Veģetārisms, tā veidi un vēsture.
Veģetārisms un tā veidi.
Pasa veģetārisma jēdziens ir ļoti plass. To definēt var dazādi, sākot no vienkārsa un neapzināta paraduma neēst gaļu, beidzot ar dzīvesveidu un filozofiju dzīvot tā, lai neskartu dzīvās būtnes. Veģetārisma definīcijas ir ļot 929p154j i daudz un dazādas, bet būtībā par veģetārieti sauc jebkuru cilvēku, kura uzturs atbilst kādiem no veģetārisma paveidiem.
Semiveģetāriesi jeb pescoveģetāriesi ir daļēji veģetāriesi. Viņi nelieto uzturā "sarkano" jeb zīdītāju gaļu, taču lieto uzturā mājputnu gaļu. Sāds veģetārisma veids diezgan tipiski atbilst jūdaismam, jo jūdi arī nelieto uzturā zīdītāju gaļu un/vai zivis, taču lieto mājputnu gaļu. Tomēr daļējais veģetārisms ir izplatīts visās pasaules valstīs, jo, pateicoties sim veģetārisma veidam, var vieglāk pakāpeniski pievērsties pilnīgam veģetārismam.
Veģetārisma veidi ir arī ovolaktoveģetārisms, laktoveģetārisms, ovoveģetārisms, vegānisms un frutārisms.
Ovolaktoveģetārisms ir visizplatītākais veģetārisma veids Eiropā. Ovolaktoveģetāriesi savā uzturā lieto gan olas, gan pienu, taču atsakās no gaļas - gan no zīdītāju, gan no mājputnu, gan no zivīm. Sie veģetāriesi lieto produktus, kuru saturā ir no dzīvnieku valsts iegūti produkti. Viņi lieto visus piena produktus, kuri ir patiesām daudz - vesela pārtikas kategorija. Ovolaktoveģetāriesiem nav pārāk stingri jārūpējas par savu uzturu, jo viņi uzņem uzturvielas gan no piena, gan no olām.
Nedaudz stingrāks ir laktoveģetārisms, kurs nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantosanu uzturā, taču atļauj lietot piena produktus. Sis veģetārisma veids ir visizplatītākais visā pasaulē, jo pārtikas preces, kuras razotas no olām, nav tik daudz un cilvēki tik daudz nemaz tās nelieto. Cilvēki vairāk lieto piena produktus.
Ovoveģetārisms aizliedz lietot no nokautiem dzīvniekiem iegūtus produktus un pienu. Ovoveģetāriesi savā uzturā iekļauj olas, taču siem cilvēkiem uzmanīgi jārūpējas par savu uzturu.
Daudz stingrāks ir vegānisms. Vegāni savā uzturā vispār nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus - ne gaļu, ne piena produktus, ne olas, reizēm arī medu. Vegānus nereti sauc par īstajiem veģetāriesiem. Viņs zina, ka drīkst ēst augu izcelsmes produktus, bet pilnībā nevienu dzīvnieku izcelsmes. Vegāns ir cilvēks, kas nelieto uzturā, apģērbā, kosmētikā un sadzīves ķīmijā dzīvnieku izcelsmes produktus.
Visstingrākais veģetārisma veids ir frutārisms. Frutāriesi ēd tikai augu valsts izcelsmes produktus, kurus novāc, nekaitējot augam. Viņi ēd augļus, sēklas un arī dazus dārzeņus, piemēram, tomātus un gurķus, taču neēd, piemēram, kartupeļus un sīpolus. Frutārisma piekritēji parasti neēd arī graudus un to produktus, jo graudi tiek ievākti, nopļaujot augu. Daudzi frutārismu dēvē kā apsēstību un slimību, kā pārspīlētu veģetārismu, taču siem frutāristiem ir savi uzskati. Viņi vērtē dabu par visaugstāko, kas vien var būt, jūtas tai pateicīgi un nevēlas tai kaitēt. Frutāriesu ir diezgan procentuāli maz, jo sis dzīvesveids prasa atteiksanos no daudz kā tāda, bez kā cilvēks, kurs nav veģetārietis, nespētu iedomāties savu dzīvi. Frutārisma sekotājiem savs uzturs jāuzmana tik pat ļoti kā sava dzīvība, jo, nepievērsot tam uzmanību un haotiski ēdot sēklas, augļus un dārzeņus, var nodarīt katastrofālu kaitējumu savai veselībai, kas var beigties letāli.
