Liepājas Pedagoģijas akadēmija
Pieauguso izglītības nodaļa
Sabiedrisko attiecību speciālists
Nepilna laika studijas
Sabiedriskās attiecības, mārketings un reklāma.
Referāts
Liepāja, 2008
Saturs
Reklāma.......... ..... ...... .......... ..... ...... .......... ..... ...... ..............................7
IEVADS
Sabiedriskās attiecības - plānoti un patstāvīgi centieni, kuru mērķis ir izveidot un saglabāt labo gribu un savstarpēju sapratni starp uzņēmumu un tā auditoriju.
Sabiedriskās saskares būtība, mērķi un lietosana
Līdzīgi realizācijas stimulēsanai viens no stimulēsanas līdzekļiem ir sabiedris 848d32i kā saskare, ko izmanto, lai popularizētu uzņēmumu vai preces, pat idejas, vietas, pat visas organizācijas darbību. Tirdzniecības asociācijas izmanto sabiedriskās saskares, lai atjaunotu pircēju interesi par speciālām precēm. Organizācijas savukārt, lai piesaistītu uzmanību vai uzlabotu negatīvo prieksstatu par sevi. Valsts izmanto sabiedriskās saskares, lai piesaistītu ārzemju investīcijas un nodrosinātu starptautisko atbalstu.
Sabiedriskās saskares ir daļa no dziļākas darbības, proti, sabiedriskās domas veidosanas
Lai veidotu sabiedrisko domu, tiek noteikti vairāki uzdevumi, tajā skaitā
nodrosināt uzņēmumam labu slavai. Lai izveidotu vēlamo sabiedrisko domu, jāveic sādi uzdevumi.
1.Dibināt un nodrosināt attiecības ar presi. Darbības mērķis ir izplatīt dazāda rakstura ziņas masu informācijas līdzekļos, lai piesaistītu uzmanību cilvēkiem, precēm vai pakalpojumiem
2. Informēt par preci. Darbība, kas apvieno dazādus centienus piesaistīt uzmanību un popularizēt dazādas preces.
3. Veidot komunikācijas. Darbība ar ārējām un ieksējām uzņēmuma komunikācijām, lai panāktu sabiedrības izpratni par uzņēmuma specifiku.
4. Lobisms. Darbs ar likumdevējiem un valdības ierēdņiem ar mērķi panākt vai nepieļaut likumdosanu vai regulēsanu.
5. Konsultēsana. Izsniegt vadībai ieteikumus, kas saistīti ar uzņēmuma sabiedrisko nozīmīgumu, vielu un tēlu.
Lai izlemtu, kad un kā sabiedriskās saskares izmantot preču realizācijai, jāveic:
. uzdevumu formulēsana;
. jāizvēlas līdzekļi, kā vērsties pie pircējiem;
. jāseko, lai visa plānotā darbība tiklu īstenota;
. jānovērtē rezultāti, kuru sasniegsanai izmantotas minētās darbības.
Sabiedriskās attiecības palīdz daudzpusīgai un plurālistiskai sabiedrībai pieņemt lēmumus un darboties efektīvāk, sasniedzot savstarpēju sapratni starp sabiedrības grupām, uzņēmumiem un organizācijām. Sabiedriskās attiecības palīdz harmoniski apvienot privātās un sabiedrības intereses.
Sabiedriskā saskarsme (public relations) - preču pirksanas un pārdosanas netiesa motivēsana, izplatot bez maksas un masveidā informāciju par precēm (veido labvēlīgu attieksmi pret precēm).
Sabiedrisko attiecību mērķis ir izveidot labvēlīgas attiecības starp uzņēmumu un tam apkārt esoso sabiedrību. Lai jebkurs uzņēmums spētu veiksmīgi darboties , tā vadībai jāņem vērā gan savu darbinieku domas un noskaņojums ( jo darba veiksana ir atkarīga no cilvēku apmierinātības ar viņu darbu ), gan arī to cilvēku domas un noskaņojums , no kā sis uzņēmums ir lielā mērā atkarīgs.
Sabiedrisko attiecību pamatā ir organizācijas spēja un vēlme sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, bet to nevar izdarīt bez sabiedrības atbalsta un sapratnes.
Sabiedriskās attiecības ir vērstas uz rezultātu, kas balstās uz vispusīgu un regulāru situācijas analīzi, rūpīgi pārdomāta mērķa un uzdevumu definēsanu, realizētu plānveida rezultātu izvērtējumu, kā arī tālākās darbosanās plānu korekciju.
