Zinatniski pētnieciskais darbs fizika
Zinatniski pētnieciska darba temats ir Pira 535h77f mīdas. Darba autore – Jūlija Maizīte, darba vadītaja - Medumu vidusskolas fizikas skolotaja Jeļena Pipere. Zinatniski pētnieciska darba pamatuzdevums ir izpētīt seno un mūsdienu piramīdu īpašības, uzzinat par to fenomenalam paradībam, kas notiek piramīdveida ēkas un konstrukcijas.
Darba apskatu Ģīzas piramīdu noslēpumus, skaitļa pī klatesamību to proporcijas un 19.5 leņķus un koordinatas, kas nosaka ne vien Zemes, bet arī citu Saules sistēmas planētu megalītisko kravumu atrašanos. Ka arī pētīju mūsdienu piramīdu lielvalsts – Krievijas - zinatnieku pētījumus piramīdas un to apkartnē, un Latvijas piramīdologa Anatolija Sivaka darbību. Un veicu aptauju starp klasesbiedriem, citiem skolēniem un pieaugušajiem, kura jautaju par piramīdu īpašībam un cilvēku attieksmi pret tam.
Aptauja uzzinaju, ka cilvēki interesējas par piramīdam, saskata tajas lietderību un pat pielieto piramīdveida konstrukciju īpašības ikdiena.
Darba iegūtais materials ir noderīgs ka ikdiena, ta arī piramīdu iepazīšanai. Planoju, ka iesakto darbu var turpinat kads no ieinteresētiem skolēniem, jo tēma ir ļoti aizraujoša un aktuala.
России – в пирамидах и около них, и деятельность Латвийского пирамидолога Анатолия Сивака. И провела опрос между одноклассниками, другими школьниками и взрослыми, в котором спрашивала об особенностях пирамид и отношении людей к ним.
Sakot no akmens laikmeta un līdz mūsdienam cilvēku dzīves viens no vadmotīviem ir tieksme pēc savas majas. Pēc majas, kura ir cietoksnis un sargs. Bet ja ta arī uzlabo jūsu veselību un palīdz relaksēties pēc dienas grūtībam Un tas mudinaja sakt seno celtņu pētīšanu, to īpašību un fenomenu izskaidrošanu. Viena no tada veida celtnēm ir piramīda. Gīzas piramīdas tiek visbiezak pētītas, jo ir vislabak saglabajušas.
Termins „piramīda” aizgūts no grieķu „piramidos”. Savukart grieķi aizguva šo vardu no ēģiptiešu valodas. Ahmesa papirusa sastopams vards „piramys” ka regularas piramīdas šķautne. Un ta ka liesmas forma dažreiz atgadina piramīdu, daudzi viduslaiku zinatnieki uzskatīja, ka termins radas no grieķu varda „pir” – uguns. Tapēc viduslaikos piramīdas sauca par „uguns ķermeņiem”.
Mūsdienas arvien plašak un dziļak tiek pētītas šīs noslēpumainakas konstrukcijas. Piramīdai nav obligati jabūt monumentalai celtnei, lai tai piemītu fenomenalas īpašības, neliela, dažu desmitu centimetru piramīda arī sniedz parsteidzošus rezultatus, pilnīgi apvēršot visus gravitacijas un fizikas likumus.
Darba pamatuzdevums ir atrast piramīdveida celtņu un konstrukciju īpašības un parakumu par citu formu būvēm. Arī vēlos izpētīt kadu īstu piramīdu, kura veidota pareizi pēc visiem noteikumiem, lai tas iekša un apkartnē varētu novērot neparastas paradības, ko rada pati piramīda. Un varbūt arī pašam izveidot tadu konstrukciju, protams, ja tas ir iespējams.
Zinatniski pētnieciska darba vēlos veikt aptauju, kura vēlos uzzinat vai cilvēki interesējas par piramīdam, ko par tam doma un vai uzskata par lietderīgam. Un viens no pamatuzdevumiem ir ne tikai atrast piramīdu noslēpumus, bet arī noteikt vai cilvēki vēlas dzīvot ēkas, kuras dzīves ritums krasi atšķiras no parējas pasaules rituma.
1. Gīzas piramīdasNe par kadu citu celtni pasaulē nav rakstīts un spriests tik daudz, ka par piramīdam, viena no tam Gīzas Liela piramīda. Šīs ēģiptiešu kultūras milzīgais, nesalīdzinamais pasaules brīnums kopš laiku laikiem rosinajis gan Ēģiptes ceļotaju, gan zinatnieku fantaziju un vēlmi atrisinat ša brīnuma noslēpumu (skat. pielikuma, attēls Nr. 1 un 2).
Liekas, ka no zinatnes viedokļa Liela piramīda (arī parējas) nav noslēpums, bet kad sak to pētīt dziļak, tad rodas milzum daudz jautajumu. Līdz šodienai daudz ir spriests, ka gan IV dinastijas ēģiptieši šadu celtni varējuši uzbūvēt. Lielaka daļa visfantastiskako priekšlikumu par to, ar kadiem palīglīdzekļiem senie cilvēki kadreiz stradajuši, nesen ir atspēkoti. Arī tas, ka nepartraukti tiek piedavatas jaunas idejas un teorijas, ka Gīzas piramīdas celtas, pierada, ka šis aizlaiku milzenis līdz pat šai dienai saista cilvēku pratus.