Veģetārisma vēsture.
Būtībā veģetārisms ir pastāvējis jau kops cilvēces pirmsākumiem. Cilvēki sākumā pārtika no augu valsts produktiem, jo viņi dzīvoja reģionos, kur valdīja karsts un mitrs klimats - bija bagātīga augu valsts. Cilvēki pārtika no lapām augļiem, riekstiem.
Gaļai cilvēks pievērsās tikai ekstremālos apstākļos. Sie ekstremālie apstākļi bija ledus laikmets. Cilvēki ēda gaļu, lai izdzīvotu. Tā kā ledus laikmets ilga vairākus gadu tūkstosus, cilvēks pierada pie gaļas un lietoja to tad, kad arī tā nebija nepieciesama.
Veģetārisma rasanās dazādās pasaules malās būtu nosaucama par atgriesanos pie uztura, kas viņiem ir ģenētiski ieprogrammēts. Arī mūsdienās dazās pasaules malās pastāv vietas, kuras ledus laikmets nav skāris, piemēram, Filipīnu salas. Sajās salās dzīvo dazas ciltis, kurās cilvēki ir veģetāriesi. Sīs ciltis pārsteidz ar savu labo izskatu un veselīgumu.
Veģetārisms nav tikai idejiski radies jēdziens. Mūsu senčiem veģetārais uzturs bijis dabisks. Senie grieķi, ēģiptiesi un jūdi uzskatīja augļus par pamatbarību. Senās Ēģiptes priesteri nekad neēda gaļu. Arī Senās Romas atlētiem bija veģetārs uzturs, lai iegūtu vairāk spēka un enerģijas. Starp citu, kad senie romiesi lietojusi vārdu savienojumu "homo vegetus", viņi ar to domājusi veselīgu, spēcīgu, enerģisku personu, bet mūsdienās sis vārdu savienojums nozīmē tikai augēdāju cilvēku.
Daudzi senie filozofi, piemēram, Pitagors, Platons un Sokrāts atbalstīja veģetāru uzturu. Dizākajās inku civilizācijās arī bija izplatīts veģetārisms.
Filozofs un matemātiķis Pitagors dibināja reliģisku brālība, kas sekoja askētisma principiem, to skaitā: nenogalināt dzīvas radības, atturēties no asinsizliesanas, nekad neēst gaļu.
Indijā veģetārisms izplatījās pateicoties budisma un dzainisma ieviesanai 6.gadu simtā pirms mūsu ēras. Pats Buda no gaļas nav atteicies, lai gan sludinājis nevardarbības un visaptverosa miera mācību, kura turpmāk veicināja veģetāriesu skaita palielināsanos.
Pats termins "veģetārisms" radies Anglijā 1842.gadā. Mančesterā 1847 gadā radās pirmā un pati pazīstamāka veģetāriesu biedrība, kurā jau pēc gada bija 478 biedru. Pirmā Londonas veģetāriesu sanāksme notika 1849. gadā. Tai sekoja nākosā veģetāriesu biedrība Amerikā, kura apvienojās 1850.gadā. Pēc Amerikas nākosā bija Vācija - tur pirmo reiz veģetāriesi apvienojās 1867.gadā.
1889.gadā tika dibināta Federatīvā Veģetāriesu biedrība, uz kuras pamata 1908.gadā tika izveidota Starpautiskā Veģetāriesu organizācija. Sākot ar so gadu notika regulāras veģetāriesu sanāksmes Francijā, Dienvidslāvijā, Izraēlā.
1985.gadā tika nodibināta pirmā Eiropas veģetāriesu biedrība. Sanāksmes notika dazādās Eiropas pilsētās. 20. gs sākumā Lielbritānijā veiksmīgi darbojās divas veģetāriesu biedrības: Londonas biedrība un Veģetāriesu biedrība. 1969. Gadā abas sīs organizācijas tika apvienotas Apvienotās Karalistes Veģetāriesu biedrībā.
Arī Latvijā pirms otrā pasaules kara darbojās veģetāriesu biedrība, un atjaunota tā tika 1994. gadā.
|
