Projekta darbs

Darba vadītājs: Iluta Bebrekārkle

Darba autors: Liepājas Raiņa 6.vidusskolas

9. b klases skolnieks

Roberts Penezis

Liepāja, 2007.

Ievads

Jau gadsimtiem ilgi sportisti veltī sevi treniņiem un ziedo savu dzīvi, lai panāktu visaugstākos sportiskos sasniegumus. Bet arī daudzus gadsimtus citi sportisti meklē vieglākus ceļus, lai izcīnītu uzvaru! Tas ir ar dopinga palīdzību.

Rakstot so projektu bija interesanti uzzināt par dazādiem dopinga veidiem, to izmantosanu, kā cīnās pret dopinga lietotājiem.

Satura rādītājs

Ievads .......................2.lpp.

Satura rādītājs....................3.lpp.

Dopings un sportists...................4.lpp.

Dopings kā aizliegtās vielas.................5.lpp

Cīņa ar dopinga lietotājiem..................6.lpp.

Dopinga kontroles procedūra............7.lpp.

Dopinga vielu lietosanas vēsture............8.lpp.

Trenera saistība ar 14414b124o dopinga lietosanu...........9.lpp.

Treneris un vadītājs kā farmaceits...........10.lpp.

Nepacietīgais treneris un vadītājs............11.lpp.

Nekompetentais treneris un vadītājs...........12.lpp.

Aizliegto vielu saraksts................13.lpp.

Stimulatori.......................13.lpp.

Narkotiskie pretsāpju līdzekļi............16.lpp.

Asins dopings.....................17.lpp.

Secinājumi....................18.lpp.

Izmantotā literatūra ..................19.lpp.

Dopings un sportists

Dopings ir mūsdienu sporta vislielākā problēma. Arī sports ir naudas pelnīsanas līdzeklis, un, lai to iegūtu, cilvēki ir gatavi izmantot aizliegtas metodes. Tā kā sportistu sasniegtie rezultāti ar katru gadu uzlabojas, kļūst arvien grūtāk tos pārspēt. Ir tādi sportisti, kas uzskata, ka sportiskie principi nav galvenais, par prioritāti noliekot augsta rezultāta sasniegsanu.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu sportā sportistu sasniegtos rezultātus nav iespējams sasniegt tikai ar lielu treniņu apjomu un veselīgu pārtiku, kurā ietilpst augļi, dārzeņi, zupas, kartupeļi. Tādēļ sodien daudzos sporta veidos grūti spriest par sasniegto rezultātu patieso vērtību. Vai rekordi ir saistīti ar cilvēka iespēju neierobezotajām rezervēm, gūti negodīgā ceļā, izmantojot mākslīgas, sportā nepieņemamas metodes - to pierādīs tuvākajā nākotnē. Taču esosie sasniegumi ir apstiprināti. Sportisti un viņu treneri ir saņēmusi sabiedrības uzslavu, nēsā goda apliecinājuma zīmes.

Par laimi, lielajā sportā jau sodien fantastisko sasniegumu reģistrēsana tiek strauji ierobezota un jācer, ka iespēja gūt panākumus ar netradicionāliem līdzekļiem tuvākā nākotnē tiks izslēgta vispār. Taču to izdarīt būs ļoti grūti vai gandrīz neiespējami, jo viltību loks sodien ir kļuvis neiedomājami plass. Sportisti izdomā ar vien jaunas iespējas izvairīties no dopinga kontroles vai arī lietot tādas vielas, kuras vēl nav aizliegtas. Lai arī strauji notiek cīņa pret dopingu, mediķi joprojām izdomā jaunas vielas, kas spēj uzlabot sportista rezultātus, neraugoties uz to, ka tās ir kaitīgas uz nelikumīgas. Sportisti tās lietos tikmēr, kamēr tās kāds iekļaus aizliegto vielu sarakstā.

Es izvēlējos rakstīt projekta darbu par dopingu jeb aizliegtajām vielām mūsdienu sportā.

Vēlējos uzzināt:

kas īsti ir dopings,

kā ar to cīnās,

kādi ir dopinga veidi,

kādas sekas var būt sportistam tās lietojot,

kāda ir trenera atbildība, ja viņa audzēknis tiek pieķerts dopinga lietosanā,

vēlējos uzzināt dopinga lietosanas attīstības tendences.

Jau 70.gadu sākumā radās doma, ka pieejamā farmokoloģija paver nenovērtējamas iespējas rezultātu izaugsmei. Turklāt, varētu teikt, garantēti. Izrādās, ka ar farmokoloģiskiem līdzekļiem vadīt sportiskās formas attīstību var ļoti precīzi un noteiktā dienā nekļūdīgi sasniegt plānoto rezultātu. Līdzīgus rezultātus ar tradicionālām metodēm iespējams būtu daudz grūtāk vai arī neiespējami.

