Ventspils Augstskola

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa

Referāts

Loģistikā

Uzņēmuma ārējā transporta sistēma

Saturs.

1. Ārējā transporta sistēma.

1.1.Transportēsanas palīglīdzekļi kravu veidosanai

1.2 Ārpus uzņēmuma transporta sistēma

1.2.2 Transporta veidi.

1.2.2.1 Ceļu transports

1.2.2.2 Dzelzsceļa transports.

1.2.2.3 Kuģu transports.

1.2.2.4 Gaisa transports.

1.2.2.5 Kombinētais transports

1.2.2.6 Cauruļvadu transports.

1.2.3 Transporta dispozīcija. 

1.2.4 Kooperācija transporta ķēdē.

1.2.4.1 Kooperācijas veicinā 23523i87x sana.

1.2.5 Pasu transports pret speditoru kompāniju.

1.2.6. Reģionālo (apgabalu) pārvadājumu pielietojums transporta izmaksu samazināsanai.

1. Ārējā transporta sistēma.

Transports kalpo preču un materiālu pārvietosanai telpā. Transporta sistēmu iedala:

Ārpus uzņēmuma transports (No piegādātāja pie razotāja un no razotāja pie patērētāja).

Uzņēmuma ieksējais transports (Materiālu pārvietosana uzņēmuma ieksienē. Piemēram: no noliktavas uz razosanu, starp atsevisķiem razosanas cehiem utt.)

Izejas punkts transporta sistēmas plānosanai ir tirgus pieprasījums, kā rezultātā tiek radītas piegādājamās preces. Pamatojoties uz piegādājamo preču īpasībām tiek noteikti izmantojamie piegādes palīglīdzekļi. Transporta līdzekļa izvēle notiek pēc, kad ir izvēlēti piegādes palīglīdzekļi. Jēdziens transporta līdzekļi aptver visas tehniskās ierīces, ar kurām preces tiesi vai netiesi var tikt pārvietotas. Bez tam, ka transporta sistēmas plānosanas pamatā ir transportēsanas palīglīdzekļi, tie kalpo arī par izejas punktu plānojot noliktavu sistēmas un laukumus, kur novietot materiālus razosanā.

1.1.Transportēsanas palīglīdzekļi kravu veidosanai

Tikai dazos specifiskos gadījumos (piem. detaļas, kuras aizņem daudz vietas) ir izdevīgi transportēt (uzglabāt) bez artikula. Pamatā fiziskai materiālu plūsmas nodrosināsanai pielieto transportēsanas palīglīdzekļus (kā sinonīmi pielietojami jēdzieni: Transporta-, kravas-, noliktavas palīglīdzekļi). Ar transportēsanas palīglīdzekļiem (TP) saprot palīglīdzekļus, kuri ietver vairākas preces kravas vienībā. Transportēsanas palīglīdzekļiem ir 5 funkcijas:

Transportējamo preču kompakts iesaiņojums, kas nodrosina ātrāku transporta procesa norisi.

Transportējamās preces aizsardzība no bojājumiem, no zādzībām utt.

Manipulēsanas iespēja ar TP (ērti iekraut un izkraut).

Uzglabāsanas funkcija.

Informācijas nesējs.

Izsķir tādus transportēsanas palīglīdzekļus, kā paliktņi, tvertnes, elastīgie iepakojumi, spoles (kabeļi), kā arī dazādu veida foliju u.c.

Vēl viena iespēja, kā iedalīt TP ir:

Nesosie ( piem. paliktņi)

Aptverosie (kastes)

Noslēdzosie (konteiners)

Īpasie TP

Svarīgākie nosacījumi, kas jāņem vērā izvēloties TP:

Minimizēt TP daudzveidību.

Censties veidot transporta ķēdi (Transportēsanas vienība kravas vienība noliktavas vienība iepakojuma vienība nosūtīsanas vienība).

Nodrosināt drosību pielietojot atbilstosu TP

Jāplāno piemērots iepakojums, lai palielinātu kravu apgrozījumu un novērstu liekus pārkrausanas piegājienus.