Parastaka iespēja, ka
iespējams uzcelt piramīdu, esot ar rampas palīdzību. Pa
smilšu ceļu, kas spirales veida vijas ap piramīdu, smagi
stradajošie stradnieki un ēzeļi akmens milzeņus
esot uzvilkuši līdz pat
Arī rampa, kas uzbūvēta slīpi
šķērsam pret piramīdu, neiztur kritiku. Ka
būvmaterials šadam projektam nekada gadījuma
nevar būt koks vai smiltis, jo Sena Ēģiptē nekad nav
bijis pietiekami daudz koku, turklat rampa zem tada smaguma uzreiz
būtu salūzusi. Tikpat bezjēdzīga ir varbūtība, ka
šī slīpne būtu celta no Nīlas dūņu
ķieģeļiem. Profesors Dr. Goijons izpētīja arī šo
iespēju un secinaja, ka rampai vajadzētu būt vairak
neka
Bet ko domajuši tas cēlaji, kads bijis ša kompleksa patiesais mērķis? Iespēja piramīdas saskatīt kaut kadu zinašanu kratuvi pirmaja brīdī liekas jocīga. Taču tikai pirmaja brīdī.
Pēc piramīdas izmēriem ir noteikti astronomiski un matematiski dati, kuri šo teoriju atbalsta. Protams, te nevar izslēgt arī nejaušību, tomēr daži piemēri to apstiprina[1]
Heopsa piramīdas augstums 109 ir precīzs attalums no Zemes līdz Saulei 2. janvarī (perihēlijs = 147 miljoni kilometru);
piramīdas augstuma kvadrats ir vienads ar četru arējo plakņu laukuma lielumu;
meridians (līnija no pola līdz polam), kas iet caur piramīdu, sadala okeanus un kontinentus divas vienadi lielas daļas;
Heopsa piramīda ir orientēta pēc debespusēm, bet par kompasu tolaik nebija runas;
attalums no Zemes viduspunkta līdz Gīzai ir vienads ar attalumu no Ziemeļpola līdz Gīzai utt.
Aplūkosim vēl dažas nemazak noslēpumainas, senas piramīdveida celtnes, kas atrodas Vidusamerika. Teotivakanas nezinamajai cēlaju tautai ir bijušas milzīgas zinašanas. Neviens akmens laikmeta primitīvo mežeņu bars nebūtu spējīgs uz šadiem sasniegumiem. Vai šadas primitīvas tautas varēja uzcelt tempļu pilsētu?(skat. pielikuma, attēls Nr.3) Kad celtņu izmērus ievadīja datora, iegūtie rezultati apliecinaja, ka Teotivakanas pilsētas tēvi nekada gadījuma nav bijuši pusmežoņi.
Kad datora ievadīja attalumu un garuma mērus un to attiecības, tad konstatēja. Piramīdu pamatu un citadeles platformas attalumi precīzi atbilda iekšējo planētu (Merkūrs, Venera, Zeme, Marss) orbītu vidējiem datiem. Mirušo iela arī Jupitera orbītai bija stingri noteikta vieta. Netrūka arī asteroīdu joslas starp Marsu un Jupiteru. Neliels strautiņš, kas tecēja zem ielas, simbolizēja tas vietu Saules sistēma. Varbūt pareizak būtu Mēness piramīdu pardēvēt par Urana piramīdu, jo ta atrodas tieši tai vieta, kura atbilst Urana (atklats 1781. gada) vidējai attiecībai pret citam planētam. Vai tas viss ir tikai nejaušība? Ja nē, tad kur atrodas celtne, kura fiksēti Saturna orbītas dati? Zinatnieks M. Harlstons[2] Mehiko Nacionalaja bibliotēka atrada vecus Teotivakanas planus, kuros tieši īstaja vieta iezīmēta celtne. Šodien tas vairs nav, ta kritusi par upuri nolīdzinašanas darbiem. Ta bija sensacija, kad tieši 2880 hunabu attaluma tika atklats neliels tornītis, kas attēlo Neptūna (atklats 1846. gada) attalumu no Saules. Vēl 3780 hunabus talak, tieši pareizaja attaluma, atrodas vēl kads neliels tornītis - simboliskais Plūtons (atklats 1930. gada).
Kadus secinajumus pēc Teotivakanas var izdarīt? Meksikas plakankalnē atrodas plašs tempļu komplekss, kura cēlaji, vecums un bojaejas laiks nav zinami.
Viss komplekss ir izradījies mūsu Saules sistēmas modelis, turklat attēlotas arī arējas planētas. Tam neapšaubami bija nepieciešams visas pilsētas iekšējs planojums. Šai pilsētai bija jabūt uzskicētai ka uz rasējama dēļa.
Piramīdu parametru attiecības bieži vien saskatams leģendars skaitlis pī (3.1415 ). Tam ir noteikts iemesls, jo daudzajas publikacijas pastavīgi tiek apgalvots, ka Heopsa piramīdas tilpums, dalīts ar divkaršu tas augstumu, vienads ar skaitli pī. Taču dažiem autoriem trūkst aprēķina korekcijas, tie pat nonak pretruna ar sevi, lai tikai aprēķinatu šo vērtību.
