildītu likuma noteikumus un savā darbībā tos ievērotu.

Atklātuma princips

Tas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 19.pantā. Atklātuma princips nozīmē, ka lietas tiek izskatītas atkāti, tās ir brīvi pieejamas jebkurai personai, preses iestādēm ir tiesības ziņot par iztiesāsanas norisi. Lietu iztiesāsanas atklātums ir spēcīga juridikcijas un procesa dalībnieku likumisko interesu garantija. Atklātuma princips attiecas uz lietu iztiesāsanu gan pirmajā, gan apelācijas, gan kasācijas instancē. Tas nozīmē, kā jau minēts, ka ikvienā tiesu instancē var būt kāt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu. Personas, kas jaunākas par 16 gadiem, tiesas sēdē netiek pielaistas, izņemot apsūdzētos, cietusos, lieciniekus izskatāmajā lietā. Taču, ja tas nepieciesams, tiesa var atļaut būt klāt tiesas sēdē arī sādām personām.

Taču no sī principa ir izņēmumi, proti, likumā noteiktajos gadījumos lietu izskatīsana ir pieļaujama slēgtā tiesas sēdē:

ja atklāta lietas izskatīsana ir pretrunā ar valsts noslēpuma saglabāsanas interesēm;

ja iztiesā lietas, kur noziegumu izdarījusas personas, kas nav sasniegusas 16 gadu vecumu;

lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi;

kad nepieciesams nodrosināt cietusā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku vai viņu radinieku drosību.

Arī slēgtās tiesas sēdēs pilnībā tiek ievēroti visi lietu izskatīsanas principi.

Koleģialitātes princips.

Tas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 20.pantā. Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, proti, vairāku tiesnesu sastāvā. Ir sastopami vairāki koleģilitātes veidi:

tiesnesis un divi piesēdētāji;

trīs tiesnesi;

trīs senatori.

Pirmās instances tiesās, neatkarīgi no tā, vai tā ir rajona (pilsētas) tiesa vai apgabaltiesa, lietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji, apelācijas instancē lietas izskata trīs tiesnesu sastāvā, bet kasācijas instancē trīs senatoru sastāvā.

Koleģialitātes principam lietu izskatīsanā ir izņēmumi. Likumā noteiktajos gadījumos tiesnesis lietas var izskatīt vienpersoniski.

Tiesvedības valodas princips.

Tas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 21.pantā un sis princips ir nepieciesamā garantija daudzu citu lietu izskatīsanas principu ievērosanai. Latvijas Republikā tiesvedība notiek valsts valodā, taču likums neaizliedz tiesai pieļaut citu tiesvedības valodu. Ja procesā piedalās persona, kas nepārvalda procesa valodu, tiesai jānodrosina tiesības liecināt, iepazīties ar lietas materiāliem, uzstāties tiesā tajā valodā, kuru sī persona pārvalda, tapat ir jānodrosina tulks.

Aizstāvības princips.

Ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 22.pantā un ieņem vienu no vadosajām vietām. Aizstāvības princips ne tikai nozīmē tiesājamā aizstāvību un tiesības, bet paredz so tiesību nodrosinājumu. Aizstāvības princips īstenojas divos veidos:

kā personiskā aizstāvība 333p157d , kad tiesājamajam pasam ir tiesības sevi aizstāvēt

kā valstiskā aizstāvība 333p157d , kad pēc tiesājamā lūgumu vai procesa virzītāja iniciatīvas aizstāvību veic advokāts.

Aizstāvības principu garantē valsts, nodrosinot advokātu. Likumā ir noteikti gadījumi, kad aizstāvība 333p157d ir obligāta:

lietās par nepilngadīgo noziegumiem;

lietās par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pasas izlietot savas tiesības uz aizstāvību;

lietas par personām, kuras neprot valodu, kurā notiek tiesvedība;

lietās par noziegumiem, par kuriem var piespriest nāves sodu;

ja tiesājamo aizstāvība 333p157d s interesēs ir pretrunas un vienam no viņiem ir aizstāvis.