Sabiedriskās attiecības ietver tādus darbības virzienus , kā , piemēram :
Domstarpību kārtosanas būtību nosaka divi mērķi: 1) cik drīz vien iespējams noteikt iespējamo domstarpību objektus, kas varētu atstāt ietekmi uz organizāciju; 2) izvēlēties tādu stratēģiju, kas ļautu mīkstināt so ietekmi vai arī gūt no tās labumu.
Domstarpību kārtosana ir savlaicīga to sabiedriskās politikas diskutējamo jautājumu paredzēsana, noteiksana un novērtēsana, kuri ietekmē organizācijas un ar to saistītās sabiedrības attiecības, kā arī atbilstosa reaģēsana uz siem jautājumiem.
Pārstāvniecība presē ir tādu sizetu un notikumu veidosana, kuri būtu uzskatāmi par jaunumu, un tās mērķis ir piesaistīt masu saziņas līdzekļu uzmanību un gūt sabiedrības ievērību.
Publicitāte ir kāda ārēja avota sniegta informācija, ko masu saziņas līdzekļi izmanto tāpēc, ka tā ir uzskatāma par jaunumu. Tā ir nekontrolējama ziņu Koncepcija, darbinieki, konteksts un izcelsme publicēsana masu saziņas līdzekļos, jo ziņu sniedzējs nemaksā masu saziņas līdzekļiem par to publicēsanu.
Lobēsana - sabiedrisko attiecību visspecifiskākā un visvairāk kritizētā sastāvdaļa - ir mēģinājumi ietekmēt valdības likumdosanas un normatīvo lēmumu pieņemsanu.
Lobēsana ir īpasa sabiedrisko attiecību sastāvdaļa, un tās mērķis ir izveidot un uzturēt attiecības ar valdību galvenokārt nolūkā ietekmēt likumdosanas aktu un normatīvo lēmumu pieņemsanu.
Attiecības ar investoriem mēdz dēvēt arī par «finansiālajām attiecībām».
Attiecības ar investoriem ir īpasa korporatīvo sabiedrisko attiecību sastāvdaļa. To funkcija ir izveidot un uzturēt savstarpēji izdevīgas attiecības ar akcionāriem un citiem finansu aprindu pārstāvjiem, lai maksimāli palielinātu organizācijas tirgus vērtību.
Sabiedriskās attiecības ir ļoti nozīmīgas arī organizācijas ieksējā komunikācijā, tās veido saskarsmi starp organizācijas darbiniekam un ar viņu starpniecību - arī ar sabiedrību ārpus organizācijas, tāpat tās veido tēlu un popularitāti pozitīvā vai negatīvā veidā. Tātad viens no sabiedrisko attiecību uzdevumiem organizācijas ieksienē ir veidot harmoniju starp uzņēmuma darbiniekiem, jo viņi ir daļa no sabiedrības.
Galvenā saistība starp reklāmu un sabiedriskajām attiecībām ir tas, ka reklāma ir veiksmīgāka gadījumā, ja ieprieks ir veiktas sabiedrisko attiecību aktivitātes, kas veicinājusas sabiedrības zināsanas un izpratni par produktu vai pakalpojumu, ko mēģina pārdot. To mēdz saukt arī par tirgus izglītosanu un tas ir praktisks veids, kā sabiedriskās attiecības var palīdzēt mārketinga stratēģijai.
Sabiedriskas saskares ir ciesi saistītas ar mārketingu, jo sabiedrība tiek informēta par uzņēmumu, turklāt nemaksājot ne par vielu, ne par informācijas izplatīsanu. Apmaksāts tiek tikai personāls un materiāla izsūtīsanas pasta izdevumi. Ja uzņēmums sagatavo interesantu materiālu, to uzreiz var izmantot visi informācijas izplatīsanas avoti, un tas var dot ļoti lielu reklāmas izdevumu ietaupījumu, turklāt jāpiebilst, ka sādam materiālam ticēs vairāk nekā reklāmai.
Sabiedriskās saskares ieguldījumu uzņēmuma darbībā ir grūti novērtēt, jo tās izmanto kopā ar citiem stimulēsanas līdzekļiem. Visvienkārsākā metode efektivitātes noteiksanā ir kontaktu skaits ar materiāliem, kas publicēti masu informācijas līdzekļos. Speciālists nodod klientiem savākto informāciju, visu, kas tika rakstīts par so preci. Taču sādi ziņojumi ne vienmēr apmierina klientus, jo nedod prieksstatu par cilvēku skaitu, kas faktiski lasīja vai redzēja so informāciju, kā arī nedod informāciju par lasītāju domām, lasot so materiālu. Dazi zinātnieki uzskata, ka izmaiņas jāmēra divas reizes, pirms un pēc tam, kad sākta informācijas vāksana.