Abats Moro no Francijas pirmais esot Lielas piramīdas proporcijas atradis konstanti pī[3]:
Viņš pieņēma, ka pamata garums ir
Šodien ir zinams, ka abats Moro par pamatu
ņēmis nepareizus piramīdas izmērus. Bet, ja ņem
piramīdas visparpieņemtos sakotnējos izmērus
(augstums:
Iedomasimies lodi, tas iekšpuse atrodas tetraedrs, kurš precīzi pieskaras lodes malai.
Tetraedra virsmas attiecība pret ta tilpumu aptuveni atbilst skaitlim e. Ja lode grieztos un tetraedrs ar smaili būtu versts uz 'ziemeļpolu' vai 'dienvidpolu', tad parējie trīs stūri veido 19.5 gradu leņķi un ir 120 gradu leņķī pret lodi, kura ietver tetraedru.
Vai 19.5 gradu vērtībai ir kaut kada nozīme vai arī to varētu ierindot tikai nejaušību virkne?
Laikam pats parsteidzošakais ir tas, ka šie 19.5 gradi šķiet esam arī Zemes celtņu koordinata. Piramīdas veidošana ir ļoti svarīgi ievērot 19.5 gradu leņķi, bet kapēc tieši tik liels leņķis, kas bieži vien tiek sastopams daba?
Ziemeļos no Silberihilas (Lielbritanija)
atrodas Eivberijas akmens aplis[4] Silberija ierīkotas pēc ta
dēvētas megalītiskas olekts, kura aptuveni atbilst Eilera
konstantei e -
Vidusamerikas slavenais drupu lauks Teotivakana atrodas uz 19.69 platuma grada un dienvidos stiepjas līdz jau zinamajiem 19.5 gradiem. Saules piramīda, kas ir varena pakapjveida celtne ar pamatlaukumu, kurš ir aptuveni tikpat liels ka Heopsa piramīdai, ceturtas pakapes apakšēja daļa slīpuma leņķis arī ir 19.69 gradi. Nedaudz mazakaja Mēness piramīda ceturtas pakapes slīpums ir 19.5 gradi.
Vai šīs sakarības, kuras konstatētas Zemes kulta celtņu un Sidonijas reģiona celtņu starpa, būtu jauzskata tikai par nejaušu un loģisku sakritību? Uz Zemes ir milzum daudz megalītisku kravumu, un tad arī nav nekads brīnums, ja kaut kur uz Zemes kads kravums būtu saistīts ar 19.5 gradiem. Bet arī citam mūsu Saules sistēmas planētam starp 19.5 gradiem un 21 gradu (ziemeļu vai dienvidu platuma) raksturīgas īpašas pazīmes, ka to aprakstījis autors un astrofiziķis J. fon Butlars[5]:
Saules plankumu centralais apvidus: 20 gradi ziemeļu platuma, 20 gradi dienvidu platuma.
Veneras vulkani: 20 gradi ziemeļu platuma, 20 gradi dienvidu platuma.
Zemes aktīvakie un lielakie vulkani Havaju salas: 19.5 gradi ziemeļu platuma.
Ciolkovska vulkans, lielakais uz.Meness:19.6 gradi dienvidu platuma .
Olimpa kalns, vienlaikus lielakais vulkans Saules sistēma: 19.3 gradi ziemeļu platuma.
Pazīstamais sarkanais plankums uz Jupitera virsmas:21 grads dienvidu platuma.
Saturna ziemeļu un dienvidu ekvatora joslas:20 gradi ziemeļu, 20 gradi dienvidu platuma.
Urana iespējamais temperatūras kritums makoņu slaņu turbulenču dēļ: 20 gradi ziemeļu platuma.
Milzīgais tumšais plankums uz Neptūna virsmas: 20 gradi dienvidu platuma.
Visas minētas paradības ir kaut kadu planētas iekšējo enerģijas avotu ventiļi. Kada tam varētu būt nozīme attiecība uz Sidonijas reģionu un citam celtnēm uz Zemes? Varbūt majiens uz iespēju izmantot citus Saules sistēmas enerģijas avotus? Protams, ka šada enerģijas papildu ieguve mums būtu ļoti izdevīga. Ar nosacījumu , ka mēs šadus avotus prastu izmantot
Pasaulē arvien popularaka kļūst piramīdu celšana. Tagad, runajot par piramīdam, nav jadoma vienīgi par slavenam Ēģiptes vai Vidusamerikas, bet arī jaaizdomajas par mūsdienu piramīdam, kuras rada pozitīvu enerģijas fonu.