Nevainīguma prezumpcijas princips.

Tas nozīmē, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīsanā un sodīt pirms viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājusos tiesas spriedumu. Princips nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 23.pantā

Pusu līdztiesības princips.

Garants iztiesāsanas objektivitātei un patiesības noskaidrosanu lietā, kā arī garants dalībnieku likumisko interesu nodrosināsani ir likumā "Par tiesu varu" 24.pantā nostiprinātais pusu līdztiesības princips, kas nosaka, ka pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināsanā, pierādījumu pārbaudē un novērtēsanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme, lietas izspriesanā, un runāt tiesu debatēs.

Savas tiesības puses iztiesāsanas laikā lieto procesuālās sacīkstes formā, kas izpauzas, pusēm īstenojot līdztiesības principu pierādījumu iesniegsanā, pārbaudē, pusu debatēs un veicot citas procesuālās darbības. Princips nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 25.pantā.

Nepārtrauktības princips

Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot laiku, kas nepieciesams atpūtai, līdz ar to likumā "Par tiesu varu" 26.pantā reglamentētais iztiesāsanas nepārtrauktības princips garantē iztiesāsanas vienotu norisi, nodrosina procesa kā vienotas norises uztveri, pierādījumu izmeklēsanas pārskatāmību.

Tiesuma un mutiskuma princips.

Tas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu" 27.pantā . Iztiesāsanas tiesums ir viena no patiesības noskaidrosanas garantijām. Lai būtu optimāla iespēja nodibināt patiesību, ir nepieciesama tāda procesuāla kārtība, kur tiesnesi, tiesas piesēdētāji un tiesas sēdes dalībnieki visus pierādījumus var tvert tiesi (redzēt, dzirdēt) no pirmavota.

Civilprocesa likuma 18.nodaļa runā par prasības celsanu tiesā.

Personas, kuras var celt prasību tiesā:

jebkura pilngadīga un rīcībspējīga[1] fiziskā vai juridiskā persona var celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības;

nepilngadīgo vai aizgādnībā esosu personu interesēs prasību ceļ so personu likumiskie pārstāvji, bet sā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais;

prokurors, valsts vai pasvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piesķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu so personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.[2]

Lietas dalībnieki ir puses, tresās personas, pusu un treso personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pasvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piesķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, valsts un pasvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma dosanai, kā arī so personu pārstāvji. Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja . Valsts un pasvaldību iestādes, kurām ar likumu piesķirtas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskas personas.

Civilprocesā par pusēm - prasītāju un atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

Pusēm ir sādas civilprocesuālās tiesības:

iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

piedalīties tiesas sēdē;

pieteikt pierādījumus;

iesniegt pierādījumus;

piedalīties pierādījumu pārbaudīsanā;

pieteikt lūgumus;

dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

izteikt savus argumentus un apsvērumus;

celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esoso dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piesķirtas ar so likumu.

Tiesas sēdē piedalās arī tresās puses. Par treso personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā. To nosaka Civilpprocesa likums[5].

Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu, kurā norādāms:

tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, tresās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrasanās vieta. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

prasības prieksmets;

prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins; apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;

likums, uz kura prasība pamatota;

prasītāja prasījumi;

prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

prasības pieteikuma sastādīsanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciesamas lietas izskatīsanā.

Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un treso personu. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti, kas apstiprina:

valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

lietas ieprieksējās ārpustiesas izskatīsanas kārtības ievērosanu, ja tāda noteikta likumā;

apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

Lietu tiesā izskata tiesnesi. Viņi tiek iecelti vai arī apstiprināti saskaņā ar likumu ''Par tiesu varu''. Civilprocesa likums paredz, ka visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesnesi izlemj ar balsu vairākumu. Vēl viena ļoti svarīga nianse ir tā, ka tiesnesi nedrīkst atturēties no balsosanas. Tas liekas ļoti interesanti, ka siem tiesnesiem obligāti ir jānostājas vienā vai otrā pusē un skaidri jāzina spriedums, ko viņs dotu apsūdzētajam. Tā, ka tiesnesiem ir ļoti svarīga loma visas valsts dzīvē, jo tiesi viņi vai nu cilvēku attaisno, vai notiesā, vai sķir laulību, vai arī to nedara.