TP daudzveidības samazināsana ir prieksnosacījums automatizēsanai un mehanizēsanai.

1.2 Ārpus uzņēmuma transporta sistēma

AUTS ir daļa no loģistikas, kuru visvairāk ietekmē ārējās vides faktori. Pie vides ietekmes pieskaitāma attiecīgā infrastruktūra, transporta līdzekļi, kuriem attiecīgi ir konkrēti tarifi, tiesiski prieksraksti, kā arī transporta blakus izmaksas, kā ceļu-, ostu-, un muitu nodevas.

Daudzas nozares veic pārstrukturizāciju, kas iezīmējas ar ar:

Darba dalīsana globālā mērogā

Darbietilpīgo nozaru pārvietosanu uz ārzemēm

Razosanas dziļuma reducēsana (tas nozīmē, ka daudz ko izvēlas pirkt no piegādātāja nevis razot pats)

Razosana nelielās partijās ar mērķi, lai pēc iespējas samazinātu krājumus un līdz ar to novērstu kapitāla "iesaldēsanu".

No tā visa izriet aizvien pieaugosās prasības pret transportu, kam par pamatu ir:

Neliels pasūtījuma apjoms

Biezas piegādes

Aizvien augstvērtīgāki produkti un tehniski kompleksākas iekārtas, kas prasa īpasu uzmanību tās transportējot.

Transporta līdzekļi ir novērtējami pēc sekojosiem kritērijiem:

Transportēsanas izmaksas

Transporta blakus izmaksas

Handling izmaksas

Citas loģistikas izmaksas

Izmaksu iedarbība ārpus loģistikas sfēras

Transporta efektivitātes kritēriji:

Transportēsanas laiks

Transportēsanas biezums (frekvence)

Transporta veida piemērotība

Elastīgums

Ceļu sazarotība (tīkls)

Uzticamība (drosība)

Transportēsanas sākuma un beigu punkti

JIT loģistika transporta līdzekļu primārais lielums ir elastīgums un ātrums. Pēdējais ir atkarīgs kā no pasa transporta līdzekļa ātruma tā arī no laika ilguma, kas nepieciesams, lai kravu pārkrautu, apkalpotu utt. Sis apkalposanas laiks būtībā ir svarīgāks kā pasa transporta līdzekļa ātrums. Iekrausanas un izkrausanas laiks var tikt uzskatīts kā sagatavosanās laiks, kurs ir jāminimizē, īpasi, ja transporta ceļi ir noslogoti. Tādejādi sagatavosanās laika samazināsana ļauj labāk izmantot esosās kapacitātes un samazināt transportēsanas laiku. Sim mērķim ir pietuvojusies izmantojot tādas modernas transportēsanas kā konteineru pielietosana. Sī transportēsanas metode veiksmīgi ir pielietojama arī kombinētajā transportā, rezultātā nepārkrauj kravu atsevisķi no viena TL uz otru, bet gan tikai konteinerus.

1.2.2 Transporta veidi.

Preču un materiālu pārvadāsanai ir izmantojami sekojosi transporta veidi:

Auto transports

Dzelzceļa transports

Jūras transports

Gaisa transports

Kombinētais transports

Cauruļvadu transports

1.2.2.1 Ceļu transports

Lielu preču daudzumu pārvadāsanai ceļu transportā izmanto smagās automasīnas. Sakarā ar sīki sazaroto ceļu tīklu Eiropā, auto transporta izmantosanu neietekmē to bāzes vieta. Praktiski kravu ir iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, pie kam īsos un vidējos attālumos relatīvi īsā laikā. Tālākas sī transporta veida prieksrocības ir elastība attiecībā uz mainīgiem transportēsanas uzdevumiem un pielāgosanās spēja pie kravu pārkrausanas. Pie tam auto transportam ir mazāka dīkstāve un gaidīsanas laiki.

Kā trūkumi auto transportam minami to atkarība no laika apstākļiem, no satiksmes traucējumiem (ceļu sastrēgumi), ierobezots kravas lielums kā arī dazu bīstamu kravu pārvadāsana.

