Smaids un etiķete
Sabiedrība noteiktas uzvedības un izturēšanas normas sauc par etiķeti. Ta sakņojas paražas, uzvedības kultūra, tradīcijas, ritualos, audzinašan 828e46i a.
Uzvedības kultūra ir cilvēka rīcības, izturēšanas un savstarpējo attiecību izpausmes kopums ikdiena (majas, darba, skola, sadzīvē, sabiedrība utt.). Ta ir cilvēka visparīgas kultūras, garīgo un materialo vērtību apkopojums, ko cilvēks radījis savas attīstības laika, tatad svarīga personības sastavdaļa. Uzvedības kultūra ir iekšēja, ne vien arēja cilvēka izpausme, ta ir katra sevi un citus cienoša indivīda iekšēja nepieciešamība, vajadzība būt pieklajīgam attiecības ar citiem cilvēkiem.[1]
Uzvedības nosacījumi un pieklajības normas veidojušas visa cilvēces attīstības gaita un mainījušies atbilstoši attiecīga laikmeta prasībam.
Uzvedības kultūras pamatprasība ir pieklajība. Pretstats pieklajībai ir nevērīga un nicinoša attieksme pret citiem cilvēkiem, rupjība, necieņa, augstpratība. Pieklajība pauž cieņu pret citiem un arī pret sevi.
Uzvedības etiķete ietver galvenokart cilvēka arējo kultūru, manieres un galantumu, tomēr tai vajadzētu būt saskaņa ar cilvēka iekšējo kultūru, ar viņa intelektualo attīstību un garīgumu. Visbiežak cilvēka kultūras līmenis un intelekts, garīgums, domas, jūtas, intereses un vēlmes vairak vai mazak atspoguļojas viņa ikdienas uzvedība. Prasmi uzvesties apliecina spēja īpaši neizcelties citu cilvēku vidū ar arišķīgam, demonstratīvam kustībam un parlieku manierīgu staju. Cilvēka inteliģenci pauž kulturala un pieklajīga uzvedība, stalta staja, skaistas kustības utt.
Ikvienai tautai ir savas specifiskas uzvedības tradīcijas, paražas un priekšstati par pieklajību, savs emocionalais kolorīts. Ja prot labi uzvesties sava zemē, tad vieglak iemacīties arī citas valsts uzvedības normas. Nepieciešama tikai smalkjūtība.
Visas īpašības, kas nepieciešamas sabiedrība, ir iegūstamas arī pašaudzinašanas rezultata. [1]
Smaids ir laipnības, draudzības un ieinteresētības zīme. Smaids ir veiksmes atslēga ceļa uz panakumiem gan dzīvē, gan arī darba. Smaidīšanas makslu var arī izkopt un ka katra kultūra smaidu traktē pavisam atšķirīgi.
Visbiežak smaidīšanas makslu izkopj menedžmenta un sabiedrisko attiecību specialisti. Kontrolēt savu mīmiku un izvēlēties attiecīgo smaidu attiecīgiem gadījumiem nemaz nav tik viegli. Taču, ja šads talants piemīt vai arī tas ir kartīgi izkopts, tad var uzskatīt, ka veiksme jums jau ir uzsmaidījusi. Piemēram, pavērojiet cilvēkus (politiķus, biznesmeņus u.c.), kas savus dzīves mērķus jau ir sasnieguši – jūs neredzēsiet nevienu saskumušu, īgnu, drūmu un bēdu sagrauztu tipu. [2]
Smaids cilvēku ietekmē pozitīvi arī no fizioloģiska viedokļa. Arsti ir pieradījuši, ka smaids pazemina parak augstu asinsspiedienu, aktivizē labvēlīgus bioķīmiskus procesus smadzenēs, kas mazina tadus stresu izraisošus hormonus ka adrenalīns un kortizols, kuri vajina cilvēka imūnsistēmu. Smadzeņu krasainas termogrammas parada, ka jautra, dzīvespriecīga cilvēka krasu spektra ir ļoti daudz silto toņu, bet skumjajiem, īgnajiem dominē aukstie toņi. Tieši tapēc mums labak patīk jautru cilvēku sabiedrība, jo no viņiem tīri vai fizioloģiski izstaro siltums.
Smaids lietišķu un labvēlīgu attiecību veidošana semantiski atklaj visdažadakos cilvēka uzvedības motīvus. Ļoti bieži smaids tiek izmantots, lai slēptu patiesas jūtas un emocijas – dusmas, skumjas utt. Šadu smaidu nemaz nav tik grūti pazīt, mēs parasti saucam to par dežūrsmaidu – tas ir īslaicīgs smaids, kas atri vien pazūd no sejas. Ja cilvēks smaida parmērīgi daudz, tas var liecinat par nedrošības sajūtu vai arī cilvēka tieksmi pēc visparējas apkartējo atzinības. Smaids, ko papildina augšup savilktas uzacis, apliecina godbijību, savukart uz leju nolaistas visbiežak norada uz pretimnakšanu, bet varbūt arī parakumu.
Smaida biežumu nereti nosaka kultūras un reliģijas piederība. Atšķirīgas kultūras pieņemtas uzvedības normas dažadi arī traktē cilvēka smaidu. Rietumeiropa tam ir daudz formalaka nozīme neka mūsu sabiedrība. Latvija smaida meklē kadu dziļaku jēgu – simpatijas vai labvēlību, tapat ka Krievijas valstī. Latvija ļoti daudzas tradīcijas, paražas un uzvedības kultūra vispar ļoti līdzīgi Krievijai, taču ilgus laikus latvieši un krievi sastavēja viena sadraudzība. Domaju ka arī kaut kas ir no vacu tradīcijam, jo arī Vacijai bija liela ietekme uz Latviju ilgus laikus.