Treniņu procesā biezi tiek lietots termins - atjaunojosie līdzekļi. Aiz tiem maskējoties, treniņu procesā ienāk vielas, kas aktivizē olbaltumvielu sintēzes procesus. Tie ir tie pasi procesi, kurus var panākt pareizi lietojot treniņu slodzes. Protams, farmokoloģiskā aktivizēsana ir daudz spēcīgāka un vienmēr dod vēlamo rezultātu. Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka labus rezultātus var sasniegt tikai ar liela apjoma darbu, tagad tas tiek samazināts līdz minimumam, toties pieaug tablesu, injekciju skaits. Tiek neatlaidīgi strādāts pie lietoto līdzekļu pēdu noslēpsanas organismā. Seit cilvēka doma ir parādījusi savas neierobezotās radosās iespējas, un dopingkontroles biezi vien tiek veiksmīgi apietas. Tomēr kontroles kļūst arvien efektīvākas, it sevisķi - izdarot asins analīzes.

Bez atjaunojosa rakstura līdzekļiem parādās vēl efektīvāki - psihoneiroloģiskās iedarbības preparāti, it sevisķi tādi, kurus esosās dopinga kontroles ietvaros nevar konstatēt. Sādos apstākļos daudzus trenerus un sportistus neinteresē sekas. Pasi sportisti aizmirst par savu nākotni un aktīvi ieslēdzas netīrajos darījumos.

Dopingu lieto gan individuālo sporta veidu pārstāvji, gan komandu sporta spēlu pārstāvji. Visizplatītākie aizliegto vielu lietosanas gadījumi ir novērojami sporta veidos, kur ir nepieciesams liels spēks, liela izturība. Pie tādiem sporta veidiem var pieskaitīt:

riteņbrauksanu,

vieglatlētiku,

svarcelsanu,

futbolu,

peldēsanu.

Taču basketbolā vai hokejā fiziskam spēkam nav tik liela nozīme, tādēļ pieķerto sportistu skaits nav liels

Dopings kā aizliegtās vielas

Ar vārdu dopings sportā saprot tādu metozu vai vielu lietosanu, kuras ir aizliegtas saskaņā ar atbilstoso strarptautisko vai nacionālo sporta vadoso organizāciju noteikumiem. Tās ir visas tās vielas, kas vai nu dod spēku, mazina sāpes, ļauj neilgā laika periodā iegūt labu fizisko formu, taču tas nav godīgi pret pretiniekiem, kas ļoti daudz trenējas, taču negūst attiecīgos rezultātus.

Starptautiskā Olimpiskā Komiteja (IOC) un tās locekles nepārtraukti censas cīnīties ar dopinga lietotājiem, jo viņu uzdevums ir nodrosināt katram sportistam pienācīgus sacensību apstākļus, lai sportists spētu uzrādīt maksimāli augstu rezultātu nelietojot aizliegtās vielas. Ir jānodrosina vienlīdzīgi, godīgi pastākļi visiem. Tas, ja viens sportists ir lietojis dopingu, ir negodīgi pret otru, jo tas ir ieguldījis daudz laika savu sportisko dotību attīstīsanai, bet cits var nedaudz trenējoties sasniegt tādus pasus vai pat augstākus rezultātus. Lai pieķertu sportistu, kas ir lietojis aizliegtās vielas, tiek rīkotas dopinga kontroles. Sīs pārbaudes ir obligātas visiem sportistiem, no tām nav iespējams izvairīties, taču ir tādi sportisti, kas no tām izvairās, pret tiem tiek veiktas attiecīgas sankcijas. Viņiem var aizliegt piedalīties sacensībās, izslēgt no nacionālās Olimpiskās Savienības, kas nozīmē, ka sportists vairs nesaņems finansējumu, tas var traucēt viņam pilnvērtīgi trenēties un sagatavoties sacensībām.