Pēc darbības jomas un atļauju veidiem (modalitātes) izsķir rūpniecisko preču pārvadājumus tuv- un tālsatiksmē. Lai īstenotu pirmo nepieciesami atļaujas dokumenti. Savukārt, lai nodrosinātu tālsatiksmes kravu pārvadāsanu nepieciesama koncesija.

1.2.2.2 Dzelzsceļa transports.

Vācijā dzelzsceļa transportu pamatā nodrosina "Deutsche Bundesbahn".

Dzelzsceļa transporta prieksrocība salīdzinosi ar autotransportu ir salīdzinosi lielāka kravnesība. Dzelzsceļa transports nav atkarīgs no satiksmes traucējumiem uz ceļiem un ar to ir iespējams pārvadāt arī bīstamās preces. Pie trūkumiem minams tas, ka sī transporta veida ceļi nav tik sazaroti, kā autotransportam un līdz ar to var būt apgrūtināta tiesa preču piegāde. No otras puses zemā manevrēsanas spēja un ciesa piesaiste pārvadājumu grafikam nodrosina izdevīgu un ātru lielu preču daudzumu pārvadājumus lielos attālumos.

1.2.2.3 Kuģu transports.

Kuģu transportā izsķir iekszemes un jūras transportu. Iekszemes kuģu transports īpasi tiek izmantots plasa patēriņa preču pārvadāsanai, kuras ir jūtīgas pret transportēsanas izmaksām un kuru piegāde nav steidzama. Kā prieksrocība sim transporta veidam minama liela kravnesība. Savukārt kā būtiskākie trūkumi minami ierobezotais ceļu tīkls un salīdzinosi augstas pārkrausanas izmaksas.

Jūras transportam īpasi liela nozīme ir eksporta un importa industrijā kā arī tirdzniecības jomā. So transporta veidu pamatā izmanto lielu preču daudzumu tādejādi samazinot transportēsanas izmaksas. Ilgais transportēsanas laiks un veids nosaka to, ka pārvadāt sādā veidā var preces, kas nebojājas un ir atbilstosi iepakotas.

Jūras transports sastāv no daudziem dazādiem pārvadājumu veidiem no kuriem būtiskākie ir preču kuģi, kuri pārvadā gadījuma kravas un līnij pārvadājumi, kuri notiek pa regulāri pa noteiktu marsrutu. Līnījpārvadājumiem ir noteiktam laikam un pārvadājuma veidam noteiktas cenas. Turpretī gadījuma pārvadājumos līgumi katru reizi individuāli tiek sastādīti.

Arī nākotnē ir paredzams, ka sī transporta nozīme būs ievērojama. Uz to norāda augosā konteineru izmantosana kravu pārvadājumos, kā arī tas, ka jūras transports praktiski ir neaizvietojams starpkontinentu transporta ķēdē.

1.2.2.4 Gaisa transports.

Gaisa transports nodrosina ļoti lielu transportēsanas ātrumu un transporta kapacitāti, kā arī relatīvi liela neatkarība no laika apstākļiem. Tā kā lidojumu laiki ir stingri noteikti tas prasa lielu precizitāti sākotnējā piegādē, jo, ja tā tiek nokavēta tad visa piegāde var aizkavēties uz ilgu laiku. Bez tam gaisa transporta izmaksas salīdzinot ar citiem transporta veidiem ir augstas.

Gaisa transporta piegādes no lidostas uz lidostu (stacijas uz staciju) ir visīsākais salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Sī transportēsanas daļa sastāda tikai apmēram 10% no kopējā transportēsanas laika (transportēsanas laiks no mājas - uz māju). Pārējos 90% transportēsanas laika sastāda pārkrausana, muitas formalitātes utt. No tā izriet, ka Eiropā atsevisķos gadījumos izmantojot auto un dzelzsceļa transportu ir iespējama ātrāka piegāde.