Arī Latvija ir savs šada veida piramīdu celšanas specialists - piramīdologs Anatolijs Sivaks no Naujenes. Vēlme pētīt piramīdas viņa radas pēc viena kongresa, kas notika Krievijas pilsēta Toljatti 1998.gada. Tur bija uzcelta savdabīga piramīda. Ta atrodas uz divstavu slimnīcas ēkas. Piramīdai ir trīs metru augsts pamats, un virs ta - vienpadsmit metru augsta piramīda. Šaja piramīda veic zinatniskos pētījumus. Tur darbojas medicīnas, lauksaimniecības, metalurģijas un citu nozaru eksperti. Pat aizsardzības ministrija šeit veic eksperimentus. Šī piramīda, ka parliecinajies pats Anatolijs Sivaks, sniedz fenomenalus radītajus. Piemēram, ja paņemt ūdens pudeli, un ievietot to piramīda - 30 C zema temperatūra, ta nesasals. Ir jaatzīmē, ka šī ir pati pirma piramīda, kura bija uzcelta Krievija, lai veikt dažada veida eksperimentus. Bet pašlaik Krievija ir visvairak piramīdu Eiropa. Anatoliju šī fenomenala celtne tik stipri ieinteresēja, ka viņš pats nolēma veltīt savu dzīvi piramīdologijai.
Pašlaik Sivaka kungs ceļ piramīdu savas majas. Tas augstums būs ap astoņiem metriem (metru augsts pamats un septiņus metrus pati piramīda). Bet tada gadījuma jasaglaba 'ze1ta griezuma' princips.
Bet kada ir mūsdienu piramīdu atšķirība no ēģiptiešu piramīdam? Šo piramīdu parametri stipri atšķiras, tapēc iedarbības pakape uz cilvēku vai citu organismu arī atšķiras. Nesen piramīdologs bijis Ēģiptē, bet Heopsa piramīda neuzdrīkstējies ienakt. Tur cilvēki tiek apstaroti. Piramīdas iet kanals, ierīkots pēc spoguļu principa, kura notiek Oriona gaismas laušana, kura iziet caur visu piramīdu. Un viss dzīvais, kas tur nonak, saņem stipru apstarošanas dozu. Bet ne tas radiacijas, par kuru cilvēce zina un kura tiek izmantota kodolreaktoros, tadas, kura mums vēl nav zinama. Un ir zinams, ka zinatnieki, kas pirmie iegaja piramīda, gandrīz visi nomira priekšlaicīgi.
Kadu tad efektu dod piramīda, kadu labumu var gūt no tam? Pirmkart, ta ir enerģētiska iekarta, kura transformē „neapstradatus” kosmiskos starus par stariem, kurus uztver dzīvie organismi. Nevienam nav noslēpums, ka Zemes ozona slanis pasarga visus dzīvos organismus no kosmiskiem stariem, kuri var izraisīt onkoloģiskas slimības, dažadi negatīvi iedarbojoties uz organismu. Tieši ozona caurumi nes šīs bēdas, lai tas nenotiktu, jarisina ekoloģiskas problēmas.
Piramīdas dara to, ka „neapstradatu” staru plūsma, transformējoties, parvēršas enerģijas plūsma, kas nepieciešama dzīvam organismam.
Pagajušo vasaru Anatolijam Sivakam bija uzstadīta karkasa piramīda darza, kur auga zemenes. Tur savaca trīs zemeņu ražas. Pēc tam, kad jau bija neliels sals, bet taja kvadratiņa, kur stavēja piramīda, vēl bija ogas. Ta jau bija ceturta raža. Šo fenomenu vēl neviens nevar izskaidrot. Pats piramīdologs ne reizi ir parliecinajies, ka piramīda glabata analgīna tablete vairakas reizes pastiprina savu iedarbību uz cilvēka organismu.
Pašlaik Latvija arī cilvēki izrada lielu interesi piramīdu celtniecībai. Nesen pie Anatolija Sivaka bija atbraukuši cilvēki no Tukuma ar velmi uzbūvēt tur piramīdu. Sivaka kungs piedavaja šo pavasari sakt būvdarbus. Jaatzīmē, ka Anatolijs Sivaks pašlaik ir vienīgais tada veida piramīdologs. Tomēr grūtības sagada tas, ka nav valdības atbalsta. Nesen viņš vērsas ar lūgumu pagasta padomei sniegt nelielu zemes platību blakus piramīdologa majai, lai uzcelt divdesmit divu metru augstu piramīdu, bet pagaidam nekadu realu rezultatu nav. Savukart uzņēmēji, pirmam kartam doma par to, ka nopelnīt naudu.
Žēl gan, uzskata Sivaka kungs, ka cilvēki vēl nesaprot to, ka tada veida celtne sniegs labvēlīgu vides fonu.
Kad dzirdam vardu piramīda, mēs, protams, pirmam kartam atceramies ēģiptiešu faraonu piramīdas. Un tai paša laika maz zinam par mūsdiena celtam piramīdam, radošam pozitīvo enerģētisko fonu. Valsts, kura mūsdienas piramīdu celšana bieži sastopama - Krievijas Federacija. Pirmais, kas uzcēla Krievija piramīdu, bija grafs Ļvovs. Grafa uzcelta piramīda bija no akmens, kaut gan viņam nebija īpašo zinašanu, piramīda tika uzstadīta pēc visiem likumiem. Tomēr īsto viņa veidotas celtnes nozīmi ta un neizprata. Un nolēma taja ierīkot vienkaršo vīna glabatavu. Pie tam, ievietoja tur nekvalitatīvu vīnu. Cik izbrīnījies bija grafs, kad pēc diviem mēnešiem, tas dzēriens, ko ievietoja, parvērtas par viskvalitatīvako vīnu, kurš starptautiska izstadē tika augsti novērtēts.