Cīņa ar dopinga lietotājiem

Starptautiskās sporta veidu federācijas regulāri rīko dopinga kontroles, lai neļautu negodīgiem sportistiem piedalīties sacensībās. 2002. gadā starptautiskā Vieglatlētikas Amatieru federācijas (IAAF) uzraudzībā tika veiktas 3018 dopinga proves vieglatlētiem, no kurām 86 bija pozitīvas. 2003. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Parīzē, tika izdarītas 405 dopinga pārbaudes, no kurām 5 izrādījās pozitīvas. Gatavojoties Soltleiksitijas (Salt Lake City) Olimpiskajām Spēlēm 2001. gada beigās tika izdarītas 642 dopinga pārbaudes, kuras veica IOC. Pasaules Čempionātā peldēsanā 2002. gadā, kas notika Maskavā tika paņemtas dopinga proves no 158 sportistiem. 2002. gadā tika dopinga pārbaudēs pārbaudīti 558 peldētāji no 49 valstīm. Taču jāatzīst, ka dopinga pārbaudes tiek veiktas tiaki liela mēroga starptautiskajās sacensībās un, tikai pirmo trīs vietu ieguvējiem, un vēl daziem sportistiem izlozes kārtībā, vai arī treniņu procesā no sportistiem, kas cīnās par augstākā kaluma godalgām. Tas izskaidrojams ar to, ka dopinga kontroles procedūras izmaksā ļoti dārgi. Taču nav noslēpums, ka arī jauniesu un junioru vecumā sportisti aktīvi lieto aizliegtās vielas aizbildinoties, ka lieto barības piedevas. Taču arī dopinga lietosanā pieķertie sportisti izdomā visādas atrunas vai kļūdas, lai izbēgtu no soda.

Sādu sportistu skaitā ir bobslējists Sandis Prusis, kurs tika pieķerts aizliegto vielu lietosanā, taču vīņs aizbildinājās ar nekvalitatīvām barības piedevām. Sim sportistam izdevās izcīnīt tikai 3 mēnesu sodu, taču iespējams kādam citam sportistam tiktu piespriests sods 2 gadu garumā. Soda laiks tika izcīnīts tiesas zālē.

Tiesas zālē tika attaisnots arī barjerskrējējs Staņislavs Olijars, kura asinīs tika konstatētas aizliegtās vielas. Viņs tika attaisnots, jo tika atrastas kļūdas dopinga kontroles procedūrā.

Ir vērojamas pretrunas arī par aizliegto vielu lietosanā pieķerto sportistu diskvalifikācijas izciesanas ilgumā. Sidnejas Olimpisko Spēļu laikā dopinga lietosanā tika pieķerts airētājs Andris Reinholds. Viņam tika piespriesta mūza diskvalifikācija, lai gan aizliegto vielu daudzums viņa sainīs bija neliels. Taču Soltleiksitijas Olimpisko Spēļu laikā dopinga lietosanā tika pieķerts spāņu slēpotājs Johans Mjūlegs (Johann Mullegg), kura asinīs tika atrasts liels daudzums aizliegto vielu, taču viņam tika piespriesta 2 gadu diskvalifikācija.

Dopinga kontroles procedūra

Paziņojums par dopinga kontroli. Tam jābūt rakstiskam, un sportists to paraksta.

Reģistrēsanās un personas apliecības uzrādīsana. Jūs varat izvēlēties arī kādu pavadītāju. Pēc reģistrēsanās un dokumenta uzrādīsanas, jums paskaidros dopinga kontroles norisi.

Urīna savāksanas trauciņa izvēle. Kad esat gatavs nodot urīna paraugu, jums jāizvēlas viens no vairākiem piedāvātajiem aizzīmogotiem plastmasas trauciņiem urīna savāksanai.

Urīna parauga savāksana. Urīna parauga savāksana notiek tiesā dopinga kontroles uzraudzībā. Trauciņā jābūt vismaz 75 ml urīna. Ja uzreiz netiek nodots vajadzīgais daudzums, tad tas tiks iepildīts pagaidu pudelē un aizzīmogots. Sīs pudeles kodu ieraksta Dopinga kontroles anketā. Kad sportists būs gatavs nodot atlikuso daļu, tad abas daļas tiks salietas kopā.

Pudelīsu izvēle. Kad nepieciesamais urīna daudzums atrodas trauciņā, jūs uzaicinās izvēlēties aizzīmogotu kodētu pudelīsu komplektu, ar konteineriem vai aizzīmogotām kastītēm.

Urīna parauga sadalīsana. Urīnu no plastmasas trauciņa ir jāsadala abās komplekta pudelītēs. Tas jādara sportistam, vai pēc sportista pieprasījuma dopinga kontrolierim.

Pudelīsu aizvērsana un aizzīmogosana. Sportists pats, vai pēc sportista pieprasījuma dopinga kontrolieris, aizverat pudelītes, un pārbauda hermētiskumu. Tad pudelītes tiek aizzīmogotas un kodētas īpasām metodēm.

Dopinga kontroles anketas aizpildīsana. Pudelīsu kodus dopinga kontrolieris ierakstīs Dopinga kontroles anketā. Sportistam jāpārbauda, vai tas ir izdarīts pareizi. Atsevisķos gadījumos tiks ierakstīts urīna pH vai īpatnējais svars.