Gaisa transportu pamatā izmanto mazu sūtījumu veiksanai, kā arī augstvērtīgu un ātri bojājosos preču transportēsanai.

1.2.2.5 Kombinētais transports

Preču pārvadāsanai lielos attālumos biezi nenotiek tikai ar vienu transporta veidu. Daudzkārt tiek izmantoti auto transports, dzelzsceļs, gaisa transports un ūdens transports kombinētā veidā, lai izmantotu katra transporta veida prieksrocības noteiktā transporta ķēdes posmā.

Kombinēto transportu var iedalīt :

Kombinētais konteineru transports

Huckepack satiksme, kas iedalāma:

Ro/Ro (Roll-on/Roll-off) - satiksme

Lash-satiksme

Kombinētajos konteineru pārvadājumos konteinerus var pārvadāt vairāki transporta līdzekļu veidi. Sajā transportēsanas veidā konteineri tiek pārkrauti no viena transporta līdzekļa citā. So metodi var pielietot gandrīz visās iespējamajās kombinācijās ar visiem transporta līdzekļu veidiem.

Huckepack transportēsanas veidā tiek izmantota kombinācija starp auto transportu un dzelzsceļa transportu. Pamatideja ir tāda, ka krava ar auto transportu tiek nogādāta dzelzsceļa stacijā un ar vilcienu nogādāta nākosajā stacijā no kurienes tā atkal ar autotransportu tiek nogādāta tālāk. Pie tam ir trīs veidi kā to realizēt. Pirmkārt, transporta līdzeklis tiek pārvadāts pa dzelzsceļu uz speciālām platformām ar visu kravu. Lai panāktu iespējami izdevīgāku attiecību starp nepieciesamo kravu un kopējo kravu ir pielietojams otrais veids, kurā ar dzelzceļa transportu tiek pārvadātas tikai piekabes bez pasa vilcēja. Sīs piekabes uz vilciena platformas uzceļ ar krānu. Tresais sī transportēsanas veida iespējamais risinājums ir transports ar maināmām kravas tilpnēm. Sajā gadījumā nepatstāvīgām kravas vienībām (salīdzināmas ar konteineriem), kas tā pat ar krānu tiek uzceltas un noceltas no uz vilciena sastāva.

Ro/Ro satiksmē tiek kombinēti kopā ceļu transports ar upju un jūru transportu.

Lash satiksme (lighter abroad ship) ir kombinācija starp upju un jūras transportu.

Kā kombinētā transporta prieksrocība ir uzskatāms tas, ka veidojot transporta ķēdi ir iespējams izmantot attiecīgā transporta līdzekļa prieksrocības. Piemēram smagās automasīnas elastība ceļu satiksmē var tikt apvienota ar dzelzsceļa transporta prieksrocībām vai arī ar upju transportu tādejādi samazinot transportēsanas izmaksas. Kā trūkums kombinētajam transportam ir tas, ka kopējais transportēsanas laiks ir ilgāks salīdzinot ar laiku, kas ir nepieciesams, ja pielieto tikai vienu transporta veidu. Tas izskaidrojams ar to, ka pārkrausana, gaidīsana pārkrausanas vietā u.c. prasa laiku. Jo lielākos attālumos preces ir jāpārvieto, jo vairāk samazinās sī transportēsanas veida trūkumi.

1.2.2.6 Cauruļvadu transports.

Atsķirībā no ieprieks minētajiem transporta veidiem cauruļvadu transportā satiksmes ceļs, transporta palīglīdzekļi veido vienu vienotu kopumu. Preču pārvietosanai tiek izmantots vai nu zemes pievilksanas spēks vai arī stacionāras iekārtas. Cauruļvadu transports parasti tiek izmantots ūdens, naftas, naftas produktu un dabas gāzes transportēsanai.

