Vulkāni.

Pasaulē apmēram ir 850 darbīgu vulkānu. Vairums no tiem atrodas jūtīgākajos punktos gar plātņu robezām, kur no zemes dzīlēm ceļas kvēlojusa magma un sasniedz zemes virsu.

Tipisks vulkāns ir paugurs, caur kura centru iet vulkāna kanāls un zem kura atrodas magmas avots. No magmas avota bez centrālā kanāla var atzaroties arī mazāki kanāli - silli un daikas. 

Kad spiediens magmas avotā pieaug,magmas un cietu iezumaisījums, ko sauc par lavu, kas ceļas pa centrālo kanālu uz augsu. Sākas vulkāna izvirdums.

Ja lava ir ļoti bieza,tā var sastingt kanālā 24524j912y ; un radīt aizsprostojumu. Taču, ja spiediens no apksas palielinās un pārrauj aizsprostojumu, augstu  gaisā izmezdams iezu gabalus - vulkāniskās bumbas. Ar katru nākamo izvirdumu vulkāns palielinās.

Vulkāna izvirdums ir varena un noslēpumaina dabas parādība. Senos laikos cilvēki domāja, ka to izraisa pārdabiski spēki. Romiesi pielūdza uguns dievu Vulkānu, kas dzīzvojot pazemē. Kad dievs sadusmojas, visa apkārtne sāk drebēt un no pazemes augsup saujas dūmi un uguns. Sādus kalnus ugunsvēmjus romiesi sauca par vulkāniem. Tagad vulkānu darbība ir labi zināma.

Daudzi vulkāni atrodas jūras dibenā. Dazi no tiem izaug tik lieli, ka parādās virs ūdens un izveido jaunas salas Islande ir vulkāniska sala.

Pēc katra izvirduma sala kļūst lielāka

Vulkānus, kas reti izverd lavu, sauc par aktīviem vulkāniem. Heimejas salā 1973.gadā sāka darboties vulkāns.

Paslaik ir zināmi vairāk nekā 600 aktīvo vulkānu.Aktīvie vulkāni ir izvietotinevienmērīgi.

Dobji sāk dunēt zeme, varbūt arī zemestrīces.

No vulkāna krātera plūst gāzes, ūdens tvaiki, vulkāniskie pelni, kas veido virs vulkāna liesmojusu, tumsu, kodīgu mākoni.

Diena pārvērsas naktī.

Atskan apdullinosa rēkoņa, no krātera tiek izvestas karstas mīkstas iezu pikas, kuru diametrs ir no pāris centimetriem līdz daziem metriem. Tās nokrīt vulkāna tuvumā,un tās dēvē par vulkāniskajām bumbām.

Visbeidzot no krātera izlauzas lava, kuras tem pā 1000 C.

Dazu vulkānu tipu hipotētisks griezums.

A.   Vairogvulkāns;

B.   Stratovulkāns;

C.   Stratovulkāns ar parazītiskiem krāteriem;

D.   Kupolvulkāns;

krāteris;

galvenais krāteris;

subterminālais krāteris;

parazītiskie krāteri uz radiālās plaisas;

parazītiskie krāteri;

ekscentriskais krāteris;

perifēriskais magmas krāteris;

skābās magmas avots;

vulkāna kanāls;

plaisas un kanāli, pa kuriem plūst magma;

galvenais magmas veidosanās apgabals;

fluīdu strūklas.

Aktīvākie vulkāni.

Vulkāna izvirdums - karsta cieto, vai  gāzveidīgo vulkānisma sķidro produktu parādīsanās zemes virsū. Visbiezāk vulkāni notiek sprādzienu veidā, kurus pavada lavas izplūdumi, retāk- gāzes eksplozijuveidā (gaisā tiek izsviests plastisks vai ciets vulkanoklast. materiāls 1- 5km, maksimāli 45kmaugstumā), vai arī izplūst tikai lava. Pēc vulkānu atveres formas un novietojuma izsķir centrālos, plaisu, līniju, grupas vulkāna izvirdumus, pēc izvirduma rakstura - efuzīvos (izlijumveida), eksplozīvos, ekstruzīvos un jaukta tipa vulkāna izvirdumos. To prieksvēstnesi ir nelieli zemestrīces, fumarolu sastāva pārmaiņas un citas parādības. Vulkāna izvirdumu var pavadīt zemestrīces, spēcīgas lietusgāzes un citas parādības.

Vulkāniskās bumbas - lavas gabali, kas ardusies, gaisā sacietējot lavas sļakatām. Lielums no viena centimetra līdz vairākiem metriem. Kriptokristāliska, retāk stikla veida struktūra; ieksējā daļa nereti lielporaina. Parasti izstiepta, apaļa, biezi spirālveida retāk plakana forma. Skābo lavu vulkāniskās bumbas virsma nereti klāta plaisām, saplaisājusai maizes garozai līdzīga.

Vulkāniskā gāzes - gāzes,kas izplūst no darbīgajiem vulkāniem. Erupcijas vulkāniskās gāzes izplūst izvirduma laikā, tajās ir ūdens, tvaiks (līdz 99%),vulkāniskās gāzes izplūst no vulkāna vai lavas plaisām pēc izvirdumu beigām gāzu strūklu veidā.

Vulkāniskie pelni - nogulas, kas veidojusās no smalkiem, gaisā sacietējusiem vulkāniskās lavas pilieniem, kas izsviesti atmosfērā eksplozīva tipa izvirdumos. Daļiņu lielums līdz divi milimetri. Piejaukumā var būt arī vulkāna konusa iezu daļiņas. No vulkāniskajiem pelniem veidojas piroklastiskie iezi.

Vulkānisms - procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņa un gāzu pacelsanos no zemes dzīlēm un izplūsanu virszemē. Vulkānisms izraisījis efuzīvo iezu veidosanos, vulkāna izvirdumus, geizerus, fumarolas u.c. parādības. Pēc izpausmes, rakstura un izvirdumu produktu īpatnībām vulkānisma platformu, ģeosinklināļu un kalnu veidosanās apgabalos stipri atsķiras. Vulkānismu pētī vulkanoloģija.