Lietoto medikamentu uzskaite. Dopinga kontrolieris lūgs sportistu informēt par medikamentiem, kurus esat lietojis noteiktā laikā pirms dopinga kontroles. Sportists nedrīkst aizmirst pieminēt vitamīnus, homeopātiskās zāles, augus, kontracepcijas tabletes. Sī informācija būs stingri konfidenciāla un nekur netiks izmantota.

Dopinga kontroles anketas parakstīsana. Parakstot Dopinga anketu, sportists apstiprina, ka visa procedūra noritējusi pareizi un sportistam anv nekādu iebildumu. Ja ir kādas piezīmes, sportists tās drīkst ierakstīt speciālā ailē anketā.Sportistam obligāti jāparaksta anketa. Pēc tā dopinga kontrole ir pabeigta.

Iepakojuma transportēsana. Dopinga kontroles vietā paraugi tiek rūpīgi iepakoti transportēsanai konteineros vai aizzīmogotās kastēs, lai nosūtītu uz strptautiskās Olimpiskās Komitejas (SOK) akreditētu laboratoriju.

Dopings tiek lietots un tiks lietots vienmēr, jo vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies gūt panākumus un slavu ar negodīgām metodēm. Aizliegtās vielas lieto gan ārzemju, gan pasmāju sportisti. Dopinga lietosanas pirmsākumi meklējumi jau senā pagātnē.

Dopinga vielu lietosanas vēsture

Trenera saistība ar 14414b124o dopingu

Pie tā, ka sportists lieto aizliegtās vielas, ir vainīgs un par to atbildīgs treneris un sportista ārsts. Tomēr liela nozīme sajā jautājumā ir trenerim, jo viņs trenē sportistu un ir par to atbildīgs. Biezi vien treneris ar savu audzēkņu palīdzību censas realizēt savus sapņus. Ir tādi sportisti, kuri savas sportiskās karjeras laikā nav sasniegusi to, ko viņi ir vēlējusies. Tad treneris sos sapņus censas realizēt ar sportista palīdzību. Dazreiz gadās, ka audzēknis nav tik spēcīgs un talantīgs, cik treneris vēlas, tad talkā tiek ņemtas visādas metodes. Viena un viss iedarbīgākā no tādām ir dopinga lietosana. Var iedalīt dazus treneru tipus:

pasīvais treneris un vadītājs;

treneris un vadītājs kā farmaceits;

nepacietīgais treneris un vadītājs;

aizbildnieciskais treneris un vadītājs;

nekompetentais treneris un vadītājs.

Pasīvais treneris un vadītājs

Pasīvā trenera un vadītāja tipu varētu raksturot sādi:

Trenerim vai vadītājam ir neieinteresēta un ignorējosa attieksme pret dopinga problēmu, izteikta frāzēs: "Mani neinteresē sīs lietas apspriesana" vai "Tas, ko Tu dari,ir Tavā pasa ziņā". Biezi ignorē baumas, pretenzijas un aizdomas par dopingu. Neizsaka pasa uzskatus par dopinga ne plasu, sabiedrībai zināmu, ne arī mazāku, "vietēju" faktu sakarībā.

Neatbild uz signāliem vai sportistu jautājumiem dopinga problēmas sakarā.

Biezi ignorē pasu federācijas, vecāku, klubu vadītāju pieprasījumus nodrosināt informāciju.

Faktiskās zināsanas par dopingu (nelegāli medikamenti, kontrolprocedūras, blakusefekti, sodi) ir minimālas. Bet, nostādīti fakta prieksā, sī tipa treneri un vadītāji biezi izliekas zinām visu, ja vispār ir pamudināmi runāt.

Pasīvs treneris via vadītājs ļauj sportistiem trenēties vai startēt dopinga "skartā" vidē, nebrīdinot viņus par tajā valdosajām nostādnēm.

Sportistus uz ilgāku laiku var vienus pasus aizsūtīt uz ārzemēm trenēties vai startēt, nebrīdinot par dazādajām attieksmēm, tai skaitā arī par dopinga atzīsanu.

Treneris un vadītājs kā farmaceits

Sī tipa trenerim vai vadītājam visraksturīgākās ir sādas īpasības:

Treneris vai vadītājs ļoti interesējas par jauniem preperātiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu diētas papildinājums, dabisks produkts vai vitamīnu tabletes. Parasti interesējas par diētu un fizioloģiju un sajās jomās zina diezgan daudz.

Treneris vai vadītājs pamudina savus sportistus lietot tabletes, lai uzlabotu savu sniegumu.

Parasti zina,ka tiesi tās tabletes nav starp aizliegtajām. "Farmaceits" nedomā par dopingu, bet uzskata par savu pienākumu uzlabot sportista diētu.