Ja reklāmas vēsture iesniedzas vairāk ka divarpus tūkstosus gadu tālā pagātnē (ir materiālas liecības, datētas ar so laiku), mārketings kā sistēma un zinātne izveidojās XX gs. 60. gadu sākumā, bet par mārketinga komunikācijām sāka runāt 80. gadu vidū. Taču, vērtējot pēc tēriņiem, mārketinga komunikācijas aizsteigusās prieksā reklāmai, sobrīd veidojot attiecību 70% pret 30%, tādējādi iekļaujot reklāmu savu pasākumu skaitā.
Kas tad īsti ir reklāma?
Reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pasreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Reklāma ir jebkura razotāja vai pārdevēja vērsanās pie potenciālā patērētāja ar informāciju par savu preci.
Tā visa rezultātā Filips Kotlers izdarīja sādu secinājumu:
Reklāma ir jebkura apmaksāta preču un pakalpojumu netieso pārstāvju forma, kā arī pazīstamu sponsoru ideju tālāka virzīsana.
Nedrīkst aizmirst, ka reklāma ir zinātnes un mākslas sintēze. Vai pat zinātņu (ekonomika, psiholoģija, filosofija) un mākslu (tēlotājmāksla, literatūra, kino) sintēze.
Un sai sintēzei ir tikai viens mērķis - pārdot preci. Kā teicis pazīstamais amerikāņu reklāmists Raimonds Rubikams: «Reklāmai ir viens mērķis - pārdot preci, viss pārējais ir blēņas.»
Reklāmista darbs ir nodot informāciju par produktu pēc iespējas lielākam potenciālo patērētāju skaitam pēc iespējas pieejamā un interesantā formā. Turklāt ar iespējami mazākiem tēriņiem. Pārējais ir mārketinga speciālistu uzdevums - prognozēt sākotnējo preces patēriņu un noskaidrot, kā mainījies pieprasījums pēc reklāmas kampaņas. Vienkārsi sakot - cik daudz jaunu patērētāju sāka lietot preci reklāmas iespaidā.
Reklāmai avīzē nevajadzētu būt pārāk mazai. Tai jābūt sākas no 96 kvadrātiem, tas ir 8 x 12 cm. Mazāk - tas jau ir vienkārsi sludinājums. To lielāks būs reklāmas formāts,jo vairāk cilvēku to atcerēsies.
Ja firma ir jauna, nevajag rakstīt tās nosaukumu pārāk lieliem burtiem, lielākoties cilvēkiem netik iepazīties ar svesiniekiem. Vispirms par lietu, tad nosaukums un tālrunis.
Laikraksta sludinājumu atkārtojiet ne mazāk kā trīsreizes. Optimālais intervāls - trīs četras dienas. Sajā laikā tas nepagūs pilnībā izgaist no prāta.
Televīzijas reklāma sodien ir loti daudzveidīga, tie nav tikai reklāmas klipi, kas pārtrauc filmu interesantākajā vietā. Ļoti efektīvas ir reklāmas reportāzas komercprogrammas pēc LNT ziņām un Panorāmā, skatītāji tās atceras pat veselu mēnesi.
Iedarbīgas ir arī rīta programmas tiesajā ēterā, tad jums ir iespēja sīki izstāstīt par savu preci, atbildēt uz skatītāju jautājumiem, izspēlēt balvas.
5.Efektīva ir ari kādas programmas vai sporta sacensību sponsorēsana.
Kad kļuva populāra televīzija, daudzi domāja, ka cilvēki radio vairs neklausīsies. Dzīve pierādījusi pretējo.Sodien ļaudis izvēlas savai gaumei atbilstosu radiostaciju, visbiezāk piemērota muzikālā fona dēļ. Ja reklāma pārtrauc mūziku, tas kaitina. Jo īsāka reklāma, jo labāk. Vispirms par to, kas tiek reklamēts, tad par laiku un vietu.
Radio visbiezāk klausās automasīnā, kad rokās ir stūre, nevis piezīmju grāmatiņa un rakstāmais. Reklāma nav skolas diktāts.
Cik biezi atskaņot radio reklāmu? Es ievēroju likumu «5x5» ~ piecas dienas pēc kārtas, piecas reizes dienā.
Ielas reklāma. Ta ir prestiza preču reklāma vai informācija par izstādēm, viesizrādēm, sporta pasākumiem. Galvenais - labs stils un mēra sajūta.
Un vēl. Ielas reklāmā galvenais ir tēls. Pēc iespējas mazāk teksta, tikai logotips, preču zīme, īss slogans. Nekādus telefonus un faksus.