Pastāv arī noteikumi pēc kuriem tiesnesis nedrīkst piedalīties lietas izskatīsanā:

ja tiesnesis sīs lietas ieprieksējā izskatīsanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

ja tiesnesis ir radniecības attiecībās līdz tresajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

ja tiesnesis ir radniecības attiecībās līdz tresajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnesiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

ja tiesnesis ir personīgi tiesi vai netiesi ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas saubas par viņa objektivitāti.

Ja gadījumā pastāv kaut vai viens no siem apstākļiem, tad tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāsanas sākumam. Ja nu gadījumā tiesnesis nav pats sevi atstatījis, tad jebkurs lietas dalībnieks uz Civilprocesa likuma 19.panta pamata var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam. To var izdarīt rakstveidā vai arī mutvārdos, un par to ir izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā. Noraidījums jāpieteic pirms uzsākta lietas izskatīsana pēc būtības, vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāsanas laikā. Tiesas sēdē ieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriezu istabā. Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis. Savukārt lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj sādā kārtībā:

Ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts.

Ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnesiem vai visam tiesas sastāvam, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.[6]

Civillikuma 22.pants paredz, ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā. Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

Prokurors ir tiesīgs piedalīties tiesas izskatīsanā, ja viņs ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīsanās ir obligāta.[7]

Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

tas ir nepieciesams likumā noteikto valsts vai pasvaldību tiesību un interesu aizsardzībai;

ir pārkāptas rīcībnespējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobezotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.[8]

Arī prokuroru, tāpat kā tiesnesi var atskaitīt vai no lietas noraidīt. Prokurors nevar lietā dot atzinumu, ja viņs sīs lietas izskatīsanā ieprieks ir bijis tiesnesis, puse, tresā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī Civilprocesa likuma 19.panta 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos. Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāsanas sākuma. Ja prokurors nav to izdarījis, tad lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz 91.panta likumīgiem pamatiem.

Dazās lietās ir nepieciesami arī ekspertu atzinumi, jo biezi vien spriedums var būt izsķiross tiesi no ekspertu slēdziena. Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrosanai nepieciesamas speciālas zināsanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciesams, tad tiesa var noteikt vairākas ekspertīzes. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzu iestāzu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izraugas puses pēc savstarpējas vienosanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciesams var izraudzīties pat vairākus ekspertus.

Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīsana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta.

Eksperta tiesības un pienākumi:

par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma;

ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojusiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz četrdesmit latiem;

ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālu;

eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to;

eksperts var atteikties no atzinuma dosanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināsanu robezas. Sajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams

par atteiksanos bez attaisnojosa iemesla no savu pienākumu pildīsanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma dosanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

Civilprocesa likuma 21.nodaļa runā par Civillietu iztiesāsanu. Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis. Lietas iztiesāsanas gaitā tiesnesis censas puses samierināt. 154.pants paredz, ka sēzu zālē ienāk tiesa, tiesas vadītājs atklāj sēdi, paziņo kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku. Tad tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras ir sajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradusās, kā arī to, vai ir paziņots tām personām, kuras uz tiesas sēdi nav ieradusās. Tad tiesa pārbauda ieradusos personu identitāti un pārstāvju pinvaras.

Tiesa izskaidro tiesības un pienākumus lietas dalībniekiem, ekspertam.

Lietas izskatīsana pēc būtības sākās ar tiesnesa ziņojumu par lietas apstākļiem. Pēc tiesnesa ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīsanai sķīrējtiesā[9].

Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē sādā secībā: prasītājs, atbildētājs, tresā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs[10].

Lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus, protams, ar tiesas atļauju. Arī tiesnesis lietas dalībniekiem var uzdot jautājumus.