Trenerim nav nekādu iebildumu arī pret tabletēm, injekcijām, magnētisko ārstēsanu, apstarosanu kā savainojumu dziedinātājiem. "Farmaceits" uzskata alternatīvās ārstēsanas metodes kā jaunus ātrākas atveseļosanas veidus.

Injicēt sportistam sāpju remdinosu līdzekli sacensību starplaikā, lai dotu viņam iespēju piedalīties turpmākajā sacensību gaitā, liekas gluzi pieņemami.

Tablesu lietosana, lai spētu izturēt treniņu slodzi un tādējādi novērstu pārpūli, arī ir pieņemami, ar nosacījumu, ka lietotie preperāti nav stimulatori. "Farmaceits" tic ātram un efektīvam atrisinājumam ar tablesu palīdzību, ir ieinteresēti rezultātā un biezi ir neiecietīgi pret nepieciesamo laiku.

Trenerim vai vadītājam ir tendence pievērsties jaunām tabletēm, ja ieprieksējais kurss pietiekami ātri nav devis cerētos rezultātus.

"Farmaceits" uzklausa dazādas baumas un "pierādījumus" par jauno medikamentu efektivitāti no citiem treneriem, bet neizrāda īpasu interesi par citu dokumentāciju attiecībā uz so zāļu blakusefektiem.

Uz iebildumiem un saubām par blakusefektiem viņi parasti atbild, ka tie taču ir simtprocentīgi tīri dabiskie produkti!

Bet savā entuziasmā "farmaceits" var iedot sportistam arī tādas tabletes, kuras tomēr ir aizliegto medikamentu sarakstā, tikai teneris vai vadītājs to nemaz nezina.

Nepacietīgais treneris un vadītājs

Viens no visizplatītākajiem un, iespējams, visbīstamākajiem tipiem ir nepacietīgais un godkārīgais treneris vai vadītājs.

Nepacietīgais treneris vai vadītājs ir īsts sporta rezultātu sasniegsanas un nostiprināsanas sistēmas auglis. Vairumam treneru un vadītāju sis tips lielākā vai mazākā mērā ir viņos ieksā. Sīkāks raksturojums varētu būt sekojoss:

Treneris un vadītājs ir orientēts uz rezultātu un prieksnesumu un ir norūpējies par mērķa sasniegsanu un panākumiem gan sev, gan saviem sportistiem.

Biezi viņi ir savas godkāres apsēsti un inficē ar to arī sportistus. Nepacietīgie treneri/vadītāji apzināti izmanto ieinteresēto personu un grupu (vecāki, masu informācijas līdzekļi, sponsori un klubs vai federācija) cerības un spiedienu.

Treneris vai vadītājs censas likt sportistam sajust savu pienākumu sasniegt labus rezultātus. Parasti dzirdami apgalvojumi:" Pārējie ir pelnījusi kaut ko pretī - kā kompensāciju par to, ko viņi Tevī ielikusi. Tev jādomā arī par viņiem!" Sportists it kā ir pārējiem kaut ko parādā.

Nepacietīgais treneris izmanto arī vecāku, masu informācijas līdzekļu, sponsoru vilsanos vai neattaisnotās cerības.

Nepacietīgajiem treneriem un vadītājiem svarīga ir nauda un slava kā tālākā darba stimuls, un viņi grib sasniegt labus rezultātus ātri un efektīvi.

Viņi uzskata tiesi sacensības par sporta vissvarīgāko aspektu.

Aizbildnieciskais treneris un vadītājs

Sī tipa treneris vai vadītājs sportā ir ļoti izplatīta parādība. Treneriem, vadītājiem un pat sportistiem ir tendence runāt par pretinieku "milzīgajām" prieksrocībām.

Sīkāks raksturojums varētu būt sāds:

Treneris vai vadītājs ir gandrīz vairāk nodarbināts ar pretinieku nekā ar pasu sportistu lielajām izredzēm sasniegt virsotni.

Aizbildnieciskais treneris vai vadītājs uzsver, ka citiem ir vairāk naudas, labāks atbalstosais aparāts, labāki treeniņu apstākļi un labākas iespējas sabalansēt sportista mācības vai darbu ar viņa sporta dzīvi.

Aizbildnieciskais treneris biezi pauz pesimismu un vilsanos savu sportistu vārdā. Pamatā attieksme ir : " Mums tas nekad neizdosies." Rezultātā treneris vai vadītājs ieņem neuzvarēsanas nostāju. "Samierināsimies, ka mēs paliksim 2. Vai 10. vietā tikmēr, kamēr neliksim lietā tik daudz, cik pārējie."

Aizbildniecisko treneri/vadītāju nodarbina dopings pretiniekos. Tas tiek pieminēts tikai garāmejot, lai uzsvērtu viņu pasu pūliņu bezcerīgumu. "Un viņi noteikti arī stimulatorus nelieto!" Bet sportistiem sī "bez stimulātoriem nav cerību" attieksme var ātri vien kļūt par savas bezcerīgās situācijas rezumējumu.