Mārketings
Mārketinga komunikācijas ir informācijas izplatīsana par uzņēmumiem, produktiem, cenām, produktu izvietojumu, pārdosanu un citiem mārketinga pasākumiem, lai ietekmētu patērētāju rīcību un virzītu produktu tirgū.
Mārketinga komunikāciju uzdevums ir paaugstināt biznesa vērtību!!
Komunikācijas ir informācijas apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā.
Komunikācijas raksturo:
1) tā ir apzināta darbība
2) tas ir darījums - visi dalībnieki ir iesaistīti procesā
3) tā balstās uz simboliem (vārdi, attēli, mūzika u.c. maņu orgānu kairinātāji)
Pirms vizuāli grafisko elementu izstrādes ir nepieciesams noskaidrot kā un ar ko uzņēmums vēlas asociēties savu klientu, sadarbības partneru un pārējas sabiedrības acīs - nepieciesams izveidot uzņēmuma tēlu jeb "imidzu". Tas ir uzņēmuma stila elements, kas apelē pie patērētāju emocijām, intelekta, iespaidiem un atmiņām. Uzņēmuma tēls ir vērsts uz cilvēku zemapziņu, tādejādi rosinot potenciālo pircēju pasidentificēties ar to.
No pirmā acu skata liekas, ka tiesajai tirdzniecībai un pārrunām, kuru gaitā notiek vienosanās par cenu ir daudz kopīga, jo abos gadījumos mērķis ir viens, - sasniegt vēlamo komerclīgumu, sajā procesā tiek izmantotas līdzīgas iemaņas - pārliecināsana un argumentēsana, rezultātā starp pircēju un pārdevēju tiek veidotas attiecības. Tomēr, pastāv liela atsķirība starp pārrunām un tieso pārdosanu. Jo tad, kad tiek veiktas pārrunas ir iespēja mainīt darījuma noteikumus.
Pārdosanas
procesā viss notiek savādāk, jo pārdevēja veiksme tiek
bāzēta uz prasmi pārliecināt, sajā gadījumā nekas
netiek ziedots. Obligāts uzņēmējdarbības sākums
ir ideja. Ideja ir viena no svarīgākajām un
vērtīgākajām bagātībām ne tikai jaunu
uzņēmumu veidosanās procesā, bet ari esosu
uzņēmumu sekmīgai attīstībai. Jauna ideja var būt
viss - sākot ar jaunu produkcijas veidu, jaunu iesaiņojumu, nosaukumu
un beidzot ar jaunām pārdosanas formām un vietām. Zīme
ir uzņēmuma preces vai pakalpojuma imidza radīsanas pamatu
pamats. Tikai pateicoties veiksmīgi izstrādātai preču
zīmei patērētājs izvēlēsies tiesi jūsu razoto
produkciju starp citiem, līdzīgiem produktiem.
Iesaiņojums ir materiāli, speciāli
izstrādājumi, konstrukcijas, ko izmanto dazādu materiālo
resursu [gatavu razojumu, pusfabrikātu, materiālu u.c.]
iesaiņosanai. Lai aizsargātu, saturētu, uzglabātu,
ērti lietotu un pārdotu preces. Tas ir viens no produkta elementiem,
kas rada par to pirmo prieksstatu. Uz iesaiņojuma parasti izvieto arī
informāciju par preci, kuru izlasot pircējs var konstatēt, vai
viņam tā interesē vai nē. Iesaiņojuma galvenais
uzdevums ir preces kvalitātes saglabāsana. Iesaiņojumam ir
jābūt ērti izmantojamam jeb tehnoloģiskam: lai to
varētu ērti atvērt, ja visu preci neizlietojot vienā
reizē, lai to varētu aizvērt u.c. lietotājam nepieciesamas
ērtības.
Secinājumi
Izmantotā literatūra
1.V.Praude "Marketings" SIA Izglītības soļi, 2004
2.V.Praude,J.Beļčikovs "Menedzments" Vaidelote,2001
3.H.Kārters "Efektīva reklāma" Jumava,1993
4.D.Denisons,L.Tobi "Ievads reklāmā" SIA Kamene,2000
5.S.Veinberga "Masmediji" Zvaigzne ABC,2005
6.P.Kotler,G.Armstrong "Principles of Marketing" Prentice Hall,1998
7.Advertising Age,May 4,1992,pp 29-32
8.Sales & Marketing Management,April 1998,pp.42-46
9.J.Sarmīte "Finansu pakalpojumu marketings" Jumava,2004
10.G.Straznovs "Reklāma praktiskajā biznesā" Merkūrijs,2004
11.V.Dzīna "Mārketings mazajos uzņēmumos" Merkērij,1995
12.V.Mārtiņs "Reklāmas psiholoģija" Jumava,2006
|