Tad tiesa nopratina lieciniekus, no sākuma iepazīstinot viņus ar to atbildību, ko viņi ar savu liecību dod. Tad liecinieks paraksta tāda satura rakstisku brīdinājumu.

Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīsanu pēc būtības. Tiesa vēl noskaidro vai prasītājs ar atbildētāju nevēlas noslēgt izlīgumu. Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīsanu pēc būtības par babeigtu un pāriet pie tiesu debatēm[11].

Pēc tam, kad Civilprocesa likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājusi debatēs, katram no viņiem ir tiesības izteikt vienu repliku.

Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriezu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēzu zālē esosajiem.

Tiesa spriedumu pasludina Latvijas Republikas vārdā un tam ir jābūt likumīgam un pamatotam[12].

Spriedumu izpilda pēc tā stāsanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

1999.gada 12.maijā Dobeles rajona tiesā tika izskatīta civillieta par izliksanu no dzīvokļa.

Tiesā piedalās tiesnesis un divi piesēdētāji, prasītājs (Dobeles Namu pārvalde) un atbildētāja (kāda sieviete).

Tiesas sēdes gaita

Tiesas sēde sākās ar to, ka visi klātesosie piecēlās un tiesas zālē ienāca tiesa. Priekssēdētāja ļāva visiem apsēsties un pasludināja tiesas sēdi par atklātu.

Tiesas priekssēdētāja iepazīstināja ar tiesas sastāvu un tiesībām pēc Latvijas Civilprocesa Kodeksa 31.panta par Tiesībām un pienākumiem, kas piedalās tiesas sēdēs.

Tiesas priekssēdētāja vaicāja:''Vai prasītājs nenoraida tiesas sastāvu?''. Prasītājam iebildumu nebija.

Tiesas priekssēdētāja pārbaudīja atbildētāja un prasītāja klātbūtni. Arī pārliecinājās par viņu identitāti, pārbaudot viņu pases. Man likās, ka tas notika tik ātri, ka viņi pat nespēja ieskatīties pases fotogrāfijā, kur nu vel izlasīt personas datus, vai uz tiesas sēdi ieradusies īstā persona. Bet laikam jau tādā nelielā rajonā cits citu pazīst un tā smaukties nav iespējams.

1999.gada 22.martā Dobeles pilsētas Namu pārvade cēla prasību pret kādu sievieti (vārdu un uzvārdu neatceros), lūdzot viņu izlikt no dzīvokļa, par kuru bija sakrājies parāds Ls765 vērtībā.

Priekssēdētājs vaicāja, vai Dobeles pilsētas Namu pārvalde vēl joprojām uztur prasību. Dobeles Namu pārvaldes pilnvarotais to apstiprina.

Tiesa vaicāja, vai prasītājs vai atbildētājs nevēlas ko piebilst. Un tad atbildētāja gribēja izteikt dazus vārdus un viņai sī iespēja tika dota.

Lieta ir tāda, ka viņa pagājusajā gadā bija pzaudējusi darbu un kādu laiku iztikusi tikai no bezdarbnieku pabalsta. Protams, jau tajā laikā viņa par dzīvokli nebija maksājusi un parāds jau bija krājies. Arī pēc tam , kad sī sieviete darbu dabūja, viņa par dzīvokli nemaksāja un arī to netaisijās darīt. Arī sobrīd viņai neesot tādu līdzekļu, lai parādu nomaksātu.

Prasītājs nevēlas neko piebilst.

Atbildētājai vairs nav ko teikt.

Klātesosajiem pieceļoties, tiesa dodas apspriesties. Arī atgriezoties, visi pieceļas.

Tiesas priekssēdētāja nolasa spriedumu par to, ka 12.maijā atklātā tiesas sēdē tika izskatīta civillieta, kurā tiesa nolemj izlikt atbildētāju no dzīvokļa ar viņai piederosām mantām, ierādot viņai citu dzīves vietu. Spriedums stājas spēkā ar tā pasludināsanas brīdi. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināsanas brīza.