So treneri/vadītāju viegli sarūgtina slikti rezultāti, un viņs so faktu atkal izmanto savā aizbildņa lomā.

Nekompetentais treneris un vadītājs

Sī tipa trenerī/vadītājā ir kaut kas no visiem 4 ieprieksējiem - no pasīvā, farmaceita, nepacietīgā un aizbildnieciskā. Bet viņa visraksturīgākā pazīme ir galīgs sapratnes trūkums par citu cilvēku vajadzībām, par gudru un mērķtiecīgu trenēsanos. Tālāk seko sīkāks sī tipa raksturojums.

Treneris/vadītājs redz tikai sportistu un rezultātus, bet aizmirst, ka viņs ir atbildīgs par personību kopumā.

Trenerim vai vadītājam taču jābūt gan prasmīgam instruktoram, gam skolotājam, gan padomdevējam, gan izskaidrotājam, gan sarunu biedram, gan vecāku un draugu aizstājējam. Jebkurs treneris vai vadītājs, kuram, trūkst pamatzināsanu kaut vienā no siem aspektiem, nekad nebūs labs sava darba darītājs.

Nekompetentie treneri/vadītāji neievēro sportistu vajadzības un vēlmes attiecībā uz citām dzīves sfērām - skolu, draugiem, ģimeni vai darbu. Viņi nesapratīs vai neatzīs, ka arī tas ietilpst trenera vai vadītāja pienākumos.

Viņi biezi uzskata sportistu problēmas sajās sfērās par mazsvarīgām. "Tas pāries, nomierinies un koncentrējies uz treniņiem." Treneris/vadītājs censas pārliecināt sportistu, nevis uzklausīt viņa viedokli. Rezultātā viņi nedzird un nereaģē uz nopietniem briesmu signāliem no sportista puses.

Nekompetentais treneris/vadītājs ļoti lielu uzmanību pievērs prieksnesumam un rezultātam. Viņs grib panākumus sev - caur sportistu un viņa sniegumu, un ir nepacietīgs.

Bezjēdzīgi treniņi, vienpusīga koncentrēsanās uz sacensībām, ļoti nepietiekamas zināsanas par gudra un mērķtiecīga treniņa principiem un par dopinga problēmu ir viņu nekompetences rādītāji.

Aizliegto vielu saraksts

Lai sportists spētu izvairīties no pieķersanas dopinga lietosanā, viņam ir jāzina aizliegto vielu saraksts, vai arī tas ir jāzina sportista trenerim un ārstam. Tas palīdz izvairīties no nevajadzīgām nepatiksanām godīgiem sportistiem, taču tas noder arī negodīgiem sportistiem, jo viņs var lietot tās vielas, kuras nav aizliegto vielu sarakstā. SOK ir izveidojusi speciālu aizliegto vielu un metozu sarakstu, kurā ir iekļautas:

aizliegto farmakoloģisko vielu grupas (piemēram, stimulātori, narkotikas, anaboliskie līdzekli, diurētiskās vielas, peptīdu hormoni);

aizliegtās dopinga metodes (piemēram, asins dopings un farmokoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas);

farmokoloģisko vielu grupas ar ierobezotu lietosanu (piemēram, alkohols, vietējās anestēzijas līdzekļi, beta blokātori).

Stimulatori

Stimulatori ir vielas, kurām ir tiesa stimulējosa ietekme uz centrālo nervu sistēmu, jo tie izraisa galvas un muguras smadzeņu uzbudināmības paaugstināsanos, sirds izsviedes tilpuma pieaugumu un vielmaiņas intensitātes pastiprināsanos. Četri sportā visizplatītākie stimulatori ir amfetamīns, kokaīns, efedrīns un kofeīns.

Stimulatorus var lietot, lai iegūtu tādu pasu efektu, ko izraisa adrenalīns, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā. Tie var uzlabot koncentrēsānās spējas, kustību koordināciju un izraisīt bezmiegu. Bez tam tie var paaugstināt spēju sportot ar lielu spēka parēriņu, kā arī samazina sāpju sajūtu slieksni.

Ir konstatēts, ka aizliegto stimulatoru lietosana ir izraisījusi vairāku sportistu nāvi. Ja sportistam jāsacensas smagos apstākļos, piemēram, ilgu laika periodu un/vai karstumā, ķermenis strauji sakarst. Stimulatoru lietosanas dēļ organismam var būt apgrūtināts atdzisanas process. Tādēļ sirds un citi dzīvībai sarīgu orgānu normāla darbība var tikt traucēta, kas var izraisīt sportista nāvi.