Mūsdienu Krievija vadošais piramīdu
cēlajs ir Aleksandrs Golods[6]
- uzņēmuma 'Hidrometeoierīce'
ģeneraldirektors. Jau vairakus gadus viņš ceļ
noslēpumainas sudrabotas piramīdas visas NVS valstīs vienpadsmit
un divdesmit divu metru augstas. Bet nesen netalu no Maskavas uzcēlis
vislielako,
Gadu pēc gada Aleksandrs Golods ar zinatniski akadēmisko institūtu palīdzību piramīdas un ap tam veic unikalus eksperimentus un iegūst vēl unikalus rezultatus. Sēklas, kas kadu laiku atradas piramīda, labak dīgst un ir raženakas. Grafīts, kas zinams ka vislabakais dielektriķis uz Zemes, sak vadīt elektronu plūsmu. Piramīdas paaugstina naftas atradņu atdevi ta, ka maina naftas plūstamību. Vajina zemestrīču seismisko spēku, pamazina radioaktivitati utt. Un tas viss nav žurnalistikas izdomas, bet zinatniski fiksēti fakti.
Savu iepriekšējo
Savukart zinatnieki, kas veica eksperimentus Valdajas piramīda, noteikuši, ka virs piramīdas lokatori fiksē nezinamas enerģijas staru stabu. Ta augstums ir daži kilometri. Neviens nevar pateikt, kada tas fizikala būtība. Pēc savas dabas šis 'stravojums' līdzīgs radiacijai, bet ta nav radiacija, tapēc, ka vide piramīdas apkartnē ir pavisam labvēlīga. Vēl viens neizskaidrojams fakts ir tas, ka pat -40°C temperatūra (piramīdas iekšpusē) parasts dzeramais ūdens nesasalst. Bet nedrīkst to 'traucēt'. Tiklīdz trauku ar šo ūdeni sakrati, ta uzreiz acu priekša tas parvēršas ledū.
Mēs jau zinam, ka piramīdas tiek celtas mūsdienas, lai eksperimentali noteikt to fenomenalas īpašības. Bieži vien tiek konstatēti fakti, ka piramīdas iekša darbojas citi fizikas likumi neka arpusē.
Viens no pirmajiem tadiem „pētniekiem”
ir Ē. Maklahens, viņš sava maja Londona
uzbūvēja sarkanu,
Divi ASV piramidologi Bils Kerels un Ketija Kogina veica neskaitamus eksperimentus laboratorijas apstakļos un pieradīja, ka, ja zem piramīdas novieto svaigus vai saldētus produktus, to garša uzlabojas: kafija vairs nav tik rūgta, vīns kļūst maigaks, bet augļu sula zaudē izteikto skabumu.
Čehu radioinženieris arī nolēma veikt eksperimentus ar piramīdas modeļiem. Viņš atklaja, ka zem piramīdas kartona modeļa novietots truls žiletes asmenītis atkal kļūst un saglabajas ass. To pašu eksperimentu veicis arī Ē. Maklahēns un ieguvis tikpat neizskaidrojamus rezultatus.
Pašlaik Krievija piramīdas tiek uzstadītas naftas atradņu vietas. Pētījumi rada, ka piramīdas labvēlīgi iedarbojas uz naftas struktūru. Ta kļūst vairak plūstoša un uzlabojas tas sastavs. Šo mēģinajumu bija īpaši grūti veikt zinatniekiem, jo uzņēmēji ir noskaņoti tikai gūt peļņu, bet redzot tadus parsteidzošus rezultatus, tagad labprat finansē zinatnieku pētījumus. Ka arī piramīdas izvieto purvainas vietas, tur kur apglabati kodolķīmiskie atkritumi. Tas it ka izlīdzina negatīvo fonu. Pēc PSRS intensīvas cīņas Auksta kara, kad tika ražoti milzīgi lieli kodolieroču un ķīmisko, indīgo vielu apjomi, Krievija ir vairakas pamestas šo kaitīgo vielu noliktavas un izgaztuves, kas kaitīgi iedarbojas uz apkartējo vidi. Šo vielu utilizacijai valstij vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, kuru pašlaik tai nav, bet piramīdas var vismaz mazinat, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan apkartējai videi kaitīgo iedarbību.
Arī piramīdas laiku pa laikam mēdz izraisīt arī augu pastiprinatu augšanu. Dažadu augu audzētaji ziņo par vairak neka 150% straujaku augu augšanu zem piramīdam. Eksperimenti pieradīja, ka vasara piramīda augi dienas laika spēj izaugt līdz pat 20cm un zem piramīdas tie turpina augt pat ļoti augsta ziema[9]. Arī tomatu sēklas piramīdu enerģijas ietekmē uzdīgst daudz atrak.
Piramīdu iekšēja vide ir unikala ne tikai fizikas likumu apvēršanas dēļ, bet arī tas iedarbības uz dzīvi organismu.