Angļiem smaids ir tikai elementara pieklajības zīme. Bet angļi reti tur acu kontaktu dialoga laika Bieži vien latvieši, kas bijuši Anglija, pēc tam salīdzina šīs divas kultūras: “Tur visi tik smaidīgi, laipni, bet te – visi tik īgni!!!” Taču angļi zem sava smaida, iespējams, slēpj vēl daudz riebīgakas un nepatīkamakas emocijas. Varbūt ta ir labak, bet kam tad patīk cilvēki, kas izliekas? [2]
Savukart vaciešiem smaids, tapat ka mums, nozīmē draudzības un simpatiju izradīšanu, tapēc arī viņiem nav izprotama ka angļu, ta amerikaņu smaidīšana vieta un nevieta. [2]Bizness tiek izskatīts, ka ļoti nopietnu lietu un viņi nepieņem humoru biznesa lietas. [8] Vacieši ļoti savaldīgi un sliecas pie formas ievērošanas, tapēc viņi bieži vien izskatas nelabvēlīgi. [3]
Amerikaņi atzīst tikai platu, atklatu smaidu, kas izvēršas pa visu seju (dežūrsmaidu).. Labas acu kontakts lietu nokartošanas laika un socialaja dialoga rada interesi, sirsnību un konfidencialitati. Smaids ir draudzības zīme. [10] Amerikaņi tiek parsteigti cilvēku rupjībai, kad satiekoties uz ielas ar nepazīstamo cilvēku uz viņa smaidu nesaņem atbildi. Amerikaņu orators smaidīs runajot par nopietnam lietam, lai paradītu savu labo attieksmi pret klausītajiem, bet krievs nē, jo viņa gadījuma smaids noņem nopietnību. .[4] Taču, ja kads dienvidštatu iedzīvotajs ciemojas Ņujorka, tad viņš ir šokēts par tur valdošo vienaldzību un vēsumu cilvēku sejas un attiecības. [2]
Piemēram, japaņi smaida arī tad, kad viņiem ir lielas bēdas. Viņu pasaules uzskats un pieņemtas uzvedības normas neatzīst personīgo jūtu, pardzīvojumu, līdzjūtības vai kauna izradīšanu citiem, lai neapgrūtinatu tos ar savam rūpēm. Japanim smaids ir visīstaka maska, aiz ka paslēpties. Viņu austrumnieku morale asaras, šaubīšanos uzskata par cilvēka vajuma izpausmi. [2] Vispar somiem un japaņiem neverbala saskarsme tiek ierobežota līdz minimumam. Šajas kultūras žestikulēšana, spilgti izteikta mīmika un savu jutu brīva izpausme ne tiek pieņemta. Japaņi visa sarunas laika izvairas no acu kontaktiem, skatoties uz runajoša kaklu un uz savam kurpēm vai ceļiem, runajot paši. [3
Tatad dažadas kultūras dažadi smaidi, tie nes dažadu jēgu. S. G. Ter-Minasova par to pateica: Rietumpasaulē un angļu runajoša īt īpaši, smaids ir tradīcija, paraža: iztaisīt lūpas atteicoša stavoklī, lai paradītu, ka jums nav agresīvu nolūku, jūs negrasaties ne vien nolaupīt, ne vien nogalinat. Tas ir formala demonstracija šīs kultūras piederībai, šīs sabiedrības piederībai. Ļoti patīkams paņēmiens, it īpaši to kultūru parstavjiem, kuras smaids ir dabiskas, atklatas slieksmes izradīšana, simpatija un laba attieksme. [5]
Rietumu valstīs samids ir ka formala kultūras zīme un arī bioloģiska reakcija uz pozitīvam emocijam, krieviem – tikai pēdējais.
L. V. Pavlovska „Lietišķu cilvēku ceļvedis” autore raksta: „ Nopietna un sasprindzinata sējas izteiksme krieviem uz ielam – ne vien drūmības zīme, bet tradīcija, kura uzskata smaidu par kaut ko intīmo un adresētu tuvam un patīkamam cilvēkam. [6] Krievija nav pieņemts smaidīt nepazīstamiem cilvēkiem „ Smiekli bez iemesla – muļķības zīme” – teic krievu sakamvards. Bet Čeiz Manhetan Banka ir sludinajums:” Ja mūsu operators jums nepasmaidīja, pateiciet par to šveicaram, viņš izdos jums dolaru” [7]
Latvija cilvēkiem smaids arī vairak nozīme pozitīvu attieksmi un ja kaut kads uzsmaida uz ielas uz reiz sak atcerēties no kurienes tu zina šo cilvēku. Bet lietišķa etiķete tomēr jau sasniedz amerikaņu praktikas, un loti patīkami, kad atnac piemēram lielaja veikala, kur obligati ar tevi sasveicinasies un pasmaidīs, nevis kad atnak uz mazo veikaliņu un tur vispar uz tevi paskatīsies, ta ka sak domat kapēc es vispar uz šejieni esmu atnacis.
Domaju, ka Latvija lietišķas attiecības drīz sasniegs visur stavokli, ka jaizrada cilvēkam pozitīvo attieksmi ar smaidu, ja gribi būt labs partneris.
Izmantotas literatūras saturs
|