Potenciāli bīstamie blakus efekti:

apetītes zudums;

bezmiegs;

noguruma nejusana, kas noves līdz spēku izsīkumam;

eiforija;

halucinācijas (psihozes), trīce;

nemiers, uzbudinājums, trauksme;

paaugstināts asinsspiediens;

sirds klauves un sirdsritma traucējumi;

samazinātas koordinācijas spējas, lēmumu pieņemsanas spējas un paskritika;

atkarība;

paaugstināta ķermeņa temperatūra;

Stimulatoru lietosana sportā ir aizliegta. Daudzi pretklepus un saaukstēsanās medikamenti satur stimulatorus. Viena no stimulatoru grupām ir simpatomimētiskie amīni, kurā ietilpst efedrīns. Nelielās devās sie amīni biezi ir sastopami saaukstēsanās un drudza ārstēsanai domātajās zālēs. Tos var nopirkt aptiekās, dazreiz bez receptēm. Tādēļ sportists nedrīkst lietot nekādus medikamentus, ko viņs pats ir nopircis vai viņam iedoti, lai ārstētu klepu, saaukstēsanos drudzi, pirms to nav pārbaudījis ārsts vai farmaceits un apstiprinājis, ka tie nesatur aizliegtos stimulatorus.

Amfetamīns

Amfetamīnu izmanto terapeitiskos nolūkos, lai ārstētu aptaukosanos, narkolepsiju, nelielas smadzeņu darbības izmaiņas un depresiju. Dazos no siem gadījumiem amfetamīna izmantosana ir samazimāta vai atcelta un nomainīta ar citiem medikamentiem, pie kuriem ir mazāk iespējama pierasana un atkarība. Amfetamīnu un tam līdzīgajām substancēm ir vissliktākās popularitātes slava sportā.

Amfetamīni un līdzīgas vielas spēcīgi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un smadzenēm. Ja sportists lietos tos kā stimulatorus, viņs var ātri vien nonākt to gūstā un vēlāk meklēt kaut ko stiprāku. Sabrūk sportista organisma aizsardzības sistēma, izzūd sāpju sajūta. Sportists var virzīties uz uzvaru ar sirds un asinsvadu nepietiekamībuun ievērot to tikai tad, kad ir jau par vēlu. Taču tādā veidā sportists var uzstādīt jaunu personiso rekordu.

Laikrakstos ir papilnam aprakstu par pazīstamiem sportistiem, kuri sādā veidā aizgājusi no dzīves. Sportists kļust agresīvs, rodas bailes. Viņu māc depresijas, viņs sak atpalikt mācībās vai darbā.

Amfetamīnu farmokoloģiskie blakus efekti:

veicina pieradumu pie stimulatoriem;

izjauc organisma aizsardzības sistēmu un sāpju izjūtu;

iespējams sirds un asinsvadu sistēmas sabrukums;

nāve pilnīga sabrukuma rezultātā;

bailes, letarģija, mānijas un depresijas;

palielināta agresivitāte;

prasības pēc stiprākām narkotikām;

sociālie blakusefekti, kā piemēram, pievērsanās noziedzībai, piedalīsanās narkotiku kontrabandā un pārdosanā;

risks inficēties ar HIV vīrusu, ja kopā lietojiet vienas u tās pasas sprices.

Kokaīns

Kokaīns dabiskos apstākļos atrodams kokas auga lapās, kas aug Centrālajā un Dienvidamerikā. Sākotnējais kokaīna izmantosanas iemesls bija gremosanas traucējumu novērsana un uztraukuma samazināsana karavīriem un strādniekiem. Vēlāk tas tika izmantots kā antidepresants un vietējās anestēzijas līdzeklis. Lielākā problēma, kas rodas lietojot kokaīnu, ir atkarība no tā. Sportā kokaōna lietosana ir izraisījusi vairākus nāves gadījumus sirdsdarbības treaucējumu dēļ. Visdramatiskākā un dzīvībai bīstamākā blakusparādība ir sirds asinsvadu nosprostojums.

Efedrīns, fenilpropanolamīns un radniecīgi savienojumi

Efedrīna darbības mehānisms ir līdzīgs amfetamīnam. Tā klīniskā lietosana ietver tādu stāvokļu kā alerģisko reakciju, astmas, asinsspiediena pazemināsanos spinālās anestēzijas laikā, atrioventikulārās blokādes un iesnu ārstēsanai. Galvenais pielietojums mūsdienās ir pretiesnu preperātos. Dazos gadījumos sportisti ir diskvalificēti efedrīna lietosanas dēļ, jo viņi nav zinājusi, ka tas ir aizliegts vai arī lietojusi medikamentus, nezinot, ka tie satur efedrīnu vai tam līzīgas vielas.