Krievu profesors A. Antonovs no vecmašu ginekoloģijas zinatniska centra stasta, ka ar piramīda uzladēto preparatu palīdzību atrak notiek neiznēsatu zīdaiņu adoptacijas process.
Zinatnieku grupa no vakcīnu ZPI Mečnikova varda ar medicīnas doktoru N.Jegorovu priekšgala veica eksperimentu: vienu peļu grupu, inficētas ar tīfu, ievietoja piramīda, otru – atstaja laboratorija. Visas laboratorijas peles gaja boja, bet no tam, kuras atradas piramīda, 40 procenti īpatņu izdzīvoja.
Arī jaatceras ēģiptiešu piramīdas, ka viens no to rašanas pieņēmumiem ir tas, ka piramīdu noslēpums slēpts to iekšpusē. Piemēram, faraoni un priesteri zinaja, ka piramīdas iekšpusē, noteiktas tas vietas, veidojas īpaša enerģētiska vide. Priesteri šajas vietas kontaktējas ar augstakiem spēkiem, uzladēja ar dievišķo (kosmisko) spēku „valdības nūju”. Un priesteri, kas piramīdas pavadīja ilgu laiku, īpaši ilgi dzīvoja. Tai laika, kad vidējais dzīves ilgums uz Zemes bija 25 – 30 gadi, gandrīz visi no tiem nodzīvoja līdz 90 – 100 gadiem.
Eksperimentali tika noteikts, ka novietota piramīda zem gultas vai krēsla, uz kura sēž cilvēks, bieži vien īsa laika sapes mazinas. Griezumi, brūces un sasitumi zem piramīdas sadzīst atrak, un sēdēšana zem piramīdas mazina arī galvassapes, migrēnu un zobu sapes. Sievietes, kuras zem piramīdam gulējušas, liecinaja, ka menstruaciju laika vairs neizjūtot krampjus un sapes, turklat viņam bija saīsinajies arī menstruaciju ilgums. Ir noskaidrots, ka ūdens, kas uz nakti atstats zem piramīdas, mazina kodumu un apdegumu radīto iekaisumu un noder arī ka dabisks gremošanu veicinošs līdzeklis.
Lielpilsētu iedzīvotaji pamanīja ka piramīdas iedzīvojas to arhitektūra. Piemēram, Maskava mūsdienas nevienu bagatu ofiss netiek celts bez piramīdveida jumta. Vai Īrija, valstī, kura vēl dažus gadu desmitus atpakaļ nebija nemaz ekonomiski stipra, bet pašlaik kura ir viens no augstakajiem dzīves līmeņiem, bieži tiek celtas piramīdveida ēkas. Lielaka daļa banku ēku augša ir piramīdas, visinteresantak tas, ka šo ēku celtniecība ir aizņemti ne tikai celtnieki un būvinženieri, bet arī zinatnieki, kas nodarbojas ar fenomenalam paradībam, īpaši ar piramīdu fenomenalo spēju pētīšanu.
Piemēram, „Ulster” banka, kura smailē arī ir piramīdas, zinatnieki ir uzstadījuši mērierīces, kas uztvēra kaut kadu stravojumu. Šīs stravojums labvēlīgi iedarbojas uz augiem, kas tur aug, darbinieku veselību un garastavokli, par to liecina tas, ka 2004. gada banka atzīta par trešo vadošo banku pasaulē, pēc veikto darījumu kopapjoma.
Tomēr jaatceras, ja jūs uzcelsiet piramīdveida ēku, vai ar piramīdu smailē, tas vēl nenozīmē, ka zem tadiem jumtiem cilvēki uzreiz kļūs labvēlīgaki un gudraki. Piramīdas jaceļ ar pratu, izmantojot klasisko „zelta griezuma” proporciju, īpaši dielektriskie materiali un pareizs izvietojums.
Ka uzcelt šo brīnumveidojumu? Pirmkart, tas ir nopietns un lielu pūļu prasošs darbs. Piramīda tiek celta bez naglam un tikai no dielektriskiem materialiem.
Un ir nepieciešams veidot pēc „zelta griezuma” proporcijam.Bet kas par proporcijam tas ir?