Tiesa, visiem pieceļoties, aiziet un tiesas sēde ir beigusies.

Tādās reizēs gribās, lai tiesnesis neizliktu atbildētāju no dzīvokļa, kurā viņs dzīvo jau ilgāku laiku, taču mēs neko nevaram darīt un arī palīdzēt siem cilvēkiem, ja viņiem sis parāds ir sakrājies. Tiesas priekssēdētājs tiesas spriedumu nolasa stingri un bargi. Likās, ka tiesai nemaz nav sirds, ka viņi vienkarsi ''kā roboti'' uztaisa spriedumu, kas ļoti ietekmē cilvēka dzīvi pēc tā. To vai nu sabojā, vai atstāj tādu, kāda tā bijusi.

1999.gada 12.maijā Dobeles rajona tiesā tika izskatīta civillieta par izliksanu no dzīvokļa.

Tiesā piedalās tiesnesis un divi piesēdētāji, prasītājs (Dobeles Namu pārvalde) un atbildētājs - kāda daudzbērnu ģimene.

Tiesas sēdes gaita

Tiesas sēde sākās ar to, ka visi klātesosie piecēlās un tiesas zālē ienāca tiesa. Priekssēdētāja ļāva visiem apsēsties un pasludināja tiesas sēdi par atklātu.

Tiesas priekssēdētāja iepazīstināja ar tiesas sastāvu un tiesībām pēc Latvijas Civilprocesa Kodeksa 31.panta par Tiesībām un pienākumiem, kas piedalās tiesas sēdēs.

Tiesas priekssēdētāja vaicāja:''Vai prasītājs nenoraida tiesas sastāvu?''. Prasītājam iebildumu nebija.

Tiesas priekssēdētāja pārbaudīja atbildētāja un prasītāja klātbūtni. Arī pārliecinājās par viņu identitāti.

1999.gada 14.aprīlī Dobeles pilsētas Namu pārvade cēla prasību pret kādu daudzbērnu ģimeni, lūdzot viņu izlikt no dzīvokļa, par kuru bija sakrājies parāds Ls500 vērtībā.

Priekssēdētājs vaicāja, vai Dobeles pilsētas Namu pārvalde vēl joprojām uztur prasību. Dobeles Namu pārvaldes pilnvarotais to apstiprina.

Tiesa vaicāja, vai prasītājs vai atbildētājs nevēlas ko piebilst. Un tad atbildētājs gribēja izteikt dazus vārdus un viņam sī iespēja tika dota.

Uz tiesas sēdi bija ieradies ģimenes tēvs. Tad viņs arī gribēja izteikt savu viedokli. Viņs to pasniedza tādā veidā, ka viņi - gan viņs, gan viņa sieva strādā valsts darbā un vēl saņem bērnu pabalstus, taču, lai pilnībā nomaksātu dzīvokli, viņiem pietrūkstot naudas. Viņs strādājot gan pa dienu, gan arī otrā darbā - pa vakariem. Un, ja viņus izliks ārā no dzīvokļa, tad viņiem neesot, kur iet. Taču viņi mēģināsot so parādu pakāpeniski dzēst, jo bērni augot lielāki, un pasi var sākt strādāt.

Prasītājs nevēlas neko piebilst.

Atbildētājai vairs nav ko teikt.

Klātesosajiem pieceļoties, tiesa dodas apspriesties. Arī atgriezoties, visi pieceļas.

Tiesas priekssēdētāja nolasa spriedumu par to, ka 11.maijā atklātā tiesas sēdē tika izskatīta civillieta, kurā tiesa nolemj neizlikt daudzbērnu ģimeni no dzīvokļa, bet viņiem 1 gada laikā sis parāds ir jānomaksā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Tiesa, visiem pieceļoties, aiziet un tiesas sēde ir beigusies.

Tik grūti noskatīties, kā katrs cīnās par paliksanu vai arī nepaliksanu savā dzīvoklī, par kuru ir sakrājies parāds. Citu izliek, citu attaisno.