Kofeīns

Kofeīns ir viela, kas dabā atrodams kokas lapās, kafijas pupuņās un tējas lapās. Kofeīna daudzums dazādos produktos ir atkarīgs no ekstrakta iegūsanas veida un ekstrakta daļiņu lielums. Kofeīns tiek pievienots tādos atspirdzinosos dzērienos kā dazāda veida kolas un ir arī daudzu bezrecepsu medikamentos. Tā kā kofeīnu satur daudzi ikdienisķi produkti SOK uzskata kofeīnu par dopingu tikai, ja tā koncentrācija urīn;ā pārsniedz 12 mikrogramus/mililitrā. Kofeīna uzkrāsanās organismā precīzi nav nosakāma, vielmaiņas intensitātes atsķirību dēļ. Ikvienam ir jābūt piesardzīgam, lietojot kofeīnu saturosus produktus.

Narkotiskie pretsāpju līdzekļi

Tie narkotiskie pretsāpju līdzekļi, kuru lietosana ir aizliegta sportā, ir morfīms un tā ķīmiskie un farmokoloģiskie analogi. Tos iegūst no opija, ko savukārt iegūst no magomēm (papaver sominferum). Tiem ir iedarbība uz centrālo nervu sistēmu un tie samazina sāpju sajūtu.

Narkotisko pretsāpju līdzekļus var izmantot, lai nomāktu sāpju sajūtu. Bez sāpju sajūtas nomāksanas, narkotiskie pretsāpju līdzekļi tiek izmantoti klepus nomāksanai.

Narkotiku lietosana var izraisīt veselības problēmas. Sportistiem var rasties maldīga drosības sajūta, un viņi var neņemt vērā kādu nopietnu traumu, tādējādi palielinot lielāku bojājumu iespējamības risku.

Potenciāli bīstami blakusefekti:

atkarība;

līdzsvara un koordinācijas zudums;

nelabums un vemsana;

bezmiegs un depresija;

elposanas ritma palēnināsanās;

samazināta sirdsdarbības frekvence;

samazināta koncentrēsanās spēja;

aizcietējumi.

Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietosana sportā ir aizliegta. Kodeīns ir viens no tiem līdzekļiem, kas vairākus gadus bija aizliegto vielu sarakstā. Bet paslaik tā lietosana tiek atļauta.

Asins dopings

Asins dopings ir asinis, eritrocītu un līdzīgu asins produktu ievadīsana sportistam, kuram tas nav nepieciesams medicīnisko indikāciju dēļ. Procedūra var būt autologa (asiņu pārliesana no pasa sportista dazas nedēļas pirms sacensībām) vai homologa (donora asinis).

Pētījumi ir pierādījusi, ka asins dopings palielina aerobo kapacitāti un var paaugstināt izturību. Tāpēc sportisti, kas nodarbojas ar izturības sporta veidiem kā garo distanču skriesana, riteņbrauksana, slēposana vai peldēsana, var izmantot prieksrocības, ko dod asins dopinga lietosana.

Bīstamās blakusparādības:

asins trombu veidosanās, kas var izraisīt trieku (emboliju);

dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais soks) un citas asins pārliesanas reakcijas, kā pārlieto asiņu sadalīsanās, ja tiek pārlietas neatbilstosas asinis;

infekcijas (hepatīts, AIDS) no donora asinīm, kas nav pārbaudītas pret vīrusu klātbūtni, kā arī lietojot virnu adatu;

alerģiskas reakcijas (drudzis, izsitumi).

Asins dopings ir aizliegts kā dopinga metode sportā līdzīgi eritropoetīnam. Viena no izplatītākajām sīs griupas vielām ir EPO.

Secinājumi

Rakstot so projekta darbu es secināju, cik dopings tomēr ir kaitīgs cilvēku veselībai.

Sportisti, lai sasniegtu labākus rezultātus, lieto stimulatorus, narkotiskās vielas, nedomājot par savu veselību.

Es, kā sportists, kas trenējas katru dienu, gribu sasniegt bez dopinga palīdzības labus rezultātus.

Negribu būt atkarīgs no narkotiskajām vielām.

Izmantotā literatūra

«Sportists. teneris. un dopings », Latvijas Republikas Fiziskās Kultūras un Sporta komiteja, Rīgā, 1991., 41 lpp.

https://www.bcbs.com

Elliot D.L., & Goldberg L. «Intervention and prevention of steroid use in adolescents»,1996., American Journal of Sports Medicine, 24, 46-47

Elliot D.L. Goldberg L., Kuehle K.S., & Catlin D. «Characteristics of anabolic-androgenic-steroid-free competitive male and female bodybilders »,1987., Physican Sports Medicine, 15, 169-79