Rīgas komercskolas

1.c kursa audzēknes

Lindas Kokas

2. praktiskais darbs ģeogrāfijā

Tēma - pasaules iedzīvotāji

Anglijas iedzīvotāji

Rīga 2000

Satura rādīt 313s187d ājs.

Iedzīvotāju skaits un tā dinamika  3

Iedzīvotāju mehāniskā kustība  4

Iekszemes migrācija 5

Ārējā migrācija 5

Iedzīvotāju dzimumstruktūra  6

Iedzīvotāju vecumstruktūra  7

Iedzīvotāju etniskais sastāvs  8

Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs  9

Iedzīvotāji, kuri pārsniegusi 100 gadu vecumu  10

Secinājumi 11

Izmantotā literatūra 13

Iedzīvotāju skaits un tā dinamika.

1. tabula[1.]

1. attēls [1] - iedzīvotāju skaits un tā dinamika.

Iedzīvotāju mehāniskā kustība.

Iekszemes migrācija.

2. tabula [1.]

2. tabula [1.] - iedzīvotāju ieksējā migrācija.

Ārējā migrācija.

3. tabula [2.]

3. attēls [2.] - iedzīvotāju ārējā migrācija.

Iedzīvotāju dzimumstruktūra.

4. tabula [1.]

4. attēls [1.] - iedzīvotāju dzimumstruktūra.

Iedzīvotāju vecumstruktūra.

5. tabula [1.]

5. attēls [1.] - iedzīvotāju vecumstruktūra.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs.

6. tabula [1.]

6. attēls [1.] - iedzīvotāju etniskais sastāvs.

Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs.

7. tabula [3.]

7. attēls [3.] - iedzīvotāju reliģiskais sastāvs.

Iedzīvotāji kuri pārsniegusi 100 gadu vecumu (Anglija un Velsa)

8. tabula [2.]

8. attēls [2.] - iedzīvotāji, kuri pārsniegusi 100 gadu vecumu.

Secinājumi.

1. tabulā tika apskatīts iedzīvotāju skaits no 1901. līdz 1999. gadam. Tabulā vērojams vienmērīgs pieaugums no 38.2 miljoniem iedzīvotāju 1901. gadā līdz 59.2 miljoniem 1999. gadā. Tas skaidrojams ar dzīves līmeņa paaugstināsanos un augstajām sociālajām garantijām no valdības puses.

2. tabulā redzams, ka visvairāk cilvēki izceļojusi no Londonas (47.7 tūkstosi) 1998. gadā. Tāpat cilvēki izceļojusi no Jorkas, Īrijas un Skotijas. Visbiezāk cilvēki migrē uz dienvidiem (1998. gadā ir iebraukusi 47 tūkstosi). Ir izskanējis viedoklis, ka angļi izceļo no Londonas lielā iebraucēju skaita dēļ.

3. tabula. Laika posmā no 1986. līdz 1996. gadam izceļojoso un ieceļojoso personu skaits ir mainījies ļoti dinamiski. Starp cilvēkiem ar profesionālu izglītību lielākais izbrauksanas gadījumu skaits ir bijis 1992. gadā (21 tūkstotis).

4. tabulā ir vērojams iedzīvotāju skaita pakāpenisks pieaugums no 1901. līdz 1998. gadam, turklāt sievietes visos laikos ir bijusas vairāk kā vīriesi.

5. tabula. Par cik cilvēku vidējais mūza ilgums no 1901. gada līdz mūsdienām ir paaugstinājies, ir palielinājies cilvēku skaits, kas pārsniegusi 50 gadu vecumu. Līdz ar to, neskatoties uz dzimstības samazināsanos, ir pieaudzis cilvēku skaits. Tas skaidrojams ar dzīves līmeņa uzlabosanos.

6. tabula. Pēc 1991. gada datiem ir redzams, ka lielākā iedzīvotāju daļa ir ar balto ādas krāsu - vairāk kā 90%. Pārējās etniskās grupas nepārsniedz vairāk kā vienu procentu katra. Taču Londonā iebraucēju īpatsvars ir krietni lielāks - Londonā dzīvo dazādu tautību cilvēki, kas runā dazādās valodās.

7. tabula. Lielākā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju daļa pieder pie Romas katoļu, anglikāņu vai presbiterāņu draudzes. Apvienotajā karalistē reliģiskais sastāvs mainās ļoti lēni, tāpēc sādus aprēķinus veic ļoti reti.

8. tabula. Līdz 1951. gadam iedzīvotāju skaits, kuri pārsniegusi 100 gadu vecumu, bija salīdzinosi neliels. Sākot ar 1951. gadu so cilvēku skaits strauji palielinās. 1971. gadā to skaits gandrīz sasniedza 2000. Sakarā ar materiālā stāvokļa uzlabosanos, sis skaitlim ir tendence pieaugt. Apvienotajā Karalistē lielu uzmanību pievērs veco cilvēku fiziskās un garīgās veselības uzlabosanai. Tiek atvērti dazādi mācību centri un pansionāti veciem cilvēkiem, kur tiem ir iespēja izkopt vēl neizkoptos talantus un atrast jaunas spējas. Vecajiem cilvēkiem ir pieejami psihologi, kas censas nepieļaut cilvēku ieslīgsanu depresijā.

Izmantotā literatūra.

1. National Statistics and Social trends 30 of UK. 2000 edition.

2. Annuak Abstract of Statistics. 1999 edition.

3. www.ons.gov.uk