Cauruļvadu sistēmas ir izteikts masveida transporta līdzeklis. Tā pielietojums ir tikai izmantojams, ja paredzams, ka būs ko transportēt nākotnē. Sī transporta veida efektivitāti raksturo tādi lielumi, kā caurules diametrs un caurplūdes ātrums. Cauruļvadu transportam ir sekojosas prieksrocības: augsta uzticamība, drosība (laika apstākļi, zādzības), neaizņem zemes platības, ja caurules ir ieguldītas zemē, ierobezotas iespējas piesārņot dabu, ja sistēma uzstādīta pareizi un pareizi tiek izmantota, zems troksņu līmenis.

Sakarā ar lielo fiksēto izmaksu daļu un vienveidīgo izmantosanu cauruļvadu sistēmas būvē un uztur tikai pasi izmantotāji.

Transporta veidu prieksrocības un trūkumi:

1.2.3 Transporta dispozīcija.

Galvenais preču pārvadājumu dispozīcijas mērķis ir ienākoso un izejoso preču daudzuma koordinēsana, lai vadītu procesa norisi un samazinātu ieksējās un ārējās izmaksas, saglabājot augstu servisa līmeni kā arī iespējami īsāku piegādes termiņu pielietojot visas racionalizācijas iespējas.

Dispozīcijas parametri:

Nosūtīsanas ceļu izvēle.

Transporta veida izvēle.

Specifiskā TL izvēle.

Kravu veidosana atbilstosi TL.

Jāņem vērā tādi faktori kā:

svars, līmenis, preces un iesaiņojuma veids,

klientu prieksraksti,

valstu prieksraksti,

TL drosības aspekti,

Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi,

Produkcijas īpasības un termiņi.

Sekojosā tabulā ir parādīts pārskats par datorizētu reisu plānosanas sistēmām:

1.2.4 Kooperācija transporta ķēdē.

1.2.4.1 Kooperācijas veicinā 23523i87x sana.

Lai novērstu dīkstāves un gaidīsanas laikus ir jābūt labai informācijas plūsmai starp pārkrāvēju un klientu. Sim nolūkam nepieciesams arī noteikt precīzus reisu grafikus. Sie prieksnosacījumi nosaka gatavību ciesai sadarbībai starp iesaistītajām pusēm.

Kā piemēru tam var minēt gaisa transporta pārvadājumus Eiropā, kuros nakts laikā prece sākotnēji tiek nogādāta lidostā un nākosās dienas pēcpusdienā krava jau no attiecīgās lidostas, kur prece ir piegādāta tiek nogādāta uz noteiktu vietu. Transporta norise iezīmējas ar stingru organizāciju un kopjuterizētu sūtījumu novērosanu.

JIT (Just in time) koncepcija prasa precīzas piegādes laika ziņā. Preču piegādātājiem tas prasa regulāras, nelielu apjomu augstas frekvences piegādes, par kuru apmēriem vienojas pārkrāvējs un klients. Lai nodrosinātu JIT piegādi tai ir jānoris bez starpgadījumiem, jo novirzes no plāna praktiski nav kompensējamas. Pie tam jānovērs problēmas, kas varētu rasties preču saņemsanas un nodosanas saskares punktos, Kā arī ir jānodrosina papildus (rezerves) kapacitātes gadījumā, ja kāds no TL sabojājas. Arī tehniskām palīgierīcēm ir liela nozīme preču transporta atbalstīsanā. Piemēram dazādas sistēmas, kuras ļauj kravas auto vadītājiem saņemt informāciju par klientu adresēm, izdevīgākajiem marsrutiem, kā arī reisa plānu u.c. Sādas sistēmas nodrosina nepārtrauktu informācijas apmaiņu starp vadītāju un vadības sistēmu.

Lai varētu nodrosināt augstu piegādes frekvenci procesa norisei jābūt standartizētai un secīgai. Sāda veida sistēmas integrācija arī speditoriem ir svarīga: jo vienveidīgāka ir ieksējā norise kā arī piedāvājuma profils, jo uzticamāki ir to pakalpojumi. Laika ekonomija ir panākama pielietojot standartizāciju. Piemēram, konteineri un paliktņi. Sāda standartizēsana ir nepieciesamība gadījumos, kad preces nelielos daudzumos tiek savāktas vairākās vietās. Ātra piegāde var notikt tikai tad, ja augstākminētie nosacījumi ir izpildīti. Pie tā pieder arī tas, ka precēm ir jābūt iekrautām atbilstosi kārtībai kādā tās būs jāizkrauj(gadījumos, kad viens TL piegādā preci vairākās vietās).