Terminu „zelta griezums” ieviesa Leonardo da Vinči
XV – XVI gadsimta. Viņš šo proporciju saka pielietot
arhitektūra un maksla. Pieņemsim, ja jums nepieciešams
sadalīt nogriezni (a) divas daļas ta, lai dota
nogriežņa (a) attiecība pret ta lielako daļu (x)
būtu vienada ar tas lielakas daļas (x) pret
mazako (a-x), tad vajadzēs dabūt īpašo „zelta griezumu” vai
„zelta dalījumu”. Tadas darbības matematisko izteiksmi var
pierakstīt proporcija: 
No šīs proporcijas dabūjam: 
Dotas kvadratvienadības
risinajums ir pozitīva sakne: 
Balstoties uz Pitagora teorēmu, zemsaknes
izteiksme var uzskatīt par trijstūra hipotenūzu ar katetēm a
un 
, tad x var izteikt ka
starpību starp šo hipotenūzu un pusi nogriežņa 
. Lai izdalīt nogriezni dota attiecība,
konstruēsim taisnleņķa trijstūri ar katetēm a un (skat. pielikuma, attēls
Nr.4). Pēc tam no šī trijstūra hipotenūzas atņemsim un atlikušo nogriezni,
vienadu ar 
, atzīmēsim uz sakumnogriežņa a. Mēs
ieguvam, ka ģeometriski šo proporciju var izteikt šadi AB:AD=AD:DB, kur
AD=x. Ja 
pieņemt par vienoto nogriezni, tad
iegūsim sekojošo skaitlisko izteiksmi: 
, un 
. Bet proporcija a:x=x:(a-x) iegūst šadu veidu: 1:0,618=0,618:0,382
Attiecību un proporciju teoriju izveidoja senie grieķi. Vēl Fales Miletskis (VI gs. p.m.ē.)[10], atrodoties Ēģiptē, izteica piramīdu augstumus, mērot to ēnas un salīdzinot ar serdes ēnu, kuru pieņēma par garuma vienību, tas ir, pielietoja proporciju.
Tatad saglabajot proporciju 1:0,618=0,618:0,382 un neaizmirstot par dielektriskiem materialiem, var izveidot savu piramīdu, bet tas nenozīmē, ka tai piemitīs un varēsim novērot daudzas fenomenalas īpašības. Arī ir nepieciešams pareizi novietot. Ja vienkarši jebka un jebkura vieta to nolikt (uzcelt), tad tas būs tikai skaists arhitektonisks veidojums. Nepieciešams noorientēt piramīdu pēc debespusēm, un jaskatas, lai nebūtu hipotogēnu un tehnoloģisko zonu. To ne katrs var izdarīt, japielieto biolokacijas metode. Bet rīkstnieks gan var pareizi noteikt labvēlīgo vietu.
Piramīdas mūsdienas ir vai nu eksotiski senas arhitektūras pieminekļiem, vai „savadnieku” veidojumi. Bet ko īsti cilvēki zina par piramīdam? Lai atbildētu uz šo jautajumu, un lai uzzinat, vai cilvēki saskata kadu nozīmi šajos veidojumos, es sastadīju aptauju (skat. Pielikuma, aptauja Nr. 1). Par aptaujas objektiem izvēlējos vienaudžus un vecakus cilvēkus, kopa 40 aptaujatie. Un tas, ka aptauja piedalījas dažada vecuma cilvēki, radīja krasas atšķirības atbildēs.
Pirmais jautajums bija: „Kur, Jūsuprat, mūsdienas var sastapt piramīdas?” Un bija piedavatas piecas atbildes – visas pasaules daļas, izņemot Antarktīdu. Īstenība visas šīs vietas ir piramīdas (senas vai mūsdienu). Bet lielaka daļa aptaujato atbildējuši, ka vienīgi Afrika. Tikai 30% atzīmēja arī citas. Tie paši 30% atzīmēja Aziju, laikam jaunatklatas piramīdas Ķīna kļuvušas ļoti popularas.
Otra jautajuma lūdzu nosaukt konkrētas piramīdu atrašanas vietas. Un te visi pierakstīja Ēģipti, daži arī atzīmēja Senas Maiju pilsētas (skat. pielikuma, attēls Nr. 5 un 6), Indiju un Ķīnu. Tikai četri cilvēki nosauca arī Latviju. Un visi četri ir starp jauniešiem.
Savukart, uz trešo jautajumu – Vai jūs esat kadreiz apmeklējuši kadu piramīdu? – tikai seši cilvēki atbildēja –Ja. Pieci no tiem pieaugušie un viens skolēns. Vietas bija dažadas – sakot ar Latvijas piramīdam Kraslava, Rīga, Daugavpils rajona un beidzot ar Parīzi un slavenajam Ēģiptiešu piramīdam.
Bet sniegtas atbildes uz ceturto jautajumu bija visinteresantakas. Neskatoties uz to, ka puse no aptaujatiem pavisam nezin par piramīdu īpašībam, parējas atbildes bija visdažadakas. Visbiežak, īpaši vecakas grupas atbildēs bija stastīts par piramīdu labvēlīgo iedarbību uz cilvēka organismu, sniedz enerģiju un palīdz atrak iemigt. Vairakas atbildēs bija stastīts par to, ka piramīdas ūdens nesasalst ļoti zema temperatūra, bija minēti -40 C. No divam atbildēm uzzinaju pat to, ka tiek veidotas piramīdveida siltumnīcas, kuras augi ir raženaki, un atrak nogatavojas augļi. Viens cilvēks atbildēja, ka ar piramīdas palīdzību var neitralizēt negatīvo aderu starojumu.
Uz jautajumu, par mūsdienu piramīdu lielvalsti 95% aptaujato atbildēja – Ēģipte. Vēl divi cilvēki nosauca Krieviju un viens, īsts patriots – Latviju. Un uz jautajumu par to, vai aptaujatie zina, ka Latvija ir piramīdas, 80% atbildēja noliedzoši. Bet parējie, kas zina par Latvijas piramīdam, nosauca Kraslavu, Daugavpili, Nīcgali, Naujeni, Līksnu un citas Latvijas pilsētas un pagastus. Lasot šīs atbildes, likas it ka mūsu valstī ik pēc soļa var sastapt piramīdveida ēku.
