Starpautiskais tirgus un norēķini tajā.
Ar starptautisko tirdzniecību nodarbojas ļoti daudz cilvēku un firmu, un tā nodrosina daudzu valstu politisko un ekonomisko stabilitāti. Sīs tirdzniecības attiecības regulē daudzu valstu likumdosana, kā arī starptautiskie līgumi. Lielā mērā sīs attiecības var tikt regulētas, lietojo 12512k109m t banku pakalpojumus. Vienkārsā gadījumā banka nodrosina norēķinus starp pusēm, sarezģītākā - uzņemas daudzus riskus: politisko, ekonomisko, valūtas u.t.t.
1.1. Līgums, tā slēdzējpuses.
Starptautiskajā tirgū, kā jebkurā tirgū, pastāv divas puses bez kuru vienosanās darījums nevar notikt t.i. pircējs un pārdevējs. Ko vēlas pircējs un ko pārdevējs?
*Pircējs, protams, vēlas saņemt tās preces, ko viņs ir pasūtījis,
* pircējs gribēs maksāt pēc tam, kad prece tiks piegādāta,
* pircējs vēlēsies izmantot banku, kā samaksas garantētāju,
* pircējs vēlēsies izmantot banku kā konsultantu.
* Pārdevējs vienmēr būs norūpējies vai pircējs izpildīs savas līguma saistības,
* pārdevējs būs ieinteresēts saņemt samaksu par precēm pirms to nosūtīsanas,
* pārdevējs būs ieinteresēts saņemt samaksu par piegādātām precēm savas valsts valūtā,
* pārdevējs vēlēsies izmantot savas bankas zināsanas, pieredzi un pakalpojumus.
Abām pusēm vienojoties, var tikt noslēgts pirksanas - pārdosanas līgums. Pirksanas - pārdosanas līgums ir oficiāls dokuments par abu pusu panākto kompromisu. Līgums ir jebkura darījuma nepieciesama sastāvdaļa un pamats.
Parasti līguma puses aprunā sekojosus jautājumus:
* prece vai pakalpojums, kuru pirks - pārdos,
* piegādes nosacījumi un, kas par to maksā,
* samaksas nosacījumi (kad, cik daudz un kādā veidā pircējam jāmaksā)
* nepieciesamā dokumentācija (puses vienojas par dokumentu sarakstu, kuri pārdevējam jānosūta pircējam).
Atkarībā no katra konkrētā līguma, tajā tiek ietverti vēl daudzi citi nosacījumi. Bez personīgo interesu apraksta līgumā, pusēm ir jāņem vērā arī politisko, ekonomisko un juridisko faktoru ietekme uz darījumu. Līgumā jācensas ietvert tādi nosacījumi, kas samazina so faktoru ietekmi. Līgumā ir jāaprunā strīdu izsķirsanas veids un vieta, t.i. jāpiesaista līgums attiecīgās valsts likumdosanai u.c. jautājumi.
1.2. Norēķinu metodes.
Atkarībā no samaksas laika un samaksas procesa iniciātora izdala vairākas samaksas metodes.
1. Avanss. Pircējs nodod pārdevējam nepieciesamo naudas summu pirms preču piegādes.
So norēķinu veidu lieto, ja pircēja kredītspēja ir apsaubāma, politiskā un/vai ekonomiskā situācija pircēja valstī ir nestabila. Piem. Latvija pasaulē tiek uzskatīta par valsti ar augstu riska līmeni un tādēļ ārzemju darījumu partneri ļoti biezi pieprasa maksāt avansā.
2. Tūlītēja samaksa. Nolīgums starp pircēju un pārdevēju, pēc kura preces tiek izgatavotas un piegādātas, pirms samaksa ir nepieciesama. Tūlītēja samaksa nozīmē samaksu kādā noteiktā datumā, pie kam pircējs neizdod nekādu finansu instrumentu, kas apliecina viņa saistības. Sāds norēķinu veids ir vislētākais, taču ir vismazāk dross abām pusēm. Tomēr sis samaksas veids tiek plasi pielietots.
3. Pēcapmaksa. Maksāts tiek pēc preces vai pakalpojuma saņemsanas.
4. └eki. Norēķinus ar čekiem visvairāk izmanto privātpersonas, taču čekus kā norēķinu veidu lieto arī juridiskas personas, kaut arī tas nav sevisķi populāri.
5. Vekseļi. Tiek lietoti gan vienkārsie, gan pārvedamie vekseļi - tratas.
6. Inkaso. Vienosanās, pēc kuras preces tiek nosūtītas un pārdevējs izraksta tratu uz pircēja vārda un nosūta to kopā ar citiem dokumentiem un inkaso instrukcijām - veikt inkasso caur kādu no korespondējosām bankām pircēja valstī. Inkaso ir samērā vienkārss un lēts pakalpojums.
7. Akreditīvs. Tas ir bankas rakstiska saistība, kas izdota pēc akreditīva pieprasītāja vai pasas bankas rīkojuma, maksāt akreditīva saņēmējam noteiktu naudas summu, ja ir izpildīti akreditīva nosacījumi. Akreditīvs ir starptautiskā tirgus plasi izmantots un stabils norēķinu veids.
|