Sīs, sāda tipa tiesas sēdes, notiek ļoti daudz, jo cilvēki nav spējīgi nomaksāt lielos dzīvokļa maksājumus, un nav jau arī citur kur viņiem iet. Namu pārvaldes prasība ir stingra un, ja summa pārsniedz pieļaujamo, tad nākas jau būt tiesas sēdē un cīnīties par savu dzīves vietu jau ar likumu palīdzību.

1999.gada 11.maijā Dobeles rajona tiesā tika izskatīta krimināllieta par zādzību.

Tiesā piedalās tiesnesis un divi piesēdētāji, prasītājs - kāda kundze un atbildētājs - 18 gadīgs puisis.

Tiesas sēdes gaita

Tiesas sēde sākās ar to, ka visi klātesosie piecēlās un tiesas zālē ienāca tiesa. Priekssēdētāja ļāva visiem apsēsties un pasludināja tiesas sēdi par atklātu.

Tiek nolasītas apsūdzāmā tiesības.

Apsūdzēto aizstāvēja zvērināta advokāte.

Tiesas priekssēdētāja vaicāja:''Vai prasītājs nenoraida tiesas sastāvu?''. Prasītājam iebildumu nebija.

Tiesas priekssēdētāja pārbaudīja atbildētāja un prasītāja klātbūtni. Arī pārliecinājās par viņu identitāti.

1999.gada 19.aprīlī kāda kundze (uzvārdu neatceros) apsūdzēja kādu 18 gadīgu jaunieti, ka viņs 1999.gada 24.februārī no viņas dzīvokļa nozaga televizoru.

Priekssēdētājs vaicāja, vai kundze vēl joprojām uztur prasību. Viņa to apstiprina.

Tika izmeklēti lietas apstākļi un lietisķie pierādījumi apstiprināja, ka vainīgais ir tiesi sis cilvēks.

Apsūdzēto aizstāvēja zvērināta advokāe, taču viņai to bija ļoti grūti darīt, jo puisis patiesām bija vainīgs un savu vainu nenoliedza. Uz jautājumu, kāpēc viņs bija izdarijis noziedzīgo nodarījumu, viņs atbildēja, ka viņam neesot bijis ko ēst un prātā ir ienākusi doma apzagt veco kundzi, lai pēcāk nozagto mantu pārdotu un par tās naudu nopirktu sev pārtiku. Zvērinātā advokāte vienīgais varēja panākt mazliet mazāku soda mēru, ko viņa arī panāca.

Prasītājs nevēlējās neko piebilst.

Atbildētājam vairs nav ko teikt.

Klātesosajiem pieceļoties, tiesa dodas apspriesties. Arī atgriezoties, visi pieceļas.

Tiesas priekssēdētāja nolasa spriedumu par to, ka 11.maijā atklātā tiesas sēdē tika izskatīta krimināllieta, kurā tiesa nolemj apsūdzētajam piespriest pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 175.panta brīvības atņemsanu uz laiku līdz 5 gadiem. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināsanas brīza.

Tiesa, visiem pieceļoties, aiziet un tiesas sēde ir beigusies.

Man ļoti patika zvērinātās advokātes aizstāvēsana. Apsūdzētais puisis bija vainīgs, un viņs savu vainu arī atzina, taču advokāte pa visiem spēkiem gribēja so maksimālo soda mēru samazināt. Tas pierāda to, ka visas lietas ir iespējamas, vienīgais vajaga gatavoties uz tiesas sēdēm. Varēja redzēt, ka viņa to bija darījusi.

Sī tiesas sēde man likās interesanta ar to, ka es nekad ieprieks nebiju redzējusi tiesu, kurā izskatītu krimināllietu, protams, tikai pa televizoru , kas nav tā, kā ir dzīvē.

Esmu priecīga par sādu iespēju iet praksi tiesā. Man patika sīs tiesu sēdes un tiesnesi ar saviem drūmajiem skatieniem uz apsūdzētajiem un atbildētājiem. Tas tiesām bija ļoti vērtīgi.