Jānis Geraņins 11.b kl
Viena diena viduslaiku dzīvē.
Viduslaiku dzīvē bija noteikta sava kārtība un kārtu izpratne. Ikviens sabiedrības loceklis ieņēma tam 19419l1121t pienākosos vietu. Būtiski bija tas pie kādas kārtas cilvēks piederēja, pie garīdzniekiem, dizciltīgiem, dzimtcilvēkiem vai kādas citas.
Gribu pastāstīt par zemnieku dzīvi un atspoguļot tā darba dienu. Mājiņa bija pavisam vienkārsa celta no baļķiem vai rupjiem akmeņie. Logu vietā bija caurumi, stikls bija retums. Pie vaļēja pavarda gatavoja ēdienu un ziemā sildījās. Darba diena sākās agrā rītā.
Zeme man bija ierādīta neapstrādātā, mezainā, pat purvainā vietā.
Centos no zemes iegūt vairāk razas. Apstradaju vienu pusi aramzemes, bet otru pusi atstāju papuvē. Rīta cēlienu varēju pastrādāt savā laukā, lai gan tā nebija mana zeme, bet gan kunga.
Tad iejūdzu zirgu un braucu uz muizu pildīt klausas. Sodien vagars mani norīkoja labot ceļu un uzcelt tiltiņu. Ar darbu ātri tiku galā, un domāju ka tiksu mājās, bet muizas pārvaldnieks vēl nelaida, lai aizbraucot uz netālo pilsētu, aizvedot kādas tur mantas uz tirgu. Atdevu mantas, bet tirgus laukumā bija izbūvēta skatuve, kur notika teātra izrāde par Bībeles tematiku. Netālu bija baznīca, no kuras sadzirdēju ērģeļu skaņas, iegāju tur un brītiņu pakavējos.
Satiku kādu draugu un domāju iegriesies krogā parunāties, bet no turienes ātri aizgāju, jo vienkārsi nebija naudas un sauca arī mājas darbi.
Pa dienu biju piekusis un nomocījies, tādēļ vakarā izkurināju pirtiņu un gāju mazgāties.
Arvien vairāk sāku domāt kā iegūt brīvību, lai nebūtu jāpilda smagās klausas. Vienīgais veids kaikam bija bēgsana uz pilsētu, jo nodzīvojot tajā vienu gadu un vienu dienu varēja kļūt par brīvu cilvēku.
Ar tādām domām arī aizmigu uz sava salmu maisiņa.
|