Lai nodrosinātu augstvērtīgus transporta pakalpojumus, ir vērts izveidot centrālu transporta vadības sistēmu. Sāda sistēma nodrosina labāku piegādes koordināciju un pieejas iespējas centrālai datu bankai ar visaptverosu informāciju.

1.2.5 Pasu transports pret speditoru kompāniju.

Transporta nozare ir kapitāla-, darba- un energoietilpīga. Tāpēc nepieciesama augsta noslogotība, lai savs autoparks atmaksātos. Auto parkam ir jābūt ar nelielu TL skaitu, kuriem ir augsta kravnesība un kuru kapacitātes var tikt pilnībā nodrosinātas. Lielu kapacitāsu uzturēsana, it īpasi, kas nepieciesamas biezai nelielu kravu pārvadāsanai nes sevī līdz augstu saistītā kapitāla līmeni un augstas transportēsanas izmaksas. Sis arguments blakus faktam, ka transporta tirgū tiek piedāvāti aiz vien labāki un aptverosāki loģistikas pakalpojumi, var tikt uzskatīts par iemeslu tam, kāpēc jau 1987. gadā 85% ārpus uzņēmuma transporta pakalpojumu tika veikti izmantojot citu firmu transportu. Būtībā transportēt preci ar savu transportu ir izdevīgi, ja uzņēmums nākotnē to var pilnībā noslogot un ja atbilstosais tirgus piedāvājums neapmierina uzņēmuma intereses.

1.2.6. Reģionālo (apgabalu) pārvadājumu pielietojums transporta izmaksu samazināsanai.

Pieaugoss piegādātāju un sagādājamo izejvielu sortiments rada uzņēmumam regulāras problēmas uzņēmuma teritorijā, kas tiek pastiprināts ar tādiem piegādes noteikumiem, kuri veicina apstākļus, kuri izraisa neorganizētu piegādes procesu (piem. "Frei Werk").

Kopumā var rasties sādas problēmas:

Palielinās piegādātāju automasīnu skaits, kas rada sastrēgumus uzņēmuma teritorijā un ārpus tās, kā arī papildus vajadzību pēc personāla, kuram jānodrosina preču pieņemsanas process.

Pieaug transporta izmaksas, kas saistītas ar lielu skaitu mazu apjomu piegāzu.

Netiek nodrosināta noteikto piegāzu termiņu ievērosana.

Viena no iespējām risināt so problēmu ir pielietot apgabalu pārvadājumus sagādes loģistikā. Sajā gadījumā piegāde no noteiktiem reģioniem tiek uzticēt vienam piegādātājam. Grafiski to var attēlot sādi:

1. Zīmējumā ir grafiski attēlota situācija, kad uzņēmumam piegāde notiek atsevisķi, bet 2. kad piegādi veic reģionālais piegādātājs. 2. situācijā attēlotā piegādē reģionālais piegādātājs veic atsevisķo atbilstosā reģiona kravu savāksanu un nogādāsanu uzņēmumā. Sādas sistēmas ieviesana nodrosina sekojosu mērķu sasniegsanu:

iespējami daudz transporta līdzekļu un atsevisķu kravu koncentrācija.

Ienākoso transporta līdzekļu skaita ierobezosana uzņēmuma teritorijā un līdz ar to satiksmes problēmu novērsana.

Transporta izmaksu samazināsana.

Transporta dokumentācijas vienkārsosana.

Pēc piegādātāju izvēles, kas jāintegrē sajā sistēmā ir jāveic reģionu plānosana. To veicot ir jāņem vērā transporta līmenis kravnesība, piegādātāju atrasanās vietas, piegāzu biezums, kravu vienību veids un sūtījumu struktūra, transporta uzņēmumi atbilstosajā reģionā.