Un pēdēja aptaujas jautajuma vēlējos uzzinat, kada ir cilvēku attieksme pret piramīdam. Uz šo jautajumu atbildot, neraugoties uz vecumu, aptaujatie atbildēja dažadi. Viena daļa uzreiz strikti noliedza. Viņuprat, maja, kas celta piramīdas veida nav ne praktiska, ne estētiski pieņemama. Daži atbildēja, ka ja vairak zinatu par piramīdam, tad varbūt arī piekristu šadai, pagaidam vēl pavisam dīvainai majai. Un vēl viena daļa no tiem, kas piedalījas aptauja, piekrita dzīvei tada celtnē.
No veiktas aptaujas uzzinaju, ka par piramīdam cilvēki zina salīdzinoši daudz, nodomaju, ka par Gotisko stilu arhitektūra, vai par zinatnieku Einšteinu, kads no viņiem nevarētu pateikt vairak. Protams, šīs zinašanas vēl ir niecīgas, salīdzinot ar to, cik daudz sevī slēpj šī brīnumaina figūra – dziedniece, ledusskapis, neitralizators un vēl daudz kas.
Zinatniski pētnieciska darba uzzinaju, ka lielaka daļa faktu, kas zinami par piramīdam, ir gūti no Ēģiptes piramīdam. Mūsdienas ir atklati piramīdveida Maiju tempļi, piramīdas Ķīna un Indija, bet vairakus gadu simtus, tieši Ģīzas piramīdas bija pētamie objekti. Un, kad tika sakrats neliels, bet nozīmīgs faktu daudzums, zinatnieki saka veidot šīs būves modeļus un konstrukcijas. Pētot pašu veidotas piramīdas, zinatnieki atklaja arvien jaunus faktus un noslēpumus, ko sevī slēpj šis brīnumveidojums. Dažada veida elektroniskas ierīces, kas spēj uztvert starojumus, piramīdas uztver arvien jaunakas – nezinamas enerģijas plūsmas.
Tieši par šīm noslēpumainajam īpašībam un neparastam proporcijam saka interesēties zinatnieki visa pasaulē. Un tas, ka var sazinaties ar cilvēkiem, kuru darbs un galvena nodarbība ir piramīdu pētīšana, palīdzēja uzskatamak un dziļak izpētīt izvēlēto tēmu.
Aptauja uzzinatais ne vien apstiprinaja jau zinamos faktus, ko izlasīju gramatas un zinatniskos rakstos, bet pat uzzinaju dažus jaunus piramīdu pielietojuma veidus ikdiena.
Teorētiska darba daļa, manuprat, ir izsmeļoša, bet izveidot savu piramīdu neizdevas, jo nebija padomdevēja, kas jau to darīja un kam ir piramīdas uzbūves shēma. Tomēr domaju, ka kadu varētu ieinteresēt šīs zinatniskais darbs, un tas cilvēks varētu turpinat manu darbu un ar latviešu piramīdologa Anatolija Sivaka palīdzību izveidot piramīdu, kura var novērot un izpētīt to, ko es uzzinaju no izmantotas literatūras.
Zinatniski pētnieciskais darbs „Piramīdas” ir labs sakums turpmakam kada ieinteresēta skolēna darbam, jo šī tēma ir ļoti aktuala un saistoša. Es uzskatu, ka šīs darbs ir noderīgs turpmakaja dzīvē. Esmu parliecinata, ka šī tēma būs ļoti aktuala pēc kada laika, domajams, ka drīzuma, tapēc manis izvēlētais pētīšanas objekts nezaudēs savu aktualitati, bet gan interese par to pieaugs vēl vairak.
Brukss F., Kērods R., Kolingss F., Medžvika V., Rīda S., „1000 jautajumi un atbildes”, „Zvaigzne ABC”, 2003, 319 lpp.
J. fon Bultars „Ēdenes sargi” Minhene, 1993, 478.lpp.
Ē. fon Dēnikens „Sfinksas acis” Minhene, 1989, 205.lpp.
Fišingers Larss A. „Dievu laiki – Zemes pagajusī nakotne” Rīga, „Avots”, 1998, 356.lpp.
Īsona K. „Maģija un Senas gudrības enciklopēdija”, „Zvaigzne ABC”, 2003, 254.lpp.
Vilsons K., „Pasaules mistiskas un svētas vietas”, „Zvaigzne ABC”, 1996, 191 lpp.
Thorson L. „The message of the Pyramids”, 1998, 157.lpp.
«Сейчас», 2004, 30 декабря, 4
Attēls
Nr.1[11]
Skats no augšas uz Ģīzas piramīdam
Attēls Nr.2[12]
Gīzas piramīdu komplekss
Attēls Nr.3[13]
Teotivakanas tempļu pilsēta,
Mēness piramīda
Attēls Nr.4[14]
„Zelta griezums”
Attēls Nr. 5[15]
Maiju celtas piramidas
Kukulkana templis Attēls Nr.6[16]
Maiju būvēta piramīda
Aptauja
Nr. 1